Valdība vienojusies samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%.

“Šī krīze ir izaicinājums mums visiem – gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat jāaptur sava uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, gan valdībai – kurai ir tikpat strauji jāreaģē, lai piedāvātu atbalstu tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Jau iepriekšējā nedēļā lēmām, ka atbalstam varēs kvalificēties visu nozaru Covid-19 ierobežojošo pasākumu skartie uzņēmēji. Šodien valdība laboja apgrozījuma krituma kritēriju, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma. Nosakot apgrozījuma slieksni 20% apmērā pret iepriekšējiem trim mēnešiem, mēs dodam iespēju atbalstam kvalificēties plašam uzņēmēju lokam, kuri cīnās kopš pirmā Covid-19 viļņa un darbību atsākuši tikai daļēji,” turpina ministrs.

Ministru kabinets lēmis samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) ieņēmumu samazinājumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka minimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.

Ministru kabineta š.g. 1. decembra sēdē apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu subsīdijas atbalsta programmā, būtiski paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro.

Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā.

“Covid-19 vīrusa infekcijas izplatība Latvijā sasniedz jaunus rekordus, aizliegumi epidemioliģiskās situācijas ierobežošanai pastiprinās. Sabiedrības veselības aizsardzībai ir noteikti dažāda veida ierobežojumi, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību. Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas atkārtotu izsludināšanu daudzām nozarēm uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā informēts iepriekš, atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Atbalsta apmērs – 30 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai. Atbalstu piešķir vienreiz par visu atbalsta periodu.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumam līdz 2021. gada 15. janvārim elektroniski jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Par iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas datumu tuvākajās dienās informēs Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksās atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā uzņēmuma kontā. Valsts ieņēmumu dienests par minēto lēmumu paziņos, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicēs uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu.

Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka atbalstu nepiešķir:

uzņēmumam, kuram iesnieguma iesniegšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums;
vidējam vai lielam uzņēmumam, kurš 2019. gada 31. decembrī jau bija nonācis finanšu grūtībās. Atbalsu var saņemt, ja vidējs vai liels uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās uz atbalsta piešķiršanas brīdi;
ja uzņēmums ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;
ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
publiskas personas kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai, publiski privātai kapitālsabiedrībai, privātai kapitālsabiedrībai, meitas sabiedrībai, atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kapitālsabiedrībai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Ņemot vērā COVID-19 straujo izplatības pieaugumu, uz terminētu laiku ir plānots ieviest jaunu atbalsta veidu – vienreizēju slimības palīdzības pabalstu. To izmaksās 60% apmērā no pabalsta pieprasītāja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas par iepriekšējiem 12 kalendārajiem mēnešiem. Pabalstu neizmaksās, ja persona strādā, veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai personai piešķirts cits sociālās apdrošināšanas pabalsts vai dīkstāves atbalsts. Plānots, ka slimības palīdzības pabalstu finansēs no valsts pamatbudžeta. Lai to saņemtu, cilvēkam būs nepieciešams iesniegt iesniegumu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Šāda atbalsta forma plānota, jo COVID-19 izplatības dēļ arvien vairāk tiek slēgtas atsevišķas pirmskolas izglītības grupas vai iestādes, mācības vispārējās izglītības programmā tiek organizētas attālināti. Līdz ar to daudzām ģimenēm, kurās aug bērni vecumā līdz 10 gadiem vai bērns ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem un kurās vecākiem darba specifikas dēļ nav iespēja strādāt attālināti, ir nepieciešams atbalsts bērna pieskatīšanai.

Jauno pabalstu paredz likumprojekts “Grozījumi likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, ko otrdien, 24. novembrī, valdība pieņēma ārkārtas sēdē. Par likumprojektu vēl jānobalso Saeimai.

