Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada septembrī pēc sešiem mēnešiem atkal uzlabojies visās jomās: mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvs, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, lai arī nedaudz uzlabojies, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs, uzlabojums minimāls
Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,1, un, salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,3 procentpunktiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, ir samazinājies par 5,0 procentpunktiem, noslīdot līdz negatīvai vērtībai – 2,3. Arī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums strauji (par 15,7 procentpunktiem) pasliktinājies un pirmo reizi šī gada laikā ir negatīvs (- 3,3). Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs samazinājies par 6,7 procentpunktiem, bet joprojām ir pozitīvs (1,5). Taču nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums kopš šī gada sākuma ir saglabājies pozitīvs, un arī septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 2,1 procentpunktu.

Septembrī 20 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 3 procentpunktiem. Vislielākais mazumtirgotāju īpatsvars (53 %) kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā. Šis rādītājs saglabā pieaugošu tendenci, arī septembrī sasniedzot jaunu maksimālo vērtību kopš 2017. gada aprīļa. 30 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, bet 21 % – darbaspēka trūkumu. 11 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums uzlabojies visstraujāk
Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,5, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir uzlabojies par 4,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanas nozarē (25,0), datorprogrammēšanā (18,3), kā arī iznomāšanas un ekspluatācijas līzinga pakalpojumos (17,1). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji septembrī ir telekomunikāciju (- 12,7) un apsardzes pakalpojumu (- 12,9) nozarēs, kā arī operācijās ar nekustamo īpašumu (- 12,9). Kopumā septembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm pusei uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, bet pusei negatīvs.

Septembrī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 34 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, savukārt darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 17 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi nav būtiski mainījies. 10 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo finansiālas grūtības, bet 14 % – dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas).

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija – 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem.

Septembrī, salīdzinot ar augustu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 11,2 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 0,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs: inženierbūvniecībā par 11,9 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 0,9 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos par 8,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti septembrī visvairāk ierobežoja darbaspēka trūkums un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 31 % un 25 % respondentu). Finansiālas grūtības un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 13 % un 6 % būvuzņēmēju. Laika apstākļu ierobežojošo ietekmi atzīmēja 11 %, bet dažādus citus faktorus 6 % respondentu. 32 % aptaujāto uzņēmēju neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums ilgstoši negatīvs, bez būtiskām izmaiņām
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija – 8,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,1 procentpunktu.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,2 procentpunktiem), kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu, izņemot mēbeles, ražošanā (par 1,3 procentpunktiem). Noskaņojums pasliktinājās datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 1,9 procentpunktiem), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 4,1 procentpunktu) un mēbeļu ražošanā (par 6,4 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām septembrī, salīdzinot ar augustu, 13 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 8 nozarēs – samazinājums, bet 2 nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru septembrī minēja 46 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 16 % un 12 % respondentu, arī finansiālas grūtības minēja 12 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 9 % uzņēmēju (galvenokārt tiek minēts energoresursu cenu kāpums). 28 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā septembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3Latvijā bija 96,2 (iepriekšējā mēnesī 94,7). Septembrī tāpat kā augustā šis rādītājs Latvijā ir bijis nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (92,8). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), par pamatu ņemot 15 dažādās sezonāli koriģētās rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozarēs, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs septembrī bija 99,4 (iepriekšējā mēnesī 99,2). Tas ir rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomikas nenoteiktības rādītājs septembrī bija 19,9 (iepriekšējā mēnesī 22,1). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka.

Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada aprīlī pasliktinājies visās uzņēmējdarbības jomās. Mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā tas saglabāja pozitīvas vērtības, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRDZNIECĪBĀ SARŪK UZŅĒMĒJU OPTIMISMS

2023. gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 6,1, un, salīdzinot ar martu, tas samazinājās par 2,4 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visstraujākais konfidences rādītāja pieaugums (par 10,6 procentpunktiem) bija degvielas mazumtirdzniecībā, sasniedzot vērtību 12,6. Uzņēmēju noskaņojums aprīlī uzlabojās gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 9,0 un 6,0 procentpunktiem), taču pieaugums pamatā skaidrojams ar nozarei raksturīgo sezonalitāti. Savukārt automobiļu pārdošanā pēc pieauguma iepriekšējā mēnesī uzņēmēju noskaņojums aprīlī, lai arī pozitīvs, tomēr samazinājies par 5,6 procentpunktiem.

27 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par vienu procentpunktu vairāk nekā martā. 16 % kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs kopš gada sākuma ir ļoti stabils. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 30 % mazumtirgotāju, un tas ir par vienu procentpunktiem vairāk nekā martā. Šī gada pirmajos mēnešos pieaudzis to respondentu īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru atzīmē konkurenci. Aprīlī tādu bija 44 %. 12 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija, un šis ir zemākais rādītājs kopš 2020. gada aprīļa. Pirms trim gadiem, sākoties pandēmijai, šis rādītājs strauji pieauga, kad to norādīja 54 %.

PAKALPOJUMU SEKTORĀ NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀS, BET SAGLABĀJAS POZITĪVS

Pakalpojumu sektorā 2023. gada aprīlī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,7, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir pasliktinājies par 2,4 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie ir ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas (34,2), gaisa transporta (28,1) un izmitināšanas pakalpojumu sniedzēji (24,4). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji tāpat kā martā ir apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 10,0), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi – 13,5 un – 13,8). Kopumā aprīlī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 19 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 11 – negatīvs.

