Saeima ceturtdien, 18. martā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma likuma grozījumus, kas paredz ieviest virkni atvieglojumu, lai palīdzētu uzņēmējiem pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi.

Grozījumi noteic garāku termiņu gada ienākumu deklarācijas iesniegšanai un iedzīvotāju ienākuma nodokļa samaksai. Saimnieciskās darbības veicēji gada ienākumu deklarāciju par 2020.gadu varēs iesniegt līdz šī gada 1.jūlijam un aprēķinātā nodokļa summa vienotajā nodokļu kontā būs jāiemaksā līdz 23.jūlijam. Līdz šim deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam bija jāiesniedz līdz 1.jūnijam, bet aprēķinātais nodoklis jāsamaksā līdz 23.jūnijam.

Saimnieciskās darbības veicējiem, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības par 2020. un 2021.gadu, nepiemēro līdzšinējo izdevumu ierobežojumu 80 procentu apmērā no ieņēmumiem. Šāds nosacījums ir būtisks, jo patlaban krīzes ietekmē strauji pieaug uzņēmēju skaits, kas strādā ar zaudējumiem, teikts grozījumu anotācijā.

Grozījumi arī noteic, ka līdz 2021.gada beigām varēs neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa un sociālo iemaksu samaksu no minimālās algas, ja kapitālsabiedrībā, kuras apgrozījums pārsniedz 2500 eiro mēnesī, nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz minimālās algas apmērā.

Lai veicinātu sabiedriskās ēdināšanas sektora atgūšanos no Covid-19 radītās krīzes, pašvaldību iestādēm noteikts pienākums prioritārā kārtībā un īsākā termiņā saskaņot ielu tirdzniecību āra terasēs, degustācijas stendos, mobilajās ēdināšanas vienībās un citās ēdināšanas vietās ārtelpās, par to nepiemērojot papildu maksu.

Savukārt komercpārvadājumu pakalpojumu sniedzēju atbalstam grozījumi paredzēta iespēja starptautiskās lidostas “Rīga” teritorijā, kur ir noteikta ierobežota piekļuve, taksometra pakalpojumus sniegt ar transportlīdzekļiem, kuru vecums kopš pirmās reģistrācijas nepārsniedz septiņus gadus, un atlikta prasība par priekšapmaksas dokumentu (vaučeru) nepieciešamību. Līdz šim lidostā pasažierus drīkstēja apkalpot ar ne vairāk kā piecus gadus vecām taksometru automašīnām, kā arī bija jānodrošina iespēja par braucienu norēķināties priekšapmaksā.

Grozījumi nosaka arī citus atbalsta pasākumus, tostarp pagarināts gada pārskatu iesniegšanas termiņš par 2020.gadu uzņēmumiem, sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, sociālajiem uzņēmumiem.

Likums grozīts, lai uzlabotu ekonomisko situāciju un stiprinātu tautsaimniecības stabilitāti Covid-19 pandēmijas izraisītajos apstākļos, teikts likumprojekta anotācijā.

Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Šā gada 15. martā spēkā stājas grozījumi dīkstāves atbalsta programmā, kas paplašina potenciālo atbalsta saņēmēju loku. Grozījumi MK noteikumos tika apstiprināti š.g. 26.februāra valdības sēdē.

“Precizētie kritēriji dīkstāves atbalsta saņemšanai padarīs šo programmu vēl pieejamāku un sasniegs arī to mērķa grupu, kuriem būtisks ieņēmumu kritums iestājās jau 2020. gada pirmajā pusgadā un faktiski to saimnieciskā darbība līdz šim brīdim nav uzlabojusies. Ņemot vērā, ka ieilgusī Covid-19 krīze joprojām ir liels izaicinājums uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuri jau gadu ir spiesti pielāgoties, sekojot valdības pieņemtajiem vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, ar šo regulējumu atbalsts ir padarīts pieejamāks,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Līdz ar to šobrīd uz dīkstāves atbalstu var pieteikties darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi:

• ir samazinājušies ne mazāk kā par 20 %, salīdzinot ar mēneša vidējiem ieņēmumiem 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, kuros uzņēmums faktiski darbojies;
• vai samazinājušies ne mazāk kā par 30 %, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem.

Tas nozīmē, ka no šodienas atbalstam var pieteikties arī tādi darba devēji, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumu samazinājums tiek vērtēts pret 2019. gadu. 2019. gadā saimniecisko darbību neietekmēja Covid-19 radītie apstākļi un tautsaimniecībā bija vērojama mērena izaugsme, līdz ar to ir atšķirīgi apstākļi, pret kuriem vērtē ieņēmumu kritumu, attiecīgi apgrozījumam kritumam ir jābūt lielākam.