“Nosakot jaunus ierobežojumus, pretī ir jābūt kompensējošam mehānismam. Labklājības ministrijas piedāvātie likuma grozījumi paredz jaunu atbalsta veidu ģimenēm.  Slimības palīdzības pabalstu plānots izmaksāt gadījumos, ja tiks slēgtas bērnudārzu grupiņas vai mācības 1.līdz 4. klasei notiks attālināti, lai vienam no vecākiem ļautu palikt mājās kopā ar savu bērnu,” uzsver labklājības ministre Ramona Petraviča.

Vienreizējo slimības palīdzības pabalstu par 14 kalendārajām dienām būs tiesības pieprasīt vienu reizi laikposmā no 2020.gada 2.decembra līdz 31.decembrim un vienu reizi laikposmā no 2021.gada 1.janvāra līdz 2020.gada 30.jūnijam vienam no bērna vecākiem, ja viņš nevar strādāt attālināti un viņa aprūpē ir bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam vai arī viņa aprūpējamais bērns ir vecumā līdz 10 gadiem (ieskaitot), un kuri Covid-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai mācības vispārējās izglītības programmā notiek attālināti.

Plānots, ka slimības palīdzības pabalsts šajā laikā pienāktos arī atbalsta personai cilvēkam ar invaliditāti no 18 gadu vecuma, kuram pašvaldība piešķīrusi dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumu, bet kurš ar COVID-19 saistīto apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt dienas aprūpes centru.

Iesniedzot gada ienākumu deklarāciju par 2018. un/vai 2019. gadu, daļai iedzīvotāju izveidojās nodokļu starpība, kas jāpiemaksā valsts budžetā. Lai dotu iedzīvotājiem vairāk laika nodokļu saistību izpildei, šai nodokļu starpībai tika pagarināts samaksas termiņš, proti, to var nomaksāt līdz pat šī gada 1. decembrim.

Tuvojoties nomaksas termiņam, VID šī gada 19. un 20. novembrī vēlreiz izsūtīs atgādinājumu Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) 42 461 iedzīvotājam ar aicinājumu nodokli samaksāt līdz šī gada 1. decembrim, lai tas nekļūtu par nodokļa parādu un tam netiktu rēķināta nokavējuma nauda. Kopējā nenomaksātā nodokļu summa ir 3 095 677 eiro.

Atgādinājuma vēstulēs norādīta arī informācija par iespēju sadalīt maksājumu termiņā līdz vienam gadam. Maksājamā nodokļa apmēru var noskaidrot EDS vai arī kādā no VID Klientu apkalpošanas centriem, iepriekš pierakstoties pa tālruni 67120005.

Arī līdz šim VID ir vairākkārtīgi sūtījis atgādinājuma vēstules gan EDS, gan papīra formātā un ir pateicīgs visiem iedzīvotājiem, kuri iesniedza gada ienākumu deklarācijas un samaksāja aprēķināto nodokli. VID arī tagad pateicas visiem iedzīvotājiem, kuri līdz atgādinājuma vēstules saņemšanai būs jau nomaksājuši aprēķināto nodokli.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā iedzīvotāji var zvanīt uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000; iepriekš piesakoties, konsultēties VID klientu apkalpošanas centrā vai arī uzdot savu jautājumu rakstiski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas sadaļā “Sarakste ar VID”. Svarīgi, ka, zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000, ikviens var saņemt arī personificētu konsultāciju, ja vien zvanot pieslēdzas VID EDS un nosauc tur redzamo kodu.

Patlaban valsts piedāvātie atbalsta mehānismi biznesam ir nepilnīgi, jo tie “atstāj aiz svītras” vairākas uzņēmumu grupas. Latvija nevar pieļaut būtisku iedzīvotāju labklājības samazināšanos, tādēļ ir jādara maksimālais, lai pēc iespējas mazinātu neskaidrības ar Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Viktors Valainis.

Jau šobrīd dažādās nozarēs, bet galvenokārt tūrismā strādājoši uzņēmumi, ir spiesti pārtraukt saimniecisko darbību līdz nākamā gada pavasarim vai uz nenoteiktu laiku, atstājot bez ienākumiem vairākus simtus darbinieku. Turklāt par gada pirmajos mēnešos saņemto dīkstāves pabalstu par darbiniekiem netika maksātas sociālās iemaksas, tādēļ, piemēram, tūrismā strādājošie bezdarba gadījumā ir bez sociālajām garantijām.

Vēl pavasarī tika secināts, ka uzņēmējiem atbalsts visvairāk ir nepieciešams darbaspēka izmaksām, nodokļu atvieglojumiem un pamatdarbības uzturēšanai (izejvielām, materiāliem, komunālajiem maksājumiem, telpu nomai). Taču publiskajā vidē atrodamā informācija par plānotajiem atbalsta mehānismiem neļauj secināt, ka dažādās nozarēs strādājošie varēs saņemt šādu pilnvērtīgu atbalstu.

“Šobrīd netiek paredzēts atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, kas nevar pierādīt apgrozījuma kritumu, jo nozarē darbojas pārāk īsu laiku. Dīkstāves pabalsti ir pieejami tikai tiem, kas ir tikuši nodarbināti iepriekšējā gadā. Tāpat atbalsts netiek paredzēts tiem uzņēmumiem, kam ir uzkrājies parāds Valsts ieņēmumu dienestam (VID). Taču jāņem vērā, ka, iespējams, to darbībai ir sezonāls raksturs, un visas saistības ar VID šie uzņēmumi sedz pēc aktīvās sezonas,” uzsver Valainis.

Tādēļ LLPA aicina valdību pilnveidot valsts piedāvātos atbalsta mehānismus, lai pēc iespējas atvieglotu Covid-19 krīzē cietušo uzņēmumu situāciju.

Lai atkārtoti definētu visvairāk negatīvi skartās nozares, kā arī nepieciešamā atbalsta prioritātes un veidus, LLPA veica aptauju lielo pilsētu uzņēmēju vidū. Patlaban anketas ir aizpildījuši 164 uzņēmēji, iezīmējot visvairāk skartās nozares, kas nemainīgi ir izmitināšana, ēdināšana, tūrisms, transports, kā arī citas tām pakārtotas nozares.

Uzņēmēji uzskata, ka būtiskākās sekas ir atlaisti darbinieki, uzņēmumu darbības īslaicīga pārtraukšana, uzņēmumu uzturēšanas izmaksu parādi u.c., kas savukārt var veicināt uzņēmumu likvidēšanu. Neskaidrība par nākotni neļauj plānot turpmāko darbu.

Paši uzņēmēji ir norādījuši, ka šobrīd steidzami būtu nepieciešami šādi valsts atbalsta pasākumi:

• aizsardzības nodrošināšana pret maksātnespēju;
• finansiāls atbalsts operacionālo izmaksu segšanai (t. sk. darbinieku algām, komunālajiem maksājumiem);
• nomas un nekustamā īpašuma nodokļu maksas termiņu pagarinājums;
• komunālo maksājumu atlaides un samaksas termiņu pagarinājums;
• dīkstāves pabalstu izmaksa darbiniekiem u.c.

Aptaujātie uzņēmēji arī norāda, ka ļoti būtu nepieciešami viegli atrodami, informatīvi un konsultatīvi skaidrojumi par pieejamajiem atbalsta veidiem un mehānismiem, kā arī precīza un savlaicīga informācija par visām atbalsta iespējām ikvienā valsts un pašvaldības struktūrā. Tāpat būtu noderīgi informatīvi materiāli par to, kā organizēt uzņēmumu un darbinieku darbu, ievērojot epidemiologu ieteikumus, kā arī par pareizu Darba likuma piemērošanu krīzes apstākļos.

No šodienas līdz nākamā gada 30. jūnijam cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespējas lapa B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā, minētajā laikā slimības pabalstu izmaksās par laiku no darbnespējas pirmās dienās.

Savukārt cilvēkiem, kuriem izsniegta darbnespēja lapa sakarā ar elpošanas sistēmas saslimšanu, par laiku no darbnespējas pirmās līdz darbnespējas trešajai dienai izsniedzama darbnespējas lapa B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona ir nosūtīta veikt analīzes par saslimšanu ar Covid-19 un analīzes ir pozitīvas, tad slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienās līdz persona ir atguvusi darbspējas. Ja analīzes ir negatīvas, bet darbnespēja turpinās, izsniegtā darbnespējas lapa B noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā.

