Šo piektdien, 2024. gada 6. septembrī, ir sasaukta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kur valdība ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LABS) – spriedīs par valsts budžetu 2025. gadam un iespējamām izmaiņām nodokļu politikā.  

“LDDK nostāja ir skaidra – atstāt divu gadu darba grupas darbu bez rezultāta būtu bezatbildība un nepaveikts darbs. Kopā ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm esam nonākuši tuvu kopsaucējam par nodokļu regulējuma izmaiņām no 2025. gada un rosinām šīs vienošanās nostiprināt NTSP formātā. Jebkuri papildus ieņēmumi vispirms ir jāmeklē uz ietaupījuma rēķina, tādēļ papildus izmaiņām nodokļu regulējumā uzstājam uz valdības izdevumu samazināšanu, nosakot konkrētu samazinājuma apjomu,” uzskata LDDK prezidents Andris Bite. 

LDDK atbalsta Finanšu ministrijas (FM) ieceri veidot uz rezultātu vērstu budžetu, vienlaikus uzsverot, ka šāda pieeja ir jāsāk īstenot iespējami drīz, pastāvīgi pārskatot valsts budžeta izdevumus, lai: 

padarītu izdevumus efektīvākus, atvēlot papildus līdzekļus sistēmisku reformu īstenošanai un mazinot spiedienu uz budžeta deficītu; 
neturpinātu ierasto praksi, kas pamatā vērsta uz ikgadēju budžeta resoru bāzes izdevumu pieaugumu; 
prioritāri līdzekļus piešķirtu tām aktivitātēm, kas atbilst valsts stratēģiskajām vajadzībām, tai skaitā turpmākai pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku; 
radītu vienotu sistēmu, kurā sekot līdzi budžeta tēriņu mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai (monitoringa sistēma). 
LDDK atbalsta valdības 27. augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu caur nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu, kā arī īstenojot nozīmīgas reformas. 

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā). Aicinām noteikt, ka ietaupītos līdzekļus prioritāri nepieciešams virzīt drošības prioritātēm un citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai, darbnespējas lapu regulējuma izmaiņām un izglītības finansēšanas reformas pabeigšanai, par ko esam vienojušies arī NTSP. Būtiski, lai tēriņu samazinājuma apjoms spēj nosegt ieguldījumus, kas ļautu veikt sistēmiskas izmaiņas, kas attiecīgi atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa. 

NTSP sēdē uzstāsim uz 2023. gada 6. novembra NTSP lēmuma izpildi, kas noteica palielināt profesionālās izglītības iestāžu finansējumu. Audzēkņu skaita palielināšana un profesionālās izglītības iestāžu attīstība nav iespējama, ja profesionālās izglītības programmu finansēšanas izmaksas nav pārskatītas un mainītas kopš 2007. gada. Kavēšanās ar finansējuma piešķiršanu negatīvi ietekmē tautsaimniecībai nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstību (veidojot EM prognozēto darbaspēka deficītu darba tirgū) un būtiski mazina izglītības iestāžu spēju nodrošināt mācību procesu ar tām tehnoloģijām un pieejām, kas tiek izmantotas nozarēs. 

NTSP sēdē LDDK pārstāvēs padomes locekļi: Andris Bite, Uldis Biķis, Sanita Bajāre, Guntars Kokorevičs, Edijs Kupčs, Ināra Pētersone, Uldis Tatarčuks un Arturs Zeps, kā arī LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas. 

Vasara – šķietami populārākais laiks atpūtai, taču pētījuma dati parāda, ka katrs septītais Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs šovasar strādā bez atvaļinājuma. Tā rīkoties plānoja arī desmitā daļa igauņu. Eksperti uzsver, ka darbs bez atpūtas ir tiešs ceļš uz emocionāliem un fiziskiem veselības traucējumiem un strādājošam cilvēkam pienācīgai atpūtai būtu nepieciešamas 2–3 nedēļas gadā.

Pēc NielsenIQ veiktā pētījuma datiem,  14% Latvijas, 15% Lietuvas un 9% Igaunijas iedzīvotāju šovasar bija plānojuši strādāt bez atvaļinājuma. Novērots, ka atteikties no atpūtas ir nolēmuši vairāk vīriešu nekā sieviešu. Visizteiktāk šī tendence Latvijā vērojama 20-24 gadus vecu cilvēku vidū, no kuriem siltajā gada sezonā no atvaļinājuma grasās atteikties ceturtā daļa. Salīdzinot pilsētas, visbiežāk strādāt bez atvaļinājuma izvēlējušies iedzīvotāji ārpus Rīgas.

Organizāciju psihologs Reinis Lazda uzskata, ka ir svarīgi noskaidrot cēloni darbinieku lēmumam neizmantot atvaļinājumu. “Ir būtiski saprast, kāpēc cilvēks izvēlas atteikties no atvaļinājuma – tā var būt vēlme nopelnīt vairāk, darbinieka vai darba devēja nespēja efektīvi plānot darba uzdevumus vai pat nepārliecinātība par savu vērtību, ja cilvēkam šķiet, ka viņš ir nozīmīgs tikai tad, kad ir darbā. Cilvēks nevar visu gadu strādāt vienādi efektīvi. Un tādā ziņā varbūt ir vērts apsvērt arī atvaļinājumu ziemā, kad saules gaismas trūkuma dēļ cilvēka enerģijas līmenis ir zemāks. Protams, es saprotu, kādēļ cilvēki biežāk izvēlas vasaru – bērniem ir brīvlaiks, ir daudz vairāk iespēju ko darīt tepat mājās. Bet varbūt kādu daļu atvaļinājuma tomēr ir vērts ieplānot drūmākajos ziemas mēnešos, īpaši, ja iespējams doties uz kādu saulaināku vietu. Saules trūkums mūsu pusē tiešām ir hroniska problēma, kuras dēļ attīstās gan sezonālā depresija, gan ir novērota saistība ar pastiprinātu alkohola lietošanu, gan novērojams arī D vitamīna trūkums ar visām izrietošajām sekām,” komentē psihologs.