Lai dīkstāves atbalstu par laikposmu no 2020. gada 9. novembra līdz 2021. gada 28.februārim saņemtu arī tie darbinieki, pašnodarbinātas personas un patentmaksātāji, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par konkrēto atbalsta mēnesi, salīdzinot ar attiecīgā 2019. gada mēneša ieņēmumiem, ir samazinājušies ne mazāk kā par 30%, darba devējs, pašnodarbinātā persona un patentmaksātājs iesniegumu var iesniegt Valsts ieņēmumu dienestā no šo grozījumu spēkā stāšanās un līdz š.g. marta beigām.

Vienlaikus atgādinām. ka, iesniedzot iesniegumu atbalstam par dīkstāvi, apgrozījuma krituma aprēķinā neņem vērā saņemto atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai (grantu).

Kritērijus un kārtību, kādā pieprasa un piešķir atbalstu par darbinieku, pašnodarbināto personu un patentmaksātāju dīkstāves periodā to atlīdzības kompensēšanai, nosaka 2020.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumi Nr. 709 “Noteikumi par atbalstu par dīkstāvi nodokļu maksātājiem to darbības turpināšanai Covid-19 izraisītās krīzes apstākļos”.

Ekonomikas ministrija ir saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu par š.g. sākumā (28. janvārī, 4. februārī un 18. februārī) valdības apstiprinātajiem grozījumiem atbalsta programmā granta (dāvinājuma) saņemšanai apgrozāmajiem līdzekļiem Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests š.g. 5. martā uzsāks pieteikumu pieņemšanu atbalsta saņemšanai pēc precizētajiem kritērijiem, t.i. atbalsts būs pieejams būtiski plašākam komersantu lokam.

“Turpinoties ieilgušajam Covid-19 ekonomikās krīzes periodam un sekojot situācijai vīrusa ierobežojošo pasākumu skartajās un tieši ietekmētajās nozarēs, apgrozāmo līdzekļu programmu esam vairākkārt uzlabojuši un pielāgojuši, lai atbalsts sasniedz mērķi – palīdzēt uzņēmējiem šajā sarežģītajā periodā saglabāt darba vietas un noturēt darbiniekus, “pārziemot” šo krīzes periodu un arī pēc krīzes turpināt savu saimniecisko darbību.

Izprotot uzņēmēju vajadzības un nepieciešamības, atbalstu uzņēmēji var saņemt par katru mēnesi, kā arī ir pagarināts atbalsta saņemšanas periods, dubultots atbalsta apmērs un palielināts programmas kopējais finansējums. Pēdējie saskaņotie grozījumi ļaus būtiski paplašināt arī potenciālo atbalsta saņēmēju loku, lai atbalstu saņemti visi Covid-19 krīzē skartie uzņēmēji apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Apgrozāmo līdzekļu grants tiek piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Līdz ar precizētajiem kritērijiem, no š.g. janvāra līdz maijam ikmēneša grantam (dāvinājumam) apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai varēs pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījuma kritums attiecīgajā mēnesī atbilst vienam no šādiem kritērijiem:

atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā, un kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 30 %, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada vai 2020.gada attiecīgajā mēnesī;
reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs pēc 2020. gada 1. janvāra un kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā;
uzsācis saimniecisko darbību pēc 2019. gada 1.janvāra un kuram atbalsta perioda mēnesī apgrozījums ir krities vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā;
atbalsta perioda mēnesī uzņēmuma apgrozījums ir krities vismaz par 30%, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošo kalendāra mēnesi, un kura apgrozījums kopš 2020. gada 1. aprīļa vismaz trīs mēnešus ir pārsniedzis 10% no 2019. gada atbilstošā kalendārā mēneša apgrozījuma.

Ja uzņēmums iepriekš – šā gada janvārī un februārī – nekvalificējās atbalsta saņemšanai, bet pēc precizētajiem kritērijiem tas var kvalificēties, uzņēmums var iesniegt iesniegumu atbalsta saņemšanai arī par š.g. janvāri un februāri (iesniegums jāiesniedz par katru mēnesi atsevišķi, apliecinot apgrozījuma kritumu attiecīgajā mēnesī).

Būtiski atgādināt, ka apgrozījuma krituma aprēķinā netiek ņemts vērā saņemtā atbalsta apmērs. Vienlaikus jānorāda, ka tas neatceļ nodokļu nomaksas un grāmatvedības kārtošanas prasības.

