Mākslīgais intelekts (MI) sekmē arī kopējo darba efektivitāti – pētījumi liecina, ka 70% darbinieku, kuri izmanto Microsoft Copilot mākslīgā intelekta palīgu, kļūst produktīvāki, savukārt 68% norādīja, ka šis rīks uzlabo viņu darba kvalitāti. Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana ikdienā sniedz vairākus vērtīgus ieguvumus, tostarp iespēju samazināt darbības izmaksas, daļēji aizstājot rutīnas darbu. Lielās iestādes to var izmantot, lai apstrādātu ienākošo ziņojumu plūsmu, tādējādi darbinieki var pievērsties klientu apkalpošanas un pieredzes uzlabošanai. Piemēram, lai sagatavotu uzņēmuma prezentāciju, kādreiz bija nepieciešamas vairākas dienas, bet šodien ar MI palīdzību to var paveikt dažu minūšu laikā.

Straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība būtiski maina uzņēmējdarbības vidi, piedāvājot uzņēmumiem plašas un daudzveidīgas iespējas savas darbības uzlabošanai. Piemēram, automatizēt rutīnas uzdevumus, paātrināt lēmumu pieņemšanu un palielināt efektivitāti. Taču, lai šīs tehnoloģijas palīdzētu sasniegt cerētos rezultātus un uzņēmumi gūtu maksimālu labumu, ir svarīgi pielāgot MI individuālajām uzņēmuma vajadzībām un attīstīt prasmes, kas palīdzēs darbiniekiem veiksmīgi darboties tehnoloģiju pasaulē.

Rīks, kas efektivizē un atbrīvo laiku radošumam

Mākslīgo intelektu ir vērts izmantot arī informācijas ieguvē un liela apjoma datu apstrādē un analīzē, jo tas sniedz noderīgus ieteikumus cilvēkresursu vadībā. Piemēram, MI risinājumi ļauj noteikt klientu piemērotību konkrētam uzņēmumam un izvērtēt, vai potenciālie darbinieki būs motivēti un atbilstoši uzņēmuma komandai. Tāpat uzņēmumi var uzlabot arī tehnisko resursu plānošanu, tostarp apgūstot, kā pareizi veidot noliktavas uzkrājumus, lai neveidotos pārpalikumi, un izvēlēties optimālo preču izvietojumu.

Jāatzīmē, ka pareizi apmācīti MI modeļi prot rūpēties arī par darbinieku mentālo un fizisko veselību. Piemēram, analizējot datus mūsu viedierīcēs, nākotnē darba devējs varēs sekot līdzi darbinieku veselības indikatoriem, tādējādi darba ritmu automatizēti saskaņojot ar šiem rādītājiem.

Jāmācās pielāgoties pārmaiņām

Mākslīgā intelekta rīku ieviešanā un izmantošanā neiztikt arī bez izaicinājumiem. Piemēram, nereti darbiniekiem trūkst nepieciešamo iemaņu, kā efektīvi var strādāt ar šīm tehnoloģijām, lai gūtu sev vēlamo rezultātu. Un daļa aizvien izturas ieturēti pret MI rīku apgūšanu, jo radies mīts, ka tehnoloģijas pārņems viņu darbu. Lai novērstu šos un citus šķēršļus, darba devējiem jārāda piemērs un jāiedrošina darbiniekus pielāgoties pārmaiņām. Izjūtot atbalstu no uzņēmuma, mākslīgais intelekts un tā sniegtās iespējas darbinieku acīs vairs nebūs drauds vai apgrūtinājums, bet gan iespēja attīstīt jaunas prasmes, kļūt produktīvākiem un gūt lielāku gandarījumu darbā.

Viens no veidiem, kā to paveikt, ir veltīt laiku papildu mācībām pieredzējušu nozares ekspertu vadībā. Piemēram, iesaistoties Latvijas Digitālā akseleratora (LDA) īstenotajā apmācību programmā, dalībnieki atbilstoši savam priekšzināšanu līmenim var gūt padziļinātu izpratni par to, kas ir mākslīgais intelekts, praktiskas zināšanas, kā MI risinājumus varētu ieviest un izmantot savā uzņēmumā, kā arī datu analīzes un programmēšanas iemaņas. Lai pieteiktos apmācībām un saņemtu līdzfinansējumu to īstenošanai, vispirms jāaizpilda pieteikšanās anketa LDA tīmekļvietnē. Pēc šī soļa izpildes ar nozares ekspertu atbalstu katram uzņēmumam tiks izstrādāta individualizēta ceļa karte un specializēts mācību piedāvājums, kas palīdzēs iespējami ātrāk un efektīvāk integrēt jauniegūtās zināšanas praktiskā darbībā.

Asistents, kas neaizstāj cilvēku

Kopumā var secināt, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir tikai cilvēka atbalsta funkcija, kas var uzlabot un papildināt mūsu prasmes, nevis aizstāt mūs. Tās var salīdzināt ar gudru asistentu, kura paveiktais darbs vienmēr ir jāpārbauda, jo tas arī mēdz kļūdīties, gluži kā cilvēks. Turklāt jāatceras, ka mākslīgā intelekta iespējas nav neierobežotas. Šobrīd ir vairākas jomas, kurās MI risinājumi jāizmanto īpaši uzmanīgi. Piemēram, medicīnas nozarē, uzstādot pacientu diagnozes, kā arī sprieduma apstiprināšanā tieslietu sistēmās. Abos gadījumos gala lēmums tomēr jāpieņem cilvēkam, un šī tendence tik drīz nemainīsies.