“Darbs nepārtrauktā režīmā var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu. Mēs uzņēmumā esam izveidojuši vidi, kas ļauj darbiniekiem netraucēti apvienot darba un atpūtas laiku. Novērojam, ka kolēģi arvien biežāk izmanto atvaļinājumu ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, piemēram, aprīlī, maijā un septembrī. Atvaļinājums šādā laikā ļauj baudīt siltos klimatiskos apstākļus un ietaupīt, jo aktīvā tūrisma sezona vēl nav sākusies vai jau ir beigusies. Šī pieeja ievērojami veicina raitu darba plūsmu lielākās komandās arī vasaras mēnešos,” komentē apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Pēc vadītājas teiktā, uzņēmumā darbinieki saņem papildu atvaļinājuma dienu ik pēc pieciem darba gadiem, piecas dienas ziemas atvaļinājumā un brīvdienu dzimšanas dienā. “Papildu brīvās dienas ļauj darbiniekiem pagarināt garās nedēļas nogales un biežāk atpūsties. Elastīgs darba režīms nodrošina iespēju strādāt pie jūras vai lauku sētās, kur pēc darba var baudīt dabu un atpūsties. Šāda pieeja palīdz līdzsvarot darba un atpūtas laiku, ļaujot cilvēkiem saglabāt enerģiju visu gadu,” novērojusi S. Glovecka.

Psihologs uzsver, ka darba devējam vienmēr vajadzētu būt ieinteresētam pienācīgā darbinieku atpūtā, jo tad, ja strādājošs cilvēks neprot atpūsties, viņš patiesībā nemācēs arī strādāt. “Ja darba devējs atbalsta darbinieku vēlmi ņemt atvaļinājumu, tas ir solis pretī ilgtspējīgai darba videi. Bet, ja tiek veicināta pastāvīga strādāšana bez atpūtas, tas var novest pie izdegšanas, pastiprināta stresa izjūtas un darbinieku demotivācijas. Strādājot bez atpūtas, var rasties miega un gremošanas traucējumi vai panikas lēkmes, nemiers un spriedze. Izdegšanas sindromu pavada pilnīgs emocionāls izsīkums un darba motivācijas zaudēšana. Parasti šādi cilvēki nespēj strādāt, bet tam savukārt ir dažādas nepatīkamas sekas,” brīdina R. Lazda.

Viņš norāda, ka darba ražīguma samazināšanās ir pirmā pazīme tam, ka darbiniekam nepieciešams atpūsties. “Kad uzdevumu izpilde sāk prasīt vairāk laika nekā parasti, tas liecina, ka darbiniekam vajadzīga atpūta. Ja tiek novērotas problēmas ar miegu, pieaug iekšēja spriedze un tiek zaudēta interese par hobijiem, ir pienācis laiks nopietni domāt par atvaļinājumu,” uzsver psihologs.

Tāpat psihologs aicina pilnvērtīgi izmantot arī mazos atvaļinājumus – sestdienas un svētdienas. “Ja vien darba specifika ļauj, atslēdziet ienākošo ziņu paziņojumus, neskatieties e-pastus. Saglabājiet tikai ārkārtas saziņas formu – piemēram, ja patiešām kaut kas neatliekams ir noticis, sarunājiet, ka tādā gadījumā gaidīsiet zvanu. Pēc iespējas vairāk laika pavadiet ārā (ieteikums neattiecas uz tiem, kuri strādā ārā ikdienā), piepildiet laiku ar saistošām nodarbēm. Nav pat tik svarīgi, lai tās vienmēr būtu ļoti patīkamas – reizēm jā, bet citreiz savukārt izmēģiniet kaut ko jaunu, nebijušu,” mudina R. Lazda.

Tomēr jāatgādina, ka dažas dienas ilga atpūta ir vērtīga tad, ja vajag uz mirkli apstāties, smelties jaunus spēkus, bet šāds periods neaizstāj pilnvērtīgu atvaļinājumu. Šobrīd spēkā esošajā Darba likumā paredzēts, ka viens atvaļinājums gada laikā nedrīkst būt īsāks par 14 darba dienām, ieskaitot darbdienas un brīvdienas.

Atpūtas laikā Lazda aicina padomāt arī par aktīvo atpūtu. “Gulēšana pie jūras var būt laba atpūta pirmajās dienās, it īpaši fiziska darba veicējiem, taču sēdoša darba darītājiem es ieteiktu vairāk izkustēties. Protams, reizēm var atļauties atslābināties, bet to nevajadzētu padarīt par galveno atpūtas veidu,” iesaka Reinis Lazda. “Vēl varu rosināt aizdomāties par to, ko mēs īsti saprotam ar vārdu “atpūta”? Kā mēs paši sev to definējam? Liela varbūtība ir, ka atpūta mums nozīmē brīdi, kad varam nedomāt par pienākumiem, bet varam atslābināties, vairāk pievērsties lietām, kuras mums vienkārši patīk. Ne visi cilvēki sev ikdienā godīgi atbild uz jautājumu, kas tad viņiem īsti patīk. Varbūt ir pienācis laiks tam pievērsties un padomāt, lai atpūta patiešām sniegtu gandarījumu.”

