Vadošās restorānu ķēdes “McDonald’s” īstenotajā sabiedriskās domas aptaujā, kas veikta sadarbībā ar pētījumu aģentūru “Norstat”, 73% respondentu – jaunieši vecumā no 18 līdz 25 gadiem – atzinuši, ka ir saskārušies ar izaicinājumu atrast darbu pieredzes trūkuma dēļ.

Aptauja tika veikta, lai izprastu jauniešu nodarbinātības izaicinājumus. Aptaujas dati atklāj, ka 35% respondentu Latvijā ir piedzīvojuši diskrimināciju darba tirgū sava vecuma dēļ. Savukārt 31% jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem satraucas, ka var netikt pieņemti darbā pieredzes trūkuma dēļ.

“Aptaujas rezultāti atklāj gan pozitīvas, gan satraucošas tendences jauniešu nodarbinātībā. Pozitīvi vērtējams, ka 55% aptaujas dalībnieku nav saskārušies ar nekāda veida diskrimināciju darba tirgū. Tomēr satraukumu rada tas, ka vairāk nekā 70% jauniešu ir piedzīvojuši grūtības atrast darbu iepriekšējās pieredzes trūkuma dēļ. Uzņēmumā “McDonald’s” mēs ticam vienlīdzīgām iespējām un priecājamies par ikvienu, kas vēlas attīstīties dinamiskā un atbalstošā vidē pat bez iepriekšējas pieredzes. Pozitīva attieksme, vēlme mācīties, spēcīga ētika un stipra vērtību sistēma ir viss, kas nepieciešams”, norāda Anastasija Zubova, “McDonald’s” Personāla un apmācību direktore Baltijas valstīs, uzsverot, ka vidējais darbinieku vecums “McDonald’s” restorānos Latvijā ir 25 gadi.

Aptauja arī atklāj, ka jauniešu vidū lielāko gandarījuma sajūtu sniedz tieši finansiālais atalgojums (63% respondentu), bet ļoti svarīgi ir arī lieliski kolēģi (42% respondentu) un veselīgs darba un privātās dzīves līdzsvars (41% aptaujāto).

„Strādājot personāla jomā visās Baltijas valstīs, esmu redzējusi, ka katram reģionam ir savas unikālas tendences. Latvijai raksturīga spēcīga uzmanība uz darba un privātās dzīves līdzsvaru un elastīgumu. “McDonald’s” atbalsta šo pieeju, jo tā kļūst arvien svarīgāka cilvēkiem ikvienā vecumā. Dažiem neatsverams ir brīvais laiks, ko veltīt hobijiem un vaļaspriekiem, savukārt citiem svarīgākais ir laiks, ko pavadīt ar ģimeni,” skaidro A. Zubova.

Uz jautājumu, kas jauniešiem liktu justies pārliecinātiem par karjeras nākotni, rezultāti rāda, ka vienlīdz svarīgi ir gan darbs tādā uzņēmumā, kas piedāvā sākuma līmeņa darbu ar apmācību, gan caurspīdīgs atalgojums un godīga attieksme, atbalstoša un motivējoša darba vide, izaugsmes iespējas darbā un lielāka elastība darba apstākļos.

Aptaujas rezultāti norāda uz to, cik svarīgi ir ticēt potenciālam. “McDonald’s” turpina būt darba vieta, kur jaunieši var spert savus pirmos soļus, augt ar pārliecību un atklāt, ka darbs patiešām viņiem var labi piestāvēt.

Salīdzinoši siltā ziema ļāvusi strādājošajiem Latvijā izvairīties no ilgas slimošanas. No biznesa vadības un grāmatvedības sistēmas Jumis datu bāzes iegūtā informācija rāda, ka 2025. gada pirmajos trīs mēnešos uzņēmumos un iestādēs iesniegto darba nespējas lapu kopējais dienu skaits bijis par aptuveni 40% mazāks nekā iepriekšējā gada pirmajā ceturksnī un pat divkārt mazāks nekā 2023. gada sākumā.

Slimošanas līkne Latvijā gadu no gada, ar retiem izņēmumiem, izskatās ļoti līdzīga. Izteikts paaugstinājums janvārī, stabila lejupslīde līdz pavasara beigām, izteikta ieplaka vasarā un atkal stabila augšupeja no septembra. Taču 2025. gads uz iepriekšējo fona ir acīmredzami atšķirīgs. Tas iesākās salīdzinoši veselīgi, pie tam ap gadumijas svētkiem Jumis grāmatvedības sistēmas mākoņkrātuves datu bāzēs tika reģistrēts pastiprināts kritums izsniegto slimības lapu skaita ziņā. To daļēji var izskaidrot ar daudzām brīvdienām. Apslimušie, iespējams, nepieteica saslimšanu, jo uz darbu tāpat nebija jādodas.

Saslimšanas gadījumu skaits nedaudz palielinājās februārī, taču martā strauji samazinājās. Nevienā šī gada periodā izsniegto slimības lapu skaits pat nepietuvojās iepriekšējo divu gadu rādītājiem, gandrīz nemainīgi saglabājot 30-40% starpību. Interesanti, ka šā gada līkne gandrīz identiski kopē iepriekšējā gada tendences, vienīgi zemākā trajektorijā, savukārt 2023. gads iesākās ar ļoti lielu slimības lapu skaitu, kam sekoja straujš kritums janvāra nogalē un pēc tam ierasti mērenā lejupslīde līdz pat rudenim.

