Digitālā transformācija un automatizācija mūsdienās ir aktuāla tēma – patiesībā tā tas ir bijis jau kopš moderno tehnoloģiju dzimšanas brīža. Bet, neraugoties uz pierādīto efektivitāti un spēju uzlabot biznesa procesus, daudzi uzņēmumi joprojām atturas modernizēt savu darbību. Tomēr, ja ir nolemts tieši šobrīd ielēkt digitalizācijas un automatizācijas vilcienā, ar ko sākt? Finanšu nozares asociācijas eksperti aicina visu digitalizācijas un automatizācijas risinājumu ieviešanas procesu uzņēmumā sadalīt 8 soļos.

1. Identificējiet pašreizējo situāciju

Domājot par automatizācijas un digitalizācijas ieviešanu uzņēmumā, vispirms ir jāsaprot, kurus procesus tajā varētu un vajadzētu uzlabot. Šis ir uzdevums, kas liek uzņēmuma struktūru izvērtēt pa departamentiem, nodaļām u. tml. Sastādiet sarakstu, kādas darbības veic katrs departaments, pievēršot uzmanību tādiem procesiem kā sadarbības uzsākšana ar klientiem, procesu vadība, rēķinu apstrāde, parādu piedziņa. Sadaliet šos procesus sīkākos soļos un aktivitātēs. Lai arī kādu metodi jūs izmantotu, jums jābūt pēc iespējas precīzākiem un procesi jāaplūko detalizēti, jo tieši šajā posmā jūs varēsiet identificēt tās jomas savā uzņēmumā, kuras varat automatizēt, tādējādi ietaupot laiku un citus resursus.

2. Nosakiet prioritārās jomas

Veicot analīzi, viennozīmīgi identificēsiet tās jomas, kuras var ātri uzlabot, kā arī izgaismosiet tos iekšējos procesus, kurus var iedalīt divās galvenajās kategorijās – darbībās un apstiprinājumos. Darbības var automatizēt, bet apstiprinājumus – digitalizēt.

Piemēram, kā notiek tradicionālā izdevumu pārvaldīšana? Parasti darbinieks atver elektronisku izdevumu lapu un ievada konkrētos datus, pārskata rēķinus, izdrukā tos, paraksta, nodod savam vadītājam, kas tos paraksta, tad tas viss tiek ieskenēts, atkal pārvērsts elektroniskā formātā un, visbeidzot, nosūtīts grāmatvedim uz apmaksu. Tas parāda, ka, pat veicot vienkāršus uzdevumus, ir daudz darbību, kuras varētu efektivizēt, tās automatizējot. Tiesa, ir arī daži posmi, kuros tas nav iespējams – dokumentu parakstīšana ir viens no tiem. Tomēr tos joprojām var digitalizēt.

Šī soļa patiesais mērķis ir novērtēt, kā un kur automatizācija/digitalizācija var uzlabot jūsu uzņēmuma darbību. Nosakot procesus, kuras var automatizēt vai digitalizēt, jūs varēsiet izveidot prioritāro uzdevumu sarakstu, kas jāveic, lai sasniegtu vēlamo rezultātu.

3. Novērtējiet tehnoloģijas

Pateicoties mūsdienu tehnoloģiju straujajai attīstībai un globalizācijai, visticamāk, jūs salīdzinoši viegli varēsiet atrast rīkus un lietojumprogrammas, kas atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām un var aizstāt līdzšinējās darbības. Veiksmīga risinājuma atrašana ilgtermiņā var nodrošināt lielāku uzņēmuma efektivitāti, uzlabot, piemēram, klientu apkalpošanas pieredzi, samazināt izmaksas un novērst kļūdu iespējamību.

Šajā posmā ir svarīgi atrast tehnoloģisko risinājumu, kas precīzi atbilst jūsu uzņēmuma vajadzībām. Nereti tas nozīmē apvienot vairākus pieejamos risinājumus vienā sistēmā, lai nodrošinātu maksimālu veiktspēju, kas sniegtu vēlamos rezultātus un uzlabotu konkurētspēju.

Skaidra nepieciešamību analīze uzņēmumā palīdzēs identificēt arī nepilnības iespējamos risinājumos un programmatūrās. Gadās, ka uzņēmumi iegādājas visaptverošas tehnoloģiju sistēmas, bet lielākā daļa no tām ikdienā netiek lietotas, jo neatbilst uzņēmuma ikdienas vajadzībām. Lai izvairītos no šādām situācijām, vislabāk ir rūpīgi novērtēt potenciālo pirkumu.

4. Izplānojiet ieceres īstenošanu

Kad esat izanalizējis uzņēmuma procesus, sagrupējis tos atbilstošās kategorijās, novērtējis un izkristalizējis jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, kā arī jums ir skaidrs, kādu tehnoloģisko risinājumu izvēlēties, jūsu uzņēmums ir nonācis digitālās transformācijas sākumpunktā. Tagad ir laiks pievērsties ieceres īstenošanai.

Lai ieceres īstenošanas laikā nenāktos piedzīvot aizķeršanos, ir būtiski izstrādāt skaidru laika un aktivitāšu plānu, kā arī precīzi sadalīt to īstenošanas posmos. Kopā ar konkrētā risinājuma pārdevēju/izstrādātāju, kā arī darbinieku komandām, kurus jauninājumi skars vistiešāk, izstrādājiet plānu. Ņemiet vērā arī tiešās un netiešās izmaksas, kas saistītas ar projekta īstenošanu, jo nereti tieši izmaksas liedz veiksmīgi realizēt ieceri uzlabot procesus uzņēmumā. Ja šajā projekta īstenošanas fāzē top skaidrs, ka ar pašu rīcībā esošajiem līdzekļiem nepietiks, piesaistiet ārējo finanšu atbalstu – izmantojiet valsts garantijas, banku aizdevumus u. tml.