2024. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6 %, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9 %.

2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa – par 7,2 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 213 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 213 eiro jeb 72,6 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 350 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 2. ceturksnī bija 1 350 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni (1 215 eiro), tā pieauga par 135 eiro jeb 11,1 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 991 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6 %.

Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 4,1 procentpunktu straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,4 % un 8,3 %.

2024. gada 2. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 743 eiro, savukārt privātajā – par 99 eiro zemāka (1 644 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 684 eiro jeb par 12,9 %.

Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 5,2 %, vispārējās valdības sektorā – par 4,8 %, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8 % pieaugums.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 8,5 % jeb 290,2 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7,5 tūkst. jeb 1,0 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,6 %, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Vidējais atalgojums strauji auga arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 15,6 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 14,4 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,5 %.

Visās minētājās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā.

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2024. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 847 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 661 eiro), enerģētikas (2 217 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 102 eiro), valsts pārvaldes (1 959 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 824 eiro) nozarē, veselības un sociālās aprūpes (1 754 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 747 eiro).

Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 094 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Straujāks darba samaksas pieaugums Zemgalē
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē (12,0 %), Latgalē (11,6 %) un Vidzemē (10.9 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 842 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 194 eiro), kas ir par 35 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (2,1 procentpunkts).

*No 2024. gada 1. janvāra jaunie statistiskie reģioni, kuri sakrīt ar Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,41 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 2. ceturksnī bija 11,41 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9 % (2023. gada 2. ceturksnī – 10,48 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,12 līdz 14,30 eiro jeb par 9,0 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,5 % un nostrādāto stundu samazinājums par 0,4 % gada laikā.

Baltijas valstīs vidējā atalgojuma pieauguma temps turpina samazināties
Kopš 2023. gada 2. ceturkšņa vidējā atalgojuma gada pieauguma temps visās Baltijas valstīs samazinās.

Igaunijā 2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 7,2 %. Lietuvā pieaugums bija visaugstākais – 9,8 %, bet Latvijā nedaudz zemāks – 9,6 %.

2022. gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4 805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati. Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (4 259 eiro), kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti (3 564 eiro).

Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus.

Ielu pārdevējiem vismazākās mēneša algas

Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 598 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām. Mazāk atalgoti bija arī bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi (754 eiro), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki (755 eiro), apģērbu izgatavotāji (756 eiro) un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, kuriem mēneša alga bija 801 eiro pirms nodokļu apmaksas.

Labāks atalgojums darbiniekiem ar augstāku izglītību

Darbinieki ar augstāko izglītību bija labāk atalgoti nekā vidējo un zemāku izglītību, kā arī profesionālo izglītības līmeni ieguvušie, taču sievietes visās iegūtās izglītības grupās 2022. gadā vienā stundā vidēji pelnīja mazāk nekā vīrieši.

Visaugstākais vienas stundas vidējais atalgojums bija vīriešiem un sievietēm ar doktora grādu (attiecīgi 18,62 un 14,80 eiro) un maģistra grādu (12,58 un 10,23 eiro).

Vislielākā atalgojuma atšķirība bija darbiniekiem, kuru izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību – 9,32 eiro vīriešiem un 5,19 eiro sievietēm, taču jāņem vērā, ka šos rādītājus varēja ietekmēt attiecīgās grupas nepietiekama pārstāvniecība izlasē.

Darbinieki 30-39 gadu vecumā vidēji stundā pelna visvairāk

2022. gadā visaugstākā vidējā stundas darba samaksa bija darbiniekiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Savukārt jauniešiem 15-19 gadu vecumā un senioriem virs 69 gadu vecuma atalgojums bija viszemākais.

Vairāk nekā piektdaļai darbinieku ir noslēgts koplīgums

2022. gadā koplīgumi bija noslēgti vairāk nekā piektdaļai jeb 23 % darbinieku. Lielākais aptverto darbinieku īpatsvars no kopējā darbinieku skaita nozarē bija veselības un sociālās aprūpes (65 %), enerģētikas (53 %) un izglītības (52 %) nozarēs.

Koplīgumu slēgšanu var ierosināt gan darba devējs, gan darbinieku pārstāvji vai organizācijas. Slēdzot darba koplīgumu, darbinieki iegūst labvēlīgākus darba tiesisko attiecību nosacījumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

Iekārtu un mašīnu operatori visbiežāk veic apmaksātu virsstundu darbu

2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja 6,3 % no visiem darbiniekiem. Pēc darba devēju sniegtajiem datiem, apmaksātās virsstundas biežāk tika uzrādītas iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesiju pamatgrupas darbiniekiem – virsstundas ir reģistrētas 14,5 % darbinieku. Visretāk apmaksātas virsstundas tika norādītas starp vadītājiem (1,7 %) un vecākajiem speciālistiem (2,3 %).

Universitāšu akadēmiskajam personālam vislielākais vidējās algas kāpums
Salīdzinot ar 2018. gada Darba samaksas struktūras apsekojumā apkopotajiem datiem, 2022. gadā straujāk vidējais atalgojums, pārrēķināts nosacītā pilnā slodzē, ir audzis universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam – no 1 122 eiro līdz 2 798 eiro, atkritumu savācējiem (no 621 eiro līdz 1 468 eiro), amatniekiem (no 785 eiro līdz 1840 eiro) un kultūraugu audzētājiem (no 792 eiro līdz 1663 eiro).