«Ja Latvijas korporatīvajā vidē vasaras tradicionāli ir atvaļinājumu laiks, tad mēnešos ap gadu miju darbinieku slimošana diemžēl ir neatņemama darba vides sastāvdaļa. Ar to jārēķinās, un tā jāņem vērā, plānojot darbu sadalījumu. Izmantojot mūsdienīgu grāmatvedības datorprogrammu, personāla speciālisti var gūt padziļinātu ieskatu darba nespējas dienu dinamikā. Analizējot darbinieku slimošanas vēsturi, iespējams prognozēt, ar cik ilgu prombūtni rēķināties un kuros mēnešos piesardzīgāk noteikt projektu pabeigšanas termiņus. Tas pasargās no nevajadzīga stresa un samazinās veselo darbinieku izdegšanas risku,» skaidro Jumis Pro vadītājs Viesturs Slaidiņš.

Dati par slimības lapām izgaismo vēl kādu interesantu tendenci. Pārliecinoši biežākais ārstēšanās ilgums ir 9 dienas. Tas ir ilgākais slimošanas posms, ko apmaksā darba devējs, jo no 10. slimības dienas izmaksas guļas uz valsts budžetu. 9 dienas ilgas darba nespējas lapas izsniegtas vidēji četrreiz biežāk nekā uz nākamo populārāko periodu – 5 dienām. Kopumā visbiežāk tiek izsniegtas 3 līdz 9 dienas ilgas darba nespējas lapas. Nopietnāku saslimšanu gadījumā ārstēšanās ilgst 14 dienas, bet īsāki un garāki atlabšanas periodi izmantoti ārkārtīgi reti.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie ieņēmumi bija 8,8 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk nekā 2023. gada Indeksā, kas būtiski apsteidz pasaules ekonomikas izaugsmi šajā periodā.

2025. gada Indekss atklāj, ka lielākais ģimenes uzņēmums pasaulē ir ASV Walmart ar 648,13 miljardu ASV dolāru apgrozījumu, kam seko Vācijas Volkswagen Group ar 356,71 miljardu ASV dolāru apgrozījumu un Vācijas Schwarz Group ar tās 179,09 miljardu ASV dolāru ieņēmumiem.

“Veiksmīgākie ģimenes uzņēmumi ir vienlaicīgi gan tradicionāli, gan ļoti dinamiski. Mēs redzam, ka no Indeksā pārstāvētajiem 500 pasaules lielākajiem ģimenes uzņēmumiem, vairāk kā četras piektdaļas ir vecāki par 50 gadiem un trešdaļa ir vecāki par simts gadiem. Tas norāda uz spēcīgu, iesakņojušos tirgus pozīciju kopšanu laika gaitā un ģimeņu motivāciju saglabāt sava biznesa veiksmi. Tomēr šie uzņēmumi pastāvīgi ir arī aktīvi darījumu tirgos, lai uzturētu savu izaugsmi, proti, 47% no Indeksa uzņēmumiem kopš 2023. gada ir īstenojuši vismaz vienu M&A jeb uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu. Varam secināt, ka labākā recepte ģimeņu uzņēmumu attīstībai ir stabilas tradīcijas, kuras pastāvīgi papildina mūsdienīga, aktīva rīcība,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Saskaņā ar Baltic Family Firm Institute (BFFI, Baltijas ģimenes uzņēmumu institūts) informāciju, Latvijas lielākais ģimenes uzņēmums ir SIA Pata ar 235 miljonu eiro apgrozījumu 2023. gadā, kamēr Lietuvā tas ir Willgrow (ģimenes birojs ar Girteka kā lielāko uzņēmumu), kura apgrozījums sasniedza 1,8 miljrd. eiro, savukārt Igaunijas lielākais ģimenes uzņēmums ir Alexela ar 618 milj. eiro apgrozījumu.

“Lai veicinātu Baltijas ģimenes uzņēmumu labklājību, būtiski ir pievērsties korporatīvajai pārvaldībai, pēctecības plānošanai un ilgtspējīgai attīstībai. Mūsu pētījumi rāda, ka šie uzņēmumi balstās uz spēcīgām vērtībām, inovācijām un rūpēm par darbiniekiem, tomēr skaidru pēctecības plānu un pārvaldības struktūru trūkums var kavēt to ilgtermiņa panākumus. Savlaicīga pēctecības plānošana, pārvaldības profesionalizēšana, saglabājot ģimenes vērtības, un inovāciju izmantošana konkurētspējas stiprināšanai palīdzēs nodrošināt stabilitāti un nepārtrauktu attīstību,” saka BFFI dibinātāja un valdes locekle Anete Pajuste.

2025. gada EY un Sanktgallenes Universitātes Indeksā pārstāvēto 500 pasaules lielāko ģimenes uzņēmumu ieņēmumi, salīdzinot ar valstu iekšzemes kopproduktu (IKP), šos ģimenes uzņēmumus kopumā ierindotu kā trešo lielāko ekonomiku pasaulē uzreiz aiz ASV un Ķīnas.

No pasaules 500 lielākajiem ģimenes uzņēmumiem 47% ir bāzēti Eiropā, 29% Ziemeļamerikā, 18% Āzijā un 6% citviet pasaulē. ASV ir bāzēti 23% visu Indeksā iekļauto uzņēmumu, kam seko Vācija ar 15% uzņēmumu. Nozaru griezumā lielākais īpatsvars ir mazumtirdzniecības uzņēmumiem un plaša patēriņa preču ražotājiem.

Jāpānas Takenaka Corporation is vecākais uzņēmums Indeksā – tā darbība turpinās jau 414 gadus. Savukārt, Indeksa uzņēmumu kopā Eiropā ir divi ģimenes uzņēmumi, kuru darbības vecums pārsniedz 300 gadus – Vācijas Merck (356 gadi) un Francijas Wendel (320 gadi). Vecākais ASV uzņēmums Indeksā ir Hyster – Yale (181 gads).

Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indeksu veido EY sadarbībā ar Sanktgallenes Universitāti, analizējot pasaules 500 lielākos ģimenes uzņēmumus pēc apgrozījuma. Pētījumā tiek ņemti vērā uzņēmumu dati, kas nav vecāki par 24 mēnešiem. Par ģimenes uzņēmumu Indeksa izpratnē tiek uzskatīts privāts uzņēmums, kurā vismaz 50% balsstiesību ir ģimenes locekļiem, bet publiski kotētu uzņēmumu gadījumā Indeksā tiek iekļauti uzņēmumi, kuros vismaz 32% balsstiesību kontrolē ģimenes locekļi.

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju bankas dati. Lielākais sieviešu īpatsvars gan darbinieku, gan vadības līmenī ir uzņēmumos, kas pārstāv tādas nozares kā mazumtirdzniecība, lauksaimniecība un nekustamie īpašumi. Ir priekšnosacījumi tam, lai sievietes uzņēmējas paceltu savu uzņēmējdarbību nākamajā attīstības līmenī, stāsta Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Ja raugāmies uz uzņēmējdarbību Latvijā, tad dzimumu līdztiesības ziņā esam soli priekšā ES uzņēmumiem. Latvijā 34% uzņēmumu augstākajā vadībā ir vairāk nekā 40% sieviešu, savukārt Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 23%.

Pozitīvi vērtējams arī tas, ka 22% Latvijas uzņēmumu vairākuma īpašnieku sastāvu (50% vai vairāk) veido sievietes, kamēr Eiropas Savienībā tie ir 13% uzņēmumu.1 Arī bankas novērojumi liecina, ka sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā lēnām, taču stabili pieaug.

“Uzskatām, ka ir īpaši svarīgi veidot vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Baltijā, nodrošinot aizrautīgām, apņēmīgām uzņēmējām resursus, lai viņu esošie uzņēmumi un idejas augtu un attīstītos. Tas klasiski ir izdarāms arī ar bankas aizdevumu palīdzību, bet sievietēm uzņēmējām ir pieejami arī papildu resursi, piemēram, Luminor jau vairāku gadu garumā sadarbībā ar VISA īsteno sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next, kas palīdz nodrošināt finansējumu un resursus sieviešu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai.
Tas ir tikai viens no veidiem, kā ar savu atbalstu varam veicināt sieviešu uzņēmējdarbību, tādējādi palīdzot stimulēt ekonomisko izaugsmi, radot darbavietas un stiprinot kopējo uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.

Kļūt par savas dzīves noteicēju

Neraugoties uz to, ka Latvijā uzņēmējdarbībā aktīvāk piedalās vīrieši (36,5%) nekā sievietes (26,4%), septiņas no desmit sievietēm izsaka vēlmi kļūt par uzņēmējām, liecina “Visa” veiktais pētījums. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes sapņo par sava uzņēmuma izveidi, ir vēlme kļūt sev par vadītājām, tādējādi pašām kontrolējot savu darba un privātās dzīves līdzsvaru.

Māra Lieplapa, augu tējas zīmola “PLŪKT”, vadītāja un līdzdibinātāja, uzsver, ka, pašai sava uzņēmējdarbība – tā ir bijusi iespēja radīt biznesu, kas atbilst viņas personīgajām vērtībām un dzīvesveidam. “PLŪKT” ir premium augu tējas zīmols, kas izveidots 2017. gadā. Tā radītājas ir mamma un meita Līga un Māra Lieplapas. “Manas uzņēmējdarbības lielā vērtība ir radīt paliekošu un pozitīvu ilgtermiņa vērtību dabai, klientiem un, protams, arī sev un savai komandai. Tas ir ne tikai darbs, bet arī dzīvesstils un domāšanas veids – risināt, atklāt ko jaunu, palaist tirgū, uzlabot un galu galā nonākt līdz īstajam produktam. Būt uzņēmējai ir vienlīdz ļoti piepildošs aicinājums, bet arī liela atbildība, kura nāk ar izaicinājumiem. Bet katra veiksmīgi īstenotā iecere un klientu novērtējums sniedz milzīgu gandarījumu un motivē turpināt. Mans padoms citām uzņēmējām – būt drosmīgām īstenot savu autentisko ideju globālā mērogā, jo šajā brīdī kāds kaut kur pasaulē meklē tieši Jūsu piedāvāto skatījumu, produktu vai pakalpojumu,” stāsta Māra Lieplapa.

Liels šķērslis – finansējums

Pētījumā arī atklājas, ka 41,7% sieviešu galvenais šķērslis uzņēmējdarbības uzsākšanai ir nepieciešamā finansējuma nodrošināšana, savukārt 36,3% vīriešu finansējuma trūkums ir iemesls sava biznesa neveidošanai.

“Lai īstenotu savu sapni un spertu pirmos soļus biznesa veidošanā, sievietēm nereti nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā piekļuvi nepieciešamajam finansējumam. Tāpēc bankas uzdevums ir piedāvāt pielāgotus risinājumus, kas palīdz topošajām vai esošajām uzņēmējām pārvarēt šos šķēršļus. Ar šāda veida atbalstu un pieejamiem finansējuma instrumentiem mēs ceram veicināt sieviešu uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot iespēju realizēt savas idejas, radot jaunus biznesus,” stāsta Ilze Zoltnere.

Neraugoties uz to, ka pēdējos gados tādas starptautiskas kompānijas kā “Google”, “Meta” un “Amazon” paziņojušas par darbinieku skaita samazināšanos, Latviju un Baltijas valstis tas nav ietekmējis. Biedrības “Riga TechGirls” īstenotajā pētījumā par digitālo iekļaušanu secināts, ka pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistiem Ziemeļu un Baltijas reģionā turpina pieaugt, taču nozarei nepieciešamo darbinieku piesaisti kavē prasmju trūkums. Tāpat pētījumā secināts, ka, lai efektīvi risinātu šo izaicinājumu, jāattīsta mācību programmas un iniciatīvas, kas koncentrējas uz darba tirgū nepieciešamām un pielietojamām prasmēm.

