Neskaidrības par to, vai ziemā uzņēmumiem pietiks energoresursu, cik tie maksās un kādi būs valdības atbalsta pasākumi, rada bažas, kā izdzīvot un kā rast labākos risinājums biznesa un darba vietu saglabāšanai – to Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Zemgales reģiona padomes organizētā Biznesa klubā Bauskā secināja Zemgales uzņēmēji. Nevienam no viņiem nav šaubu, ka ziema būs sarežģīta, tādēļ uzskata, ka palīdzība no valsts puses nepieciešama nekavējoties.

«Gada sākumā tika prognozēts, ka inflācija Latvijā varētu būt 10%, bet šobrīd redzam – līdz gada beigām tā varētu kāpt apmēram līdz 25%. Lai gan atsevišķās tautsaimniecības jomās, piemēram, metālapstrādē vērojama izejvielu cenu stabilizācija, tomēr tās joprojām ir augstas. Lielākā problēma ir tas, ka energoresursu pakalpojumu piegādātāji šobrīd neslēdz ilgtermiņa līgumus un nefiksē cenu, tādēļ uzņēmējiem ir grūti plānot finanses, un, nesaņemot atbalstu, var nākties uz laiku apturēt darbu un atlaist darbiniekus, kas būs milzu slogs valsts sociālajam budžetam,» pasākuma laikā uzsvēra LTRK Zemgales reģiona padomes vadītājs Imants Kanaška.

Lai atbalstītu savus darbiniekus šajā finansiāli smagajā laikā, uzņēmēji vismaz par 10% palielinājuši strādājošo algas. Tajā pašā laikā iepirkumu un pasūtījumu skaits būtiski samazinājies un parādās recesijas draudi ar ekonomikas «atdzišanas» pazīmēm. «Valdība jau augustā pieņēma lēmumu, ka energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības komersantiem granta veidā tiks kompensēts šogad piedzīvotais energoresursu cenu pieaugums par periodu no šā gada 1. februāra līdz 31. decembrim, paredzot tam valsts budžeta līdzekļus 50 miljonus eiro apmērā. Diemžēl šim atbalstam vēl nav saņemts saskaņojums no Eiropas Komisijas. Jācer, ka tas notiks drīz, jo augstās energoresursu cenas vēl vairāk mazina Latvijas uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā,» piebilda I.Kanaška.

Ilgtermiņā domājot par uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, LTRK ir sagatavojusi rekomendācijas politisko partiju ekonomikas programmām 1.oktobrī paredzētajām 14. Saeimas vēlēšanām. Tajās uzņēmēji iekļāvuši 26 punktus, kuru realizācija palīdzētu uzņēmējdarbības attīstībai un valsts ekonomiskajai izaugsmei. «Vēlamies, lai valdība uz uzņēmējiem raudzītos kā uz profesionāliem padomdevējiem un līdzvērtīgiem partneriem. Īpaša uzmanība jāpievērš cilvēkresursiem, tostarp darbaspēka trūkumam, un enerģētikai,” svarīgākos rekomendāciju punktus iezīmēja LTRK valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Biznesa klubā piedalījās arī Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis, kurš iepazīstināja ar uzņēmējdarbību pašvaldības teritorijā, īpaši uzsverot, ka Bauskas novads ir Latvijas «maizes klēts». Pašvaldības vadītājs, runājot par uzņēmējdarbības attīstību, lielas cerības liek uz iecerēto «Rail Baltica» projektu, kas sekmēs loģistikas jautājumus, tajā skaitā pieslēgumus novadā attīstītajiem biznesa parkiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir organizējusi un turpina īstenot dažādas ziedojumu vākšanas kampaņas Ukrainas atbalstam, vienlaikus aicinot Latvijas uzņēmējus un sabiedrību turpināt ziedot un palīdzēt ukraiņiem cīņā pret Krievijas militāro agresiju Ukrainā.