Lai noteiktu, vai uzņēmums ir faktiski uzsācis saimniecisko darbību pēc 2019. gada 1. janvāra, Valsts ieņēmumu dienests vērtēs, vai attiecīgajā gada pārskatā atspoguļojas pasākumu kopums, kas identificē, ka uzņēmums plāno uzsākt saimniecisko darbību, piemēram, noslēgti darba līgumi, telpu nomas līgumi u.tml. Minētā pieeja nozīmē, ka uzņēmums var būt reģistrēts arī agrāk, piemēram, 2017. gadā, bet pēc 2019. gada bijusi faktiskā saimnieciskā darbība.

Atbalsta apmērs ik mēnesi, sākot no 2021. gada 1. janvāra līdz 31. maijam, būs 60 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas), par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 100 000 eiro mēnesī, un ne vairāk kā 1 800 000 eiro mēnesī kopā saistītu personu grupai.

Komersanti grantam (dāvinājumam) apgrozāmajiem līdzekļiem var pieteikties katru mēnesi līdz 2021. gada 31. maijam, iesniedzot iesniegumus Valsts ieņēmumu dienesta (VID) EDS vēlākais līdz 15. jūnijam un iesniedzot pieteikumu par katru mēnesi atsevišķi. Atbalstu komersanti varēs izlietot no atbalsta piešķiršanas brīža, bet ne vēlāk kā 2021. gada 31. jūlijam.

Kritērijus un kārtību granta piešķiršanai Covid-19 krīzes skartajiem nodokļu maksātājiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai nosaka Ministru kabineta 10.11.2020 noteikumi Nr.676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 310,8 miljoni EUR.

Līdz šā gada 2. martam pēc 6022 iesniegumiem VID izmaksājis grantus kopumā 56 milj. eiro apmērā.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs turpina pazemināties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

55 % aptaujāto mazumtirgotāju februārī atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri, nav mainījies. Būtiski mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (32 %) un nepietiekams pieprasījums (26 %). Februārī turpināja samazināties to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija tikai 12 %.

Uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā viszemākais

Pakalpojumu sektorā februārī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -22,5. Salīdzinot ar janvāri, šis rādītājs pieaudzis par 4,6 procentpunktiem. Īpaši zemi konfidences rādītāji joprojām ir ēdināšanā (-61,2 %), izmitināšanā (-66,7 %), kā arī gaisa transportā (-43,1 %). Jāatzīmē, ka ēdināšanā un izmitināšanā tāpat kā ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē uzņēmumu noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir uzlabojies. Pozitīvas konfidences vērtības februārī bijušas apdrošināšanas nozarē (23,7 %), telekomunikāciju pakalpojumos (2,7 %) un datorprogrammēšanā (5,2 %). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (33,3 %).

26 % pakalpojumu sektora respondentu februārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 34 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 36 % un15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs otrais zemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 0,4 procentpunktiem, samazinoties līdz -21,6, un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās inženierbūvniecībā.

Februārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi – to kā saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 54 % aptaujāto uzņēmēju. COVID-19 negatīvo ietekmi februārī norādījuši 13 % respondentu. Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (33 %), finansiālās grūtības (9 %) un darbaspēka trūkumu (8 %). Februārī turpināja samazināties to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai (14 % respondentu).

Apstrādes rūpniecībā joprojām visaugstākais konfidences rādītājs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs februārī bija -7,4 (par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā janvārī), un to ietekmēja negatīvs uzņēmumu vadītāju novērtējums šī brīža produkcijas pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot janvāri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, mēbeļu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un apģērbu ražošana. Savukārt pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, cita veida ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par sava uzņēmuma aktivitāti (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums) un gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar janvāri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem uzņēmumā norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (38 % respondentu), darbaspēka trūkumu (14 %) un materiālu un iekārtu trūkumu (13 %). COVID-19 ietekmi februārī norādījuši 16 % respondentu. 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,53, kas ir par 1,3 punktiem vairāk nekā janvārī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Pēdējo trīs gadu laikā vairāk nekā puse uzņēmēju reģionos mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstīšanai, liecina SKDS pētījums. No tiem trešdaļai finansējumu iegūt neizdevās, tādējādi plānotā saimnieciskā darbība tika iesaldēta vai pilnībā pārtraukta. Un tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo vēl ir daļa mazo uzņēmumu, kuri, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus aizdevumam neiesniedz vai nemaz nezina, kur pēc tā vērsties.

