2023. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 6,3 %, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Gada laikā faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3 %, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Salīdzinot ar 2022. gada septembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

2023. gada septembrī Latvijā bija 60,4 tūkstoši bezdarbnieku (21,4 tūkstoši sieviešu un 39,0 tūkstoši vīriešu), tas ir par 1,1 tūkstoti mazāk nekā augustā, bet par 5,7 tūkstošiem mazāk nekā 2022. gada septembrī. Vīriešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 0,4 tūkstošiem, sieviešu – par 0,8 tūkstošiem.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir aicinājusi Ekonomikas ministru V.Valaini uz dalību LDDK padomes sēdē, lai diskutētu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā ir vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas rada ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu, un atšķiras no līdz šim apspriestajiem nodokļu mehānismiem.

Kopš 2023. gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi (14) nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri t.sk. politiskās partijas skaidri iezīmēja mērķi – celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Šobrīd nodokļu politikas plānošanā iestājusies kognitīvā disonance, jo darba grupās spriestais, normatīvajos aktos iekļautais un publiskajā telpā izskanējušais ir pretrunā viens otram. Ne velti arī Eiropas Komisija ir nobažījusies par sociālā dialoga kvalitāti Latvijā, kas lielā mērā atkarīgs no publiskā sektora ieinteresētības un neapkopo iesaistīto pušu viedokli un ekspertīzi. Būtiski, lai nupat apstiprinātā valdība nodrošinātu pēctecību jau uzsāktajiem darbiem un iepriekš nospraustajām prioritātēm. Tādēļ LDDK ir aicinājusi uz sarunām ministriju pārstāvjus, lai informētu par darba devēju prioritātēm un kopīgi izstrādātu valdības rīcības plānu ar izmērāmiem rezultātiem tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.”

No sociālo un sadarbības partneru piedāvājumiem, kas pārstāv darba devēju un uzņēmēju intereses, nodokļu pamatnostādņu projektā ir ietverts kāpums darba devēja kompensācijai darbiniekam saistībā ar attālināto darbu un IIN atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana veselības apdrošināšanas prēmiju summām. Tāpat FM piedāvājumā ir ietverts priekšlikums atbrīvot darba devēju izmaksas no IIN par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, kas gan papildināti ar nosacījumiem, kas pakļauj riskam šī mehānisma pievienoto vērtību cilvēkkapitāla attīstības mērķu sasniegšanā.

Taču daļa FM rosinājumi nākuši bez diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā rezultātā virknē nozaru jau vairākkārt palielinājušies izdevumi, kas apdraud to konkurētspēju.

Piemēram, Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA), kas ir LDDK biedrs, secina, ka 2023. gada 26. septembrī valdības atbalstītie Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026. gadam ir balstīti uz nodokļu palielinājumiem, kas samazinās ekonomisko aktivitāti un novedīs pie ostu nozares nozīmīgiem un eksistenciāliem sarežģījumiem. LSA, kura pārstāv Latvijas ostās strādājošos uzņēmējus, uzsver, ka konsultācijas un informācijas apmaiņa ar nozari par plānoto akcīzes nodokļa likmju palielinājumu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas, nav notikusi, un plānojot akcīzes nodokļa likmju dubultošanu jau 2024. gadā un to palielināšanu par 500% 2026. gadā, nav vērtēta kopējā situācija ostu nozarē.

Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis: “Akcīzes nodokļa degvielai palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās grauj tiesiskās paļāvības principu un pārvelk svītru visiem investoru aprēķiniem par ieguldīto līdzekļu atdevi. Šāda “spēles noteikumu” maiņa pirms 2035. gada 31. decembra, kad paredzēta SEZ statusa maiņa, ir nepārprotams signāls investoriem par Latviju kā biznesam nedrošu un neprognozējamu valsti. Akcīzes nodokļa praktiski pieckārtīga palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās strādājošajiem uzņēmējiem ir klajā pretrunā ar speciālās ekonomiskās zonas būtību, kas nepieļauj komercsabiedrību tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos likuma grozījumu dēļ. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka uzņēmēji būs spiesti vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un, nav izslēgts, arī Eiropas Savienības tiesā.”

LDDK aicina nekavējoties FM atjaunot sociālo dialogu un darbu pie nodokļu pamatnostādnēm, valdības pārstāvjiem iekļaut jaunās valdības rīcības plānā konkrētus, izmērāmus valsts ekonomiku veicinošus pasākumus un iestrādāt tos 2024.gada prioritātēs. Un LDDK atkārtoti uzsver Ekonomikas ministrijas lomu savstarpējā dialoga un sadarbības veicināšanā, kas novestu pie konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem un tuvinātu mūs mērķim – Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinoša nodokļu politika un ar to saistītie jautājumi.