Ja domājat par vairākiem digitalizācijas/automatizācijas projektiem, ir svarīgi neiekrist pašiem savu ambīciju slazdā un vienlaikus neuzņemties pārāk daudzu ieceru īstenošanu. Tas prasa ne tikai lielus finanšu ieguldījumus, bet arī cilvēku un laika resursus, kā rezultātā bieži neviena no iecerēm netiek īstenota kvalitatīvi vai līdz galam. Tāpat arī šāda pieeja rada papildu stresu darbiniekiem. Vislabāk pārmaiņas ieviest pakāpeniski, dodot laiku personālam pierast pie jaunajiem darbarīkiem, formām un sistēmām.

5. Pārbaudiet risinājumu darbībā

Pirms ieviest tehnoloģiskos risinājumus savā uzņēmumā, testējiet tos. Izveidojiet pārdomātu testēšanas plānu un rūpīgi sekojiet tam. Tikai kārtīgi pārbaudot tehnoloģiskos jaunievedumus, digitālā transformācija uzņēmumā izdosies.

Ideālā gadījumā jauno risinājumu vai sistēmu pārbaudi veiciet reāllaika testa vidē. Tas sniegs iespēju redzēt atšķirības procesu norisē ar konkrēto risinājumu vēl pirms plaša mēroga ieviešanas uzņēmumā, kā arī palīdzēs savlaicīgi novērst iespējamās problēmas, ja tādas radīsies. Ja nav iespējas pārbaudīt jaunās tehnoloģijas vai sistēmas efektivitāti, svarīgi vienoties ar pārdevēju par izmēģinājuma periodu vēl pirms gala pasūtījuma vai līguma parakstīšanas.

Noteikti iesaistiet risinājuma testēšanas procesā arī darbiniekus – potenciālos tehnoloģijas lietotājus – un pārliecinieties, vai viņi ir apmierināti ar testa rezultātiem. Bez saistīto personu un lietotāju atbalsta jums var arī neizdoties veiksmīgi ieviest risinājumu dzīvē.

6. Ieviesiet risinājumu dzīvē

Kad tehnoloģija vai sistēma ir pārbaudīta un vēlamie rezultāti iegūti, ir pienācis laiks ieviest risinājumu jūsu uzņēmumā un sākt jaunu dzīvi ar to.

Neaizmirstiet sekot savam projekta plānam. Ir svarīgi dokumentēt un analizēt visas problēmas, ja tādas rodas, kā arī tehnoloģiju ieviešanas laikā un pēc tam kopā ar projekta komandu apspriest gūto “mācību”.

7. Novērtējiet panākumus

Pēc automatizācijas projekta īstenošanas ir svarīgi atskatīties uz to, kādi bija uzņēmuma mērķi, uzsākot pārmaiņas, lai pārliecinātos, vai tie ir sasniegti. Ja skaidri redzat īstenotās ieceres sniegto pievienoto vērtību biznesam, tas ir lieliski!

8. Sāciet no jauna

Digitālā transformācija ir nebeidzams cikls. Ļoti maz ticams, ka iepriekš ieviestās pārmaiņas ir nevainojamas un tās pēc kāda laika atkal nevarēs uzlabot. Ja vēlaties palielināt sava uzņēmuma konkurētspēju/peļņas apjomu, jums nemitīgi jādomā par attīstību un jāpārskata procesu norise uzņēmumā. Inovāciju ieviešanai jākļūst par standarta darbību.

Pašvaldības ar savu darbību veicina biznesa attīstību savā teritorijā – tā norāda 21,2% uzņēmēju. Nedaudz mazāk – 17,2% uzņēmēju ir pilnīgi pretējās domās, norādot, ka pašvaldību darbība visbiežāk traucē uzņēmējdarbības attīstībai, liecina Turības Biznesa indeksa dati. Kopumā uzņēmēji šim biznesa vidi ietekmējošam faktoram snieguši pozitīvu vērtējumu (indekss 0,9). Salīdzinot ar 2018. gadu, situācija ir uzlabojusies – pērn 19,4% uzņēmēju norādīja, ka pašvaldību darbība traucē attīstībai.

Analizējot datus reģionālā griezumā, secināts, ka vispozitīvāk situāciju vērtē Vidzemes reģiona uzņēmēji – 31% norādījuši, ka pašvaldības sniedz atbalstu un sekmē uzņēmējdarbības attīstību. Kā nākamā seko Kurzeme, kur pašvaldību darbību pozitīvi vērtē 30% uzņēmēju. Visnegatīvāk situāciju vērtē Rīgas uzņēmēji – tikai 17% norāda, ka pašvaldība atbalsta uzņēmējdarbību.

Vērtējot uzņēmēju viedokli dažādās nozarēs, secināts, ka visnegatīvāk situāciju vērtē pakalpojumu nozares uzņēmēji – tikai 18% pašvaldību darbības ietekmi vērtē kā atbalstošu, būvniecības nozarē šādi uzskata 23% uzņēmēju, tirdzniecības – 24,3%, bet ražošanas – 26%.

“Pašvaldībām viennozīmīgi jāuzņemas atbildība par saimniecisko darbību, kas tiek īstenota to teritorijā vai konkrētā reģionā, gan mērot efektivitāti, gan sniedzot atbalstu. Pie pašreizējā darbības modeļa daudzviet Latvijā tas nebūtu iespējams, jo iespējas lielākoties centrējas Rīgā, tās apkārtnē un lielākajās pilsētās. Situācija būtu jāmaina un katrai pašvaldībai jādarbojas pēc principa – valsts valstī, lai piesaistītu uzņēmējus un radīt darbavietas arī citviet Latvijā,“ skaidro Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības, kā arī veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi. Maksimālais indeksa rādītājs ir +100, bet minimālais -100. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji no visas Latvijas.

Latvijas jaunuzņēmums CheeksUp, kas radījis runas terapijas instrumentu bērniem, ir starp tiem 120 inovatoriem un jaunuzņēmumiem no 65 valstīm, kas no 27. līdz 28. novembrim pulcēsies Expo 2020 Dubaijas pasaules inovatoru samitā, Apvienotajos Arābu Emirātos.

Pasaules Inovatoru Samits ir daļa no Expo 2020 Dubaijā 100 miljonu dolāru programmas. Tā mērķis ir identificēt, finansēt un atbalstīt radošus projektus, kas risina pasaulē aktuālas problēmas, tādējādi palīdzot uzlabot dzīves apstākļus cilvēkiem un veicinot ilgtspējību.

Samita laikā, trīs dienu garumā 120 inovatori un eksperti no visas pasaules iesaistīsies paneļdiskusijās, meistarklasēs un organizēs individuālas tikšanās, lai dalītos savā pieredzē un izveidotu jaunas sadarbības.

Latvijas jaunuzņēmums CheeksUp ir inovatīva, uz spēles elementiem balstīta terapijas metode bērniem ar runas traucējumiem. Terapijas spēle apvieno 3D atpazīšanu reālajā laikā, kas palīdz bērniem mācīties runas laikā pareizi izmantot mēli un lūpas, apvienojot mācīšanos ar interaktīviem spēles elementiem.

CheeksUp idejas autore Ilze Zaharāne: “Pateicoties iegūtajam Grantam, mums bija iespēja turpināt attīstīties un izstrādāt produktu, kas jau gadu Latvijā ļauj bērniem kopā ar vecākiem mācīties pareizu izrunu, neizejot no mājām. Šobrīd esam uzsākuši sadarbību arī ar pirmsskolas izglītības iestādēm, piedāvājot CheeksUp kā risinājumu logopēdu trūkumam, automatizējot rutīnas treniņu, kas ir ļoti nozīmīgs pilnvērtīgai bērnu runas korekcijai.”

“GI samitā piedalīšos jau otro reizi. Tā ir lieliska iespēja satikties ar kolēģiem (logopēdiem), apmainīties ar pieredzi un viedokļiem, tādējādi iegūstot jaunus partnerus. Tikšanās 3 dienu garumā ar citu projektu radītājiem ļoti iedvesmo, raisa jaunas idejas attīstībai un tie ir jauni kontakti un lieliska pieredze,” stāsta I.Zaharāne.
Kopš programmas uzsākšanas 2017. gadā, Expo 2020 inovācijas programmai no Latvijas kopumā saņemti 33 pieteikumi.

Josufs Kairs (Yousuf Caires), vecākais viceprezidents Expo Live programmai Expo 2020 Dubaijā: “Mums ir liels prieks atbalstīt un sadarboties ar CheeksUp, nodrošinot platformu, ar kuras palīdzību demonstrēt jaunākos un iespaidīgākos pasaules sasniegumus, ieskaitot Latvijas. Pasaules Inovatoru Samits ir tikai viens piemērs tam, kā Expo 2020 cenšas savienot un iedvesmot cilvēkus visa pasaulē veidot labāku nākotni.”

No 2020. gada oktobra līdz 2021. gada aprīlim, Expo 2020 Dubaijā vienos 192 valstis un gaidāmos 25 miljons viesu, demonstrējot augstākos sasniegumus tehnoloģiju, arhitektūras, gastronomijas un kultūras jomās, reizē aktualizējot risinājumus, kā veidot labāku nākotni.

Expo 2020 Dubaijā būs pirmais Pasaules Expo, kas norisināsies MEASA valstu (Tuvie Austrumi, Āfrika, Dienvidāzija) reģionā. Tas atspoguļos Dubaijas apņēmību nostiprināt savas pozīcijas kā galvenajam reģiona starptautiskā biznesa un tirdzniecības centram. Expo 2020 Dubaijā būs jaunu biznesa kontaktu un ideju apmaiņas punkts, kur sastapsies uzņēmumi un profesionāļi no visas pasaules, reizē iepazīstot revolucionārus sasniegumus, kas mainīs biznesa un rūpniecības nākotni.

22. novembrī notiks prestižais ideju forums TEDxRiga, kurā visas dienas garumā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā uzstāsies 20 runātāji un mākslinieki, tostarp uzņēmēja un piedzīvojumu meklētāja Olga Kotova, mūziķis Ralfs Eilands, ekonomists un pasniedzējs Arnis Sauka, bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs, sabiedriskais aktīvists Jānis Erts, komponists un pianists Platons Buravickis, režisors un scenārists Andris Gauja un citi.

Prestižās TED kustības nacionālā mēroga ideju forums TEDxRiga ik gadu pulcē dažādu jomu profesionāļus no Latvijas un ārzemēm – zinātniekus, uzņēmējus, radošo industriju pārstāvjus un citus – izcilības, kuri dalās ar personīgiem un iedvesmojošiem stāstiem. Septiņu gadu laikā uz TEDxRiga skatuves kāpuši 149 runātāji un mākslinieki, kuru vēstījumi TEDx Youtube kanālā skatīti teju divus miljonus reižu.

Par TEDxRiga 2019 vadmotīvu izvēlēts “Together” jeb “Kopā”, vēršot uzmanību uz to, ka kopā varam īstenot ko diženāku nekā katrs individuāli. Pasākuma apmeklētājus sagaida īpaša, ar ideju apmaiņu un tīklošanos piesātināta atmosfēra. Pasākuma oficiālās valodas būs angļu un latviešu, kā arī tiks nodrošināts tulkojums uz latviešu valodu. Ar pasākuma norises programmu var iepazīties mājaslapā 2019.tedxriga.com, kur arī iespējams iegādāties biļetes.

Pasākumā uzstāsies:

Krists Saržants ir komponists, pianists un aranžētājs, kuru iedvesmo klasiskā, džeza un filmu mūzika. Viņš studējis džeza klavierspēli un kompozīciju Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā un Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā Ālborgā. Savā mūzikā Krists izmanto modernās mūzikas tehnikas, polifonas melodijas, filmu iedvesmotas harmonijas un džeza mūzikas improvizācijas.

Marks Ritenbergs (Mark Rittenberg) jau vairāk nekā 20 gadus izmanto komunikācijas iespējas, lai mazinātu kulturālas plaisas. Tostarp viņš strādājis pie projekta, kas veido cieņu starp izraēļu un palestīniešu studentiem, un iniciatīvas, kas palīdz Dienvidāfrikas iedzīvotājiem atgūt pašvērtējumu. Šobrīd Marks pasniedz komunikāciju un prezentācijas prasmes vairākās augstskolās ASV.