Latvija pirmo reizi apsteigusi Igauniju Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas pieteikumu skaita ziņā. Šogad Latvijas uzņēmumi, zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumi, organizācijas un ilgtspējas vēstneši veido vislielāko daļu jeb 42% no visiem pieteikumiem. Tiem seko Lietuva ar 30%, bet iepriekšējā gada līderi igauņi šoreiz ierindojušies trešajā vietā ar 28%. Pēc divām atlases kārtām fināla vērtēšanai izvirzīti 188 pieteikumi, kas sacentīsies par atzinību ilgtspējas jomā Baltijā.

Dominē sociālās iniciatīvas un apņemšanās mazināt oglekļa emisijas

Visvairāk pieteikumu šogad saņemts sociālo iniciatīvu kategorijā (14%), kas ar ilgtspējīgu risinājumu palīdzību pievēršas sabiedrībā aktuālu izaicinājumu risināšanai, kā arī sociālā taisnīguma un iekļaušanas veicināšanai. Tālāk seko aprites ekonomikas kategorija (12%), kur vairums iesniegto projektu vērsti uz rūpniecisko blakusproduktu un atkritumu pārstrādi augstvērtīgos resursos. Iegūtos resursus iespējams izmantot būvniecībā, ražošanā un patēriņa preču sektorā, samazinot CO2 emisijas un palīdzot sasniegt ES aprites ekonomikas mērķus, proti, līdz 2030. gadam samazināt atkritumu apjomu par 50%. Savukārt klimata inovāciju (12%) kategorijā iesniegtās iniciatīvas galvenokārt vērstas uz saules enerģijas efektivitātes paaugstināšanu, īpaši pievēršoties fosilā kurināmā aizstāšanai ar atjaunīgiem resursiem.

Dalībnieku aktivitāte liecina, ka Baltijā kopumā vērojams inovāciju pieaugums, tomēr zemais pieteikumu skaits pilsētvides attīstības kategorijā (tikai 4,6% no visiem pieteikumiem) norāda uz ilgtspējīgu pilsētvides investīciju trūkumu reģionā. Globālā mērogā tikai aptuveni 15% no pilsētvides infrastruktūras projektiem atbilst ilgtspējas standartiem, kas liecina – šajā jomā mums vēl ir vieta izaugsmei, un lielāks ieguldījums jāsniedz gan uzņēmējiem, gan lēmumpieņēmējiem.

“Balvai iesniegtie dalībnieku pieteikumi cieši saskan ar Eiropas Savienības un globālajiem centieniem klimata jomā un apliecina spēcīgu apņemšanos samazināt CO2 emisijas līdz pat 70%. Lai pilnvērtīgi īstenotu šo risinājumu ietekmi un stiprinātu mūsu reģiona konkurētspēju, ir būtiski tos ieviest dažādās nozarēs arvien plašākā mērogā, veicinot pārrobežu sadarbību Baltijas reģionā un ārpus tā,” norāda Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas organizators Kristaps Cīrulis.

Līderos pieteikumi ar lielāko ietekmi un potenciālu reģionā

Šogad Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas žūrijas komandu veidoja rekordliels dalībnieku skaits – savu redzējumu sniedza 84 Baltijas un Eiropas eksperti no dažādām nozarēm, nodrošinot daudzveidīgu un rūpīgu pieteikumu ekspertīzi. Veicot izvērtējumu, žūrija ņēma vērā vairākus būtiskus kritērijus, tostarp inovāciju potenciālu, mērogojamību, ietekmi uz vidi un sabiedrību, kā arī risinājumu atbilstību Baltijas reģiona ilgtspējas mērķiem, tādējādi identificējot risinājumus ar vislielāko ietekmi un potenciālu.

“Mums ir patiess prieks, ka EY jau trešo gadu ir Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas stratēģiskais partneris metodoloģijas jomā un mums ir iespēja sniegt savu pienesumu, nodrošinot taisnīgus, visaptverošus un uz datiem balstītus novērtējumus. Šāda pieeja palīdz veicināt ilgtspējīgu iniciatīvu attīstību Baltijā, apzinot un apbalvojot nozari un reģionu pārveidojošus risinājumus. Kaut gan Baltija ir salīdzinoši neliels reģions, mēs esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmību, kas nepieciešama, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses. Daloties ar labajiem piemēriem un veiksmes stāstiem, mēs varam iedvesmot arī citus piedalīties un veicināt pozitīvas pārmaiņas,” norāda EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu vadītājs Jānis Kauliņš.

Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 26. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace”, savukārt 27. novembrī reģiona ilgtspējas līderi tiksies Baltijas Ilgtspējas forumā. Tā ietvaros norisināsies arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas “EIT Food” biznesa atbalsta programmas “Empowering Women in Agrifood” (EWA) noslēguma pasākums. Tajā desmit uzņēmīgas sievietes no Latvijas prezentēs EWA programmas ietvaros attīstītās ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas nozares biznesa idejas. Šogad Latvijā programmu īsteno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs.

Par Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvu

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir ikgadējs notikums, kas veltīts izcilu ilgtspējas iniciatīvu godināšanai Baltijas reģionā. Savas pastāvēšanas ceturtajā gadā balva tiecas iedvesmot un vērst uzmanību uz ilgtspēju dažādās jomās – no uzņēmumiem līdz politikas veidotājiem un viedokļu līderiem. Šī gada Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas virstēma “Ir laiks” uzsver steidzamību veicināt inovatīvu risinājumu ieviešanu un rīkoties apņēmīgi, lai radītu ilgtspējīgu nākotni Baltijā.

Tiekoties ar Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” biedriem, ārlietu ministre Baiba Braže pārrunāja aktuālo ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus efektīvākai sadarbībai.

“Ekonomiskā drošība ir arī nacionālās drošības jautājums, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tādēļ cieša un praktiska publiskā un privātā sektora sadarbība ir stratēģiski svarīga. Esam spēruši konkrētus soļus, lai attīstītu Latvijas aizsardzības spējas, bruņotos spēkus, un sabiedroto klātbūtni, tikpat svarīgi ir stiprināt arī mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Viena no nozīmīgākajām ārlietu dienesta prioritātēm ir atbalstīt uzņēmējus gan jaunu eksporta virzienu meklējumos, gan veicināt to atpazīstamību un stiprināt pozīcijas esošajos un jaunos eksporta tirgos,” uzrunājot uzņēmējus, uzsvēra B. Braže.

Sarunā ar ārlietu ministri piedalījās tādi uzņēmumi kā Fortes Energy, Laflora, Printful, UPB Nams, HTTPOOL, Canelle Bakery, Gateway&Partners, STROPS Technologies, Karavella, Balticovo, SmartLynks, Latvenergo, DeskTime, Global Consulting, Brain Games un TesDevLab.

Ārlietu ministrija regulāri tiekas ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, tostarp uzņēmējus pārstāvošām organizācijām. Mērķis ir pārrunāt un definēt piemērotākos ārlietu dienesta rīcībā esošos atbalsta instrumentus investīciju piesaistei, jaunu eksporta tirgu apgūšanai, kā arī atpazīstamības veicināšanai, kas ir svarīga arī jau aktīvi eksportējošiem uzņēmumiem.

Ārlietu dienesta rīcībā ir virkne efektīvu instrumentu, kas var palīdzēt veicināt starptautisku sadarbību – vēstniecības ārvalstīs, pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, goda konsulu tīkls, kā arī sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībām. Latvijas vēstniecības ārvalstīs var sniegt atbalstu gan, lai risinātu problēmsituācijas, gan lai identificētu jaunas eksporta iespējas. Ministrija sadarbībā ar partneriem regulāri rīko pasākumus uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par jauniem eksporta tirgiem. Semināru mērķis ir iepazīstināt uzņēmējus ar konkrētas mērķa valsts vai reģiona priekšnosacījumiem, tehniskajām specifikācijām un pieredzes stāstiem no jau aktīvi eksportējošiem uzņēmumiem.

Par Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”

Tā ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir veicināt Latvijas eksportspēju un veidot Latvijas zīmola stāsta atpazīstamību. Asociācija apvieno 65 Latvijas eksportējošas uzņēmumus. Asociācijas biedri ir Latvijas eksportētāji un organizācijas, kas ikdienā veicina Latvijas eksportspēju.

Finanšu krāpšana būtībā balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr meklē jaunas, aizvien efektīvākas peļņas iespējas, tāpēc likumsakarīgi, ka pakāpeniski aizvien lielāku lomu shēmās ieņem augstu popularitāti ieguvušais mākslīgais intelekts. Lai gan dažādi mākslīgā intelekta rīki pieejami abās likuma pusēs – gan krāpšanas gadījumu īstenošanā, gan novēršanā – pastāv risks, ka krāpnieki spēs arvien plašāk un rafinētāk pielietot tehnoloģiskos resursus, jo tos neierobežo dažādi legālas darbības aspekti, piemēram, normatīvo aktu prasības.

Vērojot krāpniecības attīstību, redzams, ka krāpnieki prasmīgi prot pielietot un pielāgot pastāvošās tehnoloģiskās attīstības un sabiedrības digitalizācijas sniegtās priekšrocības savā labā. Šobrīd krāpnieki Latvijā mākslīgo intelektu vairāk izmanto automatizētu un personalizētu pikšķerēšanas jeb viltus e-pastu vai īsziņu izsūtīšanas kampaņās. Tā ir samērā vienkārša pieeja, kas neprasa daudz resursu, bet veiksmīgas krāpšanas gadījumā var nest labu atdevi. Taču mums jābūt gataviem tam, ka līdz ar mākslīgā intelekta turpmāku attīstību, visticamāk, varam sagaidīt jaunus rīkus un shēmas krāpniecības automatizācijai un kvalitatīvāka shēmu satura izstrādei.