Baltijas valstu organizāciju svarīgākais stratēģiskās komunikācijas uzdevums nākamajos trijos gados ir uzticēšanās izveide un nostiprināšana. Latvijā to ir norādījuši 73 %, Lietuvā — 70 % un Igaunijā 80 % uzņēmēju. Tas ir noskaidrots pēc komunikācijas aģentūras „Olsen+Partners” pasūtījuma veiktajā 1535 Baltijas valstu uzņēmēju aptaujā.

Latvijas uzņēmēju otrais biežāk minētais uzdevums ir ilgtspējīga attīstība (38 % respondentu), bet trešais — biznesa un komunikācijas stratēģiju saskaņošana (35 %). Savukārt Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji otrajā vietā izvirzījuši biznesa mērķu un komunikācijas aktivitāšu saskaņošanas jautājumu (attiecīgi 48 % un 32 %), bet trešajā (42 % un 31 %) — ilgtspējīgo attīstību un sociālo atbildību.

„Uzticēšanās ir mūsdienu galvenā valūta. To apliecina fakts, ar cik lielu atrāvienu visu Baltijas valstu organizācijās priekšgalā izvirzās uzdevums cīnīties par uzticēšanos. Pandēmija un ģeopolitiskā situācija ir iedragājusi auditoriju uzticēšanos un ievērojami paplašinājusi organizāciju sociālās atbildības loku, aktualizējot dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas (DEI) principu, kā arī uzņēmumu vērtību svarīgumu. Tas nozīmē, ka uzņēmuma komunikācijas stratēģiju ir svarīgi papildināt ar jauniem stratēģiskiem akcentiem,” norāda „Olsen+Partners” partnere Olga Kazaka, piebilsot, ka pastāv četri galvenie komponenti, kas veido mērķauditorijas uzticēšanos organizācijām.

Pirmkārt, tā ir kompetence, kas ietver organizācijas spējas, zināšanas, pieredzi, darbības rezultātus un reputāciju. Otrkārt, motīvi, tas ir, atbilde uz jautājumu, kā interesēs darbojas organizācija. Treškārt, tie ir līdzekļi, ar kādiem organizācija sasniedz mērķus. Šeit izpaužas organizācijas vērtības un sociālā atbildība. Ceturtais svarīgais uzticēšanās elements ir spēja uzņemties atbildību. „Organizācijām ir jāpārskata komunikācijas stratēģija un jāsaprot, vai tā darbojas visos četros uzticēšanos veidojošajos virzienos. Šie stratēģiski svarīgie vēstījumi mērķauditorijām ir jāsaskata organizācijas ikdienas komunikācijā,” stāsta Olga Kazaka.

Pārliecības trūkums un bailes no neizdošanās ir būtisks šķērslis Latvijas iedzīvotājiem, kuri vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Līdzās dažādiem finansiāliem izaicinājumiem teju piektā daļa potenciālo Latvijas uzņēmēju nav pārliecināti par savu biznesa ideju. Arī pārējās Baltijas valstīs situācija ir līdzīga, proti, arī Igaunijā par sava biznesa ieceri nedroši jūtas aptuveni 20 % potenciālo uzņēmēju, bet Lietuvā – 29 %.

Potenciālo uzņēmēju pārliecinātības trūkums Latvijā ir vērojams visās vecuma grupās, tomēr tieši gados jaunāki cilvēki par savu biznesa ideju jūtas pārliecinātāki. Par savu uzņēmējdarbības ieceri Latvijā nav pārliecināti vidēji 23% iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 59 gadiem, turpretim vecumā no 18 līdz 29 gadiem nedroši jūtas vien 15 %. Tajā pašā laikā Lietuvā un Igaunijā situācija ir krasi atšķirīga – gados jaunāki cilvēki ir gandrīz divas reizes nepārliecinātāki par savu biznesa ideju nekā Latvijā.

