Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRDZNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS PĒC TRĪS MĒNEŠU PĀRTRAUKUMA ATKAL POZITĪVS

Pēc trīs mēnešu perioda 2021. gada nogalē, kad uzņēmēju noskaņojums mazumtirdzniecībā bija negatīvs, 2022. gada janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pieaudzis un sasniedz pozitīvu vērtību 1,3. Salīdzinot ar decembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,5 procentpunktiem. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, automobiļu un to detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā. Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji pārtikas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs bija -12,5, un, salīdzinot ar decembri, tas samazinājies par 4,3 procentpunktiem.

Janvārī 14 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, samazinājies par diviem procentpunktiem. 11 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo finansiālas grūtības. Šis rādītājs janvārī sasniedzis augstāko vērtību pēdējo divu gadu laikā. Savukārt Covid-19 ietekmi kā būtisku saimniecisko darbību ierobežojošo faktoru atzīmējuši 44 % respondentu, un šis rādītājs, salīdzinot ar decembri, nav būtiski mainījies. Nosaucot saimniecisko darbību ierobežojošos faktorus, respondenti janvārī ir minējuši arī energoresursu cenu pieaugumu un dažādas loģistikas problēmas, bet pagaidām šo respondentu īpatsvars ir neliels.

PAKALPOJUMU SEKTORĀ VISPOZITĪVĀK NOSKAŅOTI APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJI

Arī pakalpojumu sektorā 2022. gada janvārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs ir pozitīvs (4,3), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 5,0 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Vispesimistiskākie janvārī bijuši uzņēmēji izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs, kur konfidences rādītāji bija attiecīgi -41,4 un -56,7. Izmitināšanā, salīdzinot ar decembri, rādītājs pieaudzis par 23,6 procentpunktiem, bet ēdināšanā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem. Trešā īpaši pesimistiskā pakalpojumu nozare janvārī bija apsardzes pakalpojumi un izmeklēšana, kur konfidences rādītājs sasniedzis zemāko vērtību pēdējā gada laikā -56,7. Savukārt visoptimistiskākais noskaņojums janvārī bijis finanšu (22,0) un apdrošināšanas (40,7) pakalpojumu sniedzējiem, kā arī uzņēmējiem datorprogrammēšanas (20,4) un juridisko un grāmatvedības pakalpojumu nozarē (20,0). Pasta un kurjeru nozarē, kur decembrī bija visaugstākā konfidences rādītāja vērtība pakalpojumu sektorā, janvārī tas samazinājies par 19,1 procentpunktu un tagad ir 16,7. Kopumā janvārī noskaņojums bija pozitīvs 16, bet negatīvs 12 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par diviem procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

BŪVNIEKU NOSKAŅOJUMS IEVĒROJAMI UZLABOJIES

Konfidences rādītājs būvniecībā janvārī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem ir -5,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 7,7 procentpunktiem. Lai gan joprojām negatīvs, rādītājs sasniedzis augstāko vērtību kopš 2019. gada jūnija, kad konfidences rādītājs būvniecībā bija -4,4. Salīdzinot ar decembri, janvārī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Janvārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi (norādījuši 46 % respondentu, kas ir par diviem procentpunktiem vairāk nekā pagājušā gada janvārī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 31 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par diviem procentpunktiem. Savukārt par diviem procentpunktiem samazinājies uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības (12 % respondentu). Covid-19 negatīvo ietekmi janvārī atzīmējuši 7 % uzņēmumu, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā decembrī. 18 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaugums par sešiem procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ UZLABOJIES, BET JOPROJĀM NEGATĪVS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs janvārī salīdzinājumā ar decembri uzlabojies par 0,7 procentpunktiem un ir -1,0. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā citu transportlīdzekļu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums ir cita veida ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā.

Salīdzinot ar decembri, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, savukārt pieaugusi darbaspēka trūkuma ietekme (abus faktorus norādījuši 28 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 ietekmi janvārī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (saglabājies iepriekšējā mēneša līmenī). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti arī elektroenerģijas, izejvielu cenu kāpums. 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību janvārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2022. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,33, (iepriekšējā mēnesī – 99,9). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes. Janvāra mēneša ekonomikas sentimenta rādītāja vērtības samazināšanos visvairāk ietekmējis tieši patērētāju pesimistiskais noskaņojums.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada jūnijā nedaudz uzlabojušies pakalpojumu sektorā, mazumtirdzniecībā un rūpniecībā, taču būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz pasliktinājies un joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā noskaņojums turpina uzlaboties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 8,5. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 0,9 procentpunktiem. Jau otro mēnesi pēc kārtas konfidences rādītājs ir pozitīvs gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums ir pozitīvs arī automobiļu pārdošanā. Visās nosauktajās nozarēs, salīdzinot ar maiju, konfidence ir pieaugusi. Visoptimistiskākie, tāpat kā tas bija aprīlī un maijā, ir degvielas mazumtirgotāji (36,2). Vislielākais konfidences pieaugums, salīdzinot ar maiju, bija nepārtikas preču mazumtirdzniecībā – par 8,9 procentpunktiem.