Par aizvien populārāku uzbrukumu veidu kļūst deep-fake jeb dziļviltojumi, kas, visticamāk, palēnām kļūs par spēcīgu un bīstamu rīku krāpnieku rokās, jo kvalitatīvu dziļviltojumu atšķirt, piemēram, no tuva cilvēka balss, ir ļoti sarežģīti. Jau šobrīd Latvijā sastopami gadījumi, kur ar tehnoloģiju palīdzību tiek atdarinātas tuvinieku balsis, lūdzot, piemēram, steidzami pārskaitīt naudu, jo notikusi nelaime. Pagaidām, kamēr tehnoloģijas tikai pilnveidojas, mākslīgā intelekta radītu balsi vēl var atpazīt, sadzirdot, piemēram, gramatikas kļūdas, valodas raustīšanos vai periodisku aizķeršanos teikumos, taču ar laiku tas jau var kļūt teju neiespējami.

Mākslīgais intelekts, protams, ir rīks ne tikai krāpnieku, bet arī finanšu iestāžu rokās, tomēr lielākā atšķirība starp šīm pusēm ir dažādu normatīvo aktu un likumu ievērošanas jautājums. Lai gan starptautiski pētījumi liecina, ka ar mākslīgā intelekta programmatūru palīdzību iespējams novērst līdz pat 40% vairāk krāpšanas mēģinājumu1, praksē šādu risinājumu ieviešana saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Mākslīgā intelekta izmantošana bankās ir svarīga, taču reizē arī nes lielu atbildības slogu, jo pirms jebkura tehnoloģiju rīka ieviešanas nepieciešams pārliecināties, ka vienlaikus ar nestajiem ieguvumiem jaunais rīks nepalielina drošības draudus uzņēmumam vai klientu privātumam. Tas gan nenozīmē tehnoloģiju rīku ieviešanas stagnāciju finanšu iestādēs – jau šobrīd atsevišķas drošības kontroles tiek papildinātas ar mašīnmācīšanās tehnoloģijām (machine learning), kas ļauj atpazīt dažādus krāpniecības riskus.

Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, nākotnē mākslīgā intelekta veidotās krāpniecības shēmas kļūs arvien izkoptākas un, iespējams, arī grūtāk atpazīstamas. Tieši tādēļ, kamēr finanšu drošības iestādes nemitīgi strādā pie krāpniecības apturēšanas preventīvi, iedzīvotājiem nemainīgi svarīgi ir koncentrēties uz savu individuālo drošību. Tas galvenokārt ietver ikdienas uzvedību finanšu jautājumos, gan izglītojoties par izmantotajiem autentifikācijas rīkiem un to darbību, gan pēc iespējas piesardzīgāk reaģējot gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanas mēģinājumu pret jums. Lai izvairītos no gadījumiem, kad krāpnieki mēģina izlikties par tuviniekiem, ģimenes lokā ir vērts izveidot savu iekšējo, tikai jums zināmu paroli. Ja šāda vienkārša pārbaude tiek ieviesta, tad, saņemot zvanu no it kā pazīstama cilvēka par kādu krīzes situāciju, iespējams viegli noskaidrot, ka zvanītājs nav tas, par ko uzdodas, un zvanu var nekavējoties pārtraukt.

Tehnoloģijas, līdzīgi kā ikvienas liela mēroga inovācijas un atklājumi, reizē nes gan plašas iespējas, gan draudus. Mākslīgais intelekts finanšu krāpnieku rokās var kļūt par patiešām bīstamu rīku, tomēr, neatlaidīgi strādājot gan atbildīgo iestāžu, gan sabiedrības līmenī, potenciālie draudi var tikt krietni samazināti, ļaujot ikdienā vairāk koncentrēties uz tehnoloģiju nestajiem labumiem un ērtībām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) rīkotajā konkursā par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību Latvijā šogad valstspilsētu kategorijā atzīta Rīga, kas balvā saņēma īpašu karogu.

Ceturtdien, 7. novembrī, plkst.12.00 karogs tiks svinīgi pacelts Rīgas rātsnama otrā stāva balkonā. Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs un mēra pienākumu izpildītājs Edvards Ratnieks, LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris un galvaspilsētas pašvaldības pārstāvji.

“Šodien Rīgas ieguva uzņēmēju augstāko atzinību – LTRK zelta godalgu kā uzņēmējiem draudzīgākā valstspilsēta. Tas ir liels darbs, ko esam kopā ieguldījuši ar pašvaldības kolēģiem, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi Rīgā. Mums vēl ir daudz iespēju izaugsmei, tāpēc turpinām konsekventi strādāt – organizējam tikšanās ar uzņēmējiem un organizācijām, uzklausām viņu izaicinājumus un problēmas, meklējam risinājumus, esam arī šajā gadā atvēruši Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunktu, kas palīdz uzņēmējiem iziet cauri birokrātijas džungļiem un uzlabot uzņēmējdarbību Rīgā. Karoga pacelšanai ir saņemts visu Rīgas domes frakciju vadītāju atbalsts,” uzsver E. Ratnieks.