“Pārliecība par savu ideju ir uzņēmējdarbības pamatkapitāls, tomēr bailes no neizdošanās ir viens no iemesliem, kāpēc daudzi izvēlas tomēr nesākt biznesu. Latvijas iedzīvotājiem ir vērā ņemams potenciāls veicināt mūsu biznesa vidi, esam maza un atvērta ekonomika un mums ir pieejami dažādi atbalsta fondi. Netrūkst tādu, kuri ir ieinteresēti veicināt ekonomisko izaugsmi un darboties uzņēmējdarbībā, tomēr ir jūtams, ka pārliecības veicināšanai būtu nepieciešams spēcīgāks atbalsts. Esam apņēmības pilni būt par atbalsta punktu jaunajiem uzņēmējiem, piedāvājot dažādas iniciatīvas, tostarp jaunu zināšanu apguvei ikvienam bez maksas ir pieejama eAkadēmijas platforma ar vērtīgiem padomiem un pieredzes stāstiem. Tomēr jāatceras, ka galvenās mācības tiek gūtas darot un nav iespējams kļūt par uzņēmēju, mācoties tikai lekcijās, ir jāmēģina,” norāda SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Trūkst starta kapitāls un zināšanas

Latvijā kopumā teju katrs otrais potenciālais uzņēmējs izvēlas neuzsākt savu biznesu tieši finansiālo līdzekļu, tostarp starta kapitāla trūkuma dēļ. Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir salīdzinoši labāks – līdzekļu trūkuma dēļ biznesu neuzsāk vidēji katrs trešais iedzīvotājs. Visbiežāk ar finansiāliem izaicinājumiem un starta kapitāla trūkumu saskaras jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem – no biznesa ieceres īstenošanas šī iemesla dēļ atsakās 62% jauniešu Latvijā, 49% Lietuvā un 55% Igaunijā.

Pārliecības trūkums Latvijas potenciālo uzņēmēju vidū kopumā izpaužas dažādos aspektos – gan finansiālos, gan zināšanu, gan atbalsta trūkuma veidā. Baltijas valstīs aptuveni 15 % aptaujāto iedzīvotāju izvēlas nekļūt par uzņēmējiem, jo baidās no negatīvām sekām. Arī zināšanu trūkums ir viens no iemesliem uzņēmējdarbības nesākšanai – Latvijā šo par iemeslu norādījuši 16% respondentu, Lietuvā 24%, bet Igaunijā 23%.

Tāpat teju piektā daļa aptaujāto norāda, ka papildu aspekti, kas attur no uzņēmējdarbības sākšanas, ir administratīvais slogs un kopējā ekonomiskā situācija valstī un pasaulē. Latvijā un Lietuvā situācija ir līdzīga – birokrātiskie procesi un nodokļu apmērs ir iemesli sava biznesa neuzsākšanai attiecīgi 23% un 24% cilvēku. Savukārt Igaunijā par šo aspektu uztraucas vien 14 % respondentu.

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada septembrī pēc sešiem mēnešiem atkal uzlabojies visās jomās: mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvs, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, lai arī nedaudz uzlabojies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs, uzlabojums minimāls
Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,1, un, salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, ir samazinājies par 5,0 procentpunktiem, noslīdot līdz negatīvai vērtībai – 2,3. Arī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums strauji (par 15,7 procentpunktiem) pasliktinājies un pirmo reizi šī gada laikā ir negatīvs (- 3,3). Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 6,7 procentpunktiem, bet joprojām ir pozitīvs (1,5). Taču nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš šī gada sākuma ir saglabājies pozitīvs, un arī septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 2,1 procentpunktu.

Septembrī 20 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 3 procentpunktiem. Vislielākais mazumtirgotāju īpatsvars (53 %) kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Šis rādītājs saglabā pieaugošu tendenci, arī septembrī sasniedzot jaunu maksimālo vērtību kopš 2017. gada aprīļa. 30 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, bet 21 % – darbaspēka trūkumu. 11 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums uzlabojies visstraujāk
Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 4,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas nozarē (25,0), datorprogrammēšanā (18,3), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (17,1). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji septembrī ir telekomunikāciju (- 12,7) un apsardzes pakalpojumu (- 12,9) nozarēs, kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu (- 12,9). Kopumā septembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm pusei uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet pusei negatīvs.

Septembrī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 34 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, savukārt darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 17 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi nav būtiski mainījies. 10 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo finansiālas grūtības, bet 14 % – dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas).