Visbiežāk jeb 30% respondentu norādījuši, ka no savas uzņēmējdarbības uzsākšanas attur bailes riskēt un zaudēt naudu, tikmēr 21% aptaujāto neuzsāk biznesu Latvijas ekonomiskās situācijas dēļ. Vēl 20% uzskata, ka iemesls ir uzņēmības trūkums, proti, ka būt darba devējam ir grūtāk nekā būt darba ņēmējam.

Kā liecina tirdzniecības centra internetā 220.lv un Norstat Latvija veiktajā aptaujā, mazāko daļu jeb 14% respondentu no savas uzņēmējdarbības uzsākšanas attur finansiālo līdzekļu nepieejamība, 10% – zināšanu trūkums, bet 3% respondentu augstā konkurence jebkurā no jomām. Vēl 2% respondentu norādījuši citus aspektus, visbiežāk minot Latvijas nodokļu sistēmu, birokrātiju, atbalstu trūkumu jaunajiem uzņēmējiem.

Turpina 220.lv Marketplace pārdošanas vadītājs Kārlis Ozols: “Nenoliedzami visi minētie faktori un to analīze ir klātesoši jebkuras uzņēmējdarbības uzsākšanā un attīstībā. Strādājot ar tirgotājiem, kuri dien dienā meklē jaunus pircējus un darbības tirgus, esam novērojuši, ka uzņēmēji satraucas par to, vai viņu produkts būs pieprasīts un konkurētspējīgs. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka tieši e-komercija var kļūt par katra uzņēmēja konkurētspējas stūrakmeni, jo tas ļauj paplašināt ne tikai pārdoto preču apjomu, bet arī ģeogrāfisko mērogu – uzsākot tirdzniecību eksporta tirgos interneta vidē, tiek veiksmīgāk pārvaldīti riski, kurus biznesam rada ekonomiskā situācija mājas tirgū. Tiesa gan, e-komercijas potenciāls Latvijas uzņēmēju vidū ne vienmēr vēl tiek pilnībā izmantots.”

Par to liecina arī aptaujā iegūtie dati, jo 46% aptaujāto norādījuši, ka Latvijas uzņēmēji nepietiekami aktīvi izmanto tieši e-komercijas vidi, lai pārdotu savas preces un konkurētu ar ārvalstu uzņēmējiem. Tikai 5% aptaujāto ir pārliecināti, ka Latvijas uzņēmēji pietiekami izmanto e-komercijas kanālus. Tam piekrīt arī K. Ozols, norādot, ka šobrīd e-komercijas izplatības rādītājs Baltijas valstīs ir ap 6-10%, bet Rietumeiropā 15-20%, kas liecina, ka šai biznesa nišai ir plašas attīstības iespējas.

Turpina K.Ozols: “Šobrīd tirgus situācija liecina, ka Latvijā e-komercijas tirgus nav tik attīstīts kā, piemēram, Vācijā vai Lielbritānijā, tomēr, manuprāt, tieši tagad Baltija un Somija pieredz nozīmīgas pārmaiņas, kas pozitīvi ietekmēs gan pircējus internetā, gan arī uzņēmējus, kuri pāriet uz šo biznesa virzienu. Latvijā tie varētu būt tieši mazie un vidējie uzņēmēji, kuriem nereti ir vajadzīgs pirmais solis, lai startētu citos tirgos. Arī mūsu kā tirdzniecības platformas mērķis ir panākt šī reģiona e-komercijas tirgu attīstību, uzņēmējiem, jo īpaši jaunajiem, palīdzot pārvarēt šaubas un bailes uzsākt biznesu un tā e-komercijas attīstību. Tirdzniecības uzsākšana pie mums, jau funkcionējošā e-veikala platformā, neprasa lielas sākotnējās investīcijas. Darbības uzsākšana un attīstība notiek bez sarežģītas birokrātijas, visiem nodrošinot vienus sadarbības nosacījumus, turklāt mēs nemitīgi strādājam pie to pilnveidošanas.”

Kārlis Ozols uzsver, ka šobrīd Baltijas reģionā ir “veselīga” e-komercijas vide, jo pagaidām nav izteikta lielo, globālo spēlētāju klātbūtne, kuri pat pēdējos gados atstājuši Eiropas tirgu.

“Nereti uzņēmēji aizmirst, ka šodien internetā iepērkas lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju, to darot vismaz reizi mēnesī. Turklāt, lai uzsāktu biznesa attīstību e-komercijas vidē, nav nepieciešams uzreiz veidot savu internetveikalu, kas prasa lielus ieguldījumus. 220.lv Marketplace šobrīd nodrošina platformu Baltijas un Somijas uzņēmumiem, aptverot četras valstis. Tas nozīmē, ka pārdevējiem ļaujam sasniegt kopskaitā 11 miljonus potenciālos pircējus,” piebilst K.Ozols.

Ekonomikas izaugsmei pēdējos ceturkšņos saglabājoties zemai, bezdarba līmenis Latvijā šā gada otrajā ceturksnī sasniedzis 6,9%, kas ir par 0,5 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā ceturksnī pirms gada, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes darbaspēka apsekojuma dati. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, kad bezdarbs bija 7,2% līmenī, tas ir neliels kritums, bet to lielā mērā noteikusi ekonomiski aktīvākas sezonas ietekme.