Balvai par uzņēmējiem draudzīgāko pašvaldību tās tika vērtētas pēc vairākiem kritērijiem – pašvaldības atbildes uz uzņēmēja interesi attīstīt biznesu konkrētajā reģionā, pašvaldības atbalsta izglītības iestādēm uzņēmējdarbības programmu īstenošanā un skolēnu mācību uzņēmumu organizēšanā, pašvaldības pašvērtējuma, uzņēmēju vērtējuma un reģistrēto uzņēmumu daudzuma konkrētajā pašvaldībā.

Tostarp uzņēmumu vērtējuma kategorijā uzņēmēji aptaujāti par dažādiem uzņēmējdarbību ietekmējošiem faktoriem pašvaldībās, tostarp, kā uzņēmums vērtē pašreizējo pašvaldību atbalstu, vai uzņēmēji ir apmierināti ar infrastruktūru konkrētajā pašvaldībā un komunikāciju, kā arī citiem jautājumiem.

LTRK ir uzņēmēju biedrība, kurā apvienojušies gandrīz 6000 biedri, tostarp visu reģionu un nozaru mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi, asociācijas, pilsētu uzņēmēju klubi, un citas uzņēmēju apvienības. Biedrība pārstāv uzņēmēju intereses un tās galvenās darbības jomas ir uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi 2024.gada septembrī, salīdzinot ar 2023.gada septembri, pēc neizlīdzinātiem datiem samazinājās par 1,3%, savukārt, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem tie samazinājās par 0,6%. Kopumā gada deviņos mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 2,9% mazāki nekā atbilstošajā periodā pirms gada.

Jāatzīmē, ka dažādās rūpniecības apakšnozarēs joprojām ir atšķirīgas attīstības tendences. Šī gada septembrī gada griezumā pēc neizlīdzinātajiem datiem būtiskākā pozitīvā ietekme kopējā ražošanas apjomu pieaugumā bija nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanai (+16%, salīdzinot ar pagājušā gada septembri), mēbeļu ražošanai (+18%) un poligrāfijai (+10,2%). Savukārt samazinājās pārtikas rūpniecības (-3,2%), datoru, elektronisko un optisko iekārtu (-9,7%) un automobiļu un piekabju (-21,7%) ražošanas apjomi.

Septembrī gada griezumā par 3,6% samazinājās arī apstrādes rūpniecības apgrozījums faktiskajās cenās. Par 1,7% pieauga realizācijas apjomi vietējā tirgū, bet par 6,3% samazinājās eksporta apjomi. Pieauga mēbeļu realizācijas apjomi, bet samazinājās koksnes un tās izstrādājumu, pārtikas rūpniecības produkcijas un automobiļu un piekabju realizācija.

Sagaidāms, ka 2024.gada pēdējā ceturksnī apstrādes rūpniecībā saglabāsies svārstīgi izaugsmes tempi, ko galvenokārt ietekmēs eksporta iespējas. Grūtības saglabāsies tiem uzņēmumiem, kuri joprojām ir saistīti ar Krievijas un NVS valstu tirgiem. Šajā situācijā tiem jāturpina meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgi. Uz iekšējo tirgu orientētās rūpniecības nozares ietekmēs iedzīvotāju pirktspēja.

19. septembrī tiešsaistes konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” “KPMG Baltics” SIA partnere un nodokļu konsultāciju nodaļas vadītāja Ilze Berga sniedza ieskatu jaunākajās Eiropas Komisijas iniciatīvās nodokļu jomā un to ietekmē uz Latvijas uzņēmumiem. Viņa uzsvēra, ka Eiropa ir skaidri definējusi savu nākotnes virzību attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību. “‘Zaļināšana’ noteikti ir kurss, kuru Eiropa ir uzņēmusi, un neplāno no tā atteikties – mēs redzam to arī nodokļos,” sacīja Berga.

Konferencē “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” tika apspriestas gaidāmās izmaiņas nodokļu regulējumos, kas saistīti ar Eiropas Zaļo kursu un klimata neitralitātes mērķiem. Berga norādīja, ka šīs izmaiņas būtiski ietekmēs Latvijas uzņēmumus, īpaši tos, kas darbojas starptautiskajos tirgos. Viņa aicināja uzņēmējus savlaicīgi pielāgoties jaunajām prasībām, lai nodrošinātu atbilstību un saglabātu konkurētspēju.

Digitalizācija bija vēl viens nozīmīgs temats Ilzes Bergas prezentācijā. “Digitalizācija rada nodokļu uzlikšanā izaicinājumus, bet tas rada arī iespējas nodokļu administrēšanā – apmainīties ar informāciju, centralizēt nodokļu administrēšanu un tas prasa uzņēmumiem digitalizēties,” viņa uzsvēra. Digitalizācijas process ne tikai atvieglo nodokļu administrēšanu, bet arī veicina efektīvāku datu apmaiņu starp uzņēmumiem un valsts iestādēm.

Konferencē tika apskatīti praktiskie soļi, kā uzņēmumiem sagatavoties EK iniciētajām izmaiņām. Berga ieteica veikt iekšējās sistēmas analīzi un investēt digitālajās tehnoloģijās, lai atbilstu jaunajiem nodokļu uzlikšanas un administrēšanas standartiem. Viņa arī uzsvēra, ka sadarbība ar profesionāliem nodokļu konsultantiem var būt būtiska, lai veiksmīgi navigētu caur sarežģīto regulējumu labirintu.