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija – 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 11,2 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs: inženierbūvniecībā par 11,9 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 0,9 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos par 8,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti septembrī visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 31 % un 25 % respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 13 % un 6 % būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi atzīmēja 11 %, bet dažādus citus faktorus 6 % respondentu. 32 % aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums ilgstoši negatīvs, bez būtiskām izmaiņām
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija – 8,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,1 procentpunktu.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 1,3 procentpunktiem). Noskaņojums pasliktinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,9 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 4,1 procentpunktu) un mēbeļu ražošanā (par 6,4 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām septembrī, salīdzinot ar augustu, 13 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 8 nozarēs – samazinājums, bet 2 nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru septembrī minēja 46 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 16 % un 12 % respondentu, arī finansiālas grūtības minēja 12 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 9 % uzņēmēju (galvenokārt tiek minēts energoresursu cenu kāpums). 28 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā septembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3Latvijā bija 96,2 (iepriekšējā mēnesī 94,7). Septembrī tāpat kā augustā šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (92,8). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), par pamatu ņemot 15 dažādās sezonāli koriģētās rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs septembrī bija 99,4 (iepriekšējā mēnesī 99,2). Tas ir rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomikas nenoteiktības rādītājs septembrī bija 19,9 (iepriekšējā mēnesī 22,1). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka.

2023. gada 22. septembrī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji piedalījās Finanšu ministrijas (FM) rīkotā sanāksmē, lai pārrunātu iesniegtos priekšlikumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumiem izglītības jomā. LDDK un IZM kopā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) pauž gandarījumu, ka ar FM nav domstarpību, vai atvieglojumi vispār būtu ieviešami – par to visas puses ir vienisprātis, tomēr nesakrīt izpratne par to, kā šīs izmaiņas administrēt, nepalielinot birokrātisko slogu darba devējiem.

Kaspars Gorkšs, LDDK ģenerāldirektors: “Pēc vairāku gadu ierosinājumiem beidzot ir sadzirdēts LDDK un IZM kopīgi izstrādātais priekšlikums neaplikt ar IIN darba devēja izdevumus, kas saistīti ar darbinieku augstākās izglītības ieguvi un stipendijām. Kvalitatīva izglītība ir gan ieguvums darba devējiem, gan viens no pieturpunktiem ceļā uz augstvērtīga cilvēkkapitāla pieejamību. Mūsu mērķis – pēc iespējas vairāk augsti izglītotu un konkurētspējīgu darba ņēmēju Latvijā, tāpēc FM būtu jāsāk nevis ar disciplinējošiem ieviešamās normas uzraudzības kritērijiem, bet gan motivējošiem un veicinošiem pasākumiem mērķa sasniegšanā.”

LDDK un IZM rosinātās darbaspēka nodokļu izmaiņas izglītības jomā (atbilstoši arī OECD rekomendācijām) no FM puses pēc būtības tiek atbalstītas, tomēr normatīvā regulējuma izstrādes procesā tiek piedāvāti uzraudzības kritēriji, kas paredz birokrātiskā sloga palielināšanās riskus. LDDK nepiekrīt ierobežojumiem, kas paredzētu obligātu darbinieka līdzmaksājumu un stingri regulētu minimālo gadu skaitu, kas pēc absolvēšanas būtu jānostrādā darba vietā, kas segusi augstākās izglītības izdevumus. LDDK iestājas par regulējuma vienkāršību un uzskata, ka darba devējam nepieciešamā aizsardzība jau ir paredzēta Darba likumā, kas paredz, ka darba devējs var slēgt vienošanos ar darbinieku, kuram darba devējs ir sedzis mācību izdevumus.

Jānis Paiders, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors: “Augsti kvalificēts un profesionāls darbaspēks ir atslēga Latvijas konkurētspējai un ekonomiskajai izaugsmei, līdz ar to, šādi atvieglojumi mums ļautu darba devējiem atvieglot iespēju ieguldīt savu darbinieku kvalifikāciju un prasmju celšanā. Augstākajai izglītībai Latvijā ir augsta pievienotā vērtība, ko skaidri parāda tas, ka pēc absolventu monitoringa datiem – absolventu saņemtais atalgojums strauji aug pēc absolvēšanas un būtiski pārsniedz valsts vidējo. Mēs arī labi redzam, īpaši saistībā ar daudz tautsaimniecības nozaru zinātnisko, tehnoloģiju vai inovāciju attīstību to, cik aktuāli ir esošajiem darba ņēmējiem atjaunot, pilnveidot vai iegūt jaunas prasmes, kompetences vai kvalifikāciju, kur šādi darbaspēka nodokļu izmaiņu atvieglojumi ir ļoti gaidīti.”