Pētījums atklāj, ka sievietes Baltijas valstīs aktīvi iesaistās IKT apmācībās. 89% no aptaujātajām sievietēm pēdējo piecu gadu laikā ir piedalījušās neformālās izglītības kursos, kas saistīti ar IKT. 42% no šīm sievietēm plāno izmantot iegūtās prasmes savā esošajā darbā, bet 39% vēlas pilnībā pārkvalificēties un uzsākt karjeru tehnoloģiju jomā. Sievietes norādījušas, ka izšķiroši faktori, kas mudina pievienoties IKT nozarei, ir elastīga darba vide un iespēja sabalansēt darbu ar ģimenes dzīvi.

“Lai gan daudzas apmācību programmas koncentrējas uz pamatzināšanu nodrošināšanu, darba tirgū jau šobrīd nepieciešamas padziļinātas prasmes tādās jomās kā mākslīgais intelekts, datu analītika un izstrāde, mākoņu izstrāde un DevOps, kiberdrošība un tīkla inžinierija. Šādu programmu nav daudz un tas rada izaicinājumus jaunu profesionāļu sagatavošanā. Pētījums apliecina, ka darba devēji arvien biežāk dod priekšroku prasmēm un pieredzei, kas ir uzreiz pielietojama praksē, nevis formālajai izglītībai. Uzņēmēji sagaida, ka speciālisti ne tikai pārzina tehnoloģijas, bet spēj ar tām risināt reālas problēmas,” norāda “Riga TechGirls” valdes locekle Līna Marta Sarma.

“Šis pētījums bija nepieciešams, lai izzinātu aktuālo situāciju par IKT nozares speciālistu prasmju atbilstību darba tirgus pieprasījumam Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs. Ziemeļvalstu pieredze rāda, ka ilgtspējīgai digitālajai transformācijai nepieciešama cieša sadarbība starp politikas veidotājiem, izglītības iestādēm un darba devējiem privātajā sektorā. Latvijā ir plašas iespējas, un interese par iespējām pārkvalificēties ir augsta, taču pētījums izgaismoja vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, lai stiprinātu konkurētspēju globālajā digitālajā ekonomikā,” uzsver Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā direktors Stefans Ēriksons (Stefan Eriksson).

Pētījums uzsver arī mentoru programmu un prakses iespēju nozīmi, kas sniedz jaunajiem speciālistiem iespēju apgūt praktiskas zināšanas un veiksmīgi iejusties IKT vidē. Lai stiprinātu sieviešu lomu tehnoloģiju nozarē, pētījuma autori iesaka izstrādāt: apmācību programmas, kas pielāgotas darba tirgus prasībām; mentoringa un prakses iespējas; karjeras ceļa kartes tehnoloģiju jomā; elastīgu darba vides politiku un profesionālās izaugsmes iespējas.

Jaunākais EY pētījums Shadow Economy Exposed, kas analizē ēnu ekonomikas līmeni 131 pasaules valstī un tā evolūciju kopš 2000. gada, atklāj, ka ēnu ekonomikas līmenis Latvijā 2023. gadā bija 9.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kamēr pasaulē vidēji tas bija 11,8%, bet Lietuvā un Igaunijā – katrā 7,4%.

Zemākais ēnu ekonomikas līmenis Eiropas Savienībā 2023. gadā bija Īrijā (5,1%), Kiprā (5,3%) un Dānijā (5,9%). Salīdzinājumam, Vācijas ēnu ekonomikas līmenis bija 6,8%, Francijā 6,7%, bet Somijā 6,6%. Savukārt, ASV tas bija 5%, bet Kanādā 4,5%.

Pētījums parāda, ka Latvijā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam kopumā ir samazinājies par 10%, bet laikā no 2013. gada līdz 2023. gadam – par 1,4%. Igaunijā kopš 2000. gada ēnu ekonomikas līmenis ir sarucis par kopumā 7%, bet laikā no 2013. gada par 2,5%. Lietuvā ēnu ekonomikas līmenis laikā no 2000. gada līdz 2023. gadam ir krities par 12,8%, bet kopš 2013. gada – par 3,5%.

“Ēnu ekonomikas samazinājuma dinamika parāda to, ka no augsta ēnu ekonomikas līmeņa samazinājumu sākumā panākt ir salīdzinoši vieglāk. Tālāk ar katru procentu šie centieni kļūst arvien smagāki, jo vieglie risinājumi ir izsmelti. Tādā situācijā esam tagad Latvijā, proti, ēnu ekonomikas līmenis ir būtiski krities, bet vēl esam tālu no attīstītāko Eiropas valstu līmenim. Valsts ieņēmumu dienests un valsts vadība kopumā ir daudz darījusi pēdējo gadu laikā ar ēnu ekonomikas samazināšanas plāniem, taču tagad priekšā ir grūtākais – jo palikusi tā ēnu ekonomikas daļa, kas ir patiesi iesakņojusies. Risinājums visdrīzāk ir ekonomikas un nodokļu administrēšanas turpmāka digitalizācija, kā arī jāveic apjomīgs darbs, lai veicinātu nodokļu nomaksas paradumus un morāli. Pāri visam cilvēkiem ir jātic, ka valsts nodokļu politika ir taisnīga un, ka maksāt nodokļus ir vērts, jo tie tiek izlietoti jēgpilni un efektīvi,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Pētījuma dati skaidri parāda arī korelāciju, ka, jo augstāks ir valsts IKP uz vienu iedzīvotāju, jo zemāks ir ēnu ekonomikas līmenis. Tāpat arī, jo augstāka ir nereģistrēta nodarbinātība, jo augstāks ir valsts ēnu ekonomikas līmenis.