Ja iepriekšējos gados gan Covid-19, gan Krievijas uzsāktā kara negatīvā ietekme darba tirgū bija jūtama tikai minimāli, ilgstoša ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās, tajā skaitā galvenajās Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs, bezdarba rādītājos tomēr ir sākusi atspoguļoties. Bezdarba pieaugums pēdējos ceturkšņos vērojams visās Baltijas valstīs un pašlaik Latvijā bezdarba līmenis jau vairākus ceturkšņus ir pat zemāks nekā Lietuvā un Igaunijā, kas arī skaidrojams ar valsts daudz spēcīgāko ekonomikas kritumu pēdējo trīs gadu laikā.

Vienlaikus šāds bezdarba pieaugums pēdējos ceturkšņos ir vērtējams kā visai mērens, ņemot vērā nelabvēlīgo ekonomisko situāciju reģionā. Bezdarba līmeņa palielināšanos ietekmējusi arī pēdējā gada laikā vērojamā iedzīvotāju aktīvākā iesaistīšanās darba tirgū, tajā skaitā gan kā nodarbinātajiem, gan kā darba meklētājiem. Šis aktivitātes līmeņa pieaugums ir būtisks, ņemot vērā sarūkošo darbspējas vecuma iedzīvotāju skaitu, un jāatzīmē, ka visvairāk darba tirgū pēdējā gada laikā iesaistījušies jaunieši, kā arī cilvēki pēc pensijas vecuma sasniegšanas, – tas ir, vecuma grupās, kur ekonomiskās aktivitātes līmenis līdz šim ir bijis zemākais un kur arī meklējamas lielākās darba tirgus rezerves.

Izmaiņas šo vecuma grupu ekonomiskajā aktivitātē arī mazāk ietekmē reģistrētā bezdarba datus, kur, pretēji darbaspēka apsekojumam, visu pēdējo gadu laikā ir vērojams stabils un pastāvīgs bezdarbnieku skaita un bezdarba līmeņa kritums. Šā gada jūnija beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija noslīdējis līdz 5,1% un bija par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā pirms gada.

Kopējais tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits otrajā ceturksnī veidojis 882,4 tūkstošus un bijis par 0,6% mazāks nekā pagājušā gada otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaitu pašlaik ietekmē zemā ekonomikas izaugsme, gan darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas, no otras puses, ierobežo arī bezdarba pieaugumu. Līdz ar to, bezdarba līmenis pēc darbaspēka apsekojuma datiem joprojām ir tuvu vēsturiski zemākajam līmenim, un nākamajos gados turpinās pazemināties.

Pēc Finanšu ministrijas jūnija sākumā atjaunotajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, bezdarba līmenis šogad kopumā būs nedaudz augstāks nekā pērn, veidojot 6,7%, bet 2025.gadā, atjaunojoties straujākai ekonomikas izaugsmei, gaidāma bezdarba līmeņa pazemināšanās līdz 6,3%.

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pasliktinājās gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, gan apstrādes rūpniecībā, bet būvniecībā saglabājās pesimistisks bez būtiskām izmaiņām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums jau otro mēnesi pēc kārtas negatīvs

Jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem1 bija – 1,0, un, salīdzinot ar jūniju, tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, izņemot automobiļu pārdošanu, kur konfidences rādītājs mēneša laikā uzlabojies par 7,3 procentpunktiem, lai arī saglabājas negatīvs (- 0,5). Pārtikas preču, nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, neraugoties uz rādītāju samazināšanos, noskaņojums joprojām ir pozitīvs (attiecīgi 14,8, 3,8 un 13,5). Automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums strauji pasliktinājies, samazinoties līdz zemākajai vērtībai kopš 2022. gada novembra (- 7,8).

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs

Pakalpojumu sektorā jūlijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 0,6, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar jūniju, ir samazinājies par 2,4 procentpunktiem. Optimistiskākie jūlijā tāpat kā iepriekšējā mēnesī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (30,6), izmitināšanā (38,6), kā arī ēku uzturēšanā un ainavu arhitektūrā (23). Pesimistiskākais noskaņojums bija pasta un kurjeru pakalpojumu (- 16,7), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (- 7,2), kurās, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītāji strauji samazinājušies (attiecīgi par 39,7 un 22 procentpunktiem).

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pesimistisks, bez būtiskām izmaiņām

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūlijā bija – 16,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nav būtiski mainījies (uzlabojums tikai par 0,1 procentpunktu) un joprojām ir ļoti zems.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs jūlijā, salīdzinot ar jūniju, palielinājies specializētajos būvdarbos un inženierbūvniecībā attiecīgi par 4,8 un 0,6 procentpunktiem, bet ēku būvniecībā samazinājies par 7,2 procentpunktiem.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums turpina pasliktināties

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs jūlijā bija – 9,0. Salīdzinot ar jūniju, tas samazinājies par 1,7 procentpunktiem.

No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm jūlijā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem tikai divās konfidences rādītāji bija pozitīvi: iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā (2,9) un metālu ražošanā (2,1). Uzņēmēju noskaņojums pieauga šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā, (par 0,6 procentpunktiem), elektrisko iekārtu (par 6,2 procentpunktiem) un mēbeļu (par 8,0 procentpunktiem) ražošanā. Savukārt noskaņojums pasliktinājās koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,9 procentpunktiem), pārtikas produktu (par 6,6 procentpunktiem) un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu (par 4,1 procentpunktu) ražošanā.