Artūrs Zeps, RTU attīstības un finanšu prorektors: “Jaunu tehnoloģiju radītās darba tirgus izmaiņas pieprasa pastāvīgu jaunu zināšanu un prasmju apguvi visa mūža garumā. Ņemot vērā kritisko augstas kvalifikācijas STEM jomu speciālistu trūkumu Latvijā, valstij ir jāmotivē darba devējus ieguldīt savu darbinieku izglītības pilnveidošanā. RTU veiktās sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka 30% respondentu būtu gatavi studēt augstākā līmenī vai tālākizglītības kursos, ja darba devējs viņus atbalstītu. Tas apliecina darba ņēmēju izpratni par nepieciešamību pilnveidot savas zināšanas atbilstoši darba tirgus un tautsaimniecības attīstības vajadzībām, taču viņiem ir nepieciešams pamudinājums.”

Ir izdevies gūt FM atbalstu palielināt IIN atvieglojumu par darba devēja izmaksātu stipendiju audzēknim, kas pie darba devēja iesaistīts darba vidē balstītās mācībās profesionālās izglītības programmas ietvaros (šobrīd noteikts ierobežojums stipendijas apmēram līdz 280 EUR mēnesī). Savukārt priekšlikumam palielināt stipendijas augstskolu studentiem līdz pusotras minimālās algas apmēram mēnesī nepiekrīt par nodokļiem atbildīgo ministriju ierēdņi.

LDDK, kas aktīvi piedalās Finanšu ministrijas Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā, ir vairākkārt uzsvērusi, ka īpaša uzmanība Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024. – 2027. gadam izstrādē būtu jāvelta darbaspēka nodokļiem, jo tie ir būtisks instruments Latvijas ekonomiskās transformācijas veicināšanai.

Darbaspēka izmaksas ir būtiska uzņēmumu izdevumu pozīcija, kura pēdējo gadu laikā palielinās, un šo izaugsmi ietekmē arī Latvijas konverģence ar pārējo Eiropas Savienību. Jau vairāku gadu garumā algu fonds ir audzis straujāk nekā ražīgums, kas ievērojami apgrūtina Latvijas starptautisko konkurētspēju. Lai Latvijas uzņēmumi varētu veiksmīgi darboties starptautiskajos eksporta tirgos, darba nodokļiem un ar nodarbinātību saistītajām izmaksām ir jābūt konkurētspējīgām – jo īpaši salīdzinājumā starp Baltijas valstīm.

Tuvāko trīs gadu laikā 24% Latvijas iedzīvotāju vēlētos kļūt par uzņēmējiem, liecina SEB bankas veiktā aptauja. Šis rādītājs ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs, proti, Lietuvā uzsākt savu biznesu tuvākajā nākotnē ir apņēmušies 19%, bet Igaunijā – 17% respondentu.

“Dati ir iepriecinoši – iedzīvotājos ir dzīvs uzņēmēja gars. Vismaz nodomu līmenī, jo laiks tikai rādīs, cik no plānotā piepildīsies. Taču doma, vēlme kļūt par uzņēmēju liek būt ekonomiski aktīvam, sociāli atbildīgākam un iesaistīties sabiedriskos procesos. No tā ieguvēji esam mēs visi. Tur ir liels potenciāls, jo ekonomiskās aktivitātes ziņā Latvijas sabiedrībai vēl ir, kur augt. Uzņēmumi rodas un tiek likvidēti, tādēļ, lai noturētu situāciju nemainīgu, ir nepieciešams tos veidot no jauna,” aptaujas datus komentē SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Būtiska loma finansiālam atbalstam un zināšanām

Lai veidotu un attīstītu veiksmīgu uzņēmējdarbību, joprojām nozīmīga loma ir finansiālam atbalstam un labvēlīgiem finansējuma nosacījumiem. Teju puse aptaujāto Baltijas valstu iedzīvotāju uzskata, ka šie ir izšķirošie faktori sava biznesa uzsākšanai – šādu viedokli pauž 55% Latvijas, 50% Lietuvas un 48% Igaunijas respondentu.

Vairāk kā ceturtā daļa iedzīvotāju visā Baltijas reģionā uzsver nepieciešamību iegūt specifiskas zināšanas un prasmes, lai veiksmīgi vadītu savu biznesu – to atzīst 26% Latvijas, 38% Lietuvas un 35% Igaunijas aptaujāto iedzīvotāju. Savukārt mazāka loma ir ģimenes un draugu iedrošinājumam – to kā motivējošu faktoru biznesa uzsākšanai norāda vien 9% Latvijas respondentu, kamēr Lietuvā un Igaunijā šis rādītājs ir nedaudz augstāks – attiecīgi 14% un 13%.