Viszemākais pasaulē ir Apvienotajos Arābu Emirātos (2,1%), Katarā (2,2%) un Bahreinā (2,5%). Visaugstākais ēnu ekonomikas līmenis pasaulē 2023. gadā bija Sjerraleone, kur tas pārsniedza pusi no ekonomikas – 64,5%, kā arī Nigērā (56,3%) un Nepālā (51%). Krievijā ēnu ekonomikas līmenis 2023. gadā bija 13,1%.

Pētījumā arī aprakstīti atsevišķi ēnu ekonomikas uztveres jautājumi, proti, kāpēc sabiedrībā nereti var rasties priekšstats, ka ēnu ekonomikas līmenis ir augstāks nekā tas patiesībā ir iespējams. Piemēram, cilvēki, saskaroties ar nelieliem, nereģistrētiem ikdienas skaidras naudas maksājumiem var izdarīt maldīgu secinājumu, ka šādi maksājumi veido lielu ekonomikas apjomu, jo ir grūti novērtēt, ka būtiski lielāku IKP daļu veido valsts izmaksas, lielu uzņēmumu darījumi, investīcijas utml., kas veido leģitīmas ekonomikas apjomu. Tāpat arī, nereģistrēti parasti ir mazāki maksājumi un pat, ja to ir samērā daudz, tos atsver ekonomikas turīgo slāņu tēriņi, kas skaitliski var būt mazāki, bet ar būtiski lielāku vērtību. Proti, no ikdienas perspektīvas var būt grūti novērtēt dažādu darījumu un naudas aprites īpatsvaru kopējā tautsaimniecībā.

EY pētījums ir balstīts uz ekonometrisku modeli, kura pamatā tiek izmantota akadēmiski plaši atzīta “naudas pieprasījuma pieeja” (Currency Demand Approach jeb CDA). Naudas pieprasījuma metodes pamatā ir pieņēmums, ka ēnu ekonomikas darījumi parasti tiek veikti skaidrā naudā (ar atsevišķiem izņēmumiem, piemēram, kad norēķini notiek ar kriptovalūtu). Šī pieeja tad analizē naudas apjoma apriti ekonomikā, ņemot vērā skaidrās naudas izmantošanu formālajā ekonomikā (tas ir, ne-ēnu ekonomikā) un izskaitļojot naudas apjomu, kas tiek izmantots nereģistrētiem darījumiem, kas veido ēnu ekonomiku.

EY pētījuma ekonometriskais modelis ēnu ekonomikas noteikšanai papildus skaidras naudas aprites mērījumiem ņem vērā vēl vairākus ēnu ekonomikas līmeni ietekmējošos faktorus, piemēram, nodokļu likmes, ekonomikas cikla rādītājus, valsts pārvaldes efektivitātes rādītājus un citus. Līdztekus, pētījuma modelī tiek izmantota virkne “kontroles” faktoru, lai pārbaudītu rādītāju konsekvenci.

Pilns EY pētījums, tostarp arī metodoloģijas apraksts (arī šīs metodoloģijas trūkumu apskats) un visu valstu ēnu ekonomikas tabulas ir atrodamas pilnajā pētījuma ziņojumā, kas ir pieejams šeit:

Uzņēmējdarbības temperatūra Latvijā ir mērena, bet ar pozitīvu tendenci uzsilt – tā secināts ekspertu diskusijā par uzņēmējdarbības attīstību “Uzņēmējdarbības temperatūra 2025: vēss, remdens vai karsts?”, ko organizēja “StartSchool” sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, Latvijas Darba devēju konfederāciju un “Junior Achievement Latvia”. Eksperti norāda – lai attīstītu uzņēmējdarbību Latvijā, ir svarīga izglītība, drosme un atbalsta iespējas reģionos. Tāpat secināts, ka jauniešu interese par uzņēmējdarbību Latvijā pieaug, tomēr veiksmīgai attīstībai nepieciešama ilgtermiņa pieeja, kvalitatīva izglītība un piemērota vide, kas iedrošina uzsākt savu biznesu, ne tikai Rīgā, bet arī reģionos.

Diskusija tika organizēta, jo pēdējā gada laikā Latvijas uzņēmējdarbības ekosistēmā un sabiedrībā kopumā vērojama jauna tendence – cilvēki kļūst piesardzīgāki, mazāk gatavi uzņemties riskus, būtiski audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Latvijas Darba devēju konfederācijas vadītājs Kaspars Gorkšs norādīja: “Uzņēmējdarbība ir risks, un ne visi ir gatavi to uzņemties. Daudzi izvēlas stabilāku vidi, piemēram, darbu publiskajā sektorā, kur vakanču skaits pieaug. Ja gribam redzēt vairāk jaunuzņēmumu, primāri ir jārunā par zināšanām – tieši atbilstoša kvalifikācija un izglītība rada pārliecību un drosmi spert pirmos soļus un uzņemties risku.”

Līdzīgu viedokli pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, uzsverot, ka “uzņēmējdarbības pamats ir atbilstoša izglītība, kam jāsākas jau skolā. Šobrīd situācija Latvijā pakāpeniski, bet uzlabojas – aizvien vairāk jauno uzņēmēju piedalās pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās – tikai šogad vien pieteikušies jau vairāk nekā 170 topošie uzņēmēji.”

“Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns uzsvēra: “Pieaug jauniešu interese par uzņēmējdarbību, bet tas ir ilgtermiņa process. Jauniešu motivāciju uzsākt savu biznesu ietekmē veiksmes stāsti, piemēram, jaunuzņēmumu dibinātāju, sporta vai mūzikas pārstāvju pieredze, tomēr kavējoši faktori joprojām ir bailes, nedrošība, ideju un, protams, arī finansējuma trūkums. Mēs veidojam pasākumus visā Latvijā, lai uzņēmējdarbības gars būtu jūtams arī ārpus galvaspilsētas.” Atsaucoties uz pieaugošo skaitu likvidēto uzņēmumu, viņš skaidroja, ka “uzņēmumu likvidācija ne vienmēr ir negatīva, tā var nozīmēt vides attīrīšanos. Jautājums – kāpēc uzņēmumi tiek slēgti, un ko no tā varam mācīties?”