Nepietiekams pieprasījums visvairāk ierobežo uzņēmējus rūpniecībā

Vislielākais uzņēmumu īpatsvars, kuri jūlijā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bija pakalpojumu sektorā (44,1 %), bet vismazākais – apstrādes rūpniecībā (26,5 %). Gan apstrādes rūpniecībā, gan būvniecībā un pakalpojumu sektorā dominējošais ierobežojošai faktors jūlijā bija nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 49,9 %, 37,3 % un 36,0 %), kura nozīmīgums, salīdzinot ar aprīli, pieaudzis visās šajās jomās. Mazumtirdzniecībā nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru norādīja 30,4 % uzņēmēju. Tirgotājiem nozīmīgāka ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, ko jūlijā kā ierobežojošu atzīmējuši 50,8 % mazumtirgotāju.

2024. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 95,9 (iepriekšējā mēnesī 97,1), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs samazinājies līdz 97,3 un pēdējos četrus mēnešus ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskā nenoteiktība jūlijā samazinājusies

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, jūlijā bija 15,1 (iepriekšējā mēnesī 18,7). Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, nenoteiktība samazinājās rūpniecībā un pakalpojumu sektorā (attiecīgi par 0,2 un 3,7 procentpunktiem), bet pieauga mazumtirdzniecībā un būvniecībā (attiecīgi par 0,8 un 1,2 procentpunktiem). Kopējā nenoteiktības rādītāja samazinājumu ietekmējis arī patērētāju3 vērtējums, kurš pēc strauja pieauguma jūnijā atkal samazinājies līdz 4,3.

Darbaspēka uzkrāšanas rādītājs raksturo uzņēmēju īpatsvaru, kuri, tuvākajā laikā paredzot uzņēmuma aktivitātes vai preču, vai pakalpojumu pieprasījuma samazināšanos, tomēr neplāno samazināt nodarbināto skaitu. Jūlijā šī rādītāja vērtība bija 7,9, kas ir par 0,2 procentpunktiem mazāk nekā jūnijā.

Domājot par šī gada aktuālajiem uzņēmējdarbības izaicinājumiem, uzņēmēji visbiežāk jeb 40% gadījumu norāda, ka nāksies pielāgoties inflācijai un paaugstinātām izmaksām, – tā noskaidrots Luminor bankas Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu aptaujā. Tāpat nozīmīgāko jautājumu augšgalā aizvien saglabājas nodarbinātības jautājumi – darbavietu saglabāšana un jaunu darbinieku meklējumi, kā arī pakalpojumu kvalitāte un produktu klāsts.

Salīdzinot ar uzņēmēju atbildēm pagājušā gada izskaņā, nemainīgi saglabājas bažas par inflāciju, kā arī augošiem izdevumiem un enerģijas cenām. Tāpat gandrīz katru trešo uzņēmumu (29%) joprojām satrauc arī darbavietu saglabāšana.
“Lai gan inflācija Latvijā jau kādu laiku ir nostabilizējusies, redzam, ka uzņēmēji aizvien nav pavisam atguvušies no ekonomiskajām grūtībām un joprojām bažījas par spēju pielāgoties dažādām izmaksām. Tomēr, ja ekonomistu prognozes piepildīsies, arī atlikušais gads būs ekonomiski samērā mierīgs un drīzāk gaidāma izaugsme nekā sarežģījumi, tāpēc uzņēmēji pakāpeniski savu uzmanību varēs arvien vairāk pievērst attīstībai plāniem. Tiesa, uzņēmumu situācija un noskaņojums ir atšķirīgs dažādās nozarēs un reģionos. Ievērojamu daļu uzņēmēju satrauc arī jautājumi, kas saistās ar nodarbinātību – darbavietu saglabāšana esošajā līmenī un jaunu darbinieku atlase. Tomēr darba tirgus prognozes1 liecina, ka šogad nodarbināto skaitam ir tendence pieaugt, tādēļ pastāv cerība, ka tas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neradīs problēmas un nekavēs darbību vai attīstības plānus,” norāda Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs.

Tāpat viena no jomām, kuru mazie un vidējie uzņēmēji Latvijā izceļ kā vienu no būtiskākajiem šī gada pielāgošanās jautājumiem, ir kvalitatīvu pakalpojumu un produktu piedāvājumi. Interesanti, ka latviešus tas satrauc mazāk nekā kaimiņus – kamēr Latvijā šo atbildi norādījuši 25% mazo un vidējo uzņēmumu, Igaunijā tas satrauc trešdaļu jeb 32%, bet Lietuvā pat 34% uzņēmumu.

Nedaudz lielāku uzmanību mazie un vidējie uzņēmumi Latvijā sākuši pievērst e-komercijai jeb jaunu tirdzniecības kanālu ieviešanai tiešsaistē. “Pēdējā laikā palielinājies to uzņēmēju skaits, kas šo saskata kā nozīmīgu pielāgošanās jomu 2024. gadam, un šobrīd tas sasniedzis 15% jeb katrs astotais uzņēmējs. Tas iet roku rokā ar pasaules un Baltijas tendencēm – e-komercijas popularitāte pēdējos gados aizvien pieaug, tāpēc ir skaidrs, ka uzņēmēji, kuri joprojām tirdzniecību vairāk veic klātienē, meklē veidus kā sasniegt savus potenciālos klientus arī tiešsaistē,” piebilst M. Gurauskas.

Godinot Latvijas lielākos godprātīgos nodokļu maksātājus, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sveic 21 uzņēmumu. Tradicionālais VID apbalvojums arī šogad tiek veltīts lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem, izceļot to kā ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi labklājīgai, spēcīgai un drošai Latvijai.

“Uzņēmēji ir mūsu valsts budžeta asinsrite. Uzņēmēju godprātīgi maksātie darbaspēka nodokļi ir viens no ilgtspējīgas Latvijas pamatiem un nobriedušas uzņēmējdarbības rādītājiem. Tie ir arī ikviena cilvēka drošības garantija un abpusējas atbildības uzņemšanās par brīžiem, kad darbiniekam būs nepieciešams atbalsts brīžos, kad ģimenē ienāk bērniņš, sašķobījusies veselība, uz laiku iestājies bezdarbs. Šie maksājumi ir ieguldījums katra cilvēka nākotnes pensijā, tā ir arī solidaritāte ar tiem, kam šo nodokli nav bijusi iespēja nomaksāt veselības, vecuma vai citu iemeslu dēļ. Mēs vēlamies pateikties un īpaši izcelt tos uzņēmumus, kas to novērtē un apzinās, ka tas ir ieguldījums viņu darbinieku un visas Latvijas labklājībā un izaugsmē,” stāsta VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Šogad kopumā 21 balva tiek pasniegtas lielākajiem darbaspēka nodokļu maksātājiem piecos Latvijas reģionos lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu grupā, un lielākajam nodokļu maksātājam Latvijā 2023.gadā.

Šogad lielākie nodokļu maksātāji tiek godināti jau divdesmit sesto gadu. Kā VID atzinību un pateicību par atbildīgo darbu uzņēmumi arī šogad saņems jau tradicionālo un īpaši šim apbalvojumam darināto balvu, kuras vizuālais risinājums ir iekšējās izaugsmes un dzīvības simbols. Balvā attēlotais koka siluets ir izvēlēts kā sekmīgas uzņēmējdarbības un ilgtspējīgas tautsaimniecības simbols, kas iezīmē ceļu no jaunas biznesa idejas rašanās līdz tās sekmīgai īstenošanai un attīstībai, sniedzot ieguldījumu valsts ekonomikā un labklājībā.

2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā:

Accenture Latvijas filiāle – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “EIS Group Latvia” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “ALSO Cloud Latvia” – lielākais darbspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
AS “Antares Venture Capital” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Kurzemes reģionā:

Akciju sabiedrība “UPB” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “Niedrāji MR” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “ALGORITMS L” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
SIA “DIGI-INK” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Latgales reģionā:

SIA “Light Guide Optics International” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “LEAX Rēzekne” RSEZ – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA DRILLEX – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
SIA “Per Frandsen” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Vidzemes reģionā:

AS “VALMIERAS STIKLA ŠĶIEDRA” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
SIA “RAIRU” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “Wunder Latvia” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
“MADARA 89 GRUPA” SIA – lielākais darbaspēkā nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
2023. gada lielākie darbaspēka nodokļu maksātāji Zemgales reģionā:

SIA “EAST METAL” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs lielo uzņēmumu grupā
AS “ITERUM” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs vidējo uzņēmumu grupā
SIA “Scandivac” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mazo uzņēmumu grupā
SIA “Agrofirma Liepas” – lielākais darbaspēka nodokļu maksātājs mikrouzņēmumu grupā
Lielākais nodokļu maksātājs Latvijā 2023. gadā ir SIA “ORLEN Latvija”.

Darbinieki ilgtermiņā fokusējas uz profesionālo prasmju pilnveidi, lai veicinātu savu personīgo izaugsmi un spētu pielāgoties mūsdienu straujajam tempam un pārmaiņām darba tirgū, liecina nupat publicētas PwC aptaujas “Global Workforce Hopes and Fears 2024” rezultāti. Aptaujā piedalījās vairāk nekā 56 000 darba ņēmēju 50 valstīs.

Darbinieki atzīst, ka iepriekšējos 12 mēnešos izjutuši arvien lielāku darba slodzi (45%) un straujāku darba vides pārmaiņu tempu. Gandrīz divas trešdaļas (62%) uzskata, ka pērn darbā pieredzējuši vairāk pārmaiņu nekā iepriekšējos 12 mēnešos, un divas piektdaļas (40%) atzīmē, ka lielā vai ļoti lielā mērā ir mainījušies viņu ikdienas darba uzdevumi. Interesanti, ka teju puse (44%) nesaprot notiekošo pārmaiņu jēgu.

Vairāk nekā ceturtdaļa (28%) respondentu norāda, ka nākamajos 12 mēnešos varētu nomainīt darbavietu. Tas ir daudz lielāks īpatsvars nekā 2022. gada darbinieku masveida migrācijas periodā (19%). Divas trešdaļas (67%) no tiem atzīst, ka iespēja pilnveidoties ir svarīgs faktors, lai viņi turpinātu darbu pie sava pašreizējā darba devēja vai pārietu pie jauna.

Darbinieki sagaida, ka mākslīgais intelekts uzlabos darba efektivitāti

Izjūtot arvien lielākas grūtības darbā, darbinieki pievēršas tādām jaunām tehnoloģijām kā ģeneratīvais mākslīgais intelekts (GenAI) – mākslīgā intelekta apakšjoma, kas koncentrējas uz jauna satura ģenerēšanu. 82% respondentu, kuri GenAI lieto ikdienā, paredz, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos viņu darbā pavadītā laika efektivitāti.