Uzdrīkstēties kļūt par uzņēmēju daudziem palīdzētu biznesa partneris – to kā vienu no būtiskiem faktoriem norāda 23% Latvijas, 12% Igaunijas un 18% Lietuvas respondentu. Tāpat arī tiek uzsvērts praktiskais atbalsts administratīvos procesos, piemēram, uzņēmuma reģistrēšanā, ko norāda 22% aptaujāto Latvijā, 16% Igaunijā un 27% Lietuvā.

Trūkst starta kapitāla un pārliecības par biznesa ideju

Kā galveno šķērsli biznesa uzsākšanai visvairāk iedzīvotāju min starta kapitāla trūkumu – to norāda 45% Latvijas, 37% Igaunijas un 32% Lietuvas respondentu. Tāpat uzņēmējdarbības uzsākšanu kavē neziņa par nākotni, pārliecības trūkums par savu ideju un bailes no neveiksmes. Pie šķēršļiem tiek minēts arī specifisku zināšanu trūkums un pārāk liels administratīvais slogs.

“Idejas realizācija ir pats sarežģītākais posms. Nākas saskarties ar daudziem riskiem, tai skaitā bažām par neizdošanos. Sabiedrībai un valstij ir jāveido un jāattīsta dažādi atbalsta mehānismi, lai atbalstītu pirmos soļus uzņēmējdarbībā. Tādēļ tajā iesaistās arī SEB banka, veidojot dažādas atbalsta programmas jaunajiem uzņēmējiem. Idejai, kas ir pilnvērtīgi izstrādāta, finansējumu piesaistīt būs vieglāk. Izstrādes procesā var iegūt un uzkrāt zināšanas, kas ļauj labāk sagatavoties tālākai tās realizēšanai. Tāpat jāiegulda laiks un apņēmība. Un, protams, biznesa partneris ir balsts, kas ļaus vieglāk īstenot ieplānoto. Iespējams, ka tāds ne vienmēr ir nepieciešams un var pietikt arī ar mentora piesaisti. Tādēļ aktīva iesaistīšanās dažādos projektos, konkursos un uzņēmēju kopienās ļaus gan noslīpēt un notestēt savas idejas, atrast optimālāko finansējumu, kā arī sastapt līdzīgi domājošus uzņēmējus,” saka Dainis Gašpuitis.

Grantu programma (ie)dvesma biznesa attīstībai

Ar mērķi veicināt biznesa attīstību, SEB banka jau septīto gadu kopā ar Jūrmalas pilsētu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem īstenos grantu programmu (ie)dvesma, kurā gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori var iesniegt savus pieteikumus. Kopējais grantu apmērs šogad būs līdz 70 tūkstošiem eiro, savukārt maksimālā naudas summa vienam grantam būs līdz 10 tūkstošiem eiro. Granta līdzekļi paredzēti saimnieciskiem mērķiem esošā biznesa attīstīšanai vai arī jauna uzņēmuma izveidei. Pieteikšanās norisinās no 1. līdz 28. septembrim.

“Programma dod iespēju rūpīgi aprakstīt savu ideju un saņemt atgriezenisko saiti no dažādu jomu ekspertiem, kā arī pašam uzņēmējam gūt pārliecību par idejas dzīvotspēju. Turklāt grants daudziem jauna biznesa uzsācējiem ir kā pēdējais grūdiens uzdrīkstēties un riskēt, jo tā ir atbalsta summa, kas nav jāatmaksā un nav kā slogs jaunajam uzņēmumam,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas vadītājs Ģirts Priede.

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada aprīlī pasliktinājies visās uzņēmējdarbības jomās. Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā tas saglabāja pozitīvas vērtības, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRDZNIECĪBĀ SARŪK UZŅĒMĒJU OPTIMISMS

2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 procentpunktiem), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem.

27 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā martā. 16 % kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs kopš gada sākuma ir ļoti stabils. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 30 % mazumtirgotāju, un tas ir par vienu procentpunktiem vairāk nekā martā. Šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru atzīmē konkurenci. Aprīlī tādu bija 44 %. 12 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, un šis ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada aprīļa. Pirms trim gadiem, sākoties pandēmijai, šis rādītājs strauji pieauga, kad to norādīja 54 %.

PAKALPOJUMU SEKTORĀ NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀS, BET SAGLABĀJAS POZITĪVS

Pakalpojumu sektorā 2023. gada aprīlī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (34,2), gaisa transporta (28,1) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (24,4). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji tāpat kā martā ir apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 10,0), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi – 13,5 un – 13,8). Kopumā aprīlī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 19 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 11 – negatīvs.