Jaunuzņēmuma dibinātāja Evelīna Pārkere uzsvēra pieredzes nozīmi: “Pirmais uzņēmums bieži vien ir mācību projekts – vieta, kur kļūdīties un augt. Daudziem ir idejas, bet nav skaidrs, kā tās realizēt. Tāpēc īpaši svarīga ir vide, kurā var droši testēt savas ieceres. Tikpat būtiska ir arī uzticama komanda – cilvēki, ar kuriem kopā var īstenot iecerēto.”

Eksperti akcentēja nepieciešamību runāt arī par neveiksmēm un īstenot mācību programmas, kurās iespējams iegūt praktiskas iemaņas un zināšanas, lai sapņotājus pārvērstu darītājos. “Latvijas konkurētspējas pamats ir cilvēkresursi – komandā svarīga ir katra kompetence, un talantīgi speciālisti būs vajadzīgi vienmēr un visur,” norāda eksperti. Diskusijas dalībnieki vienprātīgi secināja – lai Latvijā attīstītos veselīga uzņēmējdarbības vide, nepieciešams ilgtspējīgs atbalsts, sākot no kvalitatīvas izglītības līdz finansējumam.

Tikai drosmīgi un mērķtiecīgi cilvēki spēj pārvarēt bailes, lai no idejas izaugtu veiksmīgs uzņēmums. Tāpēc vēl līdz 13. aprīlim interesenti ir aicināti pieteikties informācijās tehnoloģiju un jaunuzņēmumu izglītības programmā “StartSchool”. Programma piedāvā bezmaksas mācības, kas iedalītas divos moduļos – tehnoloģijas un bizness. Dalībnieki apgūs pamatzināšanas programmēšanā, vienlaikus rodot izpratni arī par dažādiem ar programmēšanu saistītiem procesiem, jo ikviena jauna produkta radīšanā šīs prasmes ir kritiskas. Papildus dalībnieki iegūs visaptverošas zināšanas par jaunuzņēmumu veidošanu un vadību, ideju ģenerēšanu, prototipu izstrādi, mārketingu, pārdošanu un investīciju piesaisti. Programma ietver praktiskas darbnīcas, uzņēmumu apmeklējumus, hakatonus un prezentāciju treniņus, lai attīstītu prasmes darboties jaunuzņēmumu vidē. Kopumā mācības, kas sāksies šī gada augustā, ilgs 12 mēnešus.

Kapitālsabiedrībām, kuru akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū un kurām divus pārskata gadus pēc kārtas juridiskā adrese atrodas Latvijā, vidējais darbinieku skaits ir vismaz 250 nodarbināto, kā arī to neto apgrozījums ir vismaz 50 miljoni eiro vai bilances kopsumma ir vismaz 43 miljoni eiro, vajadzēs nodrošināt sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs.

To paredz likumprojekts “Kapitālsabiedrību pārvaldes institūcijās nodrošināmā dzimumu līdzsvara likums”, kas otrdien, 1. aprīlī, pieņemts valdības sēdē. Par vēl būs jālemj un jānobalso Saeimai.

Likumprojekts nosaka, ka dzimumu līdzsvars jānodrošina vienā no diviem veidiem – nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 40 procenti no padomes amatiem vai arī nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvjiem jāieņem vismaz 33 procenti no visiem padomes un valdes amatiem.

Padomes un valdes kandidātu atlasē primārais kritērijs ir kvalifikācija, kompetence un sniegums, tomēr izvēloties starp kandidātiem ar līdzvērtīgu kvalifikāciju, kompetenci un sniegumu, priekšroka dodama nepietiekami pārstāvētā dzimuma kandidātam.

Latvijā šobrīd nepastāv regulējums, kas noteiktu mehānismu un pasākumus, lai veicinātu sieviešu un vīriešu līdzsvarotu pārstāvību kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Taču to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 23. novembra direktīvas prasības par dzimumu līdzsvara uzlabošanu biržā kotētu uzņēmumu direktoru vidū.

Pēc Nasdaq Riga datubāzē pieejamajiem datiem, 2025. gada 20. martā Latvijā šobrīd šiem nosacījumiem atbilst divas kapitālsabiedrības – AS DelfinGroup un AS “Amber Latvijas balzams”.

Dzimumu līdzsvaru ir pienākums sasniegt līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada martā, salīdzinot ar februāri, uzlabojās apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, bet mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā nedaudz pasliktinājās, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Būvniecībā noskaņojums uzlabojas jau otro mēnesi pēc kārtas

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem martā bija – 8,6, un, salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 2 procentpunktiem.

Raksturīgi būvniecības nozares sezonalitātei uzņēmēju noskaņojums zemāko gada vērtību parasti sasniedz decembrī, bet gada pirmajos mēnešos būtiski uzlabojas. Arī šogad pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums kopš gada sākuma ik mēnesi uzlabojas. Martā, salīdzinot ar februāri, konfidences rādītājs specializētajos būvdarbos pieaudzis par 6,7 procentpunktiem un ēku būvniecībā par 4,1 procentpunktu. Savukārt inženierbūvniecībā uzņēmēju noskaņojums jau otro mēnesi pēc kārtas ir pozitīvs (10,2) un martā ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2023. gada aprīļa.

