Lai iedzīvotāji jau pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis nodokļu aprēķina kalkulatoru pasta sūtījumiem. Tas palīdzēs cilvēkiem, kuri iegādājas preces internetveikalos vai e-komercijas platformās un saņem sūtījumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, noskaidrot, kāda būs kopējā summa, kas jāsamaksā par izvēlēto preci.

Izvēloties kādu preci trešo valstu interneta veikalā, iedzīvotāji pirms pirkuma veikšanas ar nodokļu aprēķina kalkulatora palīdzību var uzzināt, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot šo pirkumu.

“Ikdienā, sniedzot konsultācijas, mēs regulāri saņemam iedzīvotāju jautājumus par nodokļu aprēķināšanu pasta sūtījumiem. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no sūtījuma kopējās vērtības, no tā, kāda veida preces ir sūtījumā, un citām niansēm. Tāpēc esam izstrādājuši vienkārši lietojamu elektronisko rīku, kas ļaus katram patstāvīgi noskaidrot maksājamo nodokļu summu. Izmantojot nodokļu aprēķina kalkulatoru, cilvēks vēl pirms pirkuma veikšanas varēs izvērtēt, vai, ņemot vērā maksājamos nodokļus, būtu izdevīgi iegādāties konkrēto preci trešo valstu e-komercijas platformā,” – norāda VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Cilvēkam aizpildot tikai dažas ailes kalkulatorā, tas aprēķina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu un, ja tie precei ir piemērojami, tad arī muitas nodokļa un akcīzes nodokļa summas. Ja par preci jāmaksā dažādi nodokļi, kalkulators aprēķina gan katra nodokļa summu atsevišķi, gan kopējo maksājamo summu. Kalkulators ir pieejams latviešu, angļu un krievu valodā.

Nodokļu aprēķins kalkulatorā ir aktuāls aprēķina veikšanas dienā, un tas var mainīties atkarībā no izmaiņām normatīvajos aktos vai mainoties valūtas kursam.

Kalkulators ir paredzēts iedzīvotājiem nodokļu aprēķināšanai par tādiem pasta sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro, svars nepārsniedz 1000 kilogramus un kuros esošās preces ir atrodamas kalkulatorā iekļautajā preču klasifikatorā (tajā ir ietvertas preces, uz kurām neattiecas preču pārvietošanas ierobežojumi vai aizliegumi).

Lai gan liela daļa internetveikalu un e-komercijas platformu pārdod preces īpašajā PVN režīmā, kas dod tiesības PVN iekasēt jau pirkuma brīdī, tomēr, ja šāds režīms netiek izmantots, tad nodokļu aprēķina kalkulators ir vērtīgs palīgs, lai laikus noskaidrotu, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot sūtījumu.

Valsts kanceleja sadarbībā ar nozaru ministrijām ir izveidojusi apkopojumu par iedzīvotājiem un dažādām mērķgrupām būtiskākajām izmaiņām likumos un citos tiesību aktos, kas stāsies spēkā 2022. gada sākumā.

Aizsardzības ministrija

Grozījumi Militārā dienesta likumā paredz, ka uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem, kuriem mācību laikā ir iestājusies pārejoša darbnespēja, Nacionālie bruņotie spēki Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā izmaksās slimības naudas kompensāciju, ja rezerves karavīrs nesaņems slimības naudu vai slimības pabalstu. Rezerves karavīrs tiks atbrīvots no dienesta pienākumu izpildes un slimības naudas kompensāciju maksās atbilstoši darbnespējas lapai, bet ne ilgāk kā līdz militāro mācību perioda beigām. Slimības naudas kompensācijas apmērs nepārsniegs Militārā dienesta likumā 66. panta septītajā daļā noteiktās kompensācijas apmēru par militārajām mācībām. Grozījumi Militārā dienesta likumā stāsies spēkā 2022. gada 4. janvārī.

Tāpat minētie grozījumi paredz, ka Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas audzēkņiem būs tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā.

Ekonomikas ministrija

No 2022. gada 1. janvāra tiek samazināta elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) vidējā likme līdz 7,55 EUR/MWh, kā arī no 2021.gada 1. decembra līdz 2022. gada 30. aprīlim valsts sedz daļu no elektroenerģijas gala cenu veidojošām izmaksām. Tas nozīmē, ka gan pārvades, gan sadales sistēmas operatori piemēros maksas par sistēmas pakalpojumiem samazinājumu par 50% visiem galalietotājiem, un valsts attiecīgi kompensēs sistēmas operatoriem neiegūto peļņu. Šis atbalsts nodrošinās būtisku atslogu visiem elektroenerģijas lietotājiem – gan mājsaimniecībām, gan arī juridiskajām personām.

Līdz ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam””, paplašināts apstrādes rūpniecības uzņēmumu loks, kas varēs pieteikties OIK maksājumu kompensācijas valsts atbalstam.
2022. gada 1.aprīli stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr. 679 “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības un tehniskās uzraudzības noteikumi”, kas noteiks stingrākas prasības vecajiem liftiem, to uzraudzībai un atjaunošanai.

Finanšu ministrija

Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, no 2022. gada paaugstinās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, vienlaikus to paaugstinot arī pensionāriem. Pašlaik maksimālais neapliekamais minimums ir 300 eiro mēnesī, bet pensionāriem – 330 eiro mēnesī.

No 2022. gada 1. janvāra maksimālais diferencētais neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. No 2022. gada 1. janvāra pensionāriem neapliekamais minimums būs 350 eiro, bet no 1. jūlija – 500 eiro apmērā. Lai veicinātu grāmatu un periodisko izdevumu daudzveidību un to pieejamību sabiedrībai, no 2022. gada 1. janvāra piemēros PVN samazināto likmi 5% apmērā grāmatu, periodisko izdevumu un citu masu informācijas līdzekļu izdevumu vai publikāciju piegādei iespieddarba un elektroniskā izdevuma formā, kā arī to abonentmaksai. Tādējādi tiks nodrošinātas sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības.

Labklājības ministrija

No 2022. gada 1. janvāra stājas spēkā ģimenes valsts pabalsta reforma. Par vienu bērnu no gada līdz 20 gadu vecumam ģimene saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem – 100 eiro (50 eiro par katru bērnu), par trim bērniem – 225 eiro (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem pabalsts būs 100 eiro mēnesī par katru bērnu.
Sākot ar 2022. gada 1. aprīli, darbnespējas lapu no 10. darbnespējas dienas apmaksā valsts (šobrīd no 11. dienas). Tas nozīmē, ka darba devējs apmaksās no saviem līdzekļiem slimības naudu par laiku ne ilgāku par 9 kalendāra dienām (šobrīd 10 kalendāra dienām).

Kultūras ministrija

Grozījumi “Valsts Kultūrkapitāla fonda likumā” paredz VKKF finansēšanas modeļa maiņu. No 2022. gada plānots atgriezties pie VKKF finansēšanas no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no šādiem nodokļiem – 3 % no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2 % no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37 % no izložu nodokļa un 2,21 % no azartspēļu nodokļa. Līdz ar šīm izmaiņām vidējā termiņa budžetā – 2022. – 2024.gadam – plānots, ka VKKF budžets tiks palielināts par ~ 2 miljoniem eiro gadā, kas nozīmē būtiski vairāk finansējuma jauniem kultūras projektiem, to īstenošanā iesaistītajam personālam, tostarp nevalstiskajā sektorā.

Savukārt grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz pagarināt pārejas perioda īpašo nodokļu režīmu autoratlīdzību saņēmējiem vēl uz vienu gadu – līdz 2022.gada 31.decembrim. Tas nozīmē, ka nereģistrēti autoratlīdzību saņēmēji arī 2022. gadā varēs turpināt darbu kā līdz šim (periodā no 2021.gada 1.jūlija līdz 31.decembrim) – nereģistrējot saimniecisko darbību un ar esošo nodokļu likmi 25% (no kuras autordarba pasūtītājs nomaksā autora IIN un VSAOI), kā arī saglabājot līdzšinējo grāmatvedības kārtību.

Satiksmes ministrija

Grozījumi “Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtībā” nosaka, ka, sākot no 2022. gada 1. janvāra pēc ceļu pārņemšanas, pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu saņems papildu līdzekļus par katru pārņemto ceļa kilometru. Pašvaldībām būs iespēja nākamo gadu laikā novirzīt vairāk līdzekļu prioritārām vajadzībām vietējo ceļu un tiltu kvalitātes uzlabošanai.

Tieslietu ministrija

2022. gada 1. janvārī spēkā stāsies grozījumi Krimināllikumā (turpmāk – grozījumi KL). Ar grozījumiem KL ir paredzēts aizsākt nepilngadīgo kriminālatbildības reformu, paredzot nepilngadīgai personai atšķirīgu sodu piemērošanas un aizstāšanas kārtību. Ar grozījumiem KL tiek īpaši uzsvērts, ka attiecībā uz nepilngadīgo primārais soda mērķis ir nepilngadīgā resocializācija, jo ir pierādīts, ka vairākums nepilngadīgo, nobriestot personībai un izaugot par pieaugušiem cilvēkiem, pārtrauc likumpārkāpjošo uzvedību. Grozījumi KL vērsti uz kriminālsodu sistēmas pilnveidošanu kopumā, proti, paredz probācijas uzraudzību noteikt kā pamatsodu, savukārt piespiedu darbu aizstāt ar sabiedrisko darbu.

Lai novērstu piespiedu nomas regulējuma pārlieku sadrumstalotību dalītā īpašuma gadījumos un atjaunotu līdzsvaru starp tajā iesaistīto personu aizsargājamām interesēm, 2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā piespiedu nomas reforma. Ar likumu tā sauktās “piespiedu nomas attiecības” tiek aizstātas ar likumiskajām zemes lietošanas tiesībām par maksu. Likumā tiek noteikta fiksēta maksa par zemes lietošanu – 4% gadā no kadastrālās vērtības. Jaunais tiesiskais regulējums ēkas un zemes īpašnieka tiesiskajām attiecībām piemērojams no 2022.gada 1.janvāra tajos gadījumos, ja ēkas un zemes īpašnieka starpā nav noslēgts līgums vai pieņemts tiesas spriedums, bet no 2023.gada 1.janvāra uz tām tiesiskajām attiecībām, ko šobrīd regulē līgums vai tiesas spriedums.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā regulējums par fiziskās personas atbrīvošanu no parādsaistībām. Tā mērķis ir veicināt fiziskās personas, kurai ir vai ir bijis trūcīgā vai maznodrošinātā mājsaimniecībā esošās personas statuss, maksātspējas atjaunošanu un finanšu pratības stiprināšanu. Likumā noteikti principi un procedūras fiziskās personas atbrīvošanai no parādsaistībām, kas radušās no patērētāja kreditēšanas līguma Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē un kam iestājies izpildes pienākums. Tādējādi tiks veicināta personas līdzdalība ekonomiskajā vidē. Jaunais regulējums attiecas uz parādsaistībām, kuru kopējais apmērs pārsniedz vienu valstī noteikto minimālo mēneša darba algu jeb 500 eiro, bet nepārsniedz 5000 eiro.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā grozījums Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 3. panta pirmajā daļā par visu pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanu oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.

Veselības ministrija

No 2022. gada 1. janvāra tiek paplašināts personu loks, kuriem apmaksās ģimenes ārsta mājas vizītes. Noteikts, ka tās būs valsts apmaksātas arī personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā.

No 2022.gada 1 janvāra II grupas invalīdi atbrīvoti no pacienta iemaksas par valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem.

Lai pacienti ar iespējamu ļaundabīgo audzēju recidīvu varētu saņemt pēc iespējas ātrāk visus nepieciešamos izmeklējumus, ārstu konsultācijas un savlaicīgu ārstēšanu, izstrādāts mehānisms šādu pacientu prioritizēšanai pēc “zaļā koridora” principa. Paredzēts ieviest t.s. “dzelteno koridoru”, lai pacienti ar ļaundabīgo audzēju recidīviem saņemtu ātrāku diagnostiku un nepieciešamo ārstēšanu.

Pateicoties papildu finansējuma piešķiršanai no nākamā gada sievietēm tiks apmaksātas krūts rekonstrukcijas operācijas pēc krūts vēža ārstēšanas.

Paplašināts tiek personu loks, kuram ir tiesības saņemt valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu. Līdz šim minēto pakalpojumu varēja saņemt sievietes līdz 37 gadu vecumam, savukārt no 2022. gada valsts apmaksātā medicīniskā apaugļošana būs pieejama sievietēm līdz 40 gadu vecumam.

Nākamgad paredzēts turpināt apmaksāt psihoemocionālā atbalsta pasākumus, kā arī līdz 2022. gada 30. jūnijam nodrošināt konsultatīvā tālruņa pakalpojumu apmaksu pusaudžiem psihoemocionālā atbalsta saņemšanai. Minētais pakalpojums tika ieviests, lai samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija, un nodrošinātu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijas iedzīvotājiem.

Tāpat līdz 2022.gada 30.jūnijam paredzēts turpināt maksāt par stacionārās ārstniecības iestādes personāla psihoemocionālā atbalsta nodrošināšanu, kā arī turpināt maksāt stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem ikmēneša piemaksu par pacientu veselības stāvokļa novērošanu uzņemšanas nodaļā un veikt samaksu atbilstoši faktiskajām izmaksām par pacientu ārstēšanu intensīvās terapijas gultā vai nodaļā.

2022. gadā turpināsies ārstniecības personu darba samaksas palielinājums. Nākamgad ārstu un funkcionālo speciālistu zemākā mēnešalga pieaugs par 4,4% – no 1489 līdz 1555 eiro par slodzi, savukārt sertificētu māsu un ārstu palīgu zemākā mēnešalga palielināsies par 4,74% – no 985 līdz 1032 eiro.

Palielinās tarifos iestrādāto vidējo darba samaksu ārstniecības personām. Vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem pieaugs līdz 1963 eiro (šobrīd 1862 eiro), savukārt ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem līdz 1183 eiro (šobrīd 1117 eiro).

No nākamā gada tiks nodrošināts jauns dienas stacionārā sniedzamais veselības aprūpes pakalpojums – izmeklējumi ilgstošajai skābekļa terapijai. Tas nepieciešams, jo pacientiem ar elpošanas nepietiekamību, kuriem ir indicēta skābekļa terapija, var būt nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, ko iespējams nodrošināt tikai dienas stacionārā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

2022. gada 1. februārī Latvijā uzsāks darboties depozīta sistēma dzērienu iepakojumam. Depozīta sistēmā varēs nodot stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) dzēriena iepakojuma:
stikla pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
stikla pudeles citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,75 litriem (neieskaitot);
plastmasas (PET materiālu grupa) pudeles ar tilpumu no 0,1 līdz 3 litriem (neieskaitot);
plastmasas pudeles alum un citiem fermentētiem produktiem ar alkohola saturu līdz 6 % no 0,1 līdz 0,5 vai 1 litram un skārdenes ar tilpumu no 0,2 līdz 1 litram.

Atgādinām, ka 2022. gada 1. janvārī beidzas četru gadu pārejas periods, kas bija dots decentralizēto kanalizācijas sistēmu (DKS) sakārtošanai, lai nodrošinātu to atbilstību MK noteikumu prasībām. Ja gar attiecīgo īpašumu ir izbūvēti centralizētie kanalizācijas tīkli, nesakārtotās decentralizētās sistēmas īpašniekam var pieprasīt ierīkot pieslēgumu tiem. Tāpat līdz 2022. gada 1. janvārim DKS jāreģistrē pašvaldības izveidotā reģistrā.

Ar 2023. gada 1. janvāri Oficiālās elektroniskās adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētam tiesību subjektam – uzņēmējiem, komersantiem. Līdz ar to 2022.gads ir pēdējais gads, lai sagatavotu savas komercsabiedrības dokumentu vadības sistēmu, rēķinu sistēmu e-adreses lietošanai. Piemēram, lai dokumentu sistēma automatizēti atpazītu klientu – e-adreses lietotāju, ar kuru rakstiskā oficiālā komunikācija ir veicama obligāti e-adresē no 2023.gada janvāra, un arī rēķinu sūtīšana notiku e-adresē.

Zemkopības ministrija

2022. gada 4. janvārī spēkā stāsies grozījumi “Veterinārmedicīnas likumā”, kas paredz jaunu kārtību mājas (istabas) dzīvnieku reģistrācijas procesam. Turpmāk mājas (istabas) dzīvniekus Lauksaimniecības datu centra mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē varēs reģistrēt tikai praktizējoši veterinārārsti, kā arī ieviesta prasība datubāzē reģistrēt suņus, kas ievesti no citām valstīm desmit dienu laikā pēc ievešanas.

No šodienas, 1. jūlija, stājas spēkā virkne izmaiņu nodokļu jomā Latvijā, kuras Saeima pieņēma pērnā gada nogalē. Izmaiņas skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus (gan uzņēmumu īpašniekus, gan darbiniekus), saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus.

Izmaiņas darba devējiem

Sākot ar 2021. gada 1. jūliju, tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā – 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem

No 2021. gada 1. jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kas izvēlējušies mikrouzņēmumu nodokļa režīmu un kuru ienākumi ir mazāki par Ministru kabineta noteikto minimālo darba algu par 500 eiro mēnesī vai 1500 eiro ceturksnī. Mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākumi no saimnieciskās darbības turpmāk šajā gadā vairs nesasniegs 1500 eiro katrā ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas par pašnodarbināto (MUN īpašnieku) netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas mikrouzņēmumu darbiniekiem

No 2021. gada 1. jūlija mikrouzņēmumu darbinieki, kuri bija pieņemti darbā līdz 2020. gada 31. decembrim (un kuri nav uzņēmuma īpašnieki), var iesniegt algas nodokļa grāmatiņu savā galvenajā darba vietā un ienākumiem piemērot neapliekamo minimumu un saņemt nodokļu atvieglojumus par apgādājamām personām, kā arī no 2022. gada iesniegt gada ienākumu deklarāciju un saņemt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Izmaiņas saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem

Ar 2021. gada 1. jūliju pašnodarbinātajām personām ir jāveic VSAOI pensiju apdrošināšanai 10 % apmērā (līdzšinējo 5% vietā).

Pašnodarbinātā VSAOI veikšana saglabājas iepriekšējā kārtībā:

• ja ienākums mēnesī no saimnieciskās darbības sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru (500 eiro), tad jāveic 31,07 % vismaz no 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta), un 10 % no starpības starp faktiskajiem ienākumiem mēnesī un 500 eiro (vai no izvēlēta lielāka iemaksu objekta).

• ja ienākumi nesasniedz 500 eiro mēnesī – 10 % no faktiskajiem ienākumiem.

No 2021. gada 1. jūlija minimālās obligātās iemaksas jāveic arī tiem pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi ir mazāki par 1500 eiro ceturksnī. Pašnodarbinātajiem, kas ir darba devēji, šīs iemaksas jāveic gan par sevi (ja nestrādā nekur citur), gan par saviem darbiniekiem.

Ja pašnodarbinātais, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saimnieciskās darbības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš iesniedz VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā. Iesniegums jāiesniedz brīvā formā EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas autoratlīdzības saņēmējiem

No 2021. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim autori var turpināt izmantot autoratlīdzību nodokļu nomaksas režīmu, nereģistrējot saimniecisko darbību, tomēr jāņem vērā vairākas būtiskas izmaiņas. Ir mainītas nodokļa likmes – autoratlīdzības izmaksātājs ietur nodokli izmaksas vietā autoratlīdzību ienākumam:

• līdz 25 000 eiro – 25 %
• kas pārsniedz 25 000 eiro – 40 %.
• Autoratlīdzības izmaksātājs pirms nodokļa ieturēšanas nepiemēro nosacītos izdevumus.

Šī jaunā maksāšanas kārtība neattiecas uz kolektīvā pārvaldījuma organizācijām. Saņemot autoratlīdzību no kolektīvā pārvaldījuma organizācijām, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās.

No 2021. gada 1. jūlija tiem autoratlīdzību saņēmējiem, kuru ienākumi ir mazāki 1500 eiro ceturksnī, ir jāveic minimālās obligātās iemaksas.

Tomēr, ja autoratlīdzības saņēmējs, kurš nav vienlaikus darba ņēmējs, prognozē, ka viņa ienākums no saņemtās autoratlīdzības nesasniegs 1500 eiro ceturksnī, viņš var iesniegt VID iesniegumu par nākamā ceturkšņa plānotajiem ienākumiem, un tad minimālās obligātās iemaksas netiks aprēķinātas un nebūs jāmaksā.

Iesniegums jāiesniedz kā brīvas formas paziņojums EDS sadaļā “Sarakste ar VID” – līdz 2021. gada 15. jūlijam par 2021. gada trešo ceturksni; līdz 2021. gada 15. oktobrim par 2021. gada ceturto ceturksni.

Izmaiņas autoratlīdzības izmaksātājiem

Tiem autoratlīdzības izmaksātājam, kas ir kolektīvā pārvaldījuma organizācija, nodokļu ieturēšanas kārtība nemainās. Savukārt tiem autoratlīdzības izmaksātājiem, kuri nav kolektīvā pārvaldījuma organizācija, no 2021. gada 1. jūlija līdz 2021. gada 31. decembrim izmaksātajām autoratlīdzībām piemēros jaunu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas un deklarēšanas kārtību.

Izmaiņas akcīzes nodokļa maksātājiem

Galvenās izmaiņas akcīzes jomā skar tos komersantus, kuri veic vai plāno veikt darbības ar karsējamo tabaku, elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, tā sagatavošanas sastāvdaļām un tabakas aizstājējproduktiem (piemēram, nikotīna spilventiņiem u.c.).

No 2021. gada 1. jūlija ar akcīzes nodokļa markām būs jāmarķē elektroniskajās cigaretēs izmantojamie šķidrumi, to sagatavošanas sastāvdaļas un tabakas aizstājējprodukti, kā arī karsējamā tabaka.

Personai, kas 2021. gada 1. jūlijā veic darbības ar elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem un karsējamo tabaku, jāinventarizē pēc stāvokļa 2021. gada 1. jūlijā tai piederošos elektroniskajās cigaretēs izmantojamos šķidrumus, to sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām un par kuriem akcīzes nodoklis ir samaksāts līdz 2021. gada 30. jūnijam.

Elektroniskajās cigaretēs izmantojamo šķidrumu, elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas, tabakas aizstājējproduktus un karsējamo tabaku, kas nodoti patēriņam Latvijā līdz 2021. gada 30. jūnijam un kas nav marķēti ar akcīzes nodokļa markām, atļauts realizēt līdz 2021. gada 31. decembrim.

Tuvojoties vasaras brīvlaikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērniem, kuri strādā tikai vasaras brīvlaikā, ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē.

Nodokļu atvieglojumi vecākiem

Ja bērns līdz 19 gadu vecumam turpina mācības un strādā tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam nav algas nodokļa grāmatiņā jāsvītro ieraksts par bērnu kā apgādājamo, un atrašanās vecāka apgādībā arī netiks pārtraukta automātiski. Tādējādi arī tad, ja bērns vasaras brīvlaikā strādā, vecāks saglabā atvieglojumu par apgādībā esošu personu – vecāka algas daļa, ko neapliek ar nodokļiem, palielinās par 250 eiro mēnesī.

Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni līdz 19 gadu vecumam mācās un strādā arī mācību gada laikā, bērna atrašanās apgādībā tiek pārtraukta automātiski – tiklīdz skolēns uzsācis darba attiecības. Ja skolēns pārtrauc strādāt, vecākiem pašiem bērns jāatjauno apgādībā.

Nodokļu samaksas nosacījumi

Nodokļu samaksas nosacījumi ir atkarīgi no tā, kāds nodokļu maksāšanas režīms ir skolēna darba devējam:

• vispārējais nodokļu maksāšanas režīms;
• darba devējs ir lauksaimnieks.

Ja skolēns strādā pie darba devēja (arī pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja) vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, tad darba devējs no algas maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 20 % ( vai 23 %, ja nav iesniegta algas nodokļa grāmatiņa vai tā ir iesniegta, bet tajā nav atzīmēta darba vieta, vai skolēns algas grāmatiņā ir atzīmējis, lai piemēro 23%) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 34,09 %.

Sociālās iemaksas neveic, ja skolēns ir jaunāks par 15 gadiem. Citos gadījumos 10,50 % darba ņēmēja sociālo iemaksu daļu darba devējs ietur no skolēna algas, savukārt 23,59 % sociālo iemaksu daļu darba devējs maksā no saviem līdzekļiem.

Algas nodokļa grāmatiņa

Skolēni, kuri strādās vasaras mēnešos, var izvēlēties – iesniegt vai neiesniegt algas nodokļa grāmatiņu.

Ja algas nodokļa grāmatiņa netiek iesniegta, tad ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 23% apmērā no pirmā centa. Taču pēc tam, nākamajā gadā no 1.marta līdz 1.jūnijam iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu.

Savukārt, ja algas grāmatiņu iesniedz un tajā atzīmē darba vietu, ienākumiem tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% apmērā un arī VID prognozētais neapliekamais minimums.

Piemēram, ja saņemamā atlīdzība ir 500 eiro un ir piemērots VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums 150 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 388 eiro.

Ja algas nodokļa grāmatiņa nav iesniegta un saņemamā atlīdzība ir 500 eiro, skolēns pēc nodokļu samaksas saņem 343 eiro.

Ja skolēns izvēlas iesniegt algas nodokļa grāmatiņu, tad tajā jāatzīmē galvenā ienākuma gūšanas vieta (t.i., jāatzīmē attiecīgais darba devējs, pie kura bērns strādās).

Algas nodokļa grāmatiņa ir pieejama tikai elektroniski VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā un visas darbības, kas tajā veicamas, notiek elektroniski.

Ja skolēns vasarā saņem sezonas laukstrādnieku ienākumu, strādājot lauku darbos (augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā vai stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā), skolēna ienākumam tiek piemērota nodokļa likme 15 %, bet ne mazāka kā 0,70 eiro katrā nodarbinātības dienā.

Strādājot lauku darbus ne vairāk kā 65 kalendāra dienas un saņemot ienākumu līdz 3000 eiro, algas nodokļu grāmatiņu iesniegt nav nepieciešams.

Piemēram, ja kopējā saņemamā atlīdzība par mēnesi ir 500 eiro un nevienā no dienām tā nav mazāka par 4,70 eiro, ienākums, ko saņems skolēns pēc laukstrādnieku ienākuma nodokļa nomaksas, būs 425 eiro.

Plašāka informācija par elektroniskajām algas nodokļa grāmatiņām pieejama VID mājaslapas sadaļā “Algas nodokļa grāmatiņa”, bet par sezonas laukstrādnieku ienākuma nodokli – metodiskajā materiālā “Sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis”.

Jautājumu un neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID konsultatīvo tālruni 67120000 vai uzdot jautājumu rakstiski savā EDS kontā, sadaļā “Sarakste ar VID”.

Jaunieši, kuri iecerējuši vasaras mēnešos strādāt, noderīgu informāciju atradīs arī Valsts nodarbinātības aģentūras, Valsts darba inspekcijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras tīmekļa vietnē.