Aprīlī 39 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 17 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 31 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par vienu procentpunktu. 14 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas), taču to īpatsvars kopš 2022. gada novembra samazinās, rādītājam sasniedzot zemāko vērtību kopš 2020. gada aprīļa.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī bija – 8,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,5 procentpunktiem zemāks.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,4 procentpunktiem gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, inženierbūvniecībā palielinājās par 11,3 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos – par 2,3 procentpunktiem. Savukārt ēku būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās par 1,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti aprīlī visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un slikti laika apstākļi (norādīja attiecīgi 35,8 % un 30,9 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādīja 26,9 % respondentu, bet finansiālas grūtības 17,3 % respondentu. Dažādu citu faktoru (piemēram, būvmateriālu cenu kāpums, iepirkumu nosacījumi un karš Ukrainā) ietekmi atzīmēja 3,4 % respondentu. Savukārt 20,8 % uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀS UN JOPROJĀM IR NEGATĪVS

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija – 6,9. Salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu ražošanā (par 4,0 procentpunktiem), dzērienu ražošanā (par 3,0 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 8,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,4 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,1 procentpunktu).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām aprīlī, salīdzinot ar martu, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, 11 nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru aprīlī minēja 46,1 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 13,3 % un 13,6 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 12,3 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 11,2 % uzņēmēju (joprojām galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). 24,9 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā aprīlī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 94,9 (iepriekšējā mēnesī 97,7). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2023. – 2026. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Kā uzsver padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un ES, kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi.

Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju.

“Valdības izaicinājums ir panākt straujāku ekonomikas izaugsmi. Stabilitātes programmas pamatā ir relatīvi lēni ekonomikas attīstības tempi, kas neļaus samazināt plaisu starp Latviju, no vienas puses, un Igauniju un Lietuvu, kas jau 2022. gadā ir apsteigušas Spāniju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja tiks panākta straujāka izaugsme, arī budžetā būs daudz vairāk resursu,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.

Kā atgādina padome, nākamajos gados ar pieaugošu intensitāti Latvijas ekonomikā ieplūdīs liels finanšu līdzekļu apjoms no ES daudzgadu budžeta, tai skaitā arī no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem un Kohēzijas fonda. ANM laicīga un efektīva ieviešana, veicinot produktivitāti un konkurētspēju, ir viens no Latvijas ekonomikas izrāviena nosacījumiem. EK vērtējumā, ANM ieguldījumi dos gan tiešu ietekmi, gan multiplikatīvu efektu. Lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026. gadā, kad tas varētu būt 1,3% – 2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem. Kā norāda Padome, Finanšu ministrijas scenārijs par ES struktūrfondu un ANM līdzekļu savlaicīgu apguvi ir piesardzīgs un pieļauj kapacitātes trūkumu šī nozīmīgā uzdevuma īstenošanā.

Padome arī norāda, ka viens no būtiskiem šā brīža riskiem Latvijas tautsaimniecībai ir inflācijas iesakņošanās, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju un labklājību. Aktuālie makroekonomikas rādītāji liecina, ka inflācija Latvijā vēl aizvien ir augstākā Eirozonā, un, lai gan martā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, tā samazinājās līdz 17,3%, kas ir lielākais kritums pēdējā gada laikā, pastāv bažas, ka inflācija sāk iesakņoties.

Inflācijas noturību nosaka energokrīzes ietekmē kāpušās ražošanas izmaksas un patērētāju groza īpatnības, kur dominē preces ar ierobežotu pieprasījuma elastību. Latvijas Bankas veiktā inflācijas analīze parāda, ka 1/3 inflācijas nav skaidrojama ar minētajiem objektīvajiem faktoriem. Padomes ieskatā, iespējams, ka cenu pieaugumu veicina konkurences trūkums Latvijas šaurā tirgus apstākļos, kas nosaka spiedienu uz cenu kāpumu no piedāvājuma puses. Tikmēr darbinieku bruto darba samaksa iepriekšēja gadā pieauga par 8%, kas atpaliek no inflācijas tempa (17,2%), līdz ar to darbinieku reālie ienākumi gada laikā ir būtiski samazinājušies. Kaut gan pieprasījumam nesamērīgi augsto cenu apstākļos vajadzētu kristies, Padome norāda – tas notiek pārāk lēni. Inflācijas noturība, padomes ieskatā, var būt skaidrojama ar apjomīgo ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, kas būtiski palielina pieprasījumu.

Padome arī atgādina, ka ES dalībvalstīm jānodrošina samērīgs valsts parāds, vienlaicīgi veicinot stabilu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. EK aicina valstu Stabilitātes programmās iekļaut fiskālos mērķus, kas nodrošinātu vispārējās valdības parādu samazināšanas (vai minimāla pieauguma) iespējas nākotnē un nodrošina vispārējo valsts budžeta (VVB) deficītu ne lielāku par 3% no IKP.

Vērtējot valdības sākto darbu pie nodokļu reformas, Padome atgādina, ka nenoteiktības apstākļos kā šobrīd nodokļu reforma var izraisīt negaidīti negatīvas fiskālās un ekonomiskās konsekvences. Piemēram, nodokļu samazināšana uz augstas inflācijas fona varētu palielināt pieprasījumu, tādējādi veicinot cenu kāpumu. Tādēļ pirms plānotājām nodokļu izmaiņām būtu nepieciešams uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās sekas. Vienlaicīgi nepieciešams pastiprināt pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanai.

Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Tā ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.
Kopš 2016. gada februāra FM izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto patr pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada martā mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī turpināja uzlaboties, joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021. gada jūlija

2023. gada martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,9, un, salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 1,5 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums, iestājoties pavasarim, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pozitīvs un optimistiskāks nekā februārī visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visaugstākās konfidences rādītāju vērtības ir automobiļu pārdošanā (12,7), kā arī to detaļu un piederumu tirdzniecībā un remontā (9,6). Pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītāji martā sasniedza attiecīgi 4,3 un 5,2. Savukārt degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs martā ir zemāks nekā citās nozarēs (2,0), taču arī tas, salīdzinot ar februāri pieauga par 4,6 procentpunktiem.

26 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā februārī. 16 % kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs pēdējos trīs mēnešus nav būtiski mainījies. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 29 % mazumtirgotāju, un tas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā februārī. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci, kā ierobežojošu faktoru, martā atzīmēja 43 % uzņēmumu. Šis rādītājs, salīdzinot ar februāri, kad tā vērtība bija īpaši augsta, ir samazinājies par 3 procentpunktiem. 16 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau piekto mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023. gada martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 5,4, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie martā bija uzņēmēji apdrošināšanā (21,7), gaisa transportā (21,1) un reklāmas pakalpojumu sniegšanā (19,7). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji bija apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 17,8), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi – 13,3 un – 21,9). Kopumā martā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Martā, tāpat kā mēnesi iepriekš, 36 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 20 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru martā atzīmējuši 32 % pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 3 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. 17 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas), taču to īpatsvars kopš 2022. gada novembra samazinās.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā martā bija – 7,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojās par 2,5 procentpunktiem.

Martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 12,2 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, bet par 5,1 procentpunktu samazinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās visās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecībā – par 0,6 procentpunktiem, inženierbūvniecībā – par 6,4 procentpunktiem un specializētajos būvdarbos – par 6,6 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti martā visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 47,5 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (35,0 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādīja 21,5 %, bet materiālu vai iekārtu trūkumu 6,1 % respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi atzīmēja attiecīgi 14,2 % un 5,6 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums un nosacījumi iepirkumos). Savukārt 15,6 % uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, bet joprojām ir negatīvs

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs martā bija – 4,9. Salīdzinot ar februāri, tas pakāpies par 1,7 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga visās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,4 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 1,1 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 7,7 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām martā, salīdzinot ar februāri, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, septiņās nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minēja attiecīgi 44,0 % un 15,6 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu atzīmēja 14,3 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13,2 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 11,2 % uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija un Ukrainas kara ietekme). 25,6 % uzņēmēju martā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 97,9, un pirmo reizi kopš 2020. gada novembra tas ir augstāks nekā Eiropas Savienībā. Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Lietuvā un Igaunijā martā ekonomikas sentimenta rādītājs ir attiecīgi 94,4 un 84,2. Igaunijā uzņēmēju noskaņojums martā ir negatīvs visās jomās – rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Negatīvs ir arī patērētāju noskaņojums, tādējādi arī ekonomikas sentimenta rādītājs ir zemāks nekā citās Baltijas valstīs. Savukārt Lietuvā ir izteikti zems uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā, bet, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, ir būtiski labāki patērētāju noskaņojuma rādītāji.