Pārtikas ražotāju noskaņojums uzlabojas

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pēc īslaicīgas pasliktināšanās janvārī pēdējos divos mēnešos pēc sezonāli koriģētiem datiem atkal uzlabojās, lai gan joprojām ir negatīvs (- 5,2).

Sezonāli nekoriģētie dati rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, 11 nozarēs uzņēmēju noskaņojums ir uzlabojies, 10 – pasliktinājies, bet divās nav mainījies.

Martā, salīdzinot ar februāri, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies vienā no pēc īpatsvara lielākajām apstrādes rūpniecības apakšnozarēm – pārtikas produktu ražošanā. Lai arī noskaņojuma rādītājs šajā nozarē joprojām ir nedaudz mazāks par nulli (- 0,3), taču tas sasniedzis augstāko vērtību kopš 2020. gada septembra. Strauji pieaugusi konfidence arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā sasniedzot augstāko vērtību (6,2) pēdējo divu gadu laikā. Īpaši optimistiski martā, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, bijuši uzņēmēji metālu ražošanā (20,8), bet dzērienu ražošanā augsti konfidences rādītāji saglabājas jau trešo mēnesi pēc kārtas (martā – 13,5). Savukārt koksnes un koka izstrādājumu ražošanā noskaņojums, salīdzinot ar februāri, pasliktinājās (par 1,9 procentpunktiem).

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās, bet saglabājas pozitīvs

Martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,0, un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir samazinājies par 0,9 procentpunktiem.

Mazumtirdzniecībai raksturīga sezonāla uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanās pavasarī, maksimālās vērtības gada griezumā sasniedzot maijā un jūnijā. Arī šogad martā konfidences rādītāji pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir uzlabojušies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Gan pārtikas, gan nepārtikas, gan degvielas mazumtirdzniecībā noskaņojums bijis pozitīvs (attiecīgi 1,9, 0,5 un 8,2), bet automobiļu, to detaļu un piederumu tirdzniecībā, kā arī auto apkopē un remontā, neskatoties uz uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos, konfidences rādītāji joprojām saglabājas negatīvi (attiecīgi – 6,0 un – 6,5).

Pakalpojumu sektorā kopumā uzņēmēji bijuši visoptimistiskākie

Pakalpojumu sektorā martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,0, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir pasliktinājies par 0,7 procentpunktiem. Starp optimistiskākajiem martā, tāpat kā iepriekšējā mēnesī, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji apdrošināšanas nozarē (25,9), kinofilmu, video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producētāji (10,1), informācijas pakalpojumu sniedzēji (13,7), kā arī darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu (14,2). Toties strauji pasliktinājies uzņēmēju noskaņojums pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē (- 19,2). Kopš 2024. gada oktobra negatīvi noskaņojuma rādītāji bijuši arī uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarē un ēdināšanā (martā attiecīgi – 11,7 un – 10,8). Kopumā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 17 nozarēs uzņēmēju noskaņojums martā bija pozitīvs, 12 – negatīvs, bet vienā (izdevējdarbībā) konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

2025. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 98,3 (tāpat kā iepriekšējā mēnesī). Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs bija 101,3, un pēc īslaicīgas krituma iepriekšējā mēnesī atkal pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskā nenoteiktība uzņēmējdarbībā kopumā nedaudz pieaug

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies būvniecībā un pakalpojumu sektorā (abos par 0,9 procentpunktiem), bet pieaudzis apstrādes rūpniecībā (par 1 procentpunktu) un mazumtirdzniecībā (par 3 procentpunktiem).

Mazo un vidējo uzņēmēju aptauja Baltic Business Outlook, ko SEB banka Baltijas valstīs veic kopš 2014. gada, atklāj būtiskas atšķirības uzņēmēju attieksmē ekonomiski strauji augošajā Lietuvā un pagaidām mazāk sekmīgajā Latvijā un Igaunijā. Ja uzņēmēji Lietuvā ir apņēmības pilni ieiet jaunos eksporta tirgos un piedāvāt jaunus produktus, Latvijā un Igaunijā uzņēmēji ir piesardzīgi un domā par izmaksu mazināšanu.

Ņemot vērā atšķirīgās norises Baltijas valstu ekonomikās – Lietuvai 2024. gada prognozēta IKP izaugsme 2,7% apmērā, bet Latvijai un Igaunijai prognozēts IKP kritums (attiecīgi -0,4% un -0,9%) – atšķiras arī uzņēmēju attieksme pret gaidāmajām norisēm šogad. Visvairāk optimistu ir Lietuvā, kur 13% uzņēmēju uzskata, ka biznesam šogad gaidāms pieaugums. Lielākie pesimisti ir Igaunijā, kur 27% uzņēmēju šogad sagaida apgrozījuma samazinājumu. Latvijā optimistu grupā iekļaujas 9% uzņēmēju, bet pesimistu ir divas reizes vairāk – 18%. Vislielākā uzņēmēju grupa visās Baltijas valstīs ir t.s. piesardzīgie optimisti, kuri prognozē nelielu apgrozījuma pieaugumu. Latvijā tādi ir 72%, Lietuvā 71%, bet Igaunijā – 66%. Latvijā un Lietuvā šogad ir viskrasāk ir samazinājies pesimistu skaits – Lietuvā par 9 procentpunktiem (no 24% pērn līdz 15% šogad), bet Latvijā par 4 procentpunktiem (no 22% pērn līdz 18% šogad).

