Baltijas iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte internetā aizvien palielinās, un Latvijas uzņēmēji to izmanto visaktīvāk, liecina Luminor bankas veiktā Baltijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja. Kamēr vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā atzīst, ka no tirdzniecības internetā 2021. gadā viņi nav nopelnījuši ne eiro, Latvijā tādu ir tikai trešdaļa. Latvijas uzņēmumiem šāds tirdzniecības veids jau ir kļuvis par ieradumu, un piektā daļa aptaujāto tiešsaistē gūst vairāk nekā 45% no sava gada apgrozījuma.

Iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kuri iepērkas internetā, ar katru gadu pieaug. Saskaņā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas statistikas iestāžu datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir vismaz reizi mēnesī veikuši pirkumus internetā.

Kamēr piektdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu no tiešsaistes tirdzniecības guvusi vairāk nekā 45% ieņēmumu, Lietuvā šādu apgrozījumu sasnieguši tikai 13% un Igaunijā 10% uzņēmumu, liecina Luminor bankas aptauja.

“Mazie un vidējie uzņēmumi veido lielāko daļu no Baltijas valstu ekonomikas, un līdz ar e-komercijas popularitātes pieaugumu rodas neobjektīvs priekšstats, ka lielākā daļa uzņēmumu ir digitalizējuši savu tirdzniecību. Tas neatbilst patiesībai, jo 2020. gadā un šī gada septembrī veiktās aptaujas liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu joprojām neizmanto visas e-komercijas iespējas,” saka Viktors Saulītis, Luminor e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs.

Saskaņā ar aptauju 35% Latvijas, 54% Lietuvas un 67% Igaunijas MVU vispār nav guvuši ieņēmumus no tirdzniecības internetā.

“Baltijas e-komercijas sacensību priekšgalā ir izvirzījušies Latvijas uzņēmēji, kuri iegulda un nopelna vairāk no iepirkšanās internetā un ir vairāk orientēti uz e-komercijas attīstīšanu. Tomēr arī Latvijas uzņēmējiem vēl ir kur augt, jo trešdaļa joprojām nepelna no tirdzniecības internetā,” saka Viktors Saulītis. “Pretstatā Lietuvai un Igaunijai, Latvijā, norēķinoties ar tirgotājiem, pircēji biežāk izmanto karšu maksājumus. To īpatsvars e-komercijā, salīdzinot ar citiem pieejamiem maksājumu veidiem, Latvijā ir pat divas reizes augstāks nekā vidēji tas ir Lietuvā un Igaunijā.”

Saskaņā ar pētījumu aptuveni piektā daļa aptaujāto MVU tuvākajos gados plāno uzsākt vai paplašināt tiešsaistes biznesu. 27% Latvijas, 20% Lietuvas un 18% Igaunijas uzņēmēju apgalvo, ka 2022. gadā plāno palielināt pārdošanas apjomus tiešsaistē. Līdzīga tendence bija vērojama arī pērn, kad paplašināt e-komerciju bija plānojuši 22% Latvijas, 20% Lietuvas un 27% Igaunijas respondentu.

Turklāt daļa uzņēmumu piekrīt, ka viens no faktoriem, kas noteiks to panākumus 2022. gadā, ir investīcijas inovācijās un jaunākajās tehnoloģijās. To ir norādījuši 12% aptaujāto Latvijā, 11% Lietuvā un 10% Igaunijā.

Pandēmijas pirmā viļņa laikā katrs piektais uzņēmums Latvijā veicis pāreju uz e-komerciju jeb pārdošanu un pakalpojumu sniegšanu Internetā. Luminor bankas veiktajā Baltijas mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) aptaujā noskaidrots, ka lielākā daļa uzņēmēju vēl joprojām dod priekšroku tradicionālajām pārdošanas metodēm un neplāno investēt līdzekļus e-komercijas attīstībā, taču tikai katrs desmitais apsver šādu risinājumu ieviešanu tuvākajā nākotnē.

COVID-19 pandēmijas sākumposms 2020. gada pavasarī lika uzņēmējiem meklēt risinājumus savu pakalpojumu un preču attālinātai pārdošanai. Baltijas valstu e-komercijas tirgus izaugsme ir bijusi ļoti strauja, tajā iesaistoties ne tikai preču tirgotājiem, bet arī pakalpojumu sniegšanas uzņēmumiem.

Tomēr Luminor bankas veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka mazo un vidējo uzņēmumu īpašnieki un vadītāji ir diezgan skeptiski noskaņoti attiecībā uz e-komerciju – 51 % aptaujāto Latvijā, 60 % Lietuvā un 62 % aptaujāto Igaunijā pandēmijas laikā nav ieviesuši e-komercijas risinājumus. Papildus tam, tikai salīdzinoši neliela daļa aptaujāto plāno nākotnē ieviest pārdošanu tie’ssaist’e. Igaunijas pārstāvji ir noskaņoti visoptimistiskāk – 27 % plāno paplašināt savu uzņēmējdarbību e-komercijas jomā, salīdzinot ar 22 % Latvijā un 20 % Lietuvā.

“Atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pērn pavasarī izveidojām e-komercijas atbalsta programmu uzņēmējiem un saņēmām ļoti lielu interesi no dažādu jomu pārstāvjiem. Programmas ietvaros novērojām, ka nereti galvenie šķēršļi uzņēmējdarbības pārorientēšanai uz e-vidi, ir zināšanu, pieredzes un resursu trūkums. Šī iemesla dēļ uzņēmējiem ir vajadzīgs profesionāls atbalsts un risinājumi, kurus mēs, Luminor, varam sniegt, balstoties uz savu pieredzi bankas digitālās transformācijas procesā. Vienlaikus lielisks piemērs ir tie Latvijas MVU, kas uzsākuši tiešsaistes tirdzniecību, un atzīst, ka pieaugusi gan uzņēmuma atpazīstamība un klientu apjoms, gan kļuvis vieglāk izprast esošo un potenciālo klientu vēlmes. Arī turpmāk Luminor esam gatavi atbalstīt un mudināt Baltijas mazos un vidējos uzņēmējus pārorientēt savu darbību uz digitālo vidi,” uzsver Jekaterina Ziniča, Luminor biznesa attīstības vadītāja Baltijā.

Kopumā katrs piektais no Latvijā aptaujātajiem uzņēmumu pārstāvjiem pilnībā vai daļēji pārorientējuši savu uzņēmējdarbību uz digitālo vidi. Kaimiņos to realizējis vien katrs desmitais MVU – Lietuvā to veikuši 11 %, bet Igaunijā ­– 9 %. Savukārt pirms pandēmijas jau 21 % Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu bija savs e-komercijas risinājumus.

Viens no iemesliem, kāpēc liela daļa MVU neizmanto e-komercijas risinājumus, ir saistīts ar pakalpojumu un preču nepiemērotību pārdošanai tiešsaistē. Taču 12 % Latvijas un Igaunijas uzņēmēju norāda, ka to uzņēmējdarbība ir pietiekoši ienesīga arī bez tiešsaistes veikala. Interesanti, ka šajā gadījumā īpaši izceļas Lietuva – tikai 3 % aptaujāto norādīja, ka viņu ienesīgums ir pietiekams bez e-komercijas risinājumiem.

Kā galvenos pozitīvos aspektus uzņēmējdarbības digitalizācijai MVU vadītāji min efektīvāku uzņēmuma iekšējo procesu pārvaldību un lielāku atpazīstamību digitālajā telpā. Lietuvas uzņēmēji īpaši izceļ arī pieaugošo pakalpojumu un preču pasūtījumu skaitu, ko nodrošina jaunie klienti, bet Latvijā to novēroja gandrīz katrs piektais MVU.

Vien katrs desmitais Latvijas uzņēmums mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) segmentā, kuru biznesa partneris ir arī Lielbritānija, “Brexit” ietekmi uz biznesu novērtējuši negatīvi, liecina Luminor bankas veiktā aptauja.

Savukārt visretāk “Brexit” sekas uzņēmējdarbībai Baltijas mērogā jūt uzņēmumi Latvijā (67 %) un Lietuvā (54 %), bet visvairāk – Igaunijā (74 %).

Vaicājot par Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības sekām uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, 56 % Latvijas MVU uzņēmumu norādījuši, ka „Brexit” nekādi neietekmēs viņu biznesu, jo tie neattīsta savu uzņēmējdarbību Apvienotajā Karalistē. Šādi atbildējuši arī 65 % aptaujāto uzņēmēju Igaunijā un 39 % Lietuvā. Vienlaikus aptuveni puse Baltijas uzņēmēju atzīmējuši, ka biznesa izaugsmi 2021. gadā neplāno tieši neskaidrību dēļ ar globāliem notikumiem, tai skaitā “Brexit”. Šajā jautājumā vispiesardzīgākie ir tieši Latvijas uzņēmumi – 57 % norādījuši, ka izaugsmi šobrīd ir iepauzējuši.

“Tas ir tikai likumsakarīgi, ka vien neliela daļa Latvijas uzņēmumu sajutuši negatīvu “Brexit” ietekmi, jo Lielbritānija nav primārais mazo un vidējo uzņēmumu eksporta tirgus. Tāpat tikai pēdējā brīdī pirms pārejas perioda beigām izdevās noslēgt vienošanos, kas ļaus arī turpmāk uz Apvienoto Karalisti eksportēt preces bez muitas nodevām. Vairāk nekā pusi preču eksporta uz šo valsti veido koksnes izstrādājumi, briti tos pirktu jebkurā gadījumā, jo pašiem savu mežu ir maz, bet Latvija varētu zaudēt cenas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem piegādātājiem. Līdzīga būtu ietekme uz zivju konservu eksportu, mēs zaudētu izmaksu priekšrocības. Ja turpmāk Latvija ar britiem tirgotos uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, tas radītu mērenu, taču jūtamu ietekmi. Taču iespējams, ka vairumā gadījumu uzņēmumi ir vairāk satraukušies nevis par “Brexit” ietekmi, bet joprojām esošo un arvien pieaugošo nenoteiktību. Jebkurā “Brexit” scenārijā šogad tā noteikti nebūs lielākā Latvijas ekonomikas problēma, jo tās ietekme ir mazāka, salīdzinot ar pandēmijas radīto satricinājumu,” stāsta Luminor bankas galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš.

Arī respondentu teiktais apliecina, ka MVU lielākie izaicinājumi 2021. gadā būs nevis “Brexit”, bet gan pandēmijas radītā ietekme, apgrozījuma kritums un klientu skaita samazinājums.

Salīdzinot šā gada rezultātus ar Luminor veikto MVU uzņēmumu aptauju 2019. gadā, redzams, ka šobrīd uzņēmēji tiešām ir optimistiskāki. Ja pirms gada par “Brexit” iespējamo ietekmi uz biznesu satraucās teju trešdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu, tad šogad tie ir trīs reizes mazāk – vien 9 % uzņēmumu. Atšķirības, lai arī mazākas, novērotas arī kaimiņvalstīs – Lietuvā par “Brexit” ietekmi satraucās 16 %, bet šogad nedaudz mazāk – 12 %, savukārt Igaunijā 18 % pret šā gada 8 %.