“Digitalizācija rada nodokļu uzlikšanā izaicinājumus, bet tas rada arī iespējas nodokļu administrēšanā,” atkārtoja Berga, norādot, ka uzņēmumiem jāizmanto šīs iespējas, lai optimizētu savus procesus. Viņa uzsvēra, ka digitalizācija un “zaļināšana” ir savstarpēji saistīti EK darbības virzieni, kas ietekmēs nodokļu politiku nākotnē.

Konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” nodrošināja platformu, kurā eksperti un uzņēmēji varēja apspriest gaidāmās izmaiņas un to ietekmi uz biznesa vidi. Ilze Berga noslēdza savu uzstāšanos ar aicinājumu uzņēmumiem būt proaktīviem un pielāgoties jaunajai realitātei. “‘Zaļināšana’ noteikti ir kurss, kuru Eiropa ir uzņēmusi, un neplāno no tā atteikties – mēs redzam to arī nodokļos,” viņa atgādināja, uzsverot, ka ilgtspējība un digitalizācija būs galvenie faktori, kas noteiks uzņēmumu panākumus nākotnē.

Tiešsaistes konference “GRĀMATVEDĪBA UN NODOKĻI 2024” sniedza vērtīgas atziņas un praktiskus padomus, kā uzņēmumiem sagatavoties Eiropas Komisijas iniciētajām izmaiņām nodokļu jomā. Ilzes Bergas prezentācija bija nozīmīgs ieguldījums konferencē par to, kā Latvijas uzņēmumi var veiksmīgi pielāgoties un gūt labumu no jaunajām iespējām, ko piedāvā Eiropas Savienības darbības virzieni.

Lai arī aizvadītie divi gadi pasaules ekonomikā, ģeopolitikā un finanšu tirgos bijuši vētraini, Latvijā investīciju jomā aizvien vērojama būtiska izaugsme. Kā liecina Swedbank dati*, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 71%. Tendence turpinās arī šogad – kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms – par 28%. Kopumā iedzīvotāji šī gada deviņos mēnešos finanšu tirgos ir ieguldījuši 47 miljonus eiro.

Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu jomas vadītājs: “Pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī svārstību finanšu tirgos. Pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu un sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, un virkne citu notikumu, kas lika sevi manīt finanšu tirgos. Neskatoties uz to, dati liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā. Aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu nozīmi un risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad.”

Visvairāk jauno investoru jauniešu vidū

Jauno investoru skaita pieaugums ir vērojams gandrīz visās vecuma grupās, bet visstraujākais tieši jauniešu vidū (18-21 gadu vecumā). Attiecīgi divu gadu laikā investēt sākuši par 818% vairāk jauniešu un kopš gada sākuma – par 618%. Tas lielā mērā saistāms arī ar Swedbank šogad īstenoto iniciatīvu “Dāvana 18 gados”. Jauniešiem, kuri šogad sasniedz 18 gadu vecumu, Swedbank dāvina pirmos investīcijām domātos līdzekļus.

Tāpat aktīvāk sākuši krāt jaunieši vecumā no 22 līdz 25 gadiem – divu gadu laikā vērojams pieaugums par 72% un kopš gada sākuma par 32%, kas liek secināt, ka arī jaunieši ir sākuši jau savlaicīgi aizdomāties par finansiālas stabilitātes veidošanu. Sagaidāms, ka arī segmentā 22-25 turpmāk būs vērojama lielāka aktivitāte, pateicoties vēl vienai Swedbank iniciatīvai, kas sākta no 14.oktobra: “Investīciju dāvana 19-25”. Tās ietvaros Swedbank dubultos investīcijas līdz 20 eiro vērtībai jauniešiem no 19 līdz 25 gadiem, kuri veiks savu pirmo ieguldījumu kādā no Swedbank Robur fondiem.

Turklāt arvien lielāka daļa no jaunajiem investoriem ir sievietes. Lai arī dati rāda, ka 59% no visiem ieguldītājiem šobrīd ir vīrieši, taču ir vērojama tendence, ka sievietes pēdējā laikā iegulda arvien aktīvāk – skaits kopš gada sākuma ir audzis par 30%.

Populāri risinājumi, kas ļauj investēt ar nelielām summām

Vieni no populārākajiem ir investīciju risinājumi, kas ļauj ieguldīt ar mazākām summām, kā arī sniedz iespēju samazināt kopējos riskus un prasa mazāk laika lēmumu pieņemšanai (Swedbank Robur fondi). Vislielāko pienesumu kopējā portfelī veido Robur ieguldījumu fondi – divu gadu laikā vērojams pieaugums par 170%, bet kopš gada sākuma 80%. Tāpat arī ETF (biržā tirgotie fondi), kas divu gadu laikā pieauguši par 117%, bet kopš gada sākumā 42%. Klientu skaits, kuriem ir Robur fondi, divu gadu laikā audzis par 177%, kopš gada sākuma 96%. Pieaug arī ETF klientu skaits – divu gadu laikā par 57% un kopš gada sākuma 19%.