“Vērtējot nozaru griezumā, lielākie optimisti Baltijā ir lauksaimniecībā strādājoši uzņēmumi, bet izteiktākie pesimisti nāk no izmitināšanas un ēdināšanas uzņēmumu vidus. Mazie un vidējie šī sektora uzņēmumi tradicionāli ir diezgan skeptiski, un to prognozes par 2025. gadu ir vēl pasliktinājušās. Tas ir saistīts ar vāju privāto patēriņu un mazāku tūrisma plūsmu Baltijas valstīs, nekā pērn bija gaidīts. Satraucošs rādītājs ir tas, ka puse no uzņēmējiem neplāno veikt nekādas investīcijas, kas ilgtermiņā mazinās Baltijas uzņēmēju konkurētspēju. Šī gada aptaujā spilgti parādās uzņēmēju optimisma saikne ar norisēm valsts ekonomikā,” aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Lietuvā apņēmības pilni, Latvijā un Igaunijā – nogaidoši

Arī Baltijas valstu uzņēmēju attieksmi pret šī gada prioritātēm un mērķiem atspoguļo norises ekonomikā. Lietuvas uzņēmēji ir gatavi šogad laist tirgū jaunus produktus un pakalpojumus (45% no aptaujātajiem), ieguldīt ražošanas kapacitātes celšanā (29%), meklēt jaunus eksporta tirgus (22%) un pieņemt jaunus darbiniekus (20%). Latvijas un Igaunijas uzņēmēji ir krietni piesardzīgāki. Viens no galvenajiem mērķiem – uzlabot biznesa stabilitāti (58% Latvijā), kam seko izmaksu optimizācija (55%) un naudas plūsmas palielināšana (33%). Jaunus produktus vai pakalpojums šogad ir gatavi laist tirgū 31% uzņēmēju Latvijā un 29% Igaunijā. Savukārt par jauniem tirgiem domā 13% uzņēmēju Latvijā un tikai 9% Igaunijā.

Vērtējot uzņēmēju attieksmi pret viņu produktu vai pakalpojumu pieprasījuma izmaiņām, izteiktāk pozitīvs viedoklis ir Lietuvas uzņēmējiem – 23% uzskata, ka pieprasījums šogad pieaugs (+6 procentpunkti salīdzinot ar 2024. gadu). Latvijā izteikti optimisti ir 13%, bet 68% uzņēmēju domā, ka pieprasījums pēc produktiem un pakalpojumiem saglabāsies stabils. Latvijā un Lietuvā būtiski samazinājies to uzņēmēju skaits, kuri uzskata, ka pieprasījums varētu samazināties, bet Igaunijā skeptiķu skaits nav mainījies – tādu tur ir 25%.

Darbinieku skaits būtiski nemainīsies, galvenais akcents uz pašmāju tirgiem

Vairums Baltijas uzņēmēju šogad neplāno būtiskas izmaiņas darbinieku skaita ziņā, tomēr arī šeit atšķiras Lietuvas attieksme. Ja samazināt darbinieku skaitu visā Baltijā plāno mazāk nekā 10% uzņēmēju, kolektīva paplašināšanu šogad plāno 29% Lietuvas uzņēmēju (pieaugums gada laikā), 15% Latvijas uzņēmēju (nemainīga attieksme) un tikai 7% uzņēmēju Igaunijā (samazinājums gada laikā).

Ziemeļvalstis un Baltijas valstis ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju galvenie potenciālie eksporta tirgi. Aptuveni piektdaļa no Latvijas un Lietuvas uzņēmējiem plāno turpināt darbu esošajos eksporta tirgos, bet Igaunijas uzņēmēju vidū šādu apņemšanos pauž vien 11% uzņēmēju. Jaunus tirgus plāno iekarot 10% Latvijas uzņēmēju, 19% Lietuvas uzņēmēju un tikai 6% Igaunijas uzņēmēju. Pārējie mazo un vidējo uzņēmumu vadītāji šogad plāno strādāt tikai savā mājas tirgū.

Ar investīcijām nesteidzas

Aptuveni puse no aptaujātajiem uzņēmējiem Latvijā un Lietuvā šogad neplāno veikt investīcijas savas darbības uzlabošanā, bet Igaunijā tie ir pat 60% uzņēmēju. Savukārt no tiem uzņēmējiem, kuri plāno investēt, vislielākais skaits ir iecerējuši uzlabot savus produktus vai pakalpojumus – 25% Lietuvā, 22% Latvijā un 23% Igaunijā. Salīdzinot ar pagājušo gadu, to uzņēmumu skaits, kuri plāno veikt investīcijas, ir pieaudzis Lietuvā un Latvijā, savukārt Igaunijā tas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir samazinājies. Salīdzinoši liels skaits uzņēmēju Latvijā un Lietuvā plāno ieguldīt darbiniekos, kā arī procesu un ražošanas automatizācijā. Digitālajos kanālos savus produktus un pakalpojumus piedāvā vairāk nekā ceturtā daļa uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā, bet Latvijā pēc šī rādītāja atpaliek – e-komerciju izmanto tikai 17% mazo un vidējo uzņēmēju.

Bremzē nodokļi un augstas izmaksas

Galvenās barjeras, ka bremzē mazo un vidējo uzņēmumu attīstību ir nodokļu slogs, augstas enerģijas cenas, birokrātiskās prasības un inflācija. Nodokļus kā galveno šķērsli attīstībai minējuši visu trīs Baltijas valstu uzņēmēji, piešķirot šim faktoram teju 4 punktus no 5. Otra lielākā problēma uzņēmējiem Latvijā ir enerģijas cenas (3,6 punkti), bet trešā – birokrātija (3,5). Igaunijā kā lielāku problēmu uzņēmēji saskata inflāciju – tas ir otrais attīstību bremzējošais faktors aiz nodokļu sloga. Savukārt Lietuvā otrajā vietā ir birokrātisko prasību slogs. Finansējuma pieejamību Baltijas valstu uzņēmēji nesaskata kā būtisku problēmu, krietni lielākas bažas Latvijā un Lietuvā rada darbaspēka pieejamības problēma (Igaunijā šī faktora nozīme pērn ir samazinājusies).