Aprīlī 39 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 17 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru atzīmē 31 %, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par vienu procentpunktu. 14 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas), taču to īpatsvars kopš 2022. gada novembra samazinās, rādītājam sasniedzot zemāko vērtību kopš 2020. gada aprīļa.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS BEZ BŪTISKĀM IZMAIŅĀM

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī bija – 8,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir par 0,5 procentpunktiem zemāks.

Aprīlī, salīdzinot ar martu, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni un par 0,4 procentpunktiem gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs aprīlī, salīdzinot ar martu, inženierbūvniecībā palielinājās par 11,3 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos – par 2,3 procentpunktiem. Savukārt ēku būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās par 1,1 procentpunktu.

Būvniecības aktivitāti aprīlī visvairāk ierobežoja nepietiekams pieprasījums un slikti laika apstākļi (norādīja attiecīgi 35,8 % un 30,9 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādīja 26,9 % respondentu, bet finansiālas grūtības 17,3 % respondentu. Dažādu citu faktoru (piemēram, būvmateriālu cenu kāpums, iepirkumu nosacījumi un karš Ukrainā) ietekmi atzīmēja 3,4 % respondentu. Savukārt 20,8 % uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS PASLIKTINĀS UN JOPROJĀM IR NEGATĪVS

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs aprīlī bija – 6,9. Salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – pārtikas produktu ražošanā (par 4,0 procentpunktiem), dzērienu ražošanā (par 3,0 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 1,8 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 8,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 0,4 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,1 procentpunktu).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām aprīlī, salīdzinot ar martu, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, 11 nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru aprīlī minēja 46,1 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 13,3 % un 13,6 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 12,3 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 11,2 % uzņēmēju (joprojām galvenokārt tiek minēta inflācija un kara Ukrainā ietekme). 24,9 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā aprīlī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada aprīlī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 94,9 (iepriekšējā mēnesī 97,7). Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada martā mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā ir pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī turpināja uzlaboties, joprojām ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs sasniedzis augstāko līmeni kopš 2021. gada jūlija

2023. gada martā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 8,9, un, salīdzinot ar februāri, tas pieaudzis par 1,5 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums, iestājoties pavasarim, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem ir pozitīvs un optimistiskāks nekā februārī visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Visaugstākās konfidences rādītāju vērtības ir automobiļu pārdošanā (12,7), kā arī to detaļu un piederumu tirdzniecībā un remontā (9,6). Pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā noskaņojuma rādītāji martā sasniedza attiecīgi 4,3 un 5,2. Savukārt degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs martā ir zemāks nekā citās nozarēs (2,0), taču arī tas, salīdzinot ar februāri pieauga par 4,6 procentpunktiem.

26 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tas ir par 2 procentpunktiem vairāk nekā februārī. 16 % kā ierobežojošu norādīja darbaspēka trūkumu, un šis rādītājs pēdējos trīs mēnešus nav būtiski mainījies. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu atzīmēja 29 % mazumtirgotāju, un tas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā februārī. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci, kā ierobežojošu faktoru, martā atzīmēja 43 % uzņēmumu. Šis rādītājs, salīdzinot ar februāri, kad tā vērtība bija īpaši augsta, ir samazinājies par 3 procentpunktiem. 16 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka to darbību ierobežo dažādi citi faktori, piemēram, preču pieejamība, augstās energoresursu cenas, ģeopolitiskā situācija.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau piekto mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023. gada martā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 5,4, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar februāri, ir uzlabojies par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie martā bija uzņēmēji apdrošināšanā (21,7), gaisa transportā (21,1) un reklāmas pakalpojumu sniegšanā (19,7). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji bija apsardzes un izmeklēšanas pakalpojumos (- 17,8), kā arī sauszemes un ūdens transporta nozarēs (attiecīgi – 13,3 un – 21,9). Kopumā martā no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 18 uzņēmēju noskaņojums ir pozitīvs, 12 – negatīvs.

Martā, tāpat kā mēnesi iepriekš, 36 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjūt nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 20 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežo darbaspēka trūkums, savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru martā atzīmējuši 32 % pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 3 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni pēdējo divu gadu laikā. 17 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību ierobežo dažādi citi faktori (piemēram, ģeopolitiskā situācija un energoresursu cenas), taču to īpatsvars kopš 2022. gada novembra samazinās.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina uzlaboties

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā martā bija – 7,1, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojās par 2,5 procentpunktiem.

Martā, salīdzinot ar februāri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 12,2 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, bet par 5,1 procentpunktu samazinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs martā, salīdzinot ar februāri, palielinājās visās būvniecības nozares apakšnozarēs: ēku būvniecībā – par 0,6 procentpunktiem, inženierbūvniecībā – par 6,4 procentpunktiem un specializētajos būvdarbos – par 6,6 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti martā visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 47,5 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (35,0 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādīja 21,5 %, bet materiālu vai iekārtu trūkumu 6,1 % respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi atzīmēja attiecīgi 14,2 % un 5,6 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums un nosacījumi iepirkumos). Savukārt 15,6 % uzņēmēju norādīja, ka neizjūt nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums uzlabojas, bet joprojām ir negatīvs

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs martā bija – 4,9. Salīdzinot ar februāri, tas pakāpies par 1,7 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauga visās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 0,4 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 1,1 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 7,7 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 4,7 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 0,6 procentpunktiem) un farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 4,3 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām martā, salīdzinot ar februāri, 14 nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, septiņās nozarēs – samazinājums, bet divās nozarēs uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.

Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minēja attiecīgi 44,0 % un 15,6 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu atzīmēja 14,3 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13,2 %. Citu faktoru ietekmi norādīja 11,2 % uzņēmēju (galvenokārt tiek minēta inflācija un Ukrainas kara ietekme). 25,6 % uzņēmēju martā neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada martā ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 97,9, un pirmo reizi kopš 2020. gada novembra tas ir augstāks nekā Eiropas Savienībā. Šis rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Lietuvā un Igaunijā martā ekonomikas sentimenta rādītājs ir attiecīgi 94,4 un 84,2. Igaunijā uzņēmēju noskaņojums martā ir negatīvs visās jomās – rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Negatīvs ir arī patērētāju noskaņojums, tādējādi arī ekonomikas sentimenta rādītājs ir zemāks nekā citās Baltijas valstīs. Savukārt Lietuvā ir izteikti zems uzņēmēju noskaņojums apstrādes rūpniecībā, bet, salīdzinot ar Latviju un Igauniju, ir būtiski labāki patērētāju noskaņojuma rādītāji.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums kopš augusta ik mēnesi uzlabojas

Šī gada janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Pēdējā pusgada laikā šis rādītājs ik mēnesi ir pieaudzis un janvārī, salīdzinot ar decembri, uzlabojies par 0,3 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar decembri, konfidences rādītājs uzlabojies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, izņemot automobiļu tirdzniecību. Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums janvārī ir bijis pozitīvs (attiecīgi 0,4 un 6,2). Noskaņojuma uzlabojumu šajās nozarēs visvairāk ietekmējis pozitīvais uzņēmumu aktivitātes vērtējums pēdējos trīs mēnešos, kuros ietilpst Ziemassvētku iepirkšanās periods. Turpretī degvielas mazumtirgotāju, kā arī automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā noskaņojuma rādītāji janvārī ir negatīvi (attiecīgi – 14,4 un – 2,1).

Janvārī 24 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 28 % un 17 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 42 % mazumtirgotāju. Šis rādītājs jau decembrī bija sasniedzis augstāko vērtība kopš 2021. gada septembra, bet janvārī pieaudzis vēl par vienu procentpunktu. 20 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē dažādi citi ierobežojošie faktori, piemēram, inflācija, ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau trešo mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023. gada janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 4,3, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 1,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem vairākās pakalpojumu nozarēs janvārī uzņēmēju noskaņojums būtiski uzlabojies. Piemēram, izmitināšanā, ēdināšanā, iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā, kā arī reklāmas pakalpojumos noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar decembri, pieauguši par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Turpretī apsardzē, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, kā arī radio un televīzijas programmu izstrādē un apraidē uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 10 līdz 11 procentpunktiem. Kopumā janvārī noskaņojums uzlabojies 22, bet pasliktinājies 8 pakalpojumu apakšnozarēs. Visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (29,9), bet vispesimistiskākie – gaisa transporta nozarē (- 35,2).

Savukārt 34 % pakalpojumu sektora respondentu janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar decembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 1 procentpunktu. 20 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja darbaspēka trūkums. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 31 % pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis par 6 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada marta.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā janvārī bija – 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 26,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, kā arī par 3,4 procentpunktiem palielinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 21,9 , ēku būvniecībā par 14,0, bet specializētajos būvdarbos par 4,0 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti janvārī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 42,9 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (35,7 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādījuši 23,1 %, bet materiālu vai iekārtu trūkumu – 7,9 % respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 13,9 % un 7,3 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums un karš Ukrainā). Savukārt 16,0 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums zem nulles kopš pagājušā marta

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs janvārī bija – 7,4. Salīdzinot ar decembri, tas pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 10,2 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 5,3 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 6,5 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies mēbeļu ražošanā (par 3,5 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,1 procentpunktu), kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 4,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām janvārī, salīdzinot ar decembri, 19 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet četrās nozarēs – samazinājums.

Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru janvārī minējuši attiecīgi 44,4 % un 16,4 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 14,9 %, bet finansiālas grūtības 13,2 % respondentu. 24,2 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 93,63, (iepriekšējā mēnesī – 92,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada decembrī apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar novembri, uzlabojušies, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums rādītājs sasniedzis gada augstāko līmeni

2022. gada decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Salīdzinot ar novembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,0 procentpunktiem, un tā ir augstākā rādītāja vērtība 2022. gadā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar novembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 9,0 procentpunktiem, sasniedzot negatīvu vērtību – 7,0. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā decembrī uzņēmēju noskaņojums bijis negatīvs (- 1,3), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,1 procentpunktu. Vispesimistiskākie decembrī (tāpat kā iepriekšējos trijos mēnešos) bijuši degvielas tirgotāji (- 16,0), bet pozitīvs uzņēmēju noskaņojums gada izskaņā bijis automobiļu tirdzniecības nozarē (8,3).

Decembrī 22 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 12 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru decembrī atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2021. gada septembra. 7 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 12 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs pirmo reizi kopš februāra

Pakalpojumu sektorā 2022. gada decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija pozitīvs (1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, ir uzlabojies par 2,2 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie decembrī tāpat kā mēnesi iepriekš bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (18,6). Tiem seko uzņēmēji, kas darbojas pasta un kurjeru pakalpojumu jomā (13,1), taču šajā nozarē noskaņojums tomēr nav tik optimistisks kā 2021. gada decembrī, kad ierobežotas klātienes mazumtirdzniecības apstākļos noskaņojuma rādītājs pasta un kurjeru pakalpojumu nozarē bija sasniedzis rekordaugstu vērtību 35,8. Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums decembrī fiksēts izmitināšanā (- 42,0), gaisa transporta nozarē (- 37,8), kā arī ēdināšanas pakalpojumos (- 30,7). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 18 pakalpojumu apakšnozarēs.

33 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar novembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 2 procentpunktiem. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 17 % – darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 8 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 7 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums atkal pasliktinās

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā decembrī bija – 14,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 2,1 procentpunktu.

Decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, par 7,9 procentpunktiem samazinājies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos. Turpina pazemināties arī būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 4,5 procentpunktiem). Konfidences rādītājs decembrī inženierbūvniecībā samazinājies par 8,7 procentpunktiem, ēku būvniecībā par 6,8 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos pieaudzis par 0,2 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti decembrī ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 47,5 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (32,4 % respondentu), darbaspēka trūkums (norādījuši 27,3 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (11,7 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 16,0 % un 9,7 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums). Savukārt 11,9 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili zems

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija – 8,8. Salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 0,6 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 4,3 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,7 procentpunktiem) un mēbeļu ražošanā (par 9,1 procentpunktu). Savukārt uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies pārtikas produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 1,0 procentpunktu) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 3,7 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām decembrī, salīdzinot ar novembri, deviņās nozarēs vērojams konfidences rādītāja kāpums, bet 13 nozarēs – samazinājums.

Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minējuši attiecīgi 40,1 % un 16,8 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 15,5 % respondentu, bet finansiālas grūtības minējuši 19,2 %. Joprojām kā ierobežojošais faktors tiek minēta ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem. 24,7 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2022. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,63, (iepriekšējā mēnesī – 91,1). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada novembrī būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, salīdzinot ar oktobri, uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS PĒC PIECU MĒNEŠU PĀRTRAUKUMA ATKAL POZITĪVS

2022. gada novembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,4. Salīdzinot ar oktobri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 3,7 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš marta. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar oktobri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā pieaudzis par 6,6 procentpunktiem, sasniedzot pozitīvu vērtību 2,0. Arī nepārtikas preču mazumtirdzniecībā novembrī uzņēmēju noskaņojums bijis pozitīvs (0,8), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs ir samazinājies par 2,7 procentpunktiem. Vispesimistiskākie novembrī bijuši degvielas tirgotāji (- 23,9).

Novembrī tāpat kā divos iepriekšējos mēnešos 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 26 % un 14 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru novembrī atzīmējuši 39 % mazumtirgotāju, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā oktobrī. 5 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 13 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI APDROŠINĀŠANAS PAKALPOJUMU NOZARĒ, VISPESIMISTISKĀKIE – IZMITINĀŠANĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada novembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 0,6), bet uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar oktobri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie novembrī bija apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (20,9). Tiem seko uzņēmēji, kas darbojas juridisko un grāmatvedības pakalpojumu jomā (14,8). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums novembrī fiksēts izmitināšanā (- 43,8), gaisa transporta nozarē (- 33,3), kā arī iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā (- 22,4). Kopumā novembrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – darbaspēka meklēšanā un nodrošināšanā ar personālu – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.

31 % pakalpojumu sektora respondentu novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.Salīdzinot ar oktobri, to īpatsvars ir samazinājies par 2 procentpunktiem. 26 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Abi šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. 7 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 14 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ UZLABOJIES

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā novembrī bija – 11,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzlabojies par 2,9 procentpunktiem.

Novembrī, salīdzinot ar oktobri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, pieaudzis novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (pieaugums par 1,4 procentpunktiem), bet turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni (samazinājums par 1,3 procentpunktiem). Konfidences rādītājs novembrī uzlabojies ēku būvniecībā (par 3,0 procentpunktiem), bet samazinājums ir inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos (attiecīgi par 2,5 un 3,4 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti novembrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 32,7 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (28,8 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (16,2 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 22,0 % un 11,5 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums). Novembrī 18,4 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori (salīdzinot ar šī gada oktobri, pieaugums par 1,8 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS SASNIEDZIS ZEMĀKO LĪMENI KOPŠ 2020. GADA VIDUS

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs novembrī bija – 9,6, kas ir zemākā rādītāja vērtība kopš 2020. gada vidus. Salīdzinot ar oktobri, konfidences rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 7,6 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 5,8 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,1 procentpunktu). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā (par 0,5 procentpunktiem) un elektrisko iekārtu ražošanā (par 11,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām novembrī, salīdzinot ar oktobri, 17 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, bet tikai sešās – kāpums.

22,3 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā novembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 38,3 % un 19,4 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 19,6 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

UZŅĒMĒJIEM GRŪTI PROGNOZĒT SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS ATTĪSTĪBU

Atbildot uz jautājumu par uzņēmējdarbību ierobežojušajiem faktoriem, uzņēmēji min arī dažādu ar saimniecisko darbību saistītu apstākļu neprognozējamību un nenoteiktību. Rādītājs, kas raksturo saimnieciskās darbības attīstības prognozējamību, šogad lielākajā daļā nozaru viszemākās vērtības sasniedza martā, tūdaļ pēc karadarbības sākuma Ukrainā. Vasarā nenoteiktība bija nedaudz samazinājusies, taču kopš septembra, tuvojoties ziemai un aktualizējoties energoresursu cenu pieaugumam, saimnieciskās darbības prognozējamības saldo2 atkal ir tendence samazināties. Novembrī šis rādītājs viszemākais bija būvniecībā un mazumtirdzniecībā (abās – 42,1), bet apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā attiecīgi – 35,4 un – 28,2.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada oktobrī piekto mēnesi pēc kārtas negatīvi visās uzņēmējdarbības jomās.

Rādītāji būvniecībā, pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, salīdzinot ar septembri nedaudz uzlabojušies, bet apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums turpina pasliktināties liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS NEGATĪVS, BET LABĀKS NEKĀ UZŅĒMĒJIEM CITĀS JOMĀS

2022.gada oktobrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 1,2. Salīdzinot ar septembri, mazumtirgotāju noskaņojums uzlabojies par 0,5 procentpunktiem, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš jūnija. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar septembri, konfidences rādītājs pārtikas preču mazumtirdzniecībā samazinājies par 2,0 procentpunktiem, sasniedzot vērtību – 4,6. Oktobrī turpināja pasliktinājies arī degvielas mazumtirgotāju noskaņojums. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 4,9 procentpunktiem un ir nokrities līdz – 13,9. Automobiļu, kā arī to rezerves daļu pārdošanā, apkopē un remontā noskaņojuma rādītāji noslīdējuši zem nulles, sasniedzot attiecīgi – 7,8 un – 7,4. Nepārtikas preču mazumtirgotāji oktobrī bijuši visoptimistiskākie, to noskaņojuma rādītājs joprojām ir pozitīvs un tā vērtība, salīdzinot ar septembri, nav mainījusies (3,5).

Oktobrī tāpat kā pirms mēneša 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 29 % un 13 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuāla konkurence, tāpēc īpaši būtisks ierobežojošs faktors ir konkurence savā tirdzniecības sektorā. Oktobrī to atzīmējuši 41 % mazumtirgotāju, kas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā septembrī. 7 % respondentu atzīmē, ka to darbību ietekmē ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte. 14 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu pieaugumu, īpaši bieži minētas energoresursu cenas.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI DARBASPĒKA MEKLĒŠANĀ UN NODROŠINĀŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – GAISA TRANSPORTĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada oktobrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 1,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar septembri, ir uzlabojies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie septembrī bija uzņēmēji, kas nodrošina darbā iekārtošanas un darbaspēka meklēšanas pakalpojumus (13,6). Tiem seko apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji (13,3), kā arī radio un televīzijas programmu izstrādes un apraides nodrošinātāji (13,2). Vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums oktobrī fiksēts gaisa transporta nozarē (- 41,3), telekomunikāciju pakalpojumos (- 24,1), kā arī veterinārajos pakalpojumos (- 20,4). Kopumā oktobrī noskaņojums bija pozitīvs 14, bet negatīvs 15 pakalpojumu apakšnozarēs. Vienā nozarē – biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās – konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli. Salīdzinot ar septembri, 17 apakšnozarēs noskaņojums ir pasliktinājies, bet uzlabojies tikai 13.

33 % pakalpojumu sektora respondentu oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, to īpatsvars ir samērā stabils un kopš gada sākuma svārstās robežās no 32 % līdz 36 %. 25 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Arī šie rādītāji pēdējo mēnešu laikā nav būtiski mainījušies. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī 9 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo sarežģītā un nestabilā ģeopolitiskā situācija. 6 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas. Attiecīgi līdz 12 % pieaudzis arī to uzņēmēju īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo finansiālas grūtības.

BŪVNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS STABILI PESIMISTISKS

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā oktobrī bija – 15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1 procentpunktu. Oktobrī, salīdzinot ar septembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem turpina pazemināties būvuzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos (par 7,8 procentpunktiem), bet pašreizējais kopējais pasūtījumu līmenis ir samazinājies par 3,5 procentpunktiem. Konfidences rādītājs oktobrī samazinājies visās būvniecības apakšnozarēs, bet vislielākais samazinājums ir inženierbūvniecībā (par 6,0 procentpunktiem).

Būvniecības aktivitāti oktobrī ierobežoja darbaspēka trūkums (norādījuši 33 % respondentu), nepietiekams pieprasījums (30 % respondentu), materiālu vai iekārtu trūkums (22 % respondentu). Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 24 % un 12 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums). To uzņēmēju īpatsvars, kuru būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori, oktobrī, salīdzinot ar septembri, ir samazinājies par 6 procentpunktiem un nokritis līdz 17 % līmenim.

Būtiskākie ierobežojošie faktori būvniecības apakšnozarēs ir darbaspēka trūkums (to norāda 38 % respondentu ēku būvniecībā, 32 % inženierbūvniecībā un 24% specializētajos būvdarbos), kā arī nepietiekams pieprasījums (attiecīgi 31 %, 27 % un 30 %).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS TURPINA PASLIKTINĀTIES JAU TREŠO MĒNESI

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs oktobrī bija – 9,0. Tā ir zemākā šī rādītāja vērtība kopš 2020.gada vidus. Salīdzinot ar septembri, rādītājs samazinājies par 0,7 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji būtiski samazinājušies pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 9,3 procentpunktiem), nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 12,6 procentpunktiem), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 2,3 procentpunktiem). Savukārt uzņēmēju noskaņojums uzlabojies pārtikas produktu ražošanā (par 0,2 procentpunktiem), gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas (par 1,2 procentpunktiem), kā arī datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 8,9 procentpunktiem). Palielinājumu minētajās nozarēs galvenokārt ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks vērtējums par produkcijas pasūtījumu pašreizējo līmeni un gatavās produkcijas krājumu izmaiņām.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām oktobrī, salīdzinot ar septembri, 10 nozarēs vērojams konfidences rādītāja samazinājums, viena nozare ir bez izmaiņām, savukārt 12 ir vērojams konfidences rādītāja kāpums.

24 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā oktobrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Nepietiekamu pieprasījumu un materiālu vai iekārtu trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 35 % un 24 % uzņēmēju. Savukārt darbaspēka trūkumu atzīmējuši 18 % respondentu. Minēti arī citi faktori, tostarp finansiālas grūtības (13 %), ģeopolitiskā situācija un cenu kāpums energoresursiem.

2022. gada oktobrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 91,53, (iepriekšējā mēnesī – 91,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada jūnijā samazinājās visās uzņēmējdarbības jomās. Rādītāji bija negatīvi gan rūpniecībā un būvniecībā, gan pakalpojumu sektorā. Arī mazumtirgotāju noskaņojums noslīdējis zem nulles, lai gan pēdējos trīs mēnešos mazumtirdzniecība bija vienīgā joma, kurā uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

MAZUMTIRGOTĀJU NOSKAŅOJUMS DAUDZ SLIKTĀKS NEKĀ IERASTS VASARĀ

2022.gada jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija – 0,9. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs samazinājies par 1,8 procentpunktiem. Sezonāli nekoriģētais rādītājs bija 10,7, kas ir būtiski zemāks nekā ierasti vasaras sezonā. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā tāpat kā mēnesi iepriekš bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu pārdošanas nozarē (21,8) un degvielas mazumtirdzniecībā (14,0). Salīdzinot ar maiju, konfidences rādītājs pieaudzis arī pārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot 8,6, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā nav būtiski mainījies (11,2). Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums jūnijā būtiski pasliktinājies, nokrītot zem nulles (- 1,7), ir automobiļu rezerves daļu pārdošana, to apkope un remonts..

Jūnijā 23 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Stabilizējies uzņēmēju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru minējuši nepietiekamu pieprasījumu (25 %). Darbaspēka trūkumu izjūt 16 % mazumtirgotāju, un tas ir par 4 procentpunktiem mazāk nekā maijā. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (38 %). 10 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 9 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI IZMITINĀŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – IZDEVĒJDARBĪBĀ

Pakalpojumu sektorā 2022. gada jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,9), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar maiju, ir pasliktinājies par 1,3 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem visoptimistiskākie jūnijā bija uzņēmēji izmitināšanas nozarē (34,3). Tiem seko iznomāšana un ekspluatācijas līzings (23,2) un ceļojumu biroji un tūrisma operatori (22,9). Abās šajās nozarēs konfidences rādītāji, salīdzinot ar maiju, pieauguši ļoti strauji – vairāk nekā par 20 procentpunktiem. Savukārt vispesimistiskākais uzņēmēju noskaņojums fiksēts izdevējdarbībā (- 23,7) un pasta un kurjeru darbībā (- 18,4), kā arī ūdens transportā (- 16,2). Kopumā jūnijā noskaņojums bija pozitīvs 20, bet negatīvs 10 pakalpojumu apakšnozarēs.

35 % pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar maiju, samazinājies par vienu procentpunktu. 24 % pakalpojumu sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 18 % – darbaspēka trūkums. Tāpat kā maijā 12 % pakalpojumu sektora uzņēmēju atzīmē, ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 5 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

BŪVNIECĪBĀ KONFIDENCES RĀDĪTĀJS TURPINA SAMAZINĀTIES

Konfidences rādītājs būvniecībā jūnijā pēc sezonāli koriģētiem datiem ir -15,5, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājies par 0,4 procentpunktiem. Konfidences rādītājs ir samazinājies inženierbūvniecībā, bet nedaudz pieaudzis ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Jūnijā būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 31 % respondentu). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors ir darbaspēka trūkums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 3 procentpunktiem. Nepietiekamu pieprasījumu un finansiālas grūtības atzīmējuši attiecīgi 26 % un 22 % respondentu. Salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo materiālu vai iekārtu trūkums, pieaudzis 3,2 reizes, savukārt finansiālu grūtību un darbaspēka trūkuma ietekme pieaugusi attiecīgi 1,7 un 1,6 reizes. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori jūnijā minēti būvmateriālu un energoresursu cenu kāpums (15 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (3 % aptaujāto uzņēmēju). 17 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 11 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIEKU NOSKAŅOJUMS KĻŪST NEGATĪVĀKS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā salīdzinājumā ar maiju samazinājies par 1,7 procentpunktiem un ir -4,7. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvākas prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kritums, saimnieciskās darbības samazinājums). Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, poligrāfija un ierakstu reproducēšana, dzērienu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana un elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt pieaugums ir metālu ražošanā, citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, apģērbu ražošanā.