Kopš februāra ik mēnesi pieaug aptaujāto mazumtirgotāju īpatsvars, kuri atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Jūnijā tādu bija 21 %. Uzlabojoties uzņēmēju noskaņojumam mazumtirdzniecības nozarē, turpina pieaugt tādu ierobežojošo faktoru nozīmīgums, kā darbaspēka trūkums (11 %) un konkurence savā tirdzniecības sektorā (39 %), bet samazinās nepietiekama pieprasījuma ierobežojošā ietekme (18 %). Maijā 39 % aptaujāto mazumtirgotāju atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, taču pirms mēneša tādu bija 44%.

Lielākajā daļā pakalpojumu nozaru noskaņojums uzlabojas

Pakalpojumu sektorā 2021. gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija 6,4. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 1,7 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies lielākajā daļā pakalpojumu nozaru, lai arī apmēram trešdaļā apakšnozaru tas joprojām ir negatīvs. Ēdināšanas nozarē pirmo reizi kopš 2020.gada septembra konfidence sasniegusi pozitīvu vērtību (16,2). Visstraujāk noskaņojums jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojies ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē, kur konfidences rādītājs pieaudzis par 43,4 procentpunktiem. Pieaugot uzņēmēju optimismam mazumtirdzniecībā, par 17,0 procentpunktiem samazinājusies konfidence pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē. Vispesimistiskākais noskaņojums jūnijā bija ūdens transporta pakalpojumu sniedzējiem (- 7,8).

32 % pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 28 % respondentu norādīja, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 27 % un14 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu. Šie rādītāji, salīdzinot ar maiju, nav būtiski mainījušies.

Būvniecībā konfidences rādītājs nedaudz pasliktinās

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija – 13,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 3 procentpunktiem. Konfidences rādītāja samazinājumu jūnijā ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvāka prognoze gaidāmās nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos, kā arī pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā, bet pieauga specializētajos būvdarbos.

Jūnijā būvniecības nozari visvairāk ietekmēja nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru norādījuši 32 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija darbaspēka trūkums, ko atzīmējuši 18 % respondentu. Covid-19 negatīvo ietekmi norādījuši 8 % uzņēmumu. Salīdzinot ar šī gada maiju, 2,7 reizes pieaudzis to respondentu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru norādījuši materiālu vai iekārtu trūkumu (10 % apsekoto uzņēmēju), savukārt par 9 % samazinājies respondentu skaits, kuru saimniecisko darbību ierobežojuši slikti laika apstākļi (11 % uzņēmumu). Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši materiālu vai iekārtu trūkumu (pieaugums 3,1 reizi), sliktus laikapstākļus un darbaspēka trūkumu (attiecīgi par 5 % un 3 %). 28 % apsekoto uzņēmumu šī gada jūnijā neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs joprojām stabils

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā bija 3,9 (salīdzinājumā ar maiju, pieaugums par 0,5 procentpunktiem), ko ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes sava uzņēmuma gaidāmās ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana, kā arī gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, elektrisko iekārtu ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Salīdzinot ar maiju, uzlabojies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada maiju, nedaudz samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 27 % un 20 % respondentu), bet pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu (23 % apsekoto uzņēmumu). Covid-19 ietekmi jūnijā norādījuši 12 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (attiecīgi pieaugums 3,3 un 2,6 reizes). 30 % apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību šī gada jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 105,63, kas ir par 1,4 punktiem vairāk nekā maijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs turpina pazemināties

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

55 % aptaujāto mazumtirgotāju februārī atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar janvāri, nav mainījies. Būtiski mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (32 %) un nepietiekams pieprasījums (26 %). Februārī turpināja samazināties to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija tikai 12 %.

Uzņēmēju noskaņojums pakalpojumu sektorā viszemākais

Pakalpojumu sektorā februārī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -22,5. Salīdzinot ar janvāri, šis rādītājs pieaudzis par 4,6 procentpunktiem. Īpaši zemi konfidences rādītāji joprojām ir ēdināšanā (-61,2 %), izmitināšanā (-66,7 %), kā arī gaisa transportā (-43,1 %). Jāatzīmē, ka ēdināšanā un izmitināšanā tāpat kā ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē uzņēmumu noskaņojums, salīdzinot ar janvāri, ir uzlabojies. Pozitīvas konfidences vērtības februārī bijušas apdrošināšanas nozarē (23,7 %), telekomunikāciju pakalpojumos (2,7 %) un datorprogrammēšanā (5,2 %). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (33,3 %).

26 % pakalpojumu sektora respondentu februārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 34 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 36 % un15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs otrais zemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada februārī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 0,4 procentpunktiem, samazinoties līdz -21,6, un to ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās inženierbūvniecībā.

Februārī būvniecības nozari visvairāk ietekmējuši slikti laika apstākļi – to kā saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 54 % aptaujāto uzņēmēju. COVID-19 negatīvo ietekmi februārī norādījuši 13 % respondentu. Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (33 %), finansiālās grūtības (9 %) un darbaspēka trūkumu (8 %). Februārī turpināja samazināties to būvniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai (14 % respondentu).

Apstrādes rūpniecībā joprojām visaugstākais konfidences rādītājs

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs februārī bija -7,4 (par 0,7 procentpunktiem mazāk nekā janvārī), un to ietekmēja negatīvs uzņēmumu vadītāju novērtējums šī brīža produkcijas pasūtījumu līmenim. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot janvāri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, mēbeļu ražošana, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana un apģērbu ražošana. Savukārt pieaugums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, cita veida ražošanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā un koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par sava uzņēmuma aktivitāti (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums) un gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar janvāri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem uzņēmumā norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (38 % respondentu), darbaspēka trūkumu (14 %) un materiālu un iekārtu trūkumu (13 %). COVID-19 ietekmi februārī norādījuši 16 % respondentu. 28 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību februārī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada februārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,53, kas ir par 1,3 punktiem vairāk nekā janvārī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada decembrī nedaudz samazinājušies rūpniecībā un būvniecībā, bet būtiskāks kritums bijis mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju vērtējums mīnusos otro mēnesi

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -11,7. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 5,6 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jau otro mēnesi ir negatīvi un turpina samazināties gan visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, gan arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā un remontā. Viszemākie rādītāji ir degvielas mazumtirdzniecībā un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs (-41,4) pat noslīdējis zem 2008.–2009. gada ekonomiskās krīzes laika zemākās vērtības (-39,5). Jāņem vērā, ka daļa uzņēmumu savas atbildes bija snieguši jau mēneša sākumā, kad pašreizējie stingrie mazumtirdzniecības ierobežojumi vēl nebija spēkā.

Decembrī, salīdzinot ar oktobri*, divas reizes pieaudzis to mazumtirgotāju skaits, kas norāda, ka viņu saimniecisko darbību ierobežo COVID-19 ietekme. Šo faktoru atzīmējuši 48 % respondentu. Otrs būtiskākais ierobežojošais faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (33 %), bet tam seko nepietiekams pieprasījums (26 %). Decembrī mazumtirdzniecības nozarē būtiski samazinājies to uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 19 %.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītājs -20

Pakalpojumu sektorā 2020. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -20,0. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs samazinājies par 3,4 procentpunktiem .Īpaši zemi konfidences rādītāji, kas turpina samazināties, ir ēdināšanā (-83,7 %), izmitināšanā (-82,8 %), kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē (-84,7 %). Pozitīvas konfidences vērtības decembrī saglabājušās datorprogrammēšanā (0,3 %) un informācijas pakalpojumos (5,4 %). Uz pārējo pakalpojumu nozaru fona īpaši optimistiski ir pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (29,6 %). Šajā nozarē konfidence ir sasniegusi 2020.gada augstāko vērtību, ko ir ietekmējusi gan decembrim raksturīgā sezonalitāte, gan pieprasījuma pieaugums saistībā ar COVID-19.

35 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 42 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, kas ir augstākais rādītājs kopš šī gada maija. Kā būtisks ierobežojošs faktors pakalpojumu sektorā bijis arī nepietiekams pieprasījums, ko atzīmējuši 26 % aptaujāto uzņēmēju, taču šis rādītājs decembrī ir sasniedzis 2020. gada zemāko vērtību.

Būvniecībā viszemākais konfidences rādītājs starp visām jomām – -22,5

Konfidences rādītājs būvniecībā 2020. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzrādīja kritumu par 2,3 procentpunktiem, samazinoties līdz -22,5, ko ietekmēja uzņēmēju pesimistiskāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs samazinājās inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet palielinājās ēku būvniecībā.

Salīdzinot ar novembri, decembrī pieaudzis respondentu skaits, kas no visiem būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (33 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un laika apstākļu ietekmi (26 % apsekoto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi decembrī norādījuši 13 % respondentu, šim rādītājam sasniedzot 2020. gada jūnija vērtību. Savukārt nedaudz samazinājies to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (9 % apsekoto būvniecības uzņēmumu). Par 3 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjuta nepietiekamu pieprasījumu un finansiālās grūtības, bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 8 procentpunktiem un 1 procentpunktu). 26 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, un tas ir mazāk nekā iepriekšējos mēnešos.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs samērā stabils

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -6,2 (par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā novembrī), un to ietekmēja negatīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par sava uzņēmuma aktivitāti nākamajos trīs mēnešos (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, kopējās saimnieciskās darbības novērtējuma kritums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot novembri, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā elektrisko iekārtu ražošanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, apģērbu ražošanā, dzērienu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Salīdzinot ar diviem iepriekšējiem mēnešiem, pasliktinājies arī uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar oktobri, nedaudz pieaudzis uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanu ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši materiālu un iekārtu trūkumu (12 %), bet par 4 procentpunktiem samazinājies uzņēmumu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošo faktoru atzīmējuši nepietiekamu pieprasījumu (31 % respondentu). Arvien vairāk respondentu (16 %) decembrī norādījuši COVID-19 ietekmi, un šis rādītājs ir līdzīgs kā 2020. gada maijā un jūnijā. 37 % apsekoto rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2020. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 88,13, kas ir par 2,3 punktiem mazāk nekā novembrī. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.