Minēto kārtību, kas izstrādāta sakarā ar straujo Covid-19 izplatības pieaugumu un turpinot sniegt atbalstu gan darba devējiem, gan darbiniekiem, nosaka otrdien, 10. novembrī, valdības sēdē pieņemtais likumprojekts “Grozījums likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu””, kas vēl jāapstiprina Saeimā.

Likumprojekts arī paredz, ka cilvēkiem, kuriem sakarā ar saslimšanu ar elpošanas sistēmas saslimšanu izsniegta darbnespējas lapa A, kā arī tiesības uz darba devēja izmaksājamo slimības naudu radušās līdz 2020. gada 15. novembrim, un darbnespēja nepārtraukti turpinās pēc 2020. gada 16. novembra, slimības naudu par pārejošu darbnespēju līdz 10. darbnespējas dienai izmaksās darba devējs.

Tāpat plānots līdz 2021. gada 30. jūnijam (šobrīd tas bija noteikts līdz 2020.gada 31.decembrim) pagarināt termiņu, kādā tiek piešķirts slimības pabalsts sakarā ar izsniegtajām darbnespējas lapām B saistībā ar Covid-19 saslimšanu vai atrašanos karantīnā. Līdz 2021. gada 30. jūnijam plānots arī pagarināt termiņu, kādā personas slimības pabalsta izmaksas periodā neieskaita dienas, par kurām izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar saslimšanu ar Covid-19 vai atrašanos karantīnā. Šobrīd šis termiņš bija noteikts līdz 2020. gada 31. decembrim.

Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, arvien vairāk uzņēmēju nākuši klajā ar aicinājumu veikt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts šajā krīzes periodā apmaksā darbnespējas lapas pilnā apmērā. Arī Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) aicina valdību ieklausīties uzņēmēju prasībās, norādot, ka šāda rīcība būtiski atvieglotu situāciju uzņēmumos un arīdzan mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos un visā valstī.

Esošo kārtību ir aicinājuši mainīt vairāki uzņēmēji, tai skaitā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kuras paziņojumā pausts, ka ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību.

“Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos,” norādījusi LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

Līdzīgu viedokli paudis arī “STIGA RM” valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš norādījis, ka “laikā, kad Latvijas uzņēmēji visapkārt dzird valdības pārstāvju runas par atbalstu uzņēmējiem, kas šobrīd spiesti pārtraukt vai būtiski samazināt darbības apmērus valstī noteikto ierobežojumu vai vīrusa izplatības dēļ, mēs neredzam efektīvus rezultātus šīm runām, lai gan grozījumi likumā par darba nespējas lapu apmaksu ne tikai veicinātu vīrusa zemāku izplatību, bet arī palīdzētu uzņēmējiem vīrusa izraisīto ekonomisko seku mazināšanā.”

Šādu ieceri atbalsta arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, norādot, ka egoisms un ticība, ka ar mani jau tas nenotiks, ir spēcīgas arī Covid-19 laikā, tādēļ nav brīnums, ka darbinieki, nevēloties zaudēt savu darbu, nāk strādāt arī ar vieglām saaukstēšanās pazīmēm, bet darba devējs nereti ir gatavs to akceptēt, jo Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, tieši viņam ir jāapmaksā deviņas no desmit pirmajām slimošanas dienām: “Valdībai ir visas iespējas šajā krīzes brīdī pārraut šo apburto loku un pieņemt lēmumu, ka jau no otrās dienas slimības lapas apmaksu uzņemas valsts.”

LUAC aicina valdību uzņēmēju atbalstam pieņemt grozījumus likumā, kas noteiktu, ka valstij pilnā apmērā jākompensē darba nespējas lapu darbiniekiem. Tā būtu valstiski atbildīga rīcība laikā, kad Covid-19 krīze atstāj arvien redzamākas sekas ne tikai uz cilvēku veselību, bet arī uzņēmējdarbības sfēru un ekonomiku.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir nedaudz samazinājušies gan rūpniecībā, gan būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā, bet mazumtirdzniecībā rādītājs saglabājies septembra līmenī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā saglabājas pozitīvs uzņēmēju vērtējums trešo mēnesi pēc kārtas

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 2,2, kas ir tieši tāds pats kā septembrī (augustā – 1,8). Pārtikas preču mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji ir pozitīvi un pat nedaudz pārsniedz pagājušā gada oktobra rādītāju. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums oktobrī ir bijis pozitīvs, kaut arī nedaudz zemāks nekā pagājušā gada atbilstošajā periodā. Automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī automobiļu remontā un degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītāji ir negatīvi, un to vērtības ir zemākas nekā pagājušā gada oktobrī.

Oktobrī galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma gada sākumā, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 43 % respondentu. Tam seko nepietiekams pieprasījums (25 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (24 %). Šī faktora nozīmīgums ir turpinājis samazināties. Tas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā aprīlī, kad sasniedza maksimālo vērtību 54 %, un par 3 procentpunktiem mazāks nekā jūlijā. 28 % mazumtirgotāju oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs krītas par 3,6 procentpunktiem

Pakalpojumu sektorā 2020. gada oktobrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -11,7. Salīdzinot ar septembri, šis rādītājs samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Vairākās pakalpojumu nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar septembri, būtiski samazinājušies, piemēram ēdināšanas nozarē rādītājs samazinājies par 24,3 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību -20,0. Būtisks kritums, salīdzinot ar septembri, vērojams arī apdrošināšanas nozarē, kā arī iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (abās nozarēs par 14,5 procentpunktiem). Taču īpaši zemi konfidences rādītāji vēl joprojām ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, kā arī gaisa transporta pakalpojumos. Turpretī datorprogrammēšanā, kā arī pasta un kurjeru pakalpojumos uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs un turpina uzlaboties.

40 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, kas ir augstākais rādītājs kopš šī gada janvāra, bet 33 % respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Šī rādītāja vērtība ir gandrīz tāda pati kā jūlijā. 29 % respondentu pakalpojumu sektorā norādījuši, ka to saimniecisko darbību būtiski ierobežo nepietekamais pieprasījums. Darbaspēka trūkumu, kas kopš aprīļa būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 5 % respondentu.

Būvniecībā konfidences rādītājs krītas par 3,4 procentpunktiem

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada oktobrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 3,4 procentpunktiem, samazinoties līdz -21,4, ko ietekmēja vēl lielāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējuma kritums un uzņēmēju negatīvais vērtējums par gaidāmo nodarbinātību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar septembri, oktobrī nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), kā arī laika apstākļu ietekmi (11 % apsekoto uzņēmumu), un par 4 procentpunktiem palielinājies respondentu skaits, kas norādījuši COVID-19 ietekmi (10 % respondentu). Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (14 % respondentu). Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 7 un 2 procentpunktiem), bet mazāk – laika apstākļu ietekmi (par 6 procentpunktiem) un darbaspēka trūkumu (par 10 procentpunktiem). 33 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs krītas par 5,7 procentpunktiem

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija -5,7 (par 2,5 procentpunktiem mazāk nekā septembrī), un to ietekmēja vēl negatīvāks uzņēmumu vadītāju novērtējums par šī brīža pasūtījumu līmeni un prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējā saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar septembri, pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar 2019. gada oktobri, par 3 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Krities arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos ārējā tirgū. Savukārt palielinājies uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši materiālu un iekārtu trūkumu (9 %), bet COVID-19 ietekmi norādījuši 12 % respondentu. Savukārt par 13 procentpunktiem (līdz 11 %) samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu, un nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (35 % respondentu). 37 % apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību oktobrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2020. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 92,33, kas ir par 2,0 punktiem mazāk nekā septembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Publiskajā telpā aizvien biežāk tiek runāts par emocionālo inteliģenci un tās ietekmi uz mūsu sasniegumiem gan profesionālajā, gan privātajā dzīvē. Emocionālais intelekts ir spēja pārvaldīt pār savām jūtām, kā arī pamanīt un nolasīt citu jūtas. Tā ir spēja sajust noskaņu, temperamentu, intonāciju un nodomu saziņā ar citiem cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai tie ir seni paziņas vai arī redzat šo cilvēku pirmo reizi dzīvē. Emocionālā inteliģence būtiski ietekmē arī darbinieku apmierinātību ar darbu, skaidro Biznesa augstskolas Turība studente Jeļena Reneslāce, kas savā pētījumā secinājusi – jo lielāka ir darbinieka emocionālā inteliģence, jo lielāka apmierinātība ar darbu. Lai nodrošinātu lojālus, uz ilgtermiņa darba attiecībām orientētus darbiniekus, jāpievērš uzmanība tieši šiem diviem aspektiem, izzinot darbinieku vājās (problemātiskās) puses un palīdzot viņiem tās uzlabot. Savā viedoklī viņa skaidro, kā sekmēt emocionālo inteliģenci.

Emocionālais briedums un cilvēka labklājība

Emocionālā inteliģence ietekmē cilvēku spēju nodibināt ilgtermiņa attiecības gan personīgajā dzīvē, gan biznesā, iegūt ietekmi, vadīt komandu, piesaistīt uzmanību, iegūt draugus un dibināt ģimeni. Nepārprotami labklājību ietekmē arī cilvēka izcelsme, iedzimtība un iegūtā izglītība, taču tas nebūt nav būtiskākais. Lai sasniegtu virsotnes un augstāku labklājības līmeni, papildus iepriekš minētajam, nepieciešams, lai cilvēks ir sasniedzis emocionālo briedumu.

Emocionālās inteliģences līmeņa uzlabošana

Apmierinātība ar darbu ir vērojama gan darbos, gan verbālajā izpausmē. Motivēti un laimīgi darbinieki ir lojālāki uzņēmumam un tā mērķiem. Viņi ir gatavi darīt vairāk, lai sasniegtu savus un uzņēmuma mērķus, lepojas ar saviem darbiem, sasniegumiem un komandu kopumā. Apmierinātību ar darbu, tāpat kā emocionālās inteliģences līmeni, ir iespējams uzlabot.

Apmācības vismaz reizi gadā

Lai veicinātu darbinieku emocionālo inteliģenci un apmierinātību ar darbu, ir nepieciešams sākumpunkts – uzņēmuma vadībai ir jāizstrādā plāns, darbinieku emocionālās inteliģences un apmierinātības ar darbu līmeņa noteikšanai, kā arī plāns tālākām darbībām, ko nepieciešams veikt, lai šos uzlabotu rādītājus. Ikvienā uzņēmumā vismaz reizi gadā būtu jāorganizē emocionālās inteliģences apmācības, kā arī esošo zināšanu nostiprināšana
visiem nodaļu vadītājiem, jo tieši no viņiem ir atkarīgs komandas emocionālais stāvoklis, kas, savukārt, atspoguļojas kopējos rezultātos. Šāda veida apmācībās jāpievērš uzmanība konkrētu, ar darbu saistītu problēmsituāciju risināšanai, meklējot dažādas alternatīvas, tā rosinot darbiniekus apzināti pievērst uzmanību savas rīcības analīzei arī no emocionālā skatu punkta.

Izmantot telpas un iekšējo komunikāciju

Tāpat uzņēmumiem jāizstrādā plāns, kā, izmantojot savas telpas un iekšējo komunikāciju, lai nodotu informāciju par emocionālās inteliģences būtiskumu un nepieciešamību. Piemēram, raksti iekšējā mājaslapā, baneri koplietošanas telpās, piemēram, liftos, grāmatas uzņēmuma bibliotēkā un atpūtas stūrīšos.

Intervijas, lai samazinātu rotāciju

Personāldaļām ieteicams veikt pēdējās darba dienas intervijas, lai noskaidrotu un sistematizētu rotācijas iemeslus, ko vēlāk analizētu, lai saprastu aiziešanas iemeslus un izstrādātu nepieciešamas darbības rotācijas mazināšanai.

