Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2023. gada janvārī mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā bijuši pozitīvi, bet apstrādes rūpniecībā un būvniecībā uzņēmēju noskaņojums, lai arī uzlabojies, tomēr vēl joprojām negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirgotāju noskaņojums kopš augusta ik mēnesi uzlabojas

Šī gada janvārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 7,2. Pēdējā pusgada laikā šis rādītājs ik mēnesi ir pieaudzis un janvārī, salīdzinot ar decembri, uzlabojies par 0,3 procentpunktiem. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar decembri, konfidences rādītājs uzlabojies visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs, izņemot automobiļu tirdzniecību. Gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums janvārī ir bijis pozitīvs (attiecīgi 0,4 un 6,2). Noskaņojuma uzlabojumu šajās nozarēs visvairāk ietekmējis pozitīvais uzņēmumu aktivitātes vērtējums pēdējos trīs mēnešos, kuros ietilpst Ziemassvētku iepirkšanās periods. Turpretī degvielas mazumtirgotāju, kā arī automobiļu detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā noskaņojuma rādītāji janvārī ir negatīvi (attiecīgi – 14,4 un – 2,1).

Janvārī 24 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru minējuši attiecīgi 28 % un 17 % mazumtirgotāju. Mazumtirdzniecībā vienmēr aktuālo konkurenci kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 42 % mazumtirgotāju. Šis rādītājs jau decembrī bija sasniedzis augstāko vērtība kopš 2021. gada septembra, bet janvārī pieaudzis vēl par vienu procentpunktu. 20 % respondentu atzīmējuši, ka to darbību ietekmē dažādi citi ierobežojošie faktori, piemēram, inflācija, ģeopolitiskā situācija un tās izraisītā nestabilitāte.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs jau trešo mēnesi pēc kārtas

Pakalpojumu sektorā 2023. gada janvārī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 4,3, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar decembri, ir uzlabojies par 1,5 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem vairākās pakalpojumu nozarēs janvārī uzņēmēju noskaņojums būtiski uzlabojies. Piemēram, izmitināšanā, ēdināšanā, iznomāšanā un ekspluatācijas līzingā, kā arī reklāmas pakalpojumos noskaņojuma rādītāji, salīdzinot ar decembri, pieauguši par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Turpretī apsardzē, ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, kā arī radio un televīzijas programmu izstrādē un apraidē uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies par 10 līdz 11 procentpunktiem. Kopumā janvārī noskaņojums uzlabojies 22, bet pasliktinājies 8 pakalpojumu apakšnozarēs. Visoptimistiskākie bijuši uzņēmēji kino un video filmu, televīzijas programmu un skaņu ierakstu producēšanā (29,9), bet vispesimistiskākie – gaisa transporta nozarē (- 35,2).

Savukārt 34 % pakalpojumu sektora respondentu janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. Salīdzinot ar decembri, to īpatsvars ir pieaudzis par 1 procentpunktu. 20 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja darbaspēka trūkums. Savukārt nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru janvārī atzīmējuši 31 % pakalpojumu sektora uzņēmēju, un to īpatsvars, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi pieaudzis par 6 procentpunktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2021. gada marta.

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies

Pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs būvniecībā janvārī bija – 11,4, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 2,7 procentpunktiem.

Janvārī, salīdzinot ar decembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 26,7 procentpunktiem uzlabojies novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, kā arī par 3,4 procentpunktiem palielinājies novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni. Konfidences rādītājs janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis visās būvniecības apakšnozarēs – inženierbūvniecībā par 21,9 , ēku būvniecībā par 14,0, bet specializētajos būvdarbos par 4,0 procentpunktiem.

Būvniecības aktivitāti janvārī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi (norādīja 42,9 % respondentu) un nepietiekams pieprasījums (35,7 % respondentu). Darbaspēka trūkumu kā ierobežojošo faktoru norādījuši 23,1 %, bet materiālu vai iekārtu trūkumu – 7,9 % respondentu. Finansiālas grūtības un citu faktoru ietekmi norādīja attiecīgi 13,9 % un 7,3 % respondentu (pārsvarā minēts būvmateriālu cenu kāpums un karš Ukrainā). Savukārt 16,0 % uzņēmēju norādīja, ka būvaktivitāti neierobežo nekādi faktori.

Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums zem nulles kopš pagājušā marta

Pēc sezonāli koriģētiem datiem apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs janvārī bija – 7,4. Salīdzinot ar decembri, tas pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, konfidences rādītāji pieauguši pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs – koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 10,2 procentpunktiem), pārtikas produktu ražošanā (par 5,3 procentpunktiem) un gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 6,5 procentpunktiem).

Uzņēmēju noskaņojums pasliktinājies mēbeļu ražošanā (par 3,5 procentpunktiem), elektrisko iekārtu ražošanā (par 4,1 procentpunktu), kā arī poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 4,6 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. No tām janvārī, salīdzinot ar decembri, 19 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, bet četrās nozarēs – samazinājums.

Nepietiekamu pieprasījumu un darbaspēka trūkumu kā ierobežojošu faktoru janvārī minējuši attiecīgi 44,4 % un 16,4 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Savukārt materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmējuši 14,9 %, bet finansiālas grūtības 13,2 % respondentu. 24,2 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā janvārī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

2023. gada janvārī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 93,63, (iepriekšējā mēnesī – 92,7). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Lai arī trešdaļa Baltijas valstu lielo uzņēmumu ir pozitīvi noskaņoti savās prognozēs par biznesa vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopējā piesardzība aug un uzņēmējdarbības vides vērtējums krītas, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. Vienlaikus aptaujā sniegtās atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību par uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem.

No visām Baltijas valstīm šobrīd finansiāli stabilāk jūtas Latvijas komersanti – teju trīs ceturtdaļas lielo uzņēmumu savu finansiālo stāvokli raksturo kā labu (64%) vai ļoti labu (9%). Salīdzinoši Lietuvā tie ir 67%, bet Igaunijā – 56% lielo uzņēmumu.

“Ekonomikas atgūšanās ir ļāvusi nostiprināt savas finanšu pozīcijas. Līdz ar to vairums uzņēmumu savu šā brīža finansiālo situāciju novērtē labvēlīgi, lai arī, salīdzinot ar pagājušo gadu, vērtējums ir pazeminājies. Izteiktāk tas redzams starp Igaunijas uzņēmējiem, kur pozitīvo vērtējumu īpatsvars samazinājies par 19 procentpunktiem, kam seko Lietuva ar samazinājumu par 13 procentpunktiem, tad Latvija, kur labvēlīgo vērtējumu skaits samazinājies par 10 procentpunktiem,” aptaujas rezultātus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Nākotnes perspektīva

Prognozējot komercdarbības vides attīstību nākamajos 12 mēnešos, kopumā trešdaļa Latvijas lielo uzņēmumu to vērtē kā labu (28%) vai ļoti labu (4%). Salīdzinoši pozitīvāks vērtējums ir Igaunijā – 31% labi un 8% ļoti labi, savukārt negatīvāk raugās Lietuvas lielo uzņēmumu finanšu direktori, no kuriem 23% nākotnē raugās pozitīvi, bet 3% – ļoti pozitīvi.

“Ņemot vērā ekonomikas perspektīvu vājināšanos, nav pārsteigums, ka arī lielo uzņēmumu finanšu direktoru skatījums uz nākamā gada uzņēmējdarbības nosacījumiem ir pasliktinājies. Ir pieaugusi piesardzība, rēķinoties, ka makro vides vājināšanās ietekmēs arī viņu pārstāvēto uzņēmumu darbību. Viskrasāk vērtējums ir pasliktinājies Lietuvā, tomēr tendences visās trijās valstīs ir līdzīgas. Sarucis optimistisku vērtējumu īpatsvars, bet pieaudzis to īpatsvars, kas sagaida viduvēju vai ne pārāk labvēlīgu biznesa vides attīstību,” skaidro Ints Krasts.

Lielākie izaicinājumi

“Pašreizējais ekonomikas perspektīvu risku pieaugums atspoguļojas uzņēmumu piesardzības kāpumā un uzņēmējdarbības vides vērtējumu kritumā, kaut kopumā uzņēmumu finanšu direktoru atbildes norāda uz samērā stabilu pārliecību attiecībā uz uzņēmumu spēju tikt galā ar gaidāmajiem izaicinājumiem, turklāt izaicinājumu klāsts Baltijas uzņēmumiem šogad ir paplašinājies,” uzsver Ints Krasts.

Starp nozīmīgākajiem riskiem dominē ģeopolitiskā situācija. Izteiktāk par to satraucas Igaunijas lielie uzņēmumi (64%), kam seko Latvija (62%) un Lietuva (60%).

Latvijā nedaudz negatīvāk tiek novērtēts pieaugošo izejmateriālu cenu pieauguma risks, ko kā izaicinājumu min 63% Latvijas lielo uzņēmumu. Šo risku kā otro svarīgāko ir norādījuši Lietuvas uzņēmēji (55%), bet Igaunijas – kā trešo aktuālāko (50%).

Latvijas lielo uzņēmumu pārstāvji kā trešo nozīmīgāko izaicinājumu min darbinieku izmaksu kāpumu, proti, to kā galveno risku raksturo 45% lielo uzņēmumu finanšu direktoru. Savukārt Lietuvā to kā galveno izaicinājumu atzīst 47%, bet Igaunijā – 47% lielo uzņēmumu finanšu direktoru.

Vienlaikus Ints Krasts norāda, ka pēc veiksmīgas atgūšanās pēc Covid krīzes Baltijas valstu ekonomiku izaugsme palēninās, un tuvākajos ceturkšņos, visticamāk, piedzīvos arī lejupslīdi. Ekonomiku sagaida sarežģīts posms. To, cik ilgstošs tas būs, primāri noteiks situācija Eiropas enerģijas tirgū šī gada beigās un 2023. gada sākumā. Lai arī negatīvo scenāriju iespējamības risks ir ļoti augsts, sagaidāms, ka ekonomikas stabilizēšanās varētu nostiprināties gada otrajā pusē. Tam par pamatu būs inflācijas tempu normalizēšanās un enerģijas piegāžu stabilizēšana.

Salīdzinot ar saviem Baltijas kaimiņiem, vienmēr esam izskatījušies mazāk uzņēmīgi, un tā ir patiesība – absolūts vairākums (95%) Latvijas iedzīvotāju neplāno uzsākt savu biznesu – liecina aptauja, ko veica talantu piesaistes aģentūra Nextra un pētījumu aģentūra Norstat Latvija. Uzņēmīgākie Latvijas iedzīvotāji dzīvo Pierīgā: Mārupē, Babītē, Jūrmalā, Baložos, Ogrē, Olainē utt. «Ābols no ābeles tālu nekrīt, vēsta teiciens. Ņemot vērā, ka starp jauniešiem līdz 29 gadu vecumam ir divreiz vairāk sava biznesa uzsākt gribētāju nekā starp citām vecuma grupām (10%), var pieņemt, ka viņu piemērs ir vecāki vai tuvākie radinieki un draugi», – komentē Evija Šalte, cilvēkresursu jomas eksperte, talantu piesaistes aģentūras Nextra izveidotāja.

Bizness – vientuļniekiem. Starp vecākiem cilvēkiem (no 30 līdz 49 gadiem) par sava uzņēmuma dibināšanu aizdomājas 6%, bet starp tiem, kas ir vecumā no 50 līdz 59 gadiem – 5%. Tikai 1% aptaujāto vecākajā vecuma grupā vēlas uzsākt savu biznesu. «Vērojama arī tendence, ka neprecētie cilvēki biežāk vēlas uzsākt savu biznesu, taču tas, manuprāt, ir saistīts ar vecumu, jo uz uzņēmējdarbību tiecas cilvēki, kas ir jaunāki par 29 gadiem», piebilst E. Šalte. Tajā pašā laikā šķirto un atraitņu statusā esošo Latvijas iedzīvotāju vidū uzņēmējdarbību uzsākt vēlas vien 3% – trīs reizes mazāk nekā neprecēto vidū.

Jo lielāka alga – jo lielāka vēlme uzsākt savu lietu. Pētījuma dati rāda, jo lielāka alga, jo vairāk cilvēks tiecas turpināt savu karjeru jau uzņēmējdarbības jomā: piemēram, starp tiem, kas pelna no 1251 līdz 1500 eiro, 12% vēlas uzsākt savu biznesu, bet starp tiem, kas pelna no 551 līdz 750 eiro, – tikai 2%. «Tas ir diezgan likumsakarīgi. Sasniedzis karjeras virsotnes, cilvēks aizdomājas – kas tālāk? Un dažiem atbilde slēpjas nevis darbavietas vai nozares nomaiņā, bet gan savas lietas uzsākšanā», – komentē personāla atlases eksperte.

Patiesi, pētījums parādīja, ka par savu biznesu visbiežāk aizdomājas tie, kas pašlaik nestrādā, vai gluži otrādi – jau tagad darbojas kā vadītāji. «Līdz ar to starp bezdarbniekiem, kuri meklē darbu, sava biznesa gribētāji ir divas reizes vairāk nekā vidēji starp Latvijas iedzīvotājiem. Bet nestrādājošo vai darbu nemeklējošo vidū – veselas 3 reizes vairāk – attiecīgi 12% un 17% pret 5%. Salīdzinoši biežāk par savu uzņēmumu aizdomājas pakalpojumu un tirdzniecības sfēras darbinieki (8%) un vadītāji (8%). Tas skaidrojams ar to, ka pakalpojumu sfēras darbinieku profesijas bieži ir frizieri, manikīra un pedikīra speciālisti, vizāžisti, masieri un līdzīgu jomu pārstāvji – viņiem darbs sev ļoti bieži ir loģisks solis pēc perioda, kas nostrādāts skaistumkopšanas salonā. Runājot par vadītājiem, pēc vadītāja pieredzes iegūšanas nereti rodas ambīcijas izveidot savu lietu, jo viņiem jau ir atbilstoša pieredze un zināšanas, un viņi vēlas augt tālāk», – skaidro E. Šalte, piebilstot, ka visbiežāk komforta zonā «aizsēžas» kvalificēti speciālisti: viņi ir pietiekami izglītoti, lai nopelnītu labu algu, bet visticamāk nepietiekami ambiciozi, lai vadītu uzņēmumu, tāpēc viņu vidū tikai 3% aptaujāto vēlas dibināt savu uzņēmumu.

Zīmīgi arī tas, ka, jo lielāka mājsaimniecība, jo lielāka vēlme uzsākt uzņēmējdarbību: starp tiem, kas dzīvo vieni, 6% vēlas uzsākt biznesu, starp tiem, kas dzīvo divatā, – 4%, bet starp mājsaimniecībām ar 5 un vairāk cilvēkiem – 8%. Vēl izteiktāka šī attiecība ir saistībā ar bērnu skaitu – starp tiem, kam bērnu nav vai ir viens bērns, biznesu vēlas uzsākt 5%, bet starp tiem, kam ir trīs bērni – jau 13%.

«Tomēr aptauja parāda, ka mūsu valstī nav pietiekami daudz uzņēmēju, – rezumē eksperte, – Ceru, ka nākotnē šī tendence uzlabosies, un būsim drosmīgāki uzsākt uzņēmējdarbību, jo plaukstošs bizness ir – obligāts valsts un ekonomikas attīstības priekšnoteikums», – apstiprina eksperte, piebilstot, ka uzņēmējdarbības attīstībai, protams, ļoti svarīga ir labvēlīga vide – valsts atbalsts, stabilitāte, caurspīdīga nodokļu politika un saprotami likumi.

Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji. Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam – līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Lai atbalstītu savus darbiniekus šajā finansiāli smagajā laikā, uzņēmēji vismaz par 10% palielinājuši strādājošo algas. Tajā pašā laikā iepirkumu un pasūtījumu skaits būtiski samazinājies un parādās recesijas draudi ar ekonomikas «atdzišanas» pazīmēm. «Valdība jau augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem granta veidā tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums par periodu no šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim, paredzot tam valsts budžeta līdzekļus 50 miljonus eiro apmērā. Diemžēl šim atbalstam vēl nav saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas. Jācer, ka tas notiks drīz, jo augstās energoresursu cenas vēl vairāk mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā,» piebilda I.Kanaška.

Ilgtermiņā domājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, LTRK ir sagatavojusi rekomendācijas politisko partiju ekonomikas programmām 1.oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām. Tajās uzņēmēji iekļāvuši 26 punktus, kuru realizācija palīdzētu uzņēmējdarbības attīstībai un valsts ekonomiskajai izaugsmei. «Vēlamies, lai valdība uz uzņēmējiem raudzītos kā uz profesionāliem padomdevējiem un līdzvērtīgiem partneriem. Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkresursiem, tostarp darbaspēka trūkumam, un enerģētikai,” svarīgākos rekomendāciju punktus iezīmēja LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Biznesa klubā piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš iepazīstināja ar uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā, īpaši uzsverot, ka Bauskas novads ir Latvijas «maizes klēts». Pašvaldības vadītājs, runājot par uzņēmējdarbības attīstību, lielas cerības liek uz iecerēto «Rail Baltica» projektu, kas sekmēs loģistikas jautājumus, tajā skaitā pieslēgumus novadā attīstītajiem biznesa parkiem.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar AS “Rietumu Banka” organizētajā diskusijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros, reģiona valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji tiekoties pārrunāja notiekošo Krievijas karu Ukrainā un energoresursu pieejamību, kas šobrīd ir Eiropas ekonomikas galvenie izaicinājumi, kā arī neatkarību no Krievijas resursiem un nepieciešamību veicināt savstarpēju sadarbību.

20. jūnijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros norisinājās reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvju diskusija “Reģionālās drošības nodrošināšana, izmantojot transporta, enerģētikas un infrastruktūras tīklus: kameru loma tajā”, kurā galvenais uzsvars bija energoresursu un ražošanas izejvielu pieejamība, Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme un ekonomiku, infrastruktūras risinājumi, neatkarības no Krievijas veicināšana un sadarbība Eiropas ekonomikas stiprināšanai. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres vadītājs Bens Baters (Ben Butters) un Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs.

Šobrīd pasaulei ir izaicinājumu pilns laiks, pastāvot ekonomiskiem un drošības draudiem, bet izaicinājumi nozīmē arī jaunas iespējas un krīzes potenciālu nepieciešams izmantot. Eurochambres izpilddirektors Bens Baters uzsvēra: “Atslēgas vārds ir sadarbība. Transporta, enerģētikas, infrastruktūras jomā. Nevienu no šī brīža problēmām nevar atrisināt nacionālā līmenī, izolējoties no citām valstīm. Sadarbība Eiropā ir kritiski svarīga.” Turklāt, sadarbībai jābūt ne tikai starp valstīm, bet arī katras valsts iekšienē – starp valdību un uzņēmējiem.

Energoresursu cenu un pieejamības problēmas šobrīd Eiropā ierindojas pirmajā vietā. Jau pagājušā gada rudenī Eiropas uzņēmēji sāka bažīties par straujo energoresursu cenu kāpumu. Pēc kara sākuma Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī to pieejamība būs izaicinājums. Svarīgi arī, lai zaļās enerģijas mērķi un risinājumi ir reāli un sasniedzami. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka enerģētikas jautājums šobrīd svarīgākais un nepieciešami ātri un pārdomāti risinājumi.

Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme uz drošību un ekonomiku pasaulē nav noliedzama. Šobrīd ir apdraudēta ne tikai militārā, bet arī pārtikas, enerģētikas, transporta un resursu drošība. Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs par šī brīža ekonomisko situāciju: “Ukrainai ir liela nozīme ne tikai Eiropas, bet arī Melnās jūras reģiona ekonomikā. Ukraina ir liela valsts ar lielām ostām, bagāta ar dabas resursiem. Krievijas uzsāktā kara laikā ir izpostīti daudzi reģioni, iznīcināti lieli uzņēmumi un rūpnīcas, 40% uzņēmēju ir bijuši spiesti pārtraukt savu darbu – tas atstāj lielu ietekmi uz pasaules ekonomiku.” Šī brīža situācija ar bloķētajām Ukrainas ostām liek arī domāt par jauniem un daudzveidīgiem tirdzniecības ceļiem Eiropā. Tāpat arī par infrastruktūras attīstību – gan transporta, gan digitālās. Kara apstākļos vilcināšanās nav pieļaujama.

Pasākuma otrajā daļā Trīs jūru iniciatīvas reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji diskutēja par kameru ietekmes palielināšanu un dialoga veicināšanu ar valstu valdībām un uzņēmējiem. Kā arī par dažādiem atbalsta instrumentiem Eiropas uzņēmējiem.

Pēc ārkārtējās situācijas beigām – sākot ar 1. martu – vairs nebūs nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, lai darbinieks varētu veikt darbu. Taču dažās nozarēs, kur darbs ir saistīts ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, kura rezultātā iespējami nopietni Covid-19 uzliesmojumi, kā arī ņemot vērā to, ka šie darbinieki nodrošina sabiedrībai būtiskus pakalpojumus, kuru nepārtrauktība ir nozīmīga, prasība par sertifikāta nepieciešamību būs obligāta vēl mēnesi.

To paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, kas otrdien, 15. februārī, pieņemti valdības sēdē.

“Ir pienācis laiks atcelt vakcinācijas pienākumu darbiniekiem, jo īpaši – privātajā sektorā. Tādēļ lielākā daļa darba devēju, jau sākot ar 1. martu, varēs nodarbināt darbiniekus arī tad, ja viņiem nav vakcinācijas un pārslimošanas sertifikāta. Līdz ar to šāda prasība vairs nav jāietver arī darba sludinājumos. Latvijā apstākļi ir būtiski mainījušies, Lietuvā un Igaunijā šādas prasības arī nav. Svarīgi, ka tās tagad būs papildu darba rokas Latvijas ekonomikai, kas ir tik ļoti nepieciešamas. Valstij vispār pēc iespējas mazāk būtu jāiejaucas privātā sektora regulācijā, “ uzskata labklājības ministrs Gatis Eglītis.

Līdz 1. aprīlim vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamība saglabāsies kā prasība darbam izglītības iestādēs, ilgstošās sociālās aprūpes centros un ārstniecības iestādēs. Tas būs vajadzīgs arī darbiniekiem, kuri saskaras ar klientiem publiskajā sektorā un vietās, kur noteikta Covid-19 sertifikātu lietošana. Pārējos gadījumos sertifikāta nepieciešamību noteiks darba devējs.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā pasākumā Vidzemes biznesa diena, kas norisinājās 8. februārī, diskutēja par izaicinājumiem un iespējām, ar ko šajā gadā nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Pasākumu atklāja LTRK prezidents Aigars Rostovskis un Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kā galvenos 2022. gada izaicinājumus uzņēmējdarbībā iezīmējot enerģētikas straujā cenu kāpuma radīto krīzi, darbu Covid-19 izplatības apturēšanai ieviesto ierobežojumu apstākļos un strauji pieaugošo inflāciju. Valmieras novada domes vadītājs, uzsverot pašvaldības un privātā sektora sadarbības nozīmi, informēja arī par dažādām atbalsta iespējām gan jaunajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas novadā jau strādā.

Runājot par šī gada izaicinājumiem ekonomikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmēja Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi un nepieciešamību pielāgoties apstākļiem, nodrošinot darbības nepārtrauktību un ekonomikas atkopšanos. Otrs lielākais izaicinājums ir inflācija un piegāžu ierobežojumi izejvielu un resursu trūkuma dēļ. Kā aktuāla problēma šogad iezīmējas saspringtā situācija darba tirgū, kur vērojams aizvien pieaugošs kvalificēta darbaspēka trūkums. U. Rutkaste norādīja arī uz būvniecības izmaksu sadārdzināšanos un iespējamu būvniecības sektora pārkaršanu. Tāpat arī ģeopolitiskie saspīlējumi var radīt negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Kā vidēja termiņa izaicinājums, tika atzīmēta nepieciešamība kāpināt investīcijas.

Uzņēmēju ieskatā, kā galvenā vidēja termiņa prioritāte ir produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālas izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksporta attīstībai, ar mērķi 2027. gadā sasniegt eksporta apjomu 27 miljardu eur apmērā. Savukārt, Eiropas Savienības finansējuma prioritārās jomas ir digitālā transformācija, produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana un klimats, energoefektivitāte. Iepazīstinot klātesošos ar nacionālās industriālās politikas prioritātēm un atbalsta iespējām tautsaimniecības attīstībai, ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem atbalstiem tautsaimniecības attīstībai ir finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šim mērķim paredzēti 100 milj. eur izmaksai grantu veidā.

Viennozīmīgi, arī Eiropas Savienības vides un ilgtspējas mērķu ieviešana, ģeopolitisko situāciju un iespējamās sankcijas, atjaunošanas un noturības mehānisms, ERAF finansējums digitālās transformācijas un produktivitātes virzienā, nodokļu politika un Covid-19 ierobežojumi un to sabalansēšana būs šī gada izaicinājumi uzņēmējdarbība, atzīmēja LTRK Padomes locekle, Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa.

Noslēgumā dalībnieki diskutēja par izglītības nozīmi darba tirgū un labklājības celšanā, un veicamajiem pasākumiem izglītotā darbaspēka motivēšanai palikt strādāt Latvijā.

Vides, sociālie un pārvaldības (ESG) faktori arvien vairāk tiek iekļauti investīciju stratēģijās. PwC pētījumā secināts, ka aptaujātajiem investoriem ESG šobrīd ir kļuvis par izšķirošu faktoru. Gandrīz puse aptaujāto investoru (49%) pauž gatavību aiziet no uzņēmumiem, kas neveic pietiekamus pasākumus ESG jomās, savukārt lielākais vairums aptaujāto investoru (79%) uzskata uzņēmuma attieksmi pret ESG riskiem un iespējām kā būtisku faktoru investīciju lēmumu pieņemšanai šajos uzņēmumos.

Aptaujā PwC 2021 Global Investor ESG Survey ir apkopoti viedokļi, ko izteikuši 325 investori no visas pasaules, tajā skaitā ieguldījumu pārvaldnieki un analītiķi no investīciju un brokeru kompānijām, kā arī investīciju bankām. Pētījuma ietvaros, globālā mērogā tika veiktas arī 40 padziļinātās intervijas ar investoriem un analītiķiem, kuru pārvaldībā esošie aktīvi kopā pārsniedz 11,6 triljonus ASV dolāru.

Lai gan liela daļa investoru plāno rīkoties, ja uzņēmumi nepietiekami risinās ESG jautājumus, bet tajā pašā laikā lielākā daļa aptaujāto investoru arī apgalvo, ka nevēlas, lai uzņēmumā īstenotie ESG pasākumi būtiski (ja vispār) ietekmētu ieguldījumu atdevi. Lielākā daļa investoru (81%) apgalvo, ka ESG mērķu sasniegšanai ir gatavi akceptēt ieguldījumu atdeves samazinājumu, kas nepārsniedz vienu procentpunktu, taču gandrīz puse investoru (49%) neakceptētu nekādu peļņas kritumu.

Pētījums liecina, ka investori vienlaikus koncentrējas gan uz īstermiņa rezultātiem, gan ilgtermiņa jautājumiem, kas viņu investīcijām var radīt gan riskus, gan iespējas. Investori uzskata, ka ESG ir jābūt uzņēmuma stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai, bet izdevumiem ESG jomā ir jābūt pamatotiem, sniedzot uzņēmumam gan stratēģiskos ieguvumus, gan mazinot tā riskus. Ja investori neredzēs šādu kombināciju, tad tie nekavējoties rīkosies – galu galā investori var arī izstāties no uzņēmuma un ieguldīt citur.

Pieaug nefinanšu jeb ilgtspējas pārskatu nozīme

Investori arvien vairāk vēlas saņemt informāciju no uzņēmumiem par to mērķiem ESG jomā. 83% aptaujāto investoru uzskata, ka ir svarīgi, lai uzņēmumi savos ESG pārskatos sniegtu detalizētu informāciju par progresu ESG mērķu sasniegšanā. Bažas rada tas, ka vidēji tikai trešdaļa investoru uzskata, ka līdz šim publicēto ESG pārskatu kvalitāte ir pietiekama. Investori vairāk uzticas tādiem ESG pārskatiem, kuri satur ārēja eksperta apliecinājumu. 79% aptaujāto investoru apgalvo, ka vairāk uzticas ESG informācijai, kas ir apliecināta, un 75% uzskata, ka ir svarīgi pārskatos iekļautajiem ESG rādītājiem nodrošināt neatkarīgu ārēju apliecinājumu.

Aptaujā arī secināts, ka investori ļoti novērtētu vienotu ESG pārskatu sagatavošoanas standartu, kas noteiktu atklājamos ESG rādītājus un to aprēķināšanas jeb noteikšanas kārtību. Gandrīz trīs ceturtdaļas investoru (74%) piekrīt, ka, ja uzņēmumi piemērotu vienotu ESG pārskatu standartu, tad investīciju lēmumus būtu iespējams balstīt jau daudz precīzākā informācijā, un līdzīgs skaits investoru (73%) uzskata, ka ir svarīgi spēt salīdzināt ESG rādītājus starp uzņēmumiem, kas savukārt būtu iespējams, ja ESG pārskatu sagatavošanā tiktu izmantots vienots standarts.

“Aptauja norāda, ka investori saskata ieguvumus no vienotu globāli saskaņotu ilgtspējas pārskatu standartu ieviešanas. Bez šādiem globāliem standartiem investoriem ir grūti novērtēt ESG rādītājus un tos pilnvērtīgi iekļaut investīciju stratēģijās. Arī uzņēmumiem, kuri vēlas ne tikai veikt darbības ESG jomās, bet arī spēt novērtēt sasniegtos rezultātus un sagatavot kvalitatīvus ESG pārskatus, ir svarīgi skaidri kritēriji un vienota sistēma. Jau šobrīd uzņēmumiem, lai reaģētu uz investoru prasībām, būtu pārdomāti jāizvēlas piemērotākie no esošajiem standartiem,” norāda PwC Latvija ilgtspējas pakalpojumu vadītāja Maija Orbidāne.

Klimata joma aptaujātajiem investoriem ir butiskākais ESG faktors – 1. līmeņa (no īpašumā esošiem vai kontrolētiem avotiem) un 2. līmeņa (netiešās emisijas, ko rada, piemēram, uzņēmuma patērētā elektroenerģija, apkure, dzesēšanas sistēmas u.tml.) siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana ir investoru visbiežāk (65%) minētais ESG faktors, kas uzņēmumiem jāprioritizē. Turklāt 82% investoru uzskata, ka ir svarīgi, lai ESG pārskati sniegtu vides saistību pamatojumu kopā ar detalizētiem izpildes plāniem. Citi prioritāri ESG faktori ir darbinieku veselība un darba drošība (44%), kā arī darbinieku un vadītāju dažādības, vienlīdzības un iekļaušanas uzlabošana (37%).

Pēc aptaujāto investoru domām ESG stratēģijai būtu jāsākas uzņēmuma vadības līmenī. Liela daļa investoru (82%) uzskata, ka ESG faktori ir jāiestrādā uzņēmuma stratēģijā, un ar lielu pārsvaru (66%) aptaujas dalībnieku ir pārliecināti, ka ESG jautājumi tiek risināti, ja par šo jomu atbild kāds no augstākā līmeņa vadītājiem. Vairāk nekā puse šo aptaujas dalībnieku (53%) uzskata, ka tam jābūt uzņēmuma vadītājam.

Emma Koksa (Emma Cox), globālā klimata līdere, PwC Lielbritānija: “ESG ir jābūt uzņēmuma stratēģijas neatņemamai sastāvdaļai. Augstākā līmeņa vadības attieksme palīdz uzsvērt ESG nozīmi visā uzņēmumā. Lai demonstrētu ESG apņemšanos un rādītājus, pārskatu sniegšanā ir nepieciešama visaptveroša pieeja, sadarbojoties ilgtspējas, riska un finanšu pārskatu komandām. Visbeidzot, šis pētījums liecina – lai izpildītu investoru prasības, uzņēmumiem jāvērtē savi ESG rādītāji tikpat nopietni, kā tie nosaka un vērtē citus sava biznesa un finanšu rādītājus.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada decembrī, vērtībām joprojām saglabājoties negatīvām, nedaudz uzlabojās mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, rūpniecībā saglabāja stabilitāti, bet būvniecībā uzņēmēju noskaņojums turpināja pasliktināties, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus1. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -1,2. Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs uzlabojies par 2,8 procentpunktiem. Noskaņojuma rādītāji ir negatīvi gandrīz visās mazumtirdzniecības apakšnozarēs. Samazinājums, salīdzinot ar novembri, bijis gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītāji noslīdējuši attiecīgi līdz -8,2 un -20,1. Vispesimistiskāk decembrī bija noskaņoti degvielas mazumtirgotāji (-34,8). Turpretī automobiļu tirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, būtiski pieaudzis un sasniedzis pozitīvu vērtību (5,6), bet automobiļu detaļu tirdzniecībā, remontā un apkopē samazinājies par četriem procentpunktiem un jau otro mēnesi pēc kārtas ir negatīvs (-13,9).

Decembrī 16 % mazumtirgotāju atzīmējuši, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Šis rādītājs būtiski nemainās jau trīs mēnešus pēc kārtas. Savukārt 45 % mazumtirgotāju norāda, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo Covid-19 ietekme, šis rādītājs, salīdzinot ar novembri, samazinājies par 5 procentpunktiem.

Arī pakalpojumu sektorā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies, taču konfidence joprojām ir negatīva (-0,7). Salīdzinot ar novembri, šis rādītājs pieaudzis par 1,8 procentpunktiem. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras, un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas, sezonas ietekmes un tā, cik lielā mērā Covid-19 pandēmija ietekmē nozari. Uzņēmēju noskaņojums turpina būtiski pasliktināties izmitināšanas nozarē, kur konfidence, salīdzinot ar novembri, samazinājusies vēl par 15 procentpunktiem, sasniedzot -65,0, kas ir decembra viszemākais rādītājs pakalpojumu sektorā. Ievērojams samazinājums par 20 procentpunktiem arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos, kur no marta līdz novembrim uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, bet decembrī konfidence noslīdējusi zem nulles (- 20,9). Savukārt visoptimistiskākie Ziemassvētku mēnesī bijuši noslogotie pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (35,8). Kopumā decembrī noskaņojums bija pozitīvs deviņās no 30 apsekotajām pakalpojuma sektora apakšnozarēm.

29 % pakalpojumu sektora respondentu decembrī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. To īpatsvars, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 2 procentpunktiem. To respondentu īpatsvars, kuri norāda, ka Covid-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, jau trešo mēnesi saglabājas stabils 28 % līmenī.

Konfidences rādītājs būvniecībā 2021. gada decembrī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,3 (salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, samazinājums par 0,7 procentpunktiem), un to ietekmēja uzņēmēju negatīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums, kā arī pesimistiskāks noskaņojums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs samazinājās ēku būvniecībā un specializētajos būvdarbos, bet nedaudz uzlabojās inženierbūvniecībā.

Decembrī būvniecības nozari visvairāk ietekmēja slikti laika apstākļi (norādījuši 43 % respondentu, kas ir divas reizes vairāk nekā iepriekšējā mēnesī).

Tāpat kā novembrī otrs visbiežāk norādītais uzņēmumu darbību ierobežojošais faktors bija nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 29 % aptaujāto uzņēmēju). Covid-19 negatīvo ietekmi decembrī atzīmējuši 8 % uzņēmumu, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par trim procentpunktiem. 12 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori (salīdzinot ar 2020. gada decembri, samazinājums par 14 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -1,7 (pieaugums par 0,2 procentpunktiem salīdzinājumā ar novembri), un to ietekmēja uzņēmumu vadītāju nedaudz pozitīvākas prognozes sava uzņēmuma gaidāmajai ražošanas aktivitātei nākamajos trīs mēnešos. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana, dzērienu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, kā arī elektrisko iekārtu ražošana. Savukārt samazinājums bija poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā, gatavo metālizstrādājumu ražošanā, izņemot mašīnas un iekārtas, kā arī koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā.

Covid-19 ietekmi decembrī atzīmējuši 10 % apsekoto uzņēmumu (salīdzinot ar novembri, samazinājums par trim procentpunktiem). 30 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu saimniecisko darbību 2021. gada decembrī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

2021. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs bija 99,83, (iepriekšējā mēnesī – 98,0). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Saistībā ar Eiropas Zaļā kursa ieviešanu būs jāveic nozīmīgas investīcijas atjaunojamajos resursos, bet šā brīža situācija ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, uzņēmējus mudina domāt par robežām darba tirgus modifikācijā – šādi bija galvenie secinājumi Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļas organizētajā LTRK Vidzemes Biznesa dienas tiešsaistes pasākumā, kurā LTRK Vidzemes reģiona nodaļa bija uzaicinājusi piedalīties dažādu jomu ekspertus, lai rastu atbildes uz vairākiem Gulbenes novada uzņēmējus interesējošiem aktuāliem jautājumiem.

Virzoties uz Eiropas Zaļo kursu, gan uzņēmējus, gan pašvaldības sagaida lielas pārmaiņas, kurām ir jāsāk gatavoties jau šodien. Šī gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar visaptverošu likumdošanas paketi, kas ietekmēs ikvienu nozari – lauksaimniecību, mežsaimniecību, ražošanu u.c. “Eiropas Zaļais kurss paredz radikālu emisiju samazināšanu un pakāpenisku atteikšanos no fosilajiem resursiem, lai palielinātu enerģijas efektivitāti, vairotu enerģētisko neatkarību un uzlabotu dzīves kvalitāti, virzoties uz neto nulles emisijām jeb klimata neitralitāti 2050. gadā. Eiropā pēdējo 20 gadu laikā ir izdevies samazināt emisijas par vairāk kā 20%. Tās pašvaldības un uzņēmumi, kuri ir pieņēmuši tālredzīgus lēmumus, atsakoties no fosilo resursu izmantošanas, pārejot uz šķeldu un granulām, vai plašāk izmanto atjaunojamos resursus – vēja un saules enerģiju, zemes siltumu un citas tehnoloģijas, kas ļauj būt neatkarīgākiem no importētajiem fosilajiem resursiem, ir ieguvēji. Tas ir jautājums gan par ekonomisko, gan enerģētisko neatkarību. Zaļā kursa ietvaros paaugstināti energoefektivitātes standarti gan būvniecībā un transportā, gan citās nozarēs. Zaļais kurss ir pārmaiņu stratēģija, kuras mērķis ir paaugstināt mūsu dzīves kvalitāti,“ teica EK pārstāvniecības vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Viņš informēja, ka Latvijā emisijas uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši nelielas, zemākas par vidējiem ES radītājiem, krietni zemākas nekā Igaunijā, arī Lietuvā. Savukārt atjaunojamo resursu īpatsvars enerģijas ražošanā Latvijā ir salīdzinoši augsts – aptuveni 40%, kas ir vairāk nekā Latvijas kaimiņvalstīs. “Latvijas izejas pozīcijas virzībā uz Zaļā kursa ieviešanu nav sliktas, bet ir arī vairāki negatīvie aspekti, piemēram, investīcijas vēja enerģijā, kas ir desmit reizes mazākas nekā Lietuvā, un piecas reizes mazākas nekā Igaunijā. Vēja enerģijas ražošanā Latvijai ir labas perspektīvas, bet, ja meklējam Latviju Eiropas vēja enerģijas ražošanas kartē, tad to tur ir ļoti grūti atrast. Apzināmies vēja enerģijas ražošanas priekšrocības, bet tikai retais vēlas savas mājas pagalmā redzēt griežamies vēja rotoru,“ atzina M. Zemītis.

Pētījumi rāda, ka 53% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ir būtisks, bet Latvijā tā domā tikai 36% respondentu. “Daļai Latvijas iedzīvotāju ir maldīgs priekšstats, ka Latvija jau tā ir ļoti zaļa, tāpēc virzībā uz zaļo kursu būtu jādara mazāk nekā citām valstīm. Turklāt tāda klimata un enerģētikas politika, kāda Latvijā ir īstenota līdz šim, ierobežojusi investīcijas jaunos saules un vēja enerģijas projektos. Šis Gordija mezgls ir jāpārcērt. Protams, izaicinājumu netrūks, bet finansētāji, piegādātāji, patērētāji un akcionāri ilgtspējai nākotnē pievērsīs arvien lielāku uzmanību. Dati rāda, ka zaļš un ilgtspējīgs bizness šobrīd ir ne tikai mārketinga triks, bet reāla nepieciešamība, lai spētu konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem, samazinātu ilgtermiņa izmaksas un atstātu pēc iespējas mazāku oglekļa pēdu,“ secināja M. Zemītis.

Savukārt ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs aicināja uzņēmējus aizdomāties par robežām saistībā ar darba tirgus modifikācijām. “Piesaistīt darbiniekus šobrīd nebūtu nekāda problēma, ja vien var atļauties viņiem maksāt vairāk nekā citi, un arī nopelnīt. Ja uzņēmums ir spiests maksāt lielas algas, bet vairs nespēj nopelnīt, tad uzņēmums vairs nevar pastāvēt. Galvenais jautājums ir, kādu pievienoto vērtību rada uzņēmums? Pievienotā vērtība rodas tad, ja klienti ir gatavi vairāk maksāt par produktu vai pakalpojumu, vai uzņēmumam izdodas samazināt ražošanas pašizmaksas. Lielāka pievienotā vērtība rada iespēju maksāt lielākas algas un atrisināt darbaspēka problēmas,” skaidroja J. Ošlejs.

Latvijā uzņēmumam klājas labi, ja pievienotā vērtība uz vienu darbinieku ir virs 29 tūkstošiem eiro gadā. Veiksmīgākās nozares ir elektronika un optikas ražošana, kurā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo gadā ir 74 tūkstoši eiro. Tie var piesaistīt darbiniekus, jo var maksāt atalgojumu, kas ir ievērojami lielāks par vidējo valstī. Datorprogrammēšanas nozarē tie ir 29 tūkstoši eiro, kokrūpniecībā – 27 tūkstoši eiro. Vissliktāk klājas viesmīlības nozarē strādājošajiem restorāniem – 8 tūkstoši eiro uz vienu strādājošo gadā un tekstilrūpniecība – 11 tūkstoši eiro gadā.

“Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citam Eiropas valstīm, ļoti strauji pieaug preču pašizmaksa. To ietekmē augstā elektrības cena, īpaši ražošanā. Lai šo situāciju risinātu, mums būtu jāatgriežas pie jautājuma par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu,” sprieda J. Ošlejs. Tāpat, viņaprāt, produktivitātes un eksportspējas jaudu palielināšanai uzņēmumiem vajadzētu būtiski palielināt zinātnieku un pētnieku piesaisti.

LTRK Vidzemes Biznesa dienā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns informēja par biznesa uzrāvienu reģionā un vedināja uz pārdomām – vai robotizācija atrisinās darbaspēka un klimatneitralitātes izaicinājumus. Savukārt Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis pastāstīja par jaunumiem novadā, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš – par LTRK aktualitātēm, bet LTRK Vidzemes reģionālā padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA “Avoti SWF” valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš iepazīstināja ar Gulbenes novada uzņēmēju aktualitātēm.

Pēc ekspertu prezentācijām uzņēmējiem bija virkne jautājumu, galvenokārt, par darbaspēka piesaisti, tostarp no trešajām valstīm, un darbinieku pārkvalificēšanu. Izskanēja viedoklis, ka pieaugušo apmācību programmas nav gana efektīvas, kā arī daudzos uzņēmumos ir ļoti liels augsti kvalificētu darbinieku trūkums, kas spēj strādāt ar modernām tehnoloģijām.