No tiem respondentiem, kuri pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu savas uzņēmējdarbības uzsākšanai vai attīstīšanai, lielākā daļa ir bijuši SIA jeb sabiedrības ar ierobežotu atbildību (52 %), 20 % zemnieku saimniecības, bet 18 % – pašnodarbinātas personas. Visbiežāk prasītā summa ir līdz 20 000 eiro gan apgrozāmo līdzekļu palielināšanai, gan investīcijām.

Visbiežāk respondenti pēc aizdevuma vērsušies bankā (42 %), pārējie – pie nebanku kredītdēvējiem, krājaizdevu sabiedrībām, LAD un LEADER projektos, rakstījuši projektus grantiem paši, ALTUM un citur. Tie aptaujātie, kuriem neizdevās iegūt finansējumu kā biežāko atteikuma iemeslu minējuši nepietiekami kredītnodrošinājumu un līdzfinansējumu. Lai arī retāk, taču tiek minēti arī citi iemesli – birokrātiskais slogs, jauns uzņēmums un zemi novērtēta ideja.

Problēma ar finansējuma pieejamību reģionos nav tikai tāpēc, ka bankas vai citi finansētāji atteiktu aizdevumu – ja bilance vai bizness nav sakārtots pēc kreditētāja noteiktiem kritērijiem, tad tas ir tikai pašsaprotami. Vienlaikus reģionos ir daudz mazo uzņēmēju, mājražotāju, kuri, visticamāk, nekad netiks cauri esošam kritēriju sietam. Vēl viena reģionālas tautsaimniecības problēma ir banku tehniska nepieejamība – jo tālāk no Rīgas, jo grūtāk saņemt kredītu bankā. Lai veicinātu Latvijas reģionu konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, mazinātu emigrācijas riskus, ir nepieciešami jauni, caurspīdīgi kreditēšanas mehānismi, kas ļautu par sapratīgiem procentiem saņemt aizdevumus arī maziem uzņēmumiem.

“Šobrīd Latvijas reģionos faktiski vienīgie nebanku sektora aizdevēji ir kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, tomēr arī to darbība ir ierobežota, nespējot pilnībā apmierināt reģiona uzņēmēju vajadzības. Vienlaikus citās ES valstīs likumiskas alternatīvā finansējuma formas jau daudziem uzņēmumiem lauku teritorijās ļāvušas atsperties, kāpinot ražošanas jaudas, paplašinot piedāvāto pakalpojumu vai produktu portfeli, kā arī modernizējot procesus. Ja var tepat kaimiņos – Lietuvā, tad vajadzētu varēt arī Latvijā,” stāsta projekta Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai vadītāja un biedrības Lauku Attīstības Partnerība padomes priekšsēdētāja Kristīne Ragaine-Volnianko.

Viens no faktoriem, kas kavējis jaunu kreditēšanas formu attīstību, ir izpratnes trūkums visos līmeņos – gan politikas veidotāju, gan pašu patērētāju vidū par situāciju reģionos. Turklāt nereti alternatīvie aizdevēji tiek uzskatīti nevis par pilnvērtīgu finanšu pakalpojumu partneri, kas var sniegt savu labumu finanšu tirgum kopumā, bet gan par vienkārši lētu un šaubīgu finansējuma avotu.

Lai sekmētu finanšu resursu pieejamību reģionos un reģionālo attīstību kopumā, būtisks ir valsts un likumdevēju atbalsts – vienots virziens un attiecīgi izstrādāti instrumenti, kas likumiski ļautu darboties un izsniegt konkrēti uzņēmējiem un uzņēmējdarbībai paredzētus, komercbankām līdzvērtīgus aizdevumus arī citiem, alternatīviem aizdevējiem.

Viens no praktiskiem risinājumiem, kas popularitāti ieguvis citviet pasaulē, ir aizņemšanās uzņēmējam no uzņēmējam. Piemēram, Lielbritānijā jau 2005. gadā tika reģistrēta pirmā savstarpējo aizdevumu platforma Zopa, vēlāk arī Funding Circle, kas piedāvā alternatīvus aizdevumus vairāk kā 40 000 mazo uzņēmumu. Pateicoties EFLA projekta “Reģiona Finanses Reģiona Uzņēmējdarbībai” finansējumam, arī Latvijā ir tapusi pirmā šāda veida publiskā platforma www.segums.lv, kurā vienuviet varēs atrast informāciju par alternatīviem aizdevumiem reģionu uzņēmumiem. Vienlaikus mājaslapa noderēs tiem, kuri jau nodarbojas vai tikai vēl plāno iesaistīties alternatīvo aizdevumu izsniegšanā reģionu uzņēmējiem.