Savukārt Baltijas akciju klientu skaita pieaugumā ir vērojama neliela piebremzēšanās. Kopš gada sākuma klientu skaits ir samazinājies par 1,47%. Toties obligāciju segmentā klientu skaits ir audzis visstraujāk – divu gadu laikā par 399% un kopš gada sākuma 96%. “Šādas tendences varētu būt saistītas ar zināmu atdzišanu Baltijas akciju frontes pusē un investoru daudz aktīvāku pāriešanu uz obligācijām. Iepriekš veiktie centrālo banku procentu likmju paaugstinājumi pēdējo divu gadu laikā veicināja obligāciju atdzīvošanos. Turklāt iespējams, ka investori ir vīlušies IPO akciju vērtību sniegumos pēc to iznākšanas biržā, kā arī atsevišķu uzņēmumu bankrotos un iziešanā no biržas,” atzīmē R. Zauls.

Kopumā Swedbank klienti deviņu mēnešu laikā ir ieguldījuši 47 miljonus eiro, kas ir par 53% vairāk nekā par visu 2022. gadu un kas ir jau 94% no visa 2023. gada veiktajiem ieguldījumiem. Lielākas naudas plūsmas bija vērojamas tieši Robur fondos – 28,93 miljoni eiro, bet obligācijās un ETF – 7,73 miljoni eiro katrā.

Lai sekmētu drošības un aizsardzības nozares uzņēmumu attīstības spējas un veidotu izpratni par finanšu piesaistes un finanšu pratības jautājumiem, nozares uzņēmēji tikās ar Swedbank ekspertiem.

Latvijā kā galvenā prioritāte ir pasludināta iekšējā un ārējā drošība. Lai stiprinātu valsts drošību nepieciešams attīstīt gan Nacionālo bruņoto spēku spējas, gan arī vietējo uzņēmēju kapacitāti. Krīzes situācijā īpaša nozīmē ir drošām un stabilām piegādes ķēdēm un šajā aspektā liela nozīme ir tieši vietējiem uzņēmējiem. Savukārt uzņēmumiem attīstībai un savu inovatīvo ideju īstenošanai ir nepieciešams finansējums.

Jevgenijs Ivanovs, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs uzsvēra: “Aizsardzības nozare, jo īpaši šobrīd, ir būtiska valsts drošības kontekstā un nozares attīstības priekšnoteikums ir profesionāla uzņēmuma vadība un resursu, tajā skaitā finansējuma, pieejamība. Swedbank ir uzticams un stabils finanšu partneris uzņēmumu izaugsmes ceļā, tomēr, kā jebkurai sadarbībai, arī mums ir savi noteiktumi un prasības. Šī saruna ir par abpusējas izpratnes un uzticības veidošanu veiksmīgai sadarbībai”.

Latvijas Drošības un aizsardzības federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle – Ločmele uzrunājot klātesošos atzīmēja: “Lai sekmētu sadarbību, svarīgi ir runāt vienā valodā un ceru, ka pēc semināra, visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.

Savulaik aizsardzības nozares uzņēmējiem bija jāiemācās runāt armijas valodā, bet tikpat svarīgi ir pārvaldīt finanšu pratību. Finansējums nozarei ir pieejams, tikai jāiemācās to saņemt un pareizi rīkoties. Tam ir vajadzīgi labi padomdevēji, tādēļ paldies Swedbank par pasākuma organizēšanu.”

Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists iepazīstināja ar Mario Dragi (bijušais Eiropas centrālās bankas prezidents) ziņojumu par aizsardzības nozari Eiropas Savienībā. ES tā ir sadrumstalota, vērojams koordinācijas trūkumus, netiek veikti kopīgi iepirkumi. Kā risinājumu viņš piedāvā kopīgus dalībvalstu iepirkumus drošības jomā, kopīgus ieguldījumus inovācijās un lielāku ES ārpolitikas koordināciju.

Savukārt Swedbank speciālisti iepazīstināja ar aizsardzības nozares ekonomiskajiem radītājiem ES un mūsu uzņēmēju galvenajās sadarbībās valstīs. Informēja par to, kādi principi tiek ievēroti un kādas prasības tiek izvirzītas aizsardzības nozares klientiem, uzsākot sadarbību ar banku , kā arī ieskicēja biežākos šķēršļus un gaidas veiksmīga finansējuma piešķiršanai.

2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. Minēto labvēlīgo faktoru vidū – procentu likmju samazināšanās, mājsaimniecību pirktspējas atjaunošanās, salīdzinoši zems preču cenu svārstīgums. Pašreizējā uzņēmumu finanšu situācija, kā arī attīstības prognozes nākamajam gadam, Latvijas un Lietuvas finanšu direktoru vērtējumā ir izteikti pozitīvāka, nekā situācija Igaunijā. Ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski saglabājas kā Baltijas valstu uzņēmēju galvenās bažas attiecībā uz attīstības iespējām turpmāk.