Jau vairāk nekā četrus mēnešus turpinās Krievijas īstenotais karš Ukrainā. Svarīgi neaizmirst, ka nekas vēl nav beidzies un ukraiņiem palīdzība nepieciešama nepārtraukti. LTRK īsteno vairākas aktivitātes Ukrainas atbalstam un aicina uzņēmējus un sabiedrību turpināt savu iespēju robežās veikt ziedojumus palīdzībai Ukrainas tautai.

LTRK sadarbībā ar AgroPlatforma izveidotais labdarības interneta veikals www.latvijapalidz.lv turpina darboties un līdz šim uz Ukrainu ir nosūtītas 2 kravas ar veikalā iegādātajām, ziedotajām precēm. Preces nogādātas Ukrainas mazo pilsētu asociācijai, un tālāk jau pilsētām, kur palīdzība nepieciešama visvairāk. Vienlaikus LTRK organizēja vairākas ziedojumu vākšanas kampaņas, kurās piedalījās gan uzņēmēji, gan privātpersonas. Sadarbībā ar organizāciju “Viegli palīdzēt”, iniciatīvu “Uzņēmēji mieram” un Aizsardzības ministriju, ziedojumi nogādāti Ukrainā, arī uz karadarbības vietām. Tāpat LTRK konsultē biedrus par ziedojumu iespējām un bēgļu izmitināšanas, nodarbināšanas jautājumiem, kā arī, pateicoties biedru ziedojumiem, sniedz palīdzību Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Ukrainas uzņēmējiem.

LTRK pateicas visiem ziedotājiem un aicina turpināt atbalstīt Ukrainas tautu gan iegādājoties ziedojuma preces labdarības interneta veikalā www.latvijapalidz.lv, gan ziedojot finanšu līdzekļus, gan veikalos izvēloties Ukrainā ražotas preces. 

“No sirds pateicamies visiem ziedotājiem par līdz šim sniegto atbalstu un aicinām to darīt arī turpmāk! Lai arī varētu likties, ka Latvijas sniegtā palīdzība, pret visas pasaules palīdzību Ukrainai, ir maz, nesen tiekoties ar Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidentu Genādiju Čižikovu, viņš uzsvēra, ka Ukrainas tauta jūt sirds siltumu un visa veida atbalstu, kas nāk no Latvijas, un tas viņiem palīdz turpināt šo cīņu, “ stāsta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar AS “Rietumu Banka” organizētajā diskusijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros, reģiona valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji tiekoties pārrunāja notiekošo Krievijas karu Ukrainā un energoresursu pieejamību, kas šobrīd ir Eiropas ekonomikas galvenie izaicinājumi, kā arī neatkarību no Krievijas resursiem un nepieciešamību veicināt savstarpēju sadarbību.

20. jūnijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros norisinājās reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvju diskusija “Reģionālās drošības nodrošināšana, izmantojot transporta, enerģētikas un infrastruktūras tīklus: kameru loma tajā”, kurā galvenais uzsvars bija energoresursu un ražošanas izejvielu pieejamība, Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme un ekonomiku, infrastruktūras risinājumi, neatkarības no Krievijas veicināšana un sadarbība Eiropas ekonomikas stiprināšanai. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres vadītājs Bens Baters (Ben Butters) un Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs.

Šobrīd pasaulei ir izaicinājumu pilns laiks, pastāvot ekonomiskiem un drošības draudiem, bet izaicinājumi nozīmē arī jaunas iespējas un krīzes potenciālu nepieciešams izmantot. Eurochambres izpilddirektors Bens Baters uzsvēra: “Atslēgas vārds ir sadarbība. Transporta, enerģētikas, infrastruktūras jomā. Nevienu no šī brīža problēmām nevar atrisināt nacionālā līmenī, izolējoties no citām valstīm. Sadarbība Eiropā ir kritiski svarīga.” Turklāt, sadarbībai jābūt ne tikai starp valstīm, bet arī katras valsts iekšienē – starp valdību un uzņēmējiem.

Energoresursu cenu un pieejamības problēmas šobrīd Eiropā ierindojas pirmajā vietā. Jau pagājušā gada rudenī Eiropas uzņēmēji sāka bažīties par straujo energoresursu cenu kāpumu. Pēc kara sākuma Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī to pieejamība būs izaicinājums. Svarīgi arī, lai zaļās enerģijas mērķi un risinājumi ir reāli un sasniedzami. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka enerģētikas jautājums šobrīd svarīgākais un nepieciešami ātri un pārdomāti risinājumi.

Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme uz drošību un ekonomiku pasaulē nav noliedzama. Šobrīd ir apdraudēta ne tikai militārā, bet arī pārtikas, enerģētikas, transporta un resursu drošība. Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs par šī brīža ekonomisko situāciju: “Ukrainai ir liela nozīme ne tikai Eiropas, bet arī Melnās jūras reģiona ekonomikā. Ukraina ir liela valsts ar lielām ostām, bagāta ar dabas resursiem. Krievijas uzsāktā kara laikā ir izpostīti daudzi reģioni, iznīcināti lieli uzņēmumi un rūpnīcas, 40% uzņēmēju ir bijuši spiesti pārtraukt savu darbu – tas atstāj lielu ietekmi uz pasaules ekonomiku.” Šī brīža situācija ar bloķētajām Ukrainas ostām liek arī domāt par jauniem un daudzveidīgiem tirdzniecības ceļiem Eiropā. Tāpat arī par infrastruktūras attīstību – gan transporta, gan digitālās. Kara apstākļos vilcināšanās nav pieļaujama.

Pasākuma otrajā daļā Trīs jūru iniciatīvas reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji diskutēja par kameru ietekmes palielināšanu un dialoga veicināšanu ar valstu valdībām un uzņēmējiem. Kā arī par dažādiem atbalsta instrumentiem Eiropas uzņēmējiem.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica uzņēmēju aptauju, kurā kā prioritāte nākamajai Saeimai visbiežāk tika norādīta uzņēmējdarbības vides uzlabošana Latvijā.

Lai noskaidrotu uzņēmēju viedokli par pašreizējo ekonomisko un uzņēmējdarbības vides situāciju Latvijā, 2022. gada februārī un martā LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS veica aptauju, kurā uzņēmumu vadītājiem lūdza novērtēt dažādus ekonomiskos rādītājus, uzņēmējdarbībai svarīgus faktorus un izteikt nākotnes prognozes par šiem rādītājiem. Vissliktākā uzņēmēju prognoze ir pašvaldību atbalstam uzņēmējdarbībai, bet kā galveno prioritāti nākamajai Saeimai 50% aptaujas dalībnieku norādīja uzņēmējdarbības vides uzlabošanu Latvijā. Otra biežāk minētā prioritāte, ko atzīmējuši 39% aptaujāto, ir demogrāfijas un imigrācijas problēmu risināšana.

LTRK aptaujātie uzņēmēji pašreizējo situāciju Latvijā lielākajā daļā no piedāvātajiem uzņēmējdarbības vides aspektiem vērtē sliktāk, nekā 2021. gada nogales aptaujā. Labāk novērtētas ir tikai valsts un pašvaldību izvirzītās regulējošās un administratīvās prasības un darbaspēka pieejamība, pārējos aspektos – nodokļu administrēšana, banku kredītu pieejamība, pašvaldību atbalsts, nodokļu likmes – uzņēmēju vērtējums ir samazinājies. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem ir energoresursu cenu pieaugums un 69% aptaujāto uzņēmēju norāda, ka tas negatīvi ietekmē viņu uzņēmumu, un tikai 37% uzskata, ka valsts sniegtais atbalsts energokrīzes pārvarēšanai ir pietiekams. Arī nākotnes prognozes gandrīz visos uzņēmējdarbības aspektos ir pasliktinājušās, uzņēmēji pozitīvi vērtē tikai darbaspēka pieejamības perspektīvas.

Komentējot aptaujas rezultātus, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Katra valsts ir citādāka, atrodas atšķirīgā situācijā un citādā attīstības stadijā. Kas der vienai, ļoti iespējams, konkrētajā laikā neder otrai. Mums šodienas Latvijā jāapzinās, ka vismaz līdz brīdim, kad Latvijas iedzīvotāji sasniegs vidējo ES dzīves līmeni, bet vēlams – vēl ilgāk, ikvienas Latvijai lojālas partijas politikas centrā vajadzētu būt arī ekonomikas jautājumiem, proti, kas darāms biznesa vides pilnveidošanā (izglītībā, birokrātijā, nodokļos, enerģētikā, inovāciju sistēmā un tā tālāk), lai Latvija būtu daudz pievilcīgāka vietējām un ārvalstu investīcijām, lai Latvijā būtu vairāk eksportējoši un produktīvi uzņēmumi, kuri ekonomiski pamatoti spēj maksāt lielākas algas.”

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalsta stingrākās iespējamās sankcijas pret agresorvalstīm Ukrainas karā un vērš uzmanību nepieciešamībai Baltijas valstīm izstrādāt vienotus atbalsta pasākumus sankciju ietekmes uz ekonomiku mazināšanai.

Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas īstenoto demokrātijas, tiesiskuma un vispārpieņemtu diplomātijas principu neievērošanu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas inicētajam karam Ukrainā un atbalsta pret agresorvalstīm pieņemtās sankcijas un iespējami stingrāku sankciju pastiprināšanu karadarbības ātrākai apturēšanai.

Vienlaikus visu triju Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras ir vienotas savā vēlmē jebkādā veidā palīdzēt gan kolēģiem Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un Ukrainas uzņēmēju kopienai, gan visiem Ukrainas iedzīvotājiem. Baltijas kameras jau īsteno dažādas aktivitātes, lai sniegtu Ukrainai humanitāro palīdzību. Tāpat Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ir gatavas apvienot spēkus un kļūt par atbalsta centru Ukrainas uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, kuri vairs nevar turpināt savu darbību Ukrainā.

Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras vērš uzmanību, ka pret agresorvalstīm īstenotās sankcijas ir liels trieciens Baltijas ekonomikai, kas nav vēl paspējusi atgūties pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās krīzes. Jau šobrīd ir novērojams dažādu izejmateriālu deficīts, piegāžu ķēdes traucējumi un straujš energoresursu un degvielas cenu kāpums. Baltijas valstīm nepieciešams apvienoties, izstrādājot vienotus atbalsta pasākumus un kopīgi meklējot jaunus eksporta kanālus no sankcijām cietušajiem uzņēmumiem, lai maksimāli samazinātu sankciju ietekmi uz Eiropas ekonomiku.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā pasākumā Vidzemes biznesa diena, kas norisinājās 8. februārī, diskutēja par izaicinājumiem un iespējām, ar ko šajā gadā nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Pasākumu atklāja LTRK prezidents Aigars Rostovskis un Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kā galvenos 2022. gada izaicinājumus uzņēmējdarbībā iezīmējot enerģētikas straujā cenu kāpuma radīto krīzi, darbu Covid-19 izplatības apturēšanai ieviesto ierobežojumu apstākļos un strauji pieaugošo inflāciju. Valmieras novada domes vadītājs, uzsverot pašvaldības un privātā sektora sadarbības nozīmi, informēja arī par dažādām atbalsta iespējām gan jaunajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas novadā jau strādā.

Runājot par šī gada izaicinājumiem ekonomikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmēja Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi un nepieciešamību pielāgoties apstākļiem, nodrošinot darbības nepārtrauktību un ekonomikas atkopšanos. Otrs lielākais izaicinājums ir inflācija un piegāžu ierobežojumi izejvielu un resursu trūkuma dēļ. Kā aktuāla problēma šogad iezīmējas saspringtā situācija darba tirgū, kur vērojams aizvien pieaugošs kvalificēta darbaspēka trūkums. U. Rutkaste norādīja arī uz būvniecības izmaksu sadārdzināšanos un iespējamu būvniecības sektora pārkaršanu. Tāpat arī ģeopolitiskie saspīlējumi var radīt negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Kā vidēja termiņa izaicinājums, tika atzīmēta nepieciešamība kāpināt investīcijas.

Uzņēmēju ieskatā, kā galvenā vidēja termiņa prioritāte ir produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālas izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksporta attīstībai, ar mērķi 2027. gadā sasniegt eksporta apjomu 27 miljardu eur apmērā. Savukārt, Eiropas Savienības finansējuma prioritārās jomas ir digitālā transformācija, produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana un klimats, energoefektivitāte. Iepazīstinot klātesošos ar nacionālās industriālās politikas prioritātēm un atbalsta iespējām tautsaimniecības attīstībai, ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem atbalstiem tautsaimniecības attīstībai ir finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šim mērķim paredzēti 100 milj. eur izmaksai grantu veidā.

Viennozīmīgi, arī Eiropas Savienības vides un ilgtspējas mērķu ieviešana, ģeopolitisko situāciju un iespējamās sankcijas, atjaunošanas un noturības mehānisms, ERAF finansējums digitālās transformācijas un produktivitātes virzienā, nodokļu politika un Covid-19 ierobežojumi un to sabalansēšana būs šī gada izaicinājumi uzņēmējdarbība, atzīmēja LTRK Padomes locekle, Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa.

Noslēgumā dalībnieki diskutēja par izglītības nozīmi darba tirgū un labklājības celšanā, un veicamajiem pasākumiem izglītotā darbaspēka motivēšanai palikt strādāt Latvijā.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina iespējami ātri Latvijā atcelt striktos Covid-19 izplatības apturēšanai ieviestos ierobežojumus, dodot iespēju visām nozarēm pilnvērtīgi strādāt un ļaujot ekonomikai atkopties. Ilgāka ierobežojumu saglabāšana nozīmē apdraudējumu ekonomikas atveseļošanai un Latvijas konkurētspējas samazināšanos.

Viena pēc otras valstis mīkstina uzliktos Covid-19 ierobežojumus, dodot iespēju atsākt strādāt slēgtajām nozarēm un veicinot ekonomikas atveseļošanos pēc diviem grūtiem gadiem. Arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – dodas liberālākas un konkurētspējīgākas ierobežojumu politikas virzienā. LTRK aicina ar steigu Latvijā atcelt Covid-19 sertifikātu izmantošanu, obligāto vakcināciju darbiniekiem, tāpat arī slēgtajām nozarēm jāatļauj strādāt, katram uzņēmumam deleģējot pašam uzraudzīt epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu darbinieku un klientu vidū. Ja striktie ierobežojumi netiks iespējami ātrāk atcelti, tiek nopietni apdraudēta gan ekonomikas atkopšanās, gan Latvijas konkurētspēja. Uz kaimiņvalstīm aizplūst gan darbaspēks, gan preču un pakalpojumu pircēji, radot zaudējumus uzņēmējiem un ekonomiskās izaugsmes plaisu starp Baltijas valstīm.

Šī brīža saslimstības rādītāji parāda, ka esošie ierobežojumi savu efektivitāti ir zaudējuši. Administratīvais regulējums vairs nepasargā no vīrusa izplatības, tāpēc epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanai jākļūst par individuālu atbildību. Eksperti ir apstiprinājuši, ka laba gaisa kvalitāte un regulāra telpu vēdināšana ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Dr.med, asoc.profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidro: “Ņemot vērā, to, ka vīruss pārvietojas uz putekļu daļiņām un pilieniem, būtiskākā nozīme ir gaisa kvalitātei iekštelpās, kā arī tā saucamajai “individuālajai aizsardzībai”, prioritāri respiratoriem. Esošās zināšanas un izpratne par SARS CoV-2 izplatības mehānismiem, liecina, ka kontaktam un virsmu dezinfekcijai nav tik būtiska nozīme vīrusa izplatībā. Prioritāte joprojām ir kontaktu samazināšana – attālinātais darbs, distances pakalpojumi u.tml. Gadījumos, kad tas nav iespējams, pirmajai prioritātei būtu jābūt gaisa kvalitātei – pietiekamai telpu ventilācijai, vai, ja tāda nav, vēