Lielākās Latvijas uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) organizētās kampaņas “Kļūdu labojums”, kuras mērķis ir panākt, lai politikas veidotāji, sabiedrības spiediena rezultātā, ir spiesti veikt kļūdu labojumu minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmā, kas stājās spēkā 2021. gada 1. jūlijā, un pārceltu tā spēkā stāšanos termiņu, aptaujas dati rāda, ka absolūtais vairākums – 94,25% respondentu uzstāj, ka kļūdu labojums ir jāveic.

Kampaņas “Kļūdu labojums” ietvaros ikviens Latvijas iedzīvotājs var iesaistīties iknedēļas aptaujās. Pirmajā kampaņas nedēļā Latvijas iedzīvotājiem tika uzdots jautājums – Vai politikas veidotājiem būtu jāpārstrādā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai veiktu kļūdu labojumu, ieviešot minimālo VSAOI sistēmu ? 94,25% respondentu atbildēja, ka kļūdas ir jālabo, bet tikai 5,75% respondentu atbildēja noraidoši.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, komentējot kampaņas “Kļūdu labojums” aptaujas datus, pauda viedokli, ka pirmās nedēļas aptaujas rezultāti skaidri parāda sabiedrības noskaņojumu un neapmierinātību ar politiķu lēmumiem.

LTRK aicina Latvijas iedzīvotājus arī turpmāk apmeklēt kampaņas mājas lapu www.kludulabojums.lv un kopā ar LTRK sadarbības partneriem – uzņēmumiem, uzņēmēju organizācijām un nozaru asociācijām panākt prasīto. Iesaistīties var ikviens Latvijas iedzīvotājs, nosūtot jautājumu kādam no 58 Saeimas deputātiem, kas 2020. gada rudenī balsoja par grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, neņemot vērā riskus un juridiskos trūkumus, un ir uzskatāmi par līdzvainīgiem šī nepārdomātā lēmuma pieņemšanā, gan daloties ar īpaši izveidotiem plakātiem savos sociālajos tīklos, gan piedaloties iknedēļas aptaujās.

Ieviešot minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) nepilna laika nodarbinātiem, tika pieļauta virkne kļūdu, visaugstāko slogu uzveļot tieši nepilna laika nodarbinātajiem, secina Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ekonomikas institūta eksperti, izvērtējot izmaiņas minimālajās VSAOI, kas stājās spēkā no šī gada 1. jūlija. Kāpēc? Tāpēc, ka politiķi par galveno prioritāti izvirzīja nodokļu iekasēšanu lielākos apjomos, nevis mazās uzņēmējdarbības stimulēšanu, kas ir īpaši aktuāla krīzes periodā un attālākajos valsts reģionos.

Kādas sekas varam sagaidīt? Pirmkārt, pieaugs ēnu ekonomika, jo tiks slēpti ienākumi un vairosies aplokšņu algas. Otrkārt, mazie uzņēmumi tiks pakļauti bankrota riskam, jo pat tad, ja darba devēji uzrādīs visus ienākumus un maksās visus nodokļus, pieaugs preču un pakalpojumu cenas, kā rezultātā šīs preces un pakalpojumu vairs nebūs konkurētspējīgi. Treškārt, palielināsies bezdarba līmenis, jo darba devēji izvairīsies pieņemt darbā darbiniekus uz nepilnu laiku.

Labākā izeja no radušās situācijas būtu atteikšanās no jaunās minimālo VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātajiem un pakāpeniska efektīvākas sistēmas ieviešana. Pakāpeniskums būtu attiecināms gan uz minimālo VSAOI ieviešanas termiņu, gan paredzamo iemaksu apmēru. Pretējā gadījumā, šis eksperiments, no kura vislielākie zaudētāji būs mazo ienākumu saņēmēji, radīs negatīvas sekas tautsaimniecībai un bremzēs Latvijas ekonomisko izaugsmi kopumā. LZA Ekonomikas institūta eksperti uzskata, ka ir jārada un jāievieš izsvērta un juridiski korekta sociālās apdrošināšanas sistēma, balstoties datu analīzē un ņemot vērā ekspertu atzinumus. Nodokļu reformu mērķis ir veicināt valsts tautsaimniecības konkurētspēju. Ja šī jaunieviestā sistēma netiks pārskatīta, Latvija vēl vairāk atpaliks no Lietuvas un Igaunijas ēnu ekonomikas rādītājos. Latvija cietīs ne tikai no iekšējā tirgus stagnācijas, bet arī ievērojami pasliktinās izejas pozīcijas ekonomikas attīstībai pēc pandēmijas krīzes starptautiskā līmenī. Esošā sistēma nepilna laika nodarbinātiem nav efektīva tāpēc, ka nav iespējams precīzi aprēķināt papildu nodokļu slogu, jo nav izveidota vienota kopējā darba laika un samaksas uzskaites sistēma. Darba devējam nav iespējas pārliecināties, kāds iemaksu apmērs jāveic, kas veicina negatīvu attieksmi pret nodokļu nomaksas pienākumu. Savukārt darba ņēmējiem nav izpratnes par sociālās apdrošināšanas sistēmas būtību, tā mazina stabilitāti un prognozējamību, kas uzņēmumiem ir īpaši būtiski pandēmijas izraisītās ekonomikas lejupslīdes periodā. Rezultātā neizbēgami ir sagaidāms ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī uzņēmēju neapmierinātība ar valsts īstenoto nodokļu politikas nepastāvību.

Ņemot vērā, ka sociālā nodokļa likme Latvijā ir augsta — no 2021. gada 1. jūlija 34.09 % no nodokļa objekta, no kuriem 23.59 % maksā darba devējs un 10.5 % darba ņēmējs, — tas ir viens no lielākajiem maksājumu pozīcijām gan darba devējam, gan darba ņēmējam. Lai novērtētu samaksātā sociālā nodokļa īpatsvaru darba algā Baltijas valstīs, tika izmantoti EUROSTAT dati un aprēķinu rezultāti. Gan Lietuvā, gan Igaunijā pēdējos gados ir veiktas būtiskas nodokļu reformas, pakāpeniski samazinot darbaspēka nodokļu slogu. Igaunijā būtiskas izmaiņas nodokļu politikas un pabalstu jomā tika veiktas 2018. gadā, kad tika ieviests diferencētais neapliekamais minimums. Igaunijā samaksātā sociālā nodokļa īpatsvars 10 gadu laikā ir pieaudzis par 4.2%, Latvijā – par 3.8%. Lietuvā 2019. gadā tika sākta apjomīga nodokļu reforma, kuras mērķis ir veidot stabilu nodokļu vidi ar konkurētspējīgu zemāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijas valstīs. Kaimiņvalstī tika būtiski samazināta darba devēja iemaksu likme – no 31,2% 2018. gadā uz 1,79% 2019. gadā. Dati rāda, ka pēdējo trīs gadu laikā Lietuvā samaksātā sociālā nodokļa īpatsvars darba algā samazinājās par 87.8%. Vienlaikus starp darba devējiem un Lietuvas valdību tika noslēgta vienošanās, ka nodokļu samazinājums tiks kompensēts ar bruto ienākuma palielinājumu visiem darba ņēmējiem par 1,289 reizēm, līdz ar to palielināsies darba ņēmēju ienākumi.

Lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību un padarītu nodokļu slogu konkurētspējīgāku ne tikai ar Baltijas valstīm, bet arī ar pārējām ES valstīm, darbaspēka nodokļu reformas Latvijā ir vajadzīgas, taču ir nepieciešams atteikties no jaunās VSAOI sistēmas nepilna laika nodarbinātiem, jo tā negatīvi ietekmē mazo ienākumu saņēmējus un valsts ekonomiku kopumā, un ir jāizstrādā efektīvāka darbaspēka nodokļu sistēma valsts tautsaimniecības konkurētspējas paaugstināšanai.

Agnese Paegle, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Domnīcas FUTURUM LATVIA vadītāja

Lai arī dzīvojamais fonds un laba infrastruktūra reģionos ir ļoti svarīga, ļoti būtiski ir attīstīt cilvēkkapitālu. Taču nākamos gados pamatā turpināsies Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas betonā nevis konkurētspējīga darbaspēka nodrošināšanā, kas ļautu Latvijas uzņēmējiem veiksmīgi konkurēt globālajā tirgū.

Par to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļas organizētajā biznesa dienā, kas bija veltīta uzņēmējdarbības izaugsmei un iespējām 2022. gadā, un notika Valmierā, informēja Domnīcas “Certus“ valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes asociētais profesors Daunis Auers. Viņš atzina, ka daudzviet Latvijas reģionos infrastruktūra ir lieliska, ieguldīts nozīmīgs finansējums publiskajā infrastruktūrā, piemēram, modernos sakaru tīklos, ir uzbūvētas koncertzāles un veloceliņi, taču netiek attīstītas iedzīvotāju digitālās prasmes, kas ļautu mūsdienīgo infrastruktūru pilnvērtīgi izmantot. Tieši digitālo prasmju ziņā Latvijas iedzīvotāji joprojām ievērojami atpaliek no ES valstu vidējiem rādītājiem.

“Ja vēlamies, lai Latvijas ekonomika nākamajos gados strauji attīstītos, un notiktu konverģence ar ES vidējiem rādītājiem, nepietiek vien ar investīcijām betonā, ar to, ka nepārtraukti kaut kas tiek būvēts. Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks kā vienu no novada attīstības instrumentiem min iedzīvotāju skaita palielināšanu vai ražošanas procesu modernizāciju un digitalizāciju, bet tai ir nepieciešamas īpašas prasmes un iemaņas,“ secināja D. Auers. Nacionālās industriālās politikas finansējums cilvēkkapitālam jaunajā plānošanas periodā ir 621 miljons eiro, kas ir 22% no kopējā ES kohēzijas fondu ieguldījuma, taču lielākā daļa līdzekļu – 406 miljoni eiro ir paredzēti mājokļu finansējumam nevis, piemēram, nozaru prasmju fondu attīstīšanai, augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un apmācībai.

“Kamēr mēs nebūsim guvuši sāta sajūtu no investīcijām infrastruktūrā, mēs neizbēgami domāsim par betonu un tikai tad par ieguldījumiem cilvēkresursos,“ atzina Ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, norādot, ka uzņēmējus šobrīd visvairāk interesē tieši kvalificēta darbaspēka pieejamība.

“Veidojot industriālo politiku, mēs vadījāmies pēc loģikas, ka pēc plus vai mīnus desmit gadiem uzņēmējiem būs jāmaksā darbiniekiem divas reizes vairāk. Ja viņi to nedarīs, darbaspēks aizplūdīs no Latvijas. Lai ekonomika būtu efektīva, ir būtiski jāpalielina eksports. Plānots, ka 2023. gadā tā apjoms sasniegs 22 miljardus eiro, bet 2027. gadā – 27 miljardus eiro. Lai to varētu panākt, ir jāpārdod nevis divas reizes vairāk baļķu, bet gan tie jāspēj pārdot divas reizes dārgāk. Tāpēc ir nepieciešami atbalsta instrumenti smadzenēm un eksportspējai, proti, ne tikai palīdzēt saražot dārgākus baļķus, bet arī prast tos veiksmīgi pārdot,“ uzsvēra R. Aleksejenko. Viņš informēja, ka no ES Atveseļošanās fonda finansējuma, kas ir 657 miljoni eiro, 2021. – 2026. gadā digitālajai transformācijai ir piešķirti 139, 4 miljoni eiro.

LTRK padomes loceklis Ģirts Rungainis pauda viedokli, ka Latvijā kopš 90. gadiem ir ieveidojusies sistēma, ka viss iet betonā, jo tādējādi ir iespējams vislabāk nozagt. “Betonā var norakt jebko, tādējādi visas lietas sakārtot,“ secināja Ģ. Rungainis, atzīstot, ka valsts atbalsta programmas uzņēmējiem reti kad piedāvā īsti to, kas viņiem ir nepieciešams. Viņš uzteica finanšu institūcijas Altum atbalsta instrumentus un aicināja uzņēmējus meklēt idejas labiem projektiem un nebaidīties tās īstenot. “Galvenais, lai uzņēmējiem netrūktu ambīciju. Mūsu kaimiņi – igauņi un lietuvieši ir daudz mērķtiecīgāki, kas atspoguļojas daudzās jomās, kurās viņi ir veiksmīgāki par mums,“ konstatēja Ģ. Rungainis.

LTRK Vidzemes reģiona nodaļas vadītājs Juris Sleņģis atzina, ka šī bija vērtīga diskusija par bāzes jautājumiem vai tiem galvenajiem vektoriem, kas veicinātu uzņēmējdarbības attīstību un sekmētu tautsaimniecības izaugsmi. “Trīs prezentācijas un trīs redzējumi – pētnieka, uzņēmēja un valsts institūcijas pārstāvja, kuri apliecināja, ka izpratne ir, bet ir arī daudz darāmā. Politikas veidošana nav iedomājama bez uzņēmēju līdzdalības, kas ļautu paaugstināt pieņemto lēmumu kvalitāti un izvirzīto mērķu sasniegšanu,“ pēc pasākuma secināja J. Sleņģis. Pēc prezentācijām un diskusijām tika veikta dalībnieku aptauja, kas apstiprināja uzņēmēju interesi par procesiem un iespējām – dažādiem atbalsta instrumentiem, kas būs pieejami nākamajos gados.

Ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, arvien vairāk uzņēmēju nākuši klajā ar aicinājumu veikt grozījumus likumā “Par maternitātes un slimības apdrošināšanu”, paredzot, ka valsts šajā krīzes periodā apmaksā darbnespējas lapas pilnā apmērā. Arī Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) aicina valdību ieklausīties uzņēmēju prasībās, norādot, ka šāda rīcība būtiski atvieglotu situāciju uzņēmumos un arīdzan mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos un visā valstī.

Esošo kārtību ir aicinājuši mainīt vairāki uzņēmēji, tai skaitā arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), kuras paziņojumā pausts, ka ņemot vērā iespējamo scenāriju, ka valdība noteiks valstī ārkārtējo stāvokli, ekonomiskā darbība maksimāli jāturpina un jāatbalsta tie uzņēmumi, kas ir dzīvotspējīgi un turpina savu darbību.

“Uzskatām, ka darba nespējas lapas būtu pilnībā jāapmaksā no valsts budžeta ne tikai ar Covid-19 saslimšanu un noteiktās karantīnas gadījumos, bet arī tad, ja personai jāatrodas pašizolācijā vai tai konstatētas elpceļu saslimšanas. Tas noteikti mazinātu vīrusa izplatību darba kolektīvos,” norādījusi LTRK valdes locekle Katrīna Zariņa.

Līdzīgu viedokli paudis arī “STIGA RM” valdes loceklis Andris Ramoliņš. Viņš norādījis, ka “laikā, kad Latvijas uzņēmēji visapkārt dzird valdības pārstāvju runas par atbalstu uzņēmējiem, kas šobrīd spiesti pārtraukt vai būtiski samazināt darbības apmērus valstī noteikto ierobežojumu vai vīrusa izplatības dēļ, mēs neredzam efektīvus rezultātus šīm runām, lai gan grozījumi likumā par darba nespējas lapu apmaksu ne tikai veicinātu vīrusa zemāku izplatību, bet arī palīdzētu uzņēmējiem vīrusa izraisīto ekonomisko seku mazināšanā.”

Šādu ieceri atbalsta arī Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, norādot, ka egoisms un ticība, ka ar mani jau tas nenotiks, ir spēcīgas arī Covid-19 laikā, tādēļ nav brīnums, ka darbinieki, nevēloties zaudēt savu darbu, nāk strādāt arī ar vieglām saaukstēšanās pazīmēm, bet darba devējs nereti ir gatavs to akceptēt, jo Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, tieši viņam ir jāapmaksā deviņas no desmit pirmajām slimošanas dienām: “Valdībai ir visas iespējas šajā krīzes brīdī pārraut šo apburto loku un pieņemt lēmumu, ka jau no otrās dienas slimības lapas apmaksu uzņemas valsts.”

LUAC aicina valdību uzņēmēju atbalstam pieņemt grozījumus likumā, kas noteiktu, ka valstij pilnā apmērā jākompensē darba nespējas lapu darbiniekiem. Tā būtu valstiski atbildīga rīcība laikā, kad Covid-19 krīze atstāj arvien redzamākas sekas ne tikai uz cilvēku veselību, bet arī uzņēmējdarbības sfēru un ekonomiku.