“Šī gada finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumos pamazām atgriežas pārliecība par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē. Uz to norāda, piemēram, krietni ambiciozāks skats uz investīciju iespējām. Pozitīvāks vērtējums ir saistīts ar procentu likmju samazināšanos, pirktspējas atgriešanos, kā arī cerīgāku skatu uz eksporta tirgiem. Atšķirības jūtamas starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu finanšu vadītājiem, jo Igaunijas ekonomikā izaicinājumu ir bijis vairāk, agrāk tik noturīgā izaugsme ir apstājusies. Galvenās uzņēmēju bažas Baltijas valstīs aizvien vēl saistās ar ģeopolitiskajiem riskiem un ar situāciju ekonomikā kopumā,” aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Uzņēmējdarbības vides novērtējums pozitīvākais Lietuvā un Latvijā, Igaunijā – vairāk pesimisma

Vispozitīvākais skats uz uzņēmējdarbības vidi nākamo 12 mēnešu laikā ir uzņēmumu finanšu direktoriem Lietuvā, kur 58% respondentu biznesa vidi vērtē kā labu vai ļoti labu. Latvijā šādu vērtējumu sniedz 40%, bet Igaunijā 29% respondentu. Šāds vērtējums atspoguļo norises Baltijas valstu ekonomikā – 2024. gada pirmajā pusē Lietuvas IKP pieauga par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt Latvijas IKP pieauga par 0,3%, bet Igaunijas IKP saruka par 1,6%. Lietuvas ekonomikai ir palīdzējusi mazāka atkarība no eksporta uz Ziemeļvalstīm, kā arī izteiktāka eksporta tirgu un produktu (pakalpojumu) diversifikācija. SEB bankas ekonomistu prognozes liecina, ka 2025. gadā biznesa vidi varētu uzlabot eksporta un pirktspējas atgūšanās apvienojumā ar zemākām procentu likmēm.

Uzņēmumu šā brīža finansiālo stāvokli visaugstāk vērtē finanšu direktori Latvijā – kā labu vai ļoti labu to novērtējuši 77% respondentu, iepretim 52% Igaunijā (zemākais vērtējums desmit gadu laikā) un 72% Lietuvā.

Kur saskata lielākos riskus?

Runājot par uzņēmumu bažām attiecībā uz biznesa ietekmes faktoriem, Baltijas valstīs redzamas nozīmīgas atšķirības. Ja Latvijā izteiktākie faktori, kas raisa bažas ir ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski, Lietuvā ir bažas par darbaspēka izmaksu kāpumu un ģeopolitiskajiem riskiem, bet Igaunijā – par ekonomikas attīstību un iespējamo cenu kāpumu. Latvijā pēdējo četru gadu laikā būtiski pieaugušas bažas par ārvalstu uzņēmumu konkurences saasināšanos (no 6% 2021. gadā līdz 23% šogad), kā arī turpina palielināties finanšu direktoru bažas par ekonomikas attīstību un kiberriskiem. Savukārt riski, ka varētu kristies pieprasījums vai atsākties cenu kāpums, respondentiem Latvijā šogad šķiet mazāk iespējami.

Lietuva no pārējām Baltijas valstīm izceļas ar to finanšu direktoru īpatsvaru, kuri ir nobažījušies par darbaspēka izmaksu pieaugumu. Šīs bažas parasti gaida vairāk uzmanības ekonomiskās ekspansijas laikā. 2024. gada 2. ceturksnī vidējās darbaspēka izmaksas Lietuvā pieauga par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latvijā par 9,2%, bet Igaunijā tikai par 4,7%.

Jāpiebilst, ka tāds faktors kā kapitāla trūkums lielo uzņēmumu vidū netiek minēts starp galvenajiem izaicinājumiem biznesa attīstībai.

Prioritāte Latvijā – automatizēt un digitalizēt

Kā trīs galvenās prioritātes nākamajam gadam, uzņēmumu finanši direktori Latvijā ir minējuši nepieciešamību veikt biznesa procesu automatizāciju un digitalizāciju (26%), ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus (24%), kā arī uzlabot uzņēmuma naudas plūsmu (19%). Savukārt Lietuvā uzņēmējiem daudz nozīmīga šķiet investīciju veikšana, lai palielinātu uzņēmuma kapacitāti (24%), bet Igaunijā finanšu direktori vislielāko uzmanību plāno veltīt naudas plūsmas palielināšanai (24%). Visās Baltijas valstīs visai neliels ir to finanšu direktoru īpatsvars, kuri kā uzņēmuma prioritāti 2025. gadā saskata paplašināšanos jaunos tirgos.

Runājot par brīvo līdzekļu ieguldīšanu, aptuveni puse uzņēmumu Latvijā (53%), Lietuvā (49%) un Igaunijā (57%) vēlētos tos nākamgad investēt savas valsts ekonomikā, bet aptuveni piektā daļa gribētu atmaksāt aizņēmumus. Salīdzinot ar 2023. gadu, būtiski ir pieaudzis to finanšu direktoru skaits, kuri uzskata, ka turpmākā gada laikā varētu palielināt uzņēmumu investīcijas. Latvijā par investīciju palielināšanu izteikušies 19% respondentu (pērn – tikai 4%).