Pandēmijas pirmā viļņa laikā katrs piektais uzņēmums Latvijā veicis pāreju uz e-komerciju jeb pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu Internetā. Luminor bankas veiktajā Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju vēl joprojām dod priekšroku tradicionālajām pārdošanas metodēm un neplāno investēt līdzekļus e-komercijas attīstībā, taču tikai katrs desmitais apsver šādu risinājumu ieviešanu tuvākajā nākotnē.

COVID-19 pandēmijas sākumposms 2020. gada pavasarī lika uzņēmējiem meklēt risinājumus savu pakalpojumu un preču attālinātai pārdošanai. Baltijas valstu e-komercijas tirgus izaugsme ir bijusi ļoti strauja, tajā iesaistoties ne tikai preču tirgotājiem, bet arī pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem.

Tomēr Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki un vadītāji ir diezgan skeptiski noskaņoti attiecībā uz e-komerciju – 51 % aptaujāto Latvijā, 60 % Lietuvā un 62 % aptaujāto Igaunijā pandēmijas laikā nav ieviesuši e-komercijas risinājumus. Papildus tam, tikai salīdzinoši neliela daļa aptaujāto plāno nākotnē ieviest pārdošanu tie’ssaist’e. Igaunijas pārstāvji ir noskaņoti visoptimistiskāk – 27 % plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību e-komercijas jomā, salīdzinot ar 22 % Latvijā un 20 % Lietuvā.

“Atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pērn pavasarī izveidojām e-komercijas atbalsta programmu uzņēmējiem un saņēmām ļoti lielu interesi no dažādu jomu pārstāvjiem. Programmas ietvaros novērojām, ka nereti galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības pārorientēšanai uz e-vidi, ir zināšanu, pieredzes un resursu trūkums. Šī iemesla dēļ uzņēmējiem ir vajadzīgs profesionāls atbalsts un risinājumi, kurus mēs, Luminor, varam sniegt, balstoties uz savu pieredzi bankas digitālās transformācijas procesā. Vienlaikus lielisks piemērs ir tie Latvijas MVU, kas uzsākuši tiešsaistes tirdzniecību, un atzīst, ka pieaugusi gan uzņēmuma atpazīstamība un klientu apjoms, gan kļuvis vieglāk izprast esošo un potenciālo klientu vēlmes. Arī turpmāk Luminor esam gatavi atbalstīt un mudināt Baltijas mazos un vidējos uzņēmējus pārorientēt savu darbību uz digitālo vidi,” uzsver Jekaterina Ziniča, Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā.

Kopumā katrs piektais no Latvijā aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem pilnībā vai daļēji pārorientējuši savu uzņēmējdarbību uz digitālo vidi. Kaimiņos to realizējis vien katrs desmitais MVU – Lietuvā to veikuši 11 %, bet Igaunijā ­– 9 %. Savukārt pirms pandēmijas jau 21 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu bija savs e-komercijas risinājumus.

Viens no iemesliem, kāpēc liela daļa MVU neizmanto e-komercijas risinājumus, ir saistīts ar pakalpojumu un preču nepiemērotību pārdošanai tiešsaistē. Taču 12 % Latvijas un Igaunijas uzņēmēju norāda, ka to uzņēmējdarbība ir pietiekoši ienesīga arī bez tiešsaistes veikala. Interesanti, ka šajā gadījumā īpaši izceļas Lietuva – tikai 3 % aptaujāto norādīja, ka viņu ienesīgums ir pietiekams bez e-komercijas risinājumiem.

Kā galvenos pozitīvos aspektus uzņēmējdarbības digitalizācijai MVU vadītāji min efektīvāku uzņēmuma iekšējo procesu pārvaldību un lielāku atpazīstamību digitālajā telpā. Lietuvas uzņēmēji īpaši izceļ arī pieaugošo pakalpojumu un preču pasūtījumu skaitu, ko nodrošina jaunie klienti, bet Latvijā to novēroja gandrīz katrs piektais MVU.

Covid-19 pandēmijas dēļ liela daļa tirdzniecības uzņēmumu ir apstādināti, kas tieši ietekmē arī nekustamā īpašuma nozares uzņēmējus. Nākot pretim tirgotājiem sarežģītajos apstākļos, iznomātāji jau kopš pagājušā gada pavasara piešķir nomniekiem atlaides, kas nereti sasniedz pat 100%, taču jāapzinās, ka tirdzniecības centriem ir jāturpina kārtot saistības pret bankām un jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis. Par spīti valstī ieviestajiem ierobežojumiem, mērķtiecīgs atbalsts nomas maksas segšanai aizvien nav ieviests.

