Ārkārtējās situācijas laikā īpaši aktuāla ir trauksmes celšana darbavietā privātajā un publiskajā sektorā, lai novērstu apdraudējumus sabiedrības veselībai un labklājībai. Tāpēc Valsts kanceleja informatīvajā kampaņā “Darbinieks nav nieks” aicina iedzīvotājus celt trauksmi par valstī noteikto drošības pasākumu un ierobežojumu pārkāpumiem, kas varētu apdraudēt plašāku sabiedrību. Tikai visiem kopā rūpīgi ievērojot drošības pasākumus, mēs varēsim atgriezties tādā ikdienā, kādu to atceramies pirms pandēmijas.

“Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu iedzīvotāji biežāk vēršas Trauksmes cēlēju kontaktpunktā, lai konsultētos par iespējamiem apdraudējumiem sabiedrības veselībai, kas ir viena no Trauksmes celšanas likumā īpaši izceltajām jomām. Informējot darba devēju vai nepieciešamības gadījumā arī kompetento institūciju par valstī noteikto drošības pasākumu un epidemioloģiskās drošības prasību neievērošanu, trauksmes cēlēji var palīdzēt novērst draudus plašākai sabiedrībai,” trauksmes celšanas aktualitāti Covid-19 pandēmijas laikā skaidro Inese Kušķe, Valsts kancelejas Valsts pārvaldes politikas departamenta konsultante labas pārvaldības jautājumos. Vienlaikus viņa uzsver, ka trauksme ceļama arī par nodokļu nemaksāšanu vai par jebkādu citu prettiesisku, neētisku vai profesionāliem standartiem neatbilstošu rīcību darbavietā: “Diemžēl 2020. gads parādīja, ar kādām negatīvām sekām saskaras cilvēki, par kuriem darba devējs nav maksājis nodokļus – tiek liegtas vai samazinātas iespējas izmantot valsts atbalsta mehānismus, tāpēc aicinu neklusēt un ziņot par pārkāpumiem darbavietā. Mūsu katra rokās ir mainīt un vērst lietas uz labu.”

Lai gan iedzīvotāji Latvijā zina, ka ir izveidota trauksmes celšanas sistēma, un to izmanto, tomēr tikai katrs ceturtais trauksmes cēlēju ziņojums 2019. gadā atbilda trauksmes celšanas pazīmēm. Tāpēc Valsts kanceleja kampaņā skaidro trauksmes celšanas iemeslus, sistēmu un procesu, atgādinot, ka trauksmes celšanas mehānismi ir pieejami arī Covid-19 laikā, jo ziņojumu var nosūtīt pa pastu, iesniegt tiešsaistē trauksmescelejs.lv, pa e-pastu, iesniegumu parakstot ar elektronisko parakstu vai pašrocīgi, bet konsultācijas var saņemt telefoniski vai e-pastā.

No 2019. gada 1. maija, kad stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, paredzot mehānisma izveidi kompetento iestāžu informēšanai un trauksmes cēlēju aizsardzībai, līdz 2019. gada beigām saņemti 435 iesniegumi. No tiem par trauksmes celšanas būtībai atbilstošiem atzīti 119 – tātad tikai mazliet vairāk nekā ceturtā daļa. Sabiedrībā ir vēlme novērst dažādas nelikumības, par ko liecina 2020. gada novembrī veiktā iedzīvotāju aptauja*: 70% Latvijas iedzīvotāju gatavi iesaistīties, lai uzlabotu dzīvi Latvijā, taču vairāk nekā puse nezina, ko darīt, ja darbavietā novēroti pārkāpumi, kas apdraud sabiedrības intereses, un tikai katrs desmitais ir cēlis trauksmi par darbavietā novērotajām nelikumībām. 2020. gada statistika par saņemto iesniegumu skaitu un trauksmes celšanas būtībai atbilstošo ziņojumu īpatsvaru šobrīd tiek apkopota un tiks publicēta šī gada pirmajā ceturksnī.

Pilnīga izpratne par trauksmes celšanu Latvijā vēl jāveido: 8% aptaujāto atzīst, ka nezina, kas ir trauksmes celšana, bet 36% uzskata, ka trauksmes celšana ir ziņošana par personīgu interešu aizskārumu vai nesaskaņām darbavietā, par draugu, paziņu, kaimiņu vai kolēģu interešu aizskārumu. Tomēr Trauksmes celšanas likums neattiecas uz privātu nesaskaņu risināšanu vai personisku interešu aizsardzību.

Trauksmi var un vajag celt! Celt trauksmi – tas nozīmē neklusēt, ja darba vidē sastopamies ar sabiedrības intereses aizskarošiem pārkāpumiem, bet atkarībā no situācijas vērst uz to darba devēja, atbildīgo valsts institūciju vai, tiem nereaģējot, piemēram, žurnālistu uzmanību. Trauksmes celšanas galvenais uzdevums nav sodīt, bet iespējami efektīvi reaģēt uz pārkāpumu un savlaicīgi problēmu novērst, iesaistoties sabiedrībai.

Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk trauksmi var un vajag celt par tādiem pārkāpumiem kā korupcija (90%), amatpersonu bezdarbība, nolaidība vai dienesta stāvokļa izmantošana (87%) un valsts naudas vai mantas izšķērdēšana (86%). Par to liecina arī trauksmes cēlēju ziņojumu raksturs: pērn visvairāk – 36 iesniegumi – nonākuši Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs saņēmis 18 iesniegumu, Valsts darba inspekcija – 8, bet Iepirkumu uzraudzības birojs – 7 iesniegumus, kas atbilst trauksmes celšanas pazīmēm. Joma, kurā visbiežāk tiek celta trauksme, ir izvairīšanās no nodokļu samaksas – gandrīz trešā daļa jeb 30,7% gadījumu.

Viens no kampaņas mērķiem ir rosināt biežāk primāri izmantot iekšējo trauksmes celšanas mehānismu. Tādam kopš 2019. gada 1. maija jābūt visās iestādēs, kā arī uzņēmumos un citās organizācijās privātajā sektorā, kuros ir vismaz 50 darbinieku. Kā liecina aptauja, iekšējo trauksmes celšanas mehānismu šobrīd izmantotu katrs ceturtais. Tikpat daudzi izvēlētos iespēju ar trauksmes celšanas ziņojumu vērsties uzreiz kompetentajā iestādē, un tāda pati aptaujāto daļa izmantotu iespēju trauksmes celšanas ziņojumu iesniegt tīmekļvietnē www.trauksmescelejs.lv.

“Jebkurš no šiem veidiem ir pareizs. Tomēr trauksmes celšana uzņēmuma iekšienē var palīdzēt problēmu novērst daudz ātrāk, nekā ejot garāko ceļu un uzrunājot kompetentās iestādes. Ja šādas sistēmas darbavietā nav, cilvēks nav pārliecināts, ka tā palīdzēs, vai jūtas apdraudēts, tad ir svarīgi informēt tieši kompetentās iestādes atkarībā no novērotā pārkāpuma veida,” uzsver Inese Kušķe.

Saskaņā ar aptaujas datiem kopumā 48% iedzīvotāju zinātu, kā rīkoties, novērojot nelikumības darbavietā. Tiesa, 14% aptaujāto par novērotajiem pārkāpumiem darbavietās nav ziņojuši, jo netic, ka kaut kas mainīsies. Tomēr lielākā daļa jeb 45% ir pārliecināti, ka trauksmes celšana var palīdzēt atrisināt kādu Latvijas sabiedrībai nozīmīgu problēmu.

Vairāk informācijas par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības garantijām, kā arī kompetento iestāžu saraksts pieejams interneta vietnē www.trauksmescelejs.lv.