Darbinieki ir optimistiski noskaņoti arī par GenAI iespējām veicināt viņu izaugsmi. 49% visu mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tā rezultātā palielināsies algas – šī cerība ir vēl lielāka (76%) to darbinieku vidū, kuri lieto tehnoloģijas ikdienā. Vairāk nekā 70% mākslīgā intelekta lietotāju piekrīt, ka GenAI rīki radīs iespējas darbā būt radošākiem (73%) un uzlabos darba kvalitāti (72%).

Darbinieku galvenā prioritāte – prasmju pilnveide

Darbinieki augstu vērtē iespēju attīstīt prasmes, lai mazinātu savas bažas par nepatstāvību un veicinātu karjeras iespējas. Respondenti, kuri apgalvo, ka plāno mainīt darba devēju nākamo 12 mēnešu laikā, divreiz biežāk apsver jaunu prasmju apgūšanu nekā tie, kuri plāno palikt esošajā darbavietā (67% pret 36%), savukārt 51% daļēji vai piekrīt, ka viņu darbā vajadzīgās prasmes nākamajos piecos gados mainīsies (pretstatā 29% darbinieku, kuri darba devēju mainīt neplāno). Vienlaikus mazāk nekā puse (46%) aptaujāto darbinieku daļēji vai piekrīt, ka darba devējs nodrošina viņiem pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes, kas noderēs karjerā. Ņemot vērā nemitīgi mainīgos darba apstākļus, aptaujā secināts, ka darbinieki ir vērīgi pret iespējām, kas tiek piedāvātas citur, un koncentrējas uz prasmju pilnveidi un mākslīgā intelekta izmantošanu.

Īpaša interese vērojama par mākslīgā intelekta ietekmi uz prasmju attīstību – 76% visu mākslīgā intelekta lietotāju uzskata, ka tas darbā radīs iespējas apgūt jaunas prasmes. Tomēr darba devējiem būs nepieciešams veikt apjomīgus ieguldījumus, lai nodrošinātu apmācībās un piekļuvi jaunajām tehnoloģijām. Starp darbiniekiem, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā nav izmantojuši GenAI darbā, viena trešdaļa (33%) uzskata, ka viņiem nav iespēju izmantot šo tehnoloģiju savā ikdienā, kamēr 24% darbavietās nav pieejami šādi rīki, un 23% neprot tos izmantot.

Neskatoties uz pārmaiņu tempu, vērojams arī optimisms un interese par savu darbu. 60% darbinieku pauž vismaz mērenu apmierinātību ar savu darbu (pērn – 56%). Vairāk nekā puse (57%) darbinieku, kuriem svarīgs ir darba samaksas taisnīgums, piekrīt, ka viņu darba samaksa ir taisnīga. Dzīves dārdzības radītās grūtības kopš 2023. gada ir nedaudz mazinājušās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, ir palielinājies līdz 45% (iepriekš – 38%). Tomēr vairāk nekā puse (52%) atzīst, ka joprojām kaut kādā mērā izjūt finansiālas grūtības.

“Tehnoloģijas fundamentāli mainījušas to, kā tiek veikti darba uzdevumi un kādas prasmes meklē darba devēji. Tādēļ darbinieki augstu vērtē uzņēmumus, kuri iegulda darbinieku prasmju pilnveidē, lai viņi joprojām būtu konkurētspējīgi un spētu efektīvi darboties digitālajā pasaulē. Uzņēmumiem savukārt jābūt proaktīviem kvalifikācijas celšanas jautājumos, prioritizējot darbinieku pieredzi, tā veiksmīgi paātrinot procesu transformāciju,” pētījuma rezultātus komentē PwC Latvija personāla un organizāciju pārveides pakalpojumu vadītāja Baltijā Irēna Arbidāne.

Galvenie secinājumi

• Teju puse (45%) aptaujāto darba ņēmēju apgalvo, ka iepriekšējā gadā viņu darba slodze būtiski pieaugusi, un gandrīz divas trešdaļas (62%) atzīst, ka vienlaikus darbā paātrinājies pārmaiņu temps.
• Vairāk nekā ceturtdaļa (28%) darbinieku norāda, ka ir gatavi mainīt darba vietu nākamajos 12 mēnešos – tas ir lielāks īpatsvars nekā 2022. gadā darbinieku masveida migrācijas laikā (19%).
• Par prioritāti darbinieki ir izvirzījuši prasmju pilnveidošanu – mazāk nekā puse (46%) daļēji vai piekrīt, ka darba devējs viņiem nodrošina pietiekamas iespējas apgūt jaunas prasmes. Īpaši to novērtē nodarbinātie, kuri apsver iespēju pamest konkrēto darbavietu – divas trešdaļas (67%) atzīst, ka iespējas apgūt jaunas prasmes ir galvenais faktors jebkurā lēmumā par darba maiņu.
• Vairāk nekā 80% darbinieku, kuri ikdienā lieto ģeneratīvo mākslīgo intelektu (GenAI), uzskata, ka tas nākamajos 12 mēnešos uzlabos darba efektivitāti. Teju puse (49%) mākslīgā intelekta lietotāju sagaida, ka tas veicinās augstākas algas.
• Finansiālais spiediens nedaudz mazinās – to darbinieku īpatsvars, kam ik mēnesi paliek pāri nauda, palielinājies līdz 45% (pērn – 38%).
Tomēr 52% atzīst, ka joprojām izjūt finansiālas grūtības.