“Esam nonākuši pie sliekšņa, kad tirdzniecības centri vairs nespēj turpināt darbību. Lai pievērstu uzmanību valdības lēmumu lēnajam tempam, kā arī akcentētu nepieciešamību steidzami ieviest atbalstu nomas maksas segšanai, Latvijas tirdzniecības centri – tostarp Origo, Alfa, Domina Shopping, Spice, Mols, Galerija Centrs un Galleria Riga – un Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse uzsāk Balto karogu akciju. Šīs nedēļas laikā, vienojoties kopīgā nostājā par kritisko situāciju nekustamā īpašuma nozarē, pie tirdzniecības centriem Rīgā un citviet Latvijā tiek izkarināti balti karogi,” pauž Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse.

Par valdības noteiktajiem tirdzniecības ierobežojumiem šobrīd maksā nevis valsts, bet gan investori. Investori ir piešķīruši nomniekiem visas iespējamās atlaides – gan pavasarī, gan tagad, bet nu iznomātāju resursi ir izsmelti un ir nepieciešams steidzams, mērķtiecīgs atbalsts, ieviešot atsevišķu nomas atbalsta instrumentu vai pielāgojot esošo apgrozāmo līdzekļu granta programmu. Tirdzniecības infrastruktūrai Latvijā ir jādod iespēja izdzīvot krīzi, savukārt nomniekiem – saglabāt esošās tirdzniecības telpas, lai pēc iespējas ātrāk, ierobežojumiem atceļoties, atsāktu darbību un atgūtos no zaudējumiem.

“Ar balto karogu akciju uzsveram, ka lēmumi par atbalstu nomas maksai slēgtajiem veikaliem ir jāpieņem nekavējoties, vai arī liels ekonomikas segments tiks iznīcināts. Operatīvie dati par 2021. gada janvāri liecina, ka cilvēku plūsma uz tirdzniecības centriem ir samazinājusies par vismaz 70%, veikalu ieņēmumi – par 75% (salīdzinot ar 2020. gada janvāri). Tirdzniecības centri jau ir uzkrājuši zaudējumus par 2020. gadu un to kapacitāte tuvojas izsīkumam. Tieši tādēļ aicinām valdību nekavējoties lemt par atbalsta sniegšanu nomas maksas segšanai, beidzot sperot soli pretim tirdzniecības infrastruktūrai, pirms situācija pasliktinās tik tālu, ka sācies nekontrolēts bankrotu vilnis tirdzniecības nozarē un jauni maksātnespējas administratoru “ziedu laiki”,” uzsver Mārtiņš Vanags, Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs.

Sekas, turpinoties atbalsta trūkumam nekustamā īpašuma nozarei, var būt ievērojamas. Kopējā profesionālās tirdzniecības (virs 5000 kvadrātmetru) platība Latvijā sasniedz gandrīz miljonu kvadrātmetru. Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumos no nomas par šīm platībām vien tirdzniecības centri samaksā gandrīz 60 miljonus eiro ik gadu – to bankrota gadījumā valsts budžetā rastos milzīgs iztrūkums, vienlaikus tūkstošiem cilvēku paliktu bez darba vietas. Lai no tā izvairītos, ir jārīkojas tagad, lai sniegtu iespēju iznomātājiem un tirgotājiem visā Latvijā saglabāt cerību pārdzīvot krīzi un turpināt darbību arī pēc tās.

Citās Eiropas valstīs pastāv īpašs atbalsts nomai, ko varētu ņemt vērā arī Latvijas lēmumu pieņēmēji. Piemēram, Lietuvā un Čehijā darbojas modelis, kurā valsts sniedz 50% atbalstu nomas izdevumu segšanai, ja iznomātājs piešķīris 30% atlaidi, bet nomnieks uz sava rēķina kompensē atlikušos 20% no nomas. Nīderlandē valsts kompensē 70% no fiksētajām izmaksām (t.sk. nomu), savukārt Somijā noma ir definēta kā obligāti sedzamie izdevumi valsts atbalstā. Situācija Latvijā atstāj ne tikai īstermiņa, bet arī ilgtermiņa negatīvu ietekmi uz valsts investīciju vidi.

Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kura ietvaros tiek aptaujāti biznesa līderi 52 valstīs visā pasaulē, atklāj, ka pandēmijas rezultātā ieņēmumi ir kritušies 88% uzņēmumu, bet 92% uzņēmēju atzīst, ka vīrusa krīze ir negatīvi ietekmējusi uzņēmuma pelnītspēju.

Tomēr jau šogad ieņēmumu atgūšanos līdz pirms-krīzes līmenim sagaida 46% uzņēmēju, bet vēl 33% to sagaida nākamgad. 8% pētījuma respondentu ieņēmumu atgriešanos pirms Covid-19 krīzes līmenī redz tikai 2023. gadā. Peļņas līmeņa atgūšanās gan tiek prognozēta nedaudz lēnāk – 23% uzņēmēju sagaida, ka peļņa sasniegs pirms-pandēmijas līmeni jau šogad, kamēr 44% to paredz nākamgad, bet vēl 19% to sagaida 2023. gadā.

“Pētījums parāda divus būtiskus secinājumus: pirmkārt, ka biznesa vide sāk gaidīt atgūšanos no krīzes jau īstermiņā – šogad vai nākamgad. Otrkārt, būtiski, ka 63% mūsu pētījuma dalībnieku atzīmē, ka palielinās investīcijas tehnoloģijās un digitālajos risinājumos, lai pilnvērtīgi izmantotu ekonomikas atjaunošanās potenciālu, bet vēl 57% cer vairāk fokusēties uz savu klientu iesaisti un uzrunāšanu. Šis ir būtiski Latvijas uzņēmējiem – nedrīkstam pieņemt, ka pirms-krīzes klientu uzticība, ieņēmumi un peļņa atgriezīsies pati par sevi. Investīcijas un mārketinga plāni ir jākaļ jau tagad,” saka Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs.

Pandēmija joprojām dominē arī uzņēmēju risku dienaskārtību. Saskaņā ar EY pētījumu, 29% uzņēmēju pasaulē kā vienu no galvenajiem ārējiem izaugsmes riskiem nosauc Covid-19 pandēmijas turpināšanos, kam ar 19% seko kopējās makroekonomiskās vides pasliktināšanās. Vēl 14% uzņēmēju starp būtiskākajiem izaugsmes riskiem ierindo klimata pārmaiņu ietekmi, bet 13% – tehnoloģisko procesu būtiskas pārmaiņas. Globālās ekonomikas fragmentāciju, proti, koncentrēšanos reģionālos ietvaros, kā risku uztver 13% uzņēmēju, bet vēl 12% bažījas par ģeopolitiska saspīlējuma ietekmi uz biznesa attīstību.

EY Global Capital Confidence Barometer pētījuma ietvaros tiek aptaujāti 2400 vadošie uzņēmumu darbinieku 52 pasaules valstīs, pārstāvot 15 dažādas nozares. Jaunākais pētījums veikts laikā no 2020. gada novembra līdz šī gada februārim.

Vien katrs desmitais Latvijas uzņēmums mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā, kuru biznesa partneris ir arī Lielbritānija, “Brexit” ietekmi uz biznesu novērtējuši negatīvi, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Savukārt visretāk “Brexit” sekas uzņēmējdarbībai Baltijas mērogā jūt uzņēmumi Latvijā (67 %) un Lietuvā (54 %), bet visvairāk – Igaunijā (74 %).

Vaicājot par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sekām uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, 56 % Latvijas MVU uzņēmumu norādījuši, ka „Brexit” nekādi neietekmēs viņu biznesu, jo tie neattīsta savu uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Šādi atbildējuši arī 65 % aptaujāto uzņēmēju Igaunijā un 39 % Lietuvā. Vienlaikus aptuveni puse Baltijas uzņēmēju atzīmējuši, ka biznesa izaugsmi 2021. gadā neplāno tieši neskaidrību dēļ ar globāliem notikumiem, tai skaitā “Brexit”. Šajā jautājumā vispiesardzīgākie ir tieši Latvijas uzņēmumi – 57 % norādījuši, ka izaugsmi šobrīd ir iepauzējuši.

“Tas ir tikai likumsakarīgi, ka vien neliela daļa Latvijas uzņēmumu sajutuši negatīvu “Brexit” ietekmi, jo Lielbritānija nav primārais mazo un vidējo uzņēmumu eksporta tirgus. Tāpat tikai pēdējā brīdī pirms pārejas perioda beigām izdevās noslēgt vienošanos, kas ļaus arī turpmāk uz Apvienoto Karalisti eksportēt preces bez muitas nodevām. Vairāk nekā pusi preču eksporta uz šo valsti veido koksnes izstrādājumi, briti tos pirktu jebkurā gadījumā, jo pašiem savu mežu ir maz, bet Latvija varētu zaudēt cenas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem. Līdzīga būtu ietekme uz zivju konservu eksportu, mēs zaudētu izmaksu priekšrocības. Ja turpmāk Latvija ar britiem tirgotos uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, tas radītu mērenu, taču jūtamu ietekmi. Taču iespējams, ka vairumā gadījumu uzņēmumi ir vairāk satraukušies nevis par “Brexit” ietekmi, bet joprojām esošo un arvien pieaugošo nenoteiktību. Jebkurā “Brexit” scenārijā šogad tā noteikti nebūs lielākā Latvijas ekonomikas problēma, jo tās ietekme ir mazāka, salīdzinot ar pandēmijas radīto satricinājumu,” stāsta Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Arī respondentu teiktais apliecina, ka MVU lielākie izaicinājumi 2021. gadā būs nevis “Brexit”, bet gan pandēmijas radītā ietekme, apgrozījuma kritums un klientu skaita samazinājums.

Salīdzinot šā gada rezultātus ar Luminor veikto MVU uzņēmumu aptauju 2019. gadā, redzams, ka šobrīd uzņēmēji tiešām ir optimistiskāki. Ja pirms gada par “Brexit” iespējamo ietekmi uz biznesu satraucās teju trešdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, tad šogad tie ir trīs reizes mazāk – vien 9 % uzņēmumu. Atšķirības, lai arī mazākas, novērotas arī kaimiņvalstīs – Lietuvā par “Brexit” ietekmi satraucās 16 %, bet šogad nedaudz mazāk – 12 %, savukārt Igaunijā 18 % pret šā gada 8 %.

Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) , Latvijas Reklāmas asociācija (LRA) un tirdzniecības uzņēmumi ir nosūtījuši vēstuli Ministru prezidentam K. Kariņam un atbildīgajām ministrijām pieprasījumu ļaut valstī atsākt drošu tirdzniecību.

2020.gada novembra sākumā starp tirdzniecības nozares dalībniekiem, tirdzniecības nozari pārstāvošajām organizācijām, Ekonomikas ministriju, Valsts policiju un pašvaldības policiju tika noslēgts memorands par sociāli atbildīgas politikas īstenošanu tirdzniecības nozarē. Memoranda mērķis ir tirdzniecības nozarē vienoti īstenot praksē piemērotākos pasākumus Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai atbilstoši faktiskajai vīrusa izplatības situācijai valstī.

Diemžēl, Memoranda esamība nav kavējusi valdību eksperimentēt ar dažādiem aizliegumiem un ierobežojumiem attiecībā uz tirdzniecību , ignorējot nozares viedokli, pieejamos datus, pandēmijas sākuma posmā 2020.gada pavasarī iegūto Latvijas tirgotāju pieredzi, kā arī ārvalstu pieredzi, nosakot un atceļot dažādus ierobežojumus.

LTRK valdes preikšsēdētājs Jānis Endziņš: “Domāju, ka nav pareizi turpināt “mocīt” tirdzniecības nozari un iedzīvotājus, lai gan nav pārliecinoši pierādījumi un dati, kas liecinātu, ka tirdzniecība nozīmīgi veicinātu C19 izplatību. Nu nav tā, ka mēs ejot uz veikalu un pērkot desu vai āmuru, 15 minūšu garumā uz vietas veikalā šo apspriežam ar nepazīstamiem cilvēkiem. Neraugoties uz minēto, izprotot kopējo situāciju, nozare ir sagatavojusi vēl COVID drošākus, vēl stingrākus tirdzniecības noteikumus, lai varētu izbeigt, mūsuprāt, greizo praksi, atļaut tirgot tikai noteiktas preces. Domāju, ka visa tirdzniecības nozare būs ļoti frustrēta, ja arī šo pieeju Valdība noraidīs”.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kā arī tirdzniecības nozares asociācijas un tirdzniecības uzņēmumi sagatavoja priekšlikumus, kas tika iesniegti Ekonomikas ministrijā izvērtēšanai, tomēr valdības izplatītie paziņojumi un amatpersonu sniegtā informācija nevieš skaidrību, kad un pēc kādu nosacījumu izpildes varētu tikt pieņemts lēmums par darbības ierobežojumu atcelšanu.

Valdības partneru, nozares asociāciju un tirdzniecības uzņēmumu ieskatā, tirdzniecības uzņēmumi varēja un arī šobrīd var nodrošināt drošu tirdzniecību ar pilnu preču sortimentu, pilnībā ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības.