Mākslīgais intelekts – krāpnieku bieds, sabiedrotais vai abi reizē?
Finanšu krāpšana būtībā balstās uz vienkāršu biznesa modeli – tik ilgi, kamēr gūtie ienākumi atsvērs ieguldītos resursus, krāpnieki turpinās savu darbību. Krāpnieki, līdzīgi kā uzņēmēji, vienmēr meklē jaunas, aizvien efektīvākas peļņas iespējas, tāpēc likumsakarīgi, ka pakāpeniski aizvien lielāku lomu shēmās ieņem augstu popularitāti ieguvušais mākslīgais intelekts. Lai gan dažādi mākslīgā intelekta rīki pieejami abās likuma pusēs – gan krāpšanas gadījumu īstenošanā, gan novēršanā – pastāv risks, ka krāpnieki spēs arvien plašāk un rafinētāk pielietot tehnoloģiskos resursus, jo tos neierobežo dažādi legālas darbības aspekti, piemēram, normatīvo aktu prasības.
Vērojot krāpniecības attīstību, redzams, ka krāpnieki prasmīgi prot pielietot un pielāgot pastāvošās tehnoloģiskās attīstības un sabiedrības digitalizācijas sniegtās priekšrocības savā labā. Šobrīd krāpnieki Latvijā mākslīgo intelektu vairāk izmanto automatizētu un personalizētu pikšķerēšanas jeb viltus e-pastu vai īsziņu izsūtīšanas kampaņās. Tā ir samērā vienkārša pieeja, kas neprasa daudz resursu, bet veiksmīgas krāpšanas gadījumā var nest labu atdevi. Taču mums jābūt gataviem tam, ka līdz ar mākslīgā intelekta turpmāku attīstību, visticamāk, varam sagaidīt jaunus rīkus un shēmas krāpniecības automatizācijai un kvalitatīvāka shēmu satura izstrādei.
Par aizvien populārāku uzbrukumu veidu kļūst deep-fake jeb dziļviltojumi, kas, visticamāk, palēnām kļūs par spēcīgu un bīstamu rīku krāpnieku rokās, jo kvalitatīvu dziļviltojumu atšķirt, piemēram, no tuva cilvēka balss, ir ļoti sarežģīti. Jau šobrīd Latvijā sastopami gadījumi, kur ar tehnoloģiju palīdzību tiek atdarinātas tuvinieku balsis, lūdzot, piemēram, steidzami pārskaitīt naudu, jo notikusi nelaime. Pagaidām, kamēr tehnoloģijas tikai pilnveidojas, mākslīgā intelekta radītu balsi vēl var atpazīt, sadzirdot, piemēram, gramatikas kļūdas, valodas raustīšanos vai periodisku aizķeršanos teikumos, taču ar laiku tas jau var kļūt teju neiespējami.
Mākslīgais intelekts, protams, ir rīks ne tikai krāpnieku, bet arī finanšu iestāžu rokās, tomēr lielākā atšķirība starp šīm pusēm ir dažādu normatīvo aktu un likumu ievērošanas jautājums. Lai gan starptautiski pētījumi liecina, ka ar mākslīgā intelekta programmatūru palīdzību iespējams novērst līdz pat 40% vairāk krāpšanas mēģinājumu1, praksē šādu risinājumu ieviešana saskaras ar dažādiem izaicinājumiem. Mākslīgā intelekta izmantošana bankās ir svarīga, taču reizē arī nes lielu atbildības slogu, jo pirms jebkura tehnoloģiju rīka ieviešanas nepieciešams pārliecināties, ka vienlaikus ar nestajiem ieguvumiem jaunais rīks nepalielina drošības draudus uzņēmumam vai klientu privātumam. Tas gan nenozīmē tehnoloģiju rīku ieviešanas stagnāciju finanšu iestādēs – jau šobrīd atsevišķas drošības kontroles tiek papildinātas ar mašīnmācīšanās tehnoloģijām (machine learning), kas ļauj atpazīt dažādus krāpniecības riskus.
Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, nākotnē mākslīgā intelekta veidotās krāpniecības shēmas kļūs arvien izkoptākas un, iespējams, arī grūtāk atpazīstamas. Tieši tādēļ, kamēr finanšu drošības iestādes nemitīgi strādā pie krāpniecības apturēšanas preventīvi, iedzīvotājiem nemainīgi svarīgi ir koncentrēties uz savu individuālo drošību. Tas galvenokārt ietver ikdienas uzvedību finanšu jautājumos, gan izglītojoties par izmantotajiem autentifikācijas rīkiem un to darbību, gan pēc iespējas piesardzīgāk reaģējot gadījumos, kad ir aizdomas par krāpšanas mēģinājumu pret jums. Lai izvairītos no gadījumiem, kad krāpnieki mēģina izlikties par tuviniekiem, ģimenes lokā ir vērts izveidot savu iekšējo, tikai jums zināmu paroli. Ja šāda vienkārša pārbaude tiek ieviesta, tad, saņemot zvanu no it kā pazīstama cilvēka par kādu krīzes situāciju, iespējams viegli noskaidrot, ka zvanītājs nav tas, par ko uzdodas, un zvanu var nekavējoties pārtraukt.
Tehnoloģijas, līdzīgi kā ikvienas liela mēroga inovācijas un atklājumi, reizē nes gan plašas iespējas, gan draudus. Mākslīgais intelekts finanšu krāpnieku rokās var kļūt par patiešām bīstamu rīku, tomēr, neatlaidīgi strādājot gan atbildīgo iestāžu, gan sabiedrības līmenī, potenciālie draudi var tikt krietni samazināti, ļaujot ikdienā vairāk koncentrēties uz tehnoloģiju nestajiem labumiem un ērtībām.