Laura Arnicāne ir blogere un lektore, kura jau vairākus gadus pēta veidus, kā ikdienā pielietot zero waste un minimālisma principus, lai mūsu resursi – nauda, laiks un enerģija, netiktu novirzīti lietām, kas mūs nedara laimīgus. Par saviem atklājumiem un mācībām viņa stāsta blogā un lekcijās, iedvesmojot cilvēkus mierīgākam, laimīgākam un zaļākam dzīvesveidam.

Jānis Kreilis ir uzņēmējs un platformas Your Move dibinātājs un vadītājs. Tā ir iniciatīva, kas palīdz Latvijai piesaistīt citvalstu talantus. Viņš ir arī kopienas Ar pasaules pieredzi Latvijā dibinātājs, pulcējot cilvēkus, kuri reemigrējuši uz Latviju. Arī Jānis pats trešdaļu dzīves pavadījis ārzemēs, un tagad palīdz kliedēt dažādus mītus un pierādīt, ka Latvija ir lieliska vieta, kur dzīvot.

Olga Kotova ir uzņēmēja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Pēc veiksmīgas karjeras korporatīvajā vidē viņa izveidojusi savu uzņēmumu aviācijas nozarē un ir arī pasniedzēja Rīgas Biznesa skolā. Brīvajā laikā Olga kāpj kalnos, un viņa ir pirmā sieviete no Baltijas, kura uzkāpusi pasaules augstākajā virsotnē – Everestā.

Platons Buravickis ir laikmetīgās klasiskās mūzikas komponists un pianists. Viņš pievēršas gan tradicionāliem virzieniem kā simfoniskajai un kamerorķestru mūzikai, gan arī elektroakustiskajai mūzikai. Viņš ieguvis maģistra grādu kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

Rihards Plešanovs ir pianists, ieguvis maģistra grādu Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā un spēlē muzikālajā apvienībā Arcandela un klavieru kvartetā Quadra. Viņš saņēmis vairākas mūzikas balvas un pieteicis sevi arī kā komponists. Vienlaikus Rihards ir pasniedzējs un koncertmeistars Pārdaugavas un Carnikavas mūzikas skolās.

Alans Melikdjanjans (Alan Melikdjanian) plašāk pazīstams ar segvārdu Captain Disillusion. Viņš ir video un vizuālo efektu mākslinieks, kurš ar radošumu un humoru jau vairāk nekā 10 gadus rada video stāstus par straumēšanas platformā YouTube redzamajām ilūzijām un māņiem, kā arī popkultūru un sociālajiem tīkliem kopumā.

Arnis Sauka ir ekonomists, pasniedzējs un Rīgas Ekonomikas augstkolas Ilgtspējīga biznesa centra vadītājs. Savos pētījumos viņš pievēršas ēnu ekonomikai, nodokļu nomaksai, produktivitātei, konkurētspējai un citām tēmām. Arnis ir ikgadējā Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījuma līdzautors, kā arī autors Ārvalstu investoru padomes Latvijā veidotajam Sentimenta indeksam.

Indriķis Krams ir biologs, pētnieks un Latvijas Universitātes asociētais profesors. Viņš pēta dažādas ar bioloģiju saistītas tēmas, tostarp putnu, kukaiņu un cilvēku psiholoģiju. Savas karjeras laikā Indriķis Krams bijis autors vairāk nekā 120 zinātniskajiem rakstiem.

Ņikita Bezborodovs ir bērnu psihiatrs un psihiatrijas pasniedzējs Rīgas Stradiņa universitātē. Viņš ir viens no retajiem bērnu psihiatriem Latvijā un ikdienā strādā ar bērnu uzvedības un emocionālajiem jautājumiem.

PRAGAII ir eksperimentāls popmūzikas projekts, kurā apvienojušies Aleksis Luriņš, grupas Carnival Youth kādreizējais basists, un elektroniskās mūzikas mākslinieks Kaspars “Kashuks” Kubeckis. Duetā izpaužas abu individuālie stili, taču viņus vieno kaislība pret skaņas inženieriju un kopīga vēlme radīt vēl nedzirdēta stila mūziku. Novembrī iznācis PRAGAII pirmais albums.

Ralfs Eilands ir mūziķis, producents un komponists. Viņš komponējis mūziku TV šoviem, filmām un dažādiem izpildītājiem, savukārt kā solo mākslinieks daudzkārt uzstājies kopā ar Raimondu Paulu. Šobrīd Ralfs devies koncerttūrē kopā ar Latvijas Radio bigbendu, kā arī vada pētnieciskās žurnālistikas šovu „Starp citu”, ko veido Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica.

Ilga Gedrovica ir pētniece, kura pēta pārtiku, ko mēs ēdam, un to, ko, iespējams, ēdīsim nākotnē. Viņa ir Pārtikas tehnoloģijas katedras docente un vadošā pētniece Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Ilga sadarbojas ar uzņēmējiem, un ir piedalījusies daudzu inovatīvu pārtikas produktu radīšanā. Par savu ieguldījumu saņēmusi arī Latvijas Zinātņu akadēmijas balvu.

Andris Gauja ir režisors un scenārists. Viņa zināmākie veikumi ir dokumentālā filma „Ģimenes lietas” un filma „Izlaiduma gads” – abām Andris bijis gan režisors, gan scenārists. Oktobrī pirmizrādi piedzīvoja viņa jaunākā filma – drāma „Nekas mūs neapturēs”.

Liene Ozoliņa ir socioloģe, kura pēta demokrātiju, neoliberālismu un cilvēku attiecības ar valsti. Liene ieguvusi doktora grādu socioloģijā Londonas Ekonomikas augstskolā, kur šobrīd pasniedz socioloģiju. Nesen izdota viņas pirmā grāmata, kurā Liene analizē, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pēc 2008. gada ekonomiskās krīzes pieņēma taupības režīmu, nevis protestēja, kā notika citās valstīs.

Aleksandrs Tonisons (Aleksander Tõnnisson) iespēju kāpt uz lielās skatuves ieguva, uzvarot TEDxRiga rīkotajā konkursā Stāstu medības. Viņš ir uzņēmējs un investors no Igaunijas, kurš investējis vairāk nekā 60 tehnoloģiju uzņēmumos. Šobrīd Aleksandrs strādā pie programmas, kas koncentrējas uz jaunuzņēmumu veidotāju personīgo izaugsmi.

Ilvija Pūce ir juriste un cilvēktiesību eksperte. Viņa vairāk nekā 20 gadus strādājusi starptautisko cilvēktiesību jomā. Pēc 12 gadus ilga darba Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komitejā Ilvija oktobrī ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Spīdzināšanas novēršanas komitejā.

Dāvids Kļaviņš ir mūzikas inženieris – viņš būvē vertikālas klavieres, kas izceļas ar izmēru un skanējumu. 1987. gadā viņš prezentēja 3,7 metrus augstas klavieres, kas kļuva par Ginesa rekordu, savukārt 2018. gadā viņš savu rekordu pārspēja, uzbūvējot 4,5 metrus augstas vertikālās klavieres. Šogad pasaulē lielākās klavieres tika uzstādītas arī Ventspils Mūzikas vidusskolas koncertzālē.

Jānis Erts strādājis mārketinga nozarē, tostarp Latvijas Radio, kur 2014. gadā uzsācis labdarības maratonu Dod pieci. Šobrīd viņš ir atbalsta programmas Plecs stratēģiskais vadītājs. Tā ir organizācija, kuras mērķis ir panākt, lai bērni vairs neuzaugtu bērnunamos, bet gan ģimenēs. Jānis ir arī sabiedrības iniciatīvu platformas Mana Balss līdzveidotājs.

Anna Ķirse ir viena no spilgtākajiem jaunajiem komponistiem Latvijā. Viņas jaunrade ir unikāla, tā aptver dažādus žanrus un sniedzas ārpus ierastajām koncertzāļu sienām. Šovasar Somijā pirmizrādi piedzīvoja viņas radītā Koku opera. Anna saņēmusi vairākas mūzikas balvas, un nupat noslēgusi maģistra studijas kompozīcijā Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmijā.

Nedēļas izskaņā Prezidenta pilī, norisinājās ikgadējā Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) gada balvas svinīgā pasniegšanas ceremonija, kas tradicionāli veltīta Latvijas dzimšanas dienai. Jau sesto reizi LDDK apbalvo sociālo atbildīgākos un labākos darba devējus, kuri sekmē Latvijas tautsaimniecības attīstību un nodrošina izaugsmi.

Valsts prezidents Egils Levits, uzrunājot darba devējus LDDK Gada balvas 2019 pasniegšanas ceremonijā un pasniedzot LDDK gada Tautsaimnieces balvu, uzsvēra, ka “atbildīgs darba devējs ir kā bāka, kurš ne tikai ved mūs uz mērķi un rūpējas par drošību, bet tā ir arī atbildība par katra darbinieka dzīves gājumu un viņu ģimenēm. Turklāt katru dienu, katru darba dienu, jo tieši cilvēkresursi ir Latvijas lielākā bagātība un rūpes par viņiem jābūt galvenajai prioritātei! Lai mūsu kopīgais darba ceļš ir atbildīgu un godīgu darba devēju izgaismots.”

LDDK Gada balvas 2019 Tautsaimniece Aiva Viksna: “Mani 30 darba gadi uzņēmējdarbībā ir veltīti Latvijai! Esmu savas valsts patriote un to mācu ne tikai saviem bērniem, bet arī mazbērniem. Lai kur es būtu – vienmēr domās esmu kopā ar savu dzimteni. Pateicos par man izrādīto godu, saņemt augstāko darba devēju apbalvojumu!”

LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Šovakar Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā mēs godinām labākos Latvijas tautsaimniecības darba devējus-līderus. Izsaku atzinību un augsti novērtēju radītās kvalitatīvās darba vietas un uzņēmumu rūpes par darbiniekiem un vidi. Lai Latvija attīstītos straujāk un spētu sasniegt dzīves līmeni, kāds ir Eiropas attīstītākajās valstīs, ir vajadzīgi daudz stipri un spējīgi tautsaimnieki. Bet viņiem ir vajadzīga labvēlīga uzņēmējdarbības vide, radīti attīstībai labvēlīgi apstākļi un pievilcīgs investīciju klimats. Tikai augoši un sekmīgi strādājoši uzņēmumi veido valsts saimnieciskās labklājības mugurkaulu, savukārt politiķi, valdība un pašvaldības veido uzņēmumu attīstībai labvēlīgu vidi.”

Augstāko darba devēju apbalvojumu 2019. gadā saņēma sekojoši nominanti:

• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS TRANSPORTA NOZARĒ 2019 – SMARTLYNX AIRLINES
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS APKALPOJOŠO DIENESTU NOZARĒ 2019 – WD LATVIA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS LAUKSMAINIECĪBAS NOZARĒ 2019 – JOŽI
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS APSTRĀDES RŪPNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – KUREKSS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS TIRDZNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – TOLMETS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS BŪVNIECĪBAS NOZARĒ 2019 – BUKOTEKS
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS PROFESIONĀLO PAKALPOJUMU NOZARĒ 2019 – DDB WORLDWIDE LATVIA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS VESELĪBAS APRŪPES NOZARĒ 2019 – VIZUĀLĀ DIAGNOSTIKA
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS NOZARĒ IKT 2019 – TILDE
• LABĀKAIS DARBA DEVĒJS VALSTS KAPITĀLSABIEDRĪBU KATEGORIJĀ 2019 – LATVIJAS GAISA SATIKSME
• GADA TAUTSAIMNIECE 2019 – AIVA VĪKSNA

13. novembrī laikraksta “Dienas Bizness” rīkotajā Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 apbalvošanas ceremonijā Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) priekšniece Aija Žīgure VAS “Latvijas Dzelzceļš” pasniedza ikgadējo CSP speciālbalvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā.

“Šovakar visas lielās statistiķu saimes vārdā izsaku pateicību ikvienam uzņēmumam, kurš sadarbojas ar statistikas pārvaldi, lai mēs nonāktu pie statistikas par ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstību valstī. Reizi gadā mums ir jāpieņem grūts un izsvērts lēmums – kuram uzņēmumam īpaši pateikties par sadarbību, jo kandidātu ir daudz. Balvu mēs šogad nododam uzņēmumam, kuram ir liela nozīme Latvijas ekonomikā, par ko liecina 20 dažādās statistikas veidlapas, ko šis uzņēmums mums sniedz. Nākamajā desmitgadē šis uzņēmums ir apņēmies ikvienu iedzīvotāju no Rīgas līdz katra reģiona lielākajai pilsētai ar vilcienu nogādāt 90 minūtēs,” pasniedzot ikgadējo CSP balvu, teica Aija Žīgure.

2019. gadā CSP dažādus rādītājus sniedz 30 tūkstoši uzņēmumu jeb ceturtā daļa no visiem ekonomiski aktīvajiem uzņēmumiem Latvijā. Gada laikā pārvaldē iesniedz aptuveni 120 000 statistikas pārskatu no uzņēmumiem, valsts un pašvaldību iestādēm, pašnodarbinātajiem un zemnieku saimniecībām.

CSP jau vairākus gadus sadarbojas ar laikrakstu “Dienas Bizness” žurnāla “TOP 500 Latvijas lielākie uzņēmumi” veidošanā, sniedzot datus par lielākajiem eksportētājiem un importētājiem pēdējā gadā, kā arī pasniedz speciālbalvu. CSP balvu par teicamu sadarbību kvalitatīvas statistikas nodrošināšanā iepriekšējos gados saņēmuši uzņēmumi AS “Grindeks”, AS “Latvijas Finieris”, SIA “Lattelecom” un AS “Smiltenes piens”. Pērn, valsts simtgadē, CSP speciālbalva par sadarbību statistikas veidošanā 100 gadu garumā tika pasniegta Jāņa Rozes apgādam.

Latvijā biežāk nekā citās Eiropas valstīs par vienu no uzņēmējdarbības galvenajiem izaicinājumiem 2020.gadā uzskata darbaspēka izmaksas. Tas noskaidrots divdesmit miljonu uzņēmēju apvienotās organizācijas EUROCHAMBRES veiktajā 27.ekonomikas aptaujā par vienoto tirgu, kur piedalījās Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri.

Par galveno izaicinājumu ekonomikas izaugsmei 2020.gadā Latvijas uzņēmēji minējuši vietējā pieprasījuma samazināšanos, kam seko darbaspēka izmaksas un kvalificēta darbaspēka trūkums. Nedaudz retāk biznesa pārstāvji minējuši ārvalstu pieprasījuma samazināšanos un enerģijas un izejmateriālu cenas.

Salīdzinot Latvijā iegūtos rezultātus ar EUROCHAMBRES datiem, jāsecina, ka par vietējā pieprasījuma samazināšanos vissatrauktākie ir Turcijas un Spānijas uzņēmēji, savukārt mūsu valsts ieņem trešo vietu. Taču kvalificēta darbaspēka trūkumu visbiežāk izjūt Luksemburgas, Rumānijas un Maltas komersanti, Latvija šajā jautājumā ierindojas 9.vietā.

Turpinoties darbaspēka deficītam, Latvijā turpina pieaugt arī darbaspēka izmaksas, par ko liecina statistika. Par šo problēmu mūsu valsts uzņēmēji ir īpaši satraukti, jo ierindojas pirmajā vietā starp EUROCHAMBRES aptaujātajām valstīm, savukārt otrajā un trešajā vietā aptaujā ir Slovēnija un Slovākija. Arī Igaunijai pieaugošās darbaspēka izmaksas sagādā raizes, jo uzņēmēju aptaujā kaimiņvalsts atrodas 4.vietā.

EUROCHAMBRES prezidents Kristofs Leitls (CHristoph Leitl) pauž, ka 27.ekonomikas aptauja, kur kopumā piedalījās 53 tūkstoši uzņēmumu, atklāj vairākus skaidrus vēstījumus, tostarp jāsecina, ka politikas veidotājiem, kuri nesen sākuši darbu pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jāturpina stiprināt vienoto Eiropas Savienības tirgu, radot labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi un izstrādājot pasākumus, kas novērstu darbaspēka problēmas, lai ekonomika turpinātu augt.

Galvenās atziņas, kas izriet no veiktās uzņēmēju aptaujas:

• Zems iekšējais patēriņš, piemērota kvalificēta darbaspēka trūkums un pieaugošas nodarbināto izmaksas ir galvenie 2020.gada izaicinājumi biznesā. Brexit rada uztraukumu pamatā Īrijas un Vācijas uzņēmējiem, mazāk citās valstīs;
• Arvien pieaug uzņēmēju skaits, kurus satrauc nepārtraukti augošās elektroenerģijas un izejmateriālu cenas, jo īpaši – Francijā, Vācijā un Austrumeiropā;
• Paredzams, ka vietējais patēriņš, darbaspēka pieejamība un investīcijas kopumā varētu nedaudz samazināties;
• Eksporta pieaugums kopumā samazināsies, pazeminot ienākumus no ārvalstu tirgiem līdz zemākajai vērtībai kopš 2010.gada;
• Uzņēmējdarbības vispārējais pārliecības līmenis nokrities līdz 2014.gada līmenim.

“Ekonomikas attīstības sabremzējusies visā pasaulē, ko ietekmē gan sankcijas, gan dažādi tirdzniecības ierobežojumi, no kā cieš arī Latvija. Lai arī ekonomisti nākamgad mūsu valstij sola lielāku izaugsmi nekā vidēji Eiropas Savienībā, pastāv dažādi riski, ko varam novērst tikai mēs paši. Pirmkārt, turpinot samazināties darbaspēkam, aicinu ikvienu uzņēmēju izvērtēt iespēju ieviest tehnoloģijas un iekārtas, lai palielinātu produktivitāti. Otrkārt, noteikti jāturpina diversificēt eksporta tirgus, lai arī tas kļūst arvien sarežģītāk ģeopolitiskās situācijas dēļ. Treškārt, noteikti jāturpina iesāktais darbs pie dažādu reformu veikšanas Latvijā, lai samazinātu liekus tēriņus, piemēram, par elektroenerģijas rēķiniem, utt.,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

EUROCHAMBRES 27.ekonomikas aptaujā kopumā piedalījās 53 tūkstoši uzņēmēju no 28 valstīm, no Latvijas – 255 uzņēmēji. Ar aptaujas rezultātiem politiķi un viedokļu līderi tiek iepazīstināti otrdien, 5.novembrī, Briselē. EUROCHAMBRES aptaujas rezultāti palīdzēs veidot tās turpmāko viedokli, kas dažādos formātos tiks pausts jaunievēlētajai Eiropas Komisijai.

Lai arī kopš 1999.gada tiek izstrādāts Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāns, uzzinot jaunākos “Doing Business” reitingu, kur Latvija saglabājusi 19.vietu, jāsecina, ka visas iepriekš konstatētās problēmas vēl arvien ir aktuālas un sagādā problēmas uzņēmējiem.

Pie šāda secinājuma Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera nonākusi, iepazīstoties ar jaunāko “Doing Business” reitingu, kur viszemāk novērtētas tieši tās pašas jomas, kas iepriekšējos gados – iespējas izveidot jaunu elektrības pieslēgumu (61.vieta), būvniecības atļauju saņemšana (56.vieta), maksātnespējas procesi (55.vieta) un mazākuma akcionāru aizsardzība (45.vieta).

“Jau daudzus gadus runājam par vienām un tām pašām problēmām, kas netiek risinātas. To redzam ne tikai mēs kā vietējie uzņēmēji, bet visa pasaule, tostarp potenciālie investori, tādēļ teikt, ka šāds vērtējums mūs apmierina, noteikti nevaram,” saka LTRK prezidents Aigars Rostovskis, piebilstot, ka padziļinātais Latvijas novērtējums uzrāda arī citas problēmas, piemēram nesamērīgi lielais stundu skaits, kas nepieciešams, lai nomaksātu nodokļus, kas turpina pieaugt, lai arī viens no nodokļu reformas mērķiem bija mazināt administratīvo slogu.

LTRK uzskata, ka vienīgais risinājums ir starpministriju un dažādu iestāžu kompetences un sadarbības veicināšana, lai pēc iespējas ātrāk un veiksmīgāk risinātu samilzušās problēmas. “Tas nav normāli, ka būvniecības atļaujas jāgaida gandrīz 200 dienas, kas ir vidējais rādītājs, vai arī elektrības pieslēgums realizējams vairāk nekā 100 dienās! Ja uzņēmējs konkrētajā vietā ir gaidīts, tad jautājumus par darbības uzsākšanu jāspēj atrisināt dienu nevis simtiem dienu laikā,” saka A.Rostovskis.

Latvija jau otro gadu pēc kārtas saglabājusi 19.vietu “Doing Business” reitingā, Igaunija noslīdējusi par divām vietām uz 18.vietu, savukārt Lietuva spējusi no 14.vietas pacelties uz 11.vietu. “Mēs, protams, varam priecāties, ka vienam kaimiņam veicies labāk vai otram sliktāk, bet Latvija stagnē un tās nav labas ziņas uzņēmējiem kopumā,” piebilst A.Rostovskis.

Saskaņā ar Pasaules Bankas publicēto biznesam labvēlīgāko pasaules valstu reitingu Doing Business 2020, Latvija šogad, tāpat kā pērn, ieņem 19. vietu 190 valstu konkurencē, aiz sevis atstājot 171 ekonomiku.

Šā gada novērtējumā Latvijai izdevies būtiski uzlabot vērtējumu pozīcijā “Investoru (mazākuma) tiesību aizsardzība”, kur no 51. vietas pērn esam pakāpušies uz 45. vietu šogad, kā arī pozīcijā “Līgumsaistību izpilde”, kur no 20. vietas pērn Latvija šogad ir pakāpusies uz augsto 15. vietu.

“Ekonomikas ministrijas vīzija ir radīt izcilu uzņēmējdarbības vidi un virzīties uz inovatīvas ekonomikas modeli. Pasaules Bankas sniegtais Latvijas uzņēmējdarbības vides augstais novērtējums apliecina, ka valdība apzinās reformu nepieciešamību un mērķtiecīgi tās īsteno,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijā Doing Business reitings tiek izmantots kā reformu novērtēšanas rīks, kas ļauj iezīmēt prasības, kurās administratīvais slogs ir pārāk liels, proti, ļauj salīdzināt administratīvo procedūru skaitu un ilgumu to izpildei un saistītās izmaksas, kā arī novērtēt uzņēmējdarbības vidi kopumā.

Lai sekmētu Latvijas pozīcijas starptautiskajos reitingos, Ekonomikas ministrija reizi divos gados izstrādā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu, kas ir valdības instruments, kurā tiek iekļauti konkrēti uzdevumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai, nosakot precīzus izpildes termiņus un atbildīgās institūcijas. “Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna mērķis ir radīt uzņēmējiem pieejamus un saprotamus pakalpojumus un mazāku administratīvo slogu. Šajā periodā īpašu uzmanību esam pievērsuši inovācijas veicināšanai, cilvēkkapitālam un investoru tiesību aizsardzībai, kas ir būtiskas attīstītas uzņēmējdarbības vides sastāvdaļas,” turpina ministrs.

Uzņēmējdarbības vides izvērtēšanai izstrādāti dažādi starptautiski rādītāji, starp kuriem populārākais ir Pasaules Bankas veidotais ikgadējais Doing Business indekss. Doing Business reitings kalpo ne tikai kā pasaules valstu salīdzinošs vērtējums noteiktās uzņēmējdarbības jomās, bet arī tiek izmantots globālu norišu atspoguļošanai pasaules tirgos. Starptautiskie indeksi ļauj gan esošajiem, gan topošajiem uzņēmējiem saprast, kādas ir uzņēmējdarbības perspektīvas attiecīgajā valstī un līdz ar to atspoguļo valsts konkurētspēju globālajā līmenī, kā arī parāda jomas, kurās nepieciešama valsts iesaistīšanās birokrātisko un citu uzņēmējdarbības šķēršļu mazināšanai.

Šajā periodā papildus iekļautas divas jaunas pozīcijas “Darbinieku nodarbināšana”, kas vērtē darba tiesiskā regulējuma fleksibilitāti, un “Līgumu slēgšana ar valdību”, kas vērtē procedūras un laiku publiskajos iepirkumos, taču minētās pozīcijas netiek iekļautas uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides procentpunktu vērtējumā un valstu ranžējumā.

Kā zināms, Pasaules Bankas Doing Business reitings kvantitatīvi mēra un salīdzina 190 pasaules valstu regulējošos nosacījumus un procedūras, kas attiecas uz vidējo un mazo uzņēmumu dzīves cikla posmiem, izmatojot standartizētus scenārijus. Reitingā tiek vērtētas formālās procedūras, kas veicina vai ierobežo uzņēmējdarbības aktivitāti lielākajā pilsētā – valsts uzņēmējdarbības centrā. Doing Business paļaujas uz respondentu viedokļiem. Latvijā tie ir kopumā 45 respondenti no nevalstiskā un valsts sektora.

Respondentu viedokļa apzināšana, pēc kuras tiks sagatavots nākamā gada Doing Business reitings, sāksies 2020. gada februārī. Tās ietvaros tiks vērtētas reformas, kas norisinājušās un stājušās spēkā no 2019. gada 2. maija līdz 2020. gada 1. maijam.

Trešdien, 23. oktobrī, Rīgā notika viens no svarīgākajiem Ķīnas – Centrālās un Austrumeiropas valstu (CAE) 17+1 sadarbības formāta pasākumiem – 5. Ķīnas – Centrālās un Austrumeiropas valstu augsta līmeņa tūrisma forums. Pasākuma norisei Latvijā ir būtiska nozīme Latvijas un Ķīnas ekonomisko attiecību stiprināšanā un tūrisma veicināšanā.

17+1 tūrisma foruma vadmotīvs ir savienojamība jeb ciešāku sakaru veidošana, tāpēc forumā detalizētāk tika pārrunāta 17+1 valstu sadarbības veicināšana kultūras un digitālajā jomā, kā arī transporta sakaru attīstībā. Ķīnas – Centrālās un Austrumeiropas (turpmāk – CAE) valstu tūrisma forumā piedalījās augsta līmeņa Ķīnas un CAE valstu pārstāvji – par tūrisma jomu atbildīgie ministri, augsta līmeņa amatpersonas un tūrisma nozares uzņēmēji. Foruma ietvaros notika ministru apaļā galda diskusija, tūrisma biznesa forums, biznesa kontaktbirža, kā arī ekonomikas ministra Ralfa Nemiro un Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Ērika Eglīša divpusējās tikšanās ar dažādu valstu tūrisma ministriem un citām augstām amatpersonām.

Forumā valstis vienojās stiprināt Ķīnas un 17 Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbību tūrisma jomā, īpašu uzmanību pievēršot digitālo iespēju izmantošanai, sekmēt savstarpējo savienojamību un mobilitāti, kur galvenais priekšnoteikums ir tiešo avioreisu attīstība ar Ķīnu, sekmēt savstarpējās investīcijas tūrisma nozarē un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanā, kā arī sekmēt nacionālo valdību, valsts pārvaldes iestāžu, tūrisma organizāciju un aģentūru sadarbību, lai izveidotu pēc iespējas efektīvākus un digitālākus marketinga kanālus tūristu piesaistei.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro foruma ietvaros tikās ar Ķīnas kultūras un tūrisma ministru Šugangu Luo (Luo Shugang). Tikšanās laikā R.Nemiro uzsvēra, ka 17+1 platforma veicina kultūras iestāžu un tūrisma nozares profesionālu sadarbību, rosina diskusijas par pirmo tiešo (čartera) lidojumu atklāšanu starp Ķīnu un Latviju, tādējādi Rīga var kļūt par transporta mezglu Baltijā, un ka 17+1 platformas ietvaros tūrisma komersanti izstrādā kopīgus tūrisma produktus un tematiskos maršrutus. Ķīna Latvijai ir prioritārs tālais tūrisma tirgus, tāpēc Latvija sevi pozicionē kā jaunu, drošu un interesantu tūrisma galamērķi Ķīnas tūristiem. Tāpat Latvija ir ieinteresēta veicināt tiešo reisu vai čarteru lidojumu attīstību starp Latviju un Ķīnu. Uz Latviju atbraukušo ķīniešu tūristu skaits kopš 2011. gada ir pieaudzis desmitkārtīgi, 2018.gadā sasniedzot 22,7 tūkst. tūristus. Savukārt Baltijas valstīs kopumā Ķīnas tūristu skaits sasniedz vairāk nekā 60 000 tūristus gadā.

R.Nemiro tikās ari ar Grieķijas tūrisma ministru Harry Theoharis. Latvija ir ieinteresēta attīstīt abu valstu sadarbību tūrisma jomā, jo īpaši speciālo interešu tūrisma jomā, piemēram, kultūras, aktīvās atpūtas un veselības tūrismā. Grieķija ir otrs populārākais Latvijas tūristu galamērķis (grupu organizētais), 2018.gadā vairāk kā 37 tūkstoši Latvijas tūristu ceļoja uz Grieķiju; savukārt Latviju pērn apmeklēja 6,8 tūkstoši grieķu tūristu. Abas valstis vienojās par turpmāku sadarbību tūrisma jomā, īpaši veicinot nesezonas tūrisma piedāvājumu attīstību.

Savukārt Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis tikās ar Albānijas tūrisma un vides ministru Blendi Klosi un Horvātijas tūrisma ministra padomnieci Olivera Šaric, lai pārrunātu Latvijas sadarbības stiprināšanu tūrisma jomā ar šīm valstīm.

17+1 formāts ir Ķīnas un CAE valstu sadarbības formāts, kas paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 17 Eiropas valstīm – Čehiju, Igauniju, Ungāriju, Latviju, Lietuvu, Rumāniju, Slovākiju, Slovēniju, Bulgāriju, Horvātiju, Poliju, Ziemeļmaķedoniju, Melnkalni, Serbiju, Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Grieķiju. Nākamā Ķīnas un CAE 17+1 tūrisma augsta līmeņa konference notiks Grieķijā, Atēnās 2020. gadā.