Mentori un kopīgas tikšanās

Tāpat vēlams izstrādāt jauno darbinieku socializēšanās plānu organizācijā, precīzi izskaidrojot ikdienas pienākumus un darba rutīnu, nozīmējot mentoru ar augstiem emocionālās inteliģences rādītājiem, kā arī organizējot kopīgas jauno darbinieku tikšanās, lai pārrunātu aktuālās problēmas.

Panākumi atkarīgi no lēmumiem

Neatkarīgi no tā, vai esat vadītājs vai darbinieks, ir būtiski pētīt sevi un savas emocijas, iedziļināties tajās, iemācīties tās kontrolēt un vadīt tā, lai sasniegtu vēlamo rezultātu. Cilvēks ir spiests emocionāli sazināties ar citiem cilvēkiem un veidot attiecības, un biznesa panākumi ir atkarīgi no tā, cik izsvērti un pamatoti tiks pieņemti lēmumi.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojušies gan rūpniecībā un būvniecībā, gan mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu sezonāli izlīdzinātie dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi pozitīvs rādītājs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā jau otro mēnesi, kopš Latvijas ekonomiku būtiski ietekmējušas COVID-19 izraisītās sekas, sasniedzis pozitīvu vērtību 2,2. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 0,4 procentpunktiem, taču ir par 4,9 procentpunktiem zemāks nekā pagājušā gada septembrī. Konfidences rādītāja uzlabojumu galvenokārt ietekmējis respondentu pozitīvais vērtējums par uzņēmumu saimnieciskās darbības aktivitātes pieaugumu pēdējos mēnešos. Konjunktūras situācijai turpinot uzlaboties, konfidences rādītāji septembrī bija pozitīvi gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā un automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā. Negatīva konfidence joprojām saglabājusies automobiļu apkopē un remontā.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs turpina uzlaboties, bet saglabājas negatīvs

Pakalpojumu sektorā 2020. gada septembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -8,1. Salīdzinot ar augustu, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji septembrī vēl joprojām ir negatīvi lielā daļā pakalpojumu nozaru, taču, salīdzinot ar augustu, pieaudzis to nozaru skaits, kurās sasniegtas pozitīvas rādītāja vērtības. Augstākie rādītāji bija ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos (12,8), datorprogrammēšanā (11,9), kā arī finanšu pakalpojumu darbībās, izņemot apdrošināšanu un pensiju uzkrāšanu (12,1). Arī ēdināšanas pakalpojumos, kas aprīlī un maijā ierindojās starp COVID-19 visvairāk ietekmētajām nozarēm, konfidences rādītājs septembrī bija pozitīvs (4,3). Viszemākie rādītāji joprojām bija izmitināšanas (-38,7) un ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs (-63,1).

Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 1,1 procentpunktu, bet saglabājas negatīvs

Būvniecībā konfidences rādītājs septembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -18, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 1,1 procentpunktu. To ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, bet negatīvākas bija uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā.

Salīdzinot ar šī gada augustu, septembrī nedaudz samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši COVID-19 ietekmi (6 % respondentu), kā arī laika apstākļu ietekmi, darbaspēku trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu, bet nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši finansiālās grūtības (16 % respondentu). 35 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību septembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības (attiecīgi par 11 % un 5 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu (par 8 %).

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs uzlabojas, bet saglabājas negatīvs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs septembrī bija -3,2 (par 4,2 procentpunktiem vairāk nekā šī gada augustā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Septembrī turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Konfidences rādītāji septembrī, lai gan joprojām negatīvi lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru, tomēr visstraujāk ir uzlabojušies un sasnieguši pozitīvas vērtības tādās nozarēs kā koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, mēbeļu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā, kā arī pārtikas produktu ražošanā. Savukārt vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā, dzērienu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

2020. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 94,33, kas ir par 3,3 punktiem vairāk nekā augustā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.