Salīdzinot ar maiju, nedaudz pieaudzis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (norādījuši attiecīgi 26 % un 24 % aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālas grūtības (atzīmējuši 12 % aptaujāto uzņēmumu). Savukārt materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme nedaudz samazinājusies (norādījuši 25 % respondentu). Tomēr, salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, šī faktora ietekme pieaugusi par 5 procentpunktiem. Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori jūnijā minēti karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankcijas (7 % respondentu), kā arī ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (5 % uzņēmumu). Covid-19 ietekmi atzīmējuši 1 % apsekoto uzņēmumu (norādot uz Covid-19 saslimstības un seku ietekmi). 26 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada jūniju, samazinājums par 4 procentpunktiem).

2022. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 90,33, (iepriekšējā mēnesī – 94,2). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2022. gada aprīlī bija negatīvi būvniecībā, apstrādes rūpniecībā, un pakalpojumu sektorā. Vienīgi mazumtirgotāju noskaņojums joprojām saglabājās pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

UZŅĒMĒJU NOSKAŅOJUMS POZITĪVS VISĀS MAZUMTIRDZNIECĪBAS APAKŠNOZARĒS

2022.gada aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija 2,2. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs samazinājies par 1,4 procentpunktiem. Uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīli bija uzņēmēji, kas darbojas automobiļu remontā, apkopē un to detaļu tirdzniecībā (15,4). Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši arī pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, sasniedzot attiecīgi 7,3 un 12,6. Vienīgā nozare, kur uzņēmēju noskaņojums ir pasliktinājies, ir degvielas mazumtirdzniecība – lai arī konfidences rādītājs ir pozitīvs (3,2), tomēr, salīdzinot ar martu, tas samazinājies par 5,9 procentpunktiem.

Aprīlī 28 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai, un tā ir augstākā šī rādītāja vērtība kopš 2020. gada oktobra. Turpina samazināties to mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru savai darbībai minējuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu. Aprīlī tādu ir attiecīgi 25 % un 13 %. Finansiālas grūtības ierobežo 10 % mazumtirgotāju. Kā jau ierasts īpaši būtisks ierobežojošs faktors mazumtirdzniecībā ir konkurence savā tirdzniecības sektorā (39 %). Lai arī aprīlī nekādu būtisku mazumtirdzniecības ierobežojumu Covid-19 dēļ vairs nav, 6 % mazumtirgotāju joprojām uzskata, ka ar Covid-19 saistītie faktori būtiski ierobežo to saimniecisko darbību. 13 % respondentu atzīmē, ka to darbību tiešā vai netiešā veidā negatīvi ietekmē karadarbība Ukrainā un sankcijas, kas ar to saistītas. 4 % respondentu kā ierobežojošu faktoru minējuši cenu palielināšanos, kas daļēji arī ir saistīta ar karadarbību.

VISOPTIMISTISKĀKIE UZŅĒMĒJI DATORPROGRAMMĒŠANĀ, VISPESIMISTISKĀKIE – TELEKOMUNIKĀCIJĀS

Pakalpojumu sektorā 2022. gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidences rādītājs bija negatīvs (- 3,0), un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar martu, ir uzlabojies par 0,6 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes. Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem visoptimistiskākie aprīlī bija uzņēmēji datorprogrammēšanas nozarē (13,5), tiem seko uzņēmēji, kas veic dažādas biroju administratīvās darbības un citas uzņēmumu palīgdarbības (11,3), bet trešie optimistiskākie ir ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji (10,0). Savukārt viszemākie konfidences rādītāji aprīlī fiksēti telekomunikāciju nozarē (- 22,2), izdevējdarbībā (-15,7) un uzglabāšanā un transporta palīgdarbībās (-14,0). Kopumā aprīlī noskaņojums bija pozitīvs 12, bet negatīvs 16 pakalpojumu apakšnozarēs. Divās nozarēs (zinātniskajā pētniecībā un finanšu pakalpojumos, izņemot apdrošināšanu) konfidences rādītāji bija vienādi ar nulli.

35 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar martu, pieaudzis par 3 procentpunktiem. 24 % pakalpojuma sektora uzņēmēju darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums, bet 16 % – darbaspēka trūkums. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas joprojām ir ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, samazinājies līdz 6 %, toties 11 % atzīmē ka to darbību tieši vai netieši ierobežo karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas. 2 % respondentu atzīmē cenu pieaugumu, kas palielina uzņēmumu izmaksas.

BŪVNIEKU NOSKAŅOJUMS NEDAUDZ UZLABOJIES

Konfidences rādītājs būvniecībā aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,9, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, palielinājies par 0,7 procentpunktiem. Salīdzinot ar martu, aprīlī nedaudz uzlabojies uzņēmēju novērtējums būvdarbu pasūtījumu līmenim, kā arī optimistiskākas bijušas prognozes gaidāmajai nodarbinātības attīstībai nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieaudzis visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis materiālu vai iekārtu trūkums (norādījuši 32 % respondentu, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā iepriekšējā mēnesī). Otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors joprojām ir nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju), kas, salīdzinot ar martu, samazinājies par 2 procentpunktiem. Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību ierobežo slikti laika apstākļi, samazinājies par 7 procentpunktiem (norādījuši 26 % respondentu). Savukārt 2,2 reizes palielinājusies darbaspēka trūkuma un par 7 procentpunktiem pieaugusi finansiālu grūtību ietekme (norādījuši attiecīgi 25 % un 19 % uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi aprīlī ir atzīmējuši tikai 2 % uzņēmumu, kas ir par 3 procentpunktiem mazāk nekā martā. Kā citi būvniecību ierobežojošie faktori minēti būvmateriālu, degvielas un energoresursu cenu kāpums (11 % respondentu), kā arī karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskā situācija pasaulē (6 % aptaujāto uzņēmēju). 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, samazinājums par 3 procentpunktiem).

APSTRĀDES RŪPNIECĪBĀ KONFIDENCES RĀDĪTĀJS SAMAZINĀS

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī salīdzinājumā ar martu pasliktinājās par 1,6 procentpunktiem un bija -3,3. To ietekmēja uzņēmumu vadītāju negatīvāks novērtējums šī brīža pasūtījumu līmenim, kā arī mazāks gatavās produkcijas krājumu līmeņa samazinājums. Vislielākais konfidences rādītāja samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā mēbeļu ražošana, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana, tekstilizstrādājumu ražošana, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, citu transportlīdzekļu ražošana, papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Savukārt pieaugums ir dzērienu ražošanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, kā arī nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā.

Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 procentpunktiem samazinājies (sarūkot līdz -0,7 procentpunktiem) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos,tai skaitā, par 16 procentpunktiem samazinājies novērtējums eksporta pasūtījumiem uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības un par 3 procentpunktiem –uz Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pasliktinājies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (Eiropas Savienībā un valstīs ārpus ES uzrādot negatīvas vērtības).

Salīdzinot ar martu, nedaudz sarucis respondentu skaits, kas kā ražošanas ierobežojošos faktorus norādījuši nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 25 % un 21 % aptaujāto uzņēmēju), kā arī finansiālās grūtības (norādījuši 11 % respondentu). Savukārt pieaugusi materiālu vai iekārtu trūkuma ietekme (26 % aptaujāto). Covid-19 ietekmi aprīlī atzīmējuši tikai 2 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 3 procentpunktiem). Kā citi ražošanu ierobežojošie faktori minēti ražošanas izmaksu (izejvielu un resursu cenu) kāpums (6 % uzņēmumu), karadarbība Ukrainā, politiskā situācija pasaulē un sankciju ietekme (5 % respondentu). 27 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā pasākumā Vidzemes biznesa diena, kas norisinājās 8. februārī, diskutēja par izaicinājumiem un iespējām, ar ko šajā gadā nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Pasākumu atklāja LTRK prezidents Aigars Rostovskis un Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kā galvenos 2022. gada izaicinājumus uzņēmējdarbībā iezīmējot enerģētikas straujā cenu kāpuma radīto krīzi, darbu Covid-19 izplatības apturēšanai ieviesto ierobežojumu apstākļos un strauji pieaugošo inflāciju. Valmieras novada domes vadītājs, uzsverot pašvaldības un privātā sektora sadarbības nozīmi, informēja arī par dažādām atbalsta iespējām gan jaunajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas novadā jau strādā.

Runājot par šī gada izaicinājumiem ekonomikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmēja Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi un nepieciešamību pielāgoties apstākļiem, nodrošinot darbības nepārtrauktību un ekonomikas atkopšanos. Otrs lielākais izaicinājums ir inflācija un piegāžu ierobežojumi izejvielu un resursu trūkuma dēļ. Kā aktuāla problēma šogad iezīmējas saspringtā situācija darba tirgū, kur vērojams aizvien pieaugošs kvalificēta darbaspēka trūkums. U. Rutkaste norādīja arī uz būvniecības izmaksu sadārdzināšanos un iespējamu būvniecības sektora pārkaršanu. Tāpat arī ģeopolitiskie saspīlējumi var radīt negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Kā vidēja termiņa izaicinājums, tika atzīmēta nepieciešamība kāpināt investīcijas.

Uzņēmēju ieskatā, kā galvenā vidēja termiņa prioritāte ir produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālas izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksporta attīstībai, ar mērķi 2027. gadā sasniegt eksporta apjomu 27 miljardu eur apmērā. Savukārt, Eiropas Savienības finansējuma prioritārās jomas ir digitālā transformācija, produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana un klimats, energoefektivitāte. Iepazīstinot klātesošos ar nacionālās industriālās politikas prioritātēm un atbalsta iespējām tautsaimniecības attīstībai, ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem atbalstiem tautsaimniecības attīstībai ir finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šim mērķim paredzēti 100 milj. eur izmaksai grantu veidā.

Viennozīmīgi, arī Eiropas Savienības vides un ilgtspējas mērķu ieviešana, ģeopolitisko situāciju un iespējamās sankcijas, atjaunošanas un noturības mehānisms, ERAF finansējums digitālās transformācijas un produktivitātes virzienā, nodokļu politika un Covid-19 ierobežojumi un to sabalansēšana būs šī gada izaicinājumi uzņēmējdarbība, atzīmēja LTRK Padomes locekle, Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa.

Noslēgumā dalībnieki diskutēja par izglītības nozīmi darba tirgū un labklājības celšanā, un veicamajiem pasākumiem izglītotā darbaspēka motivēšanai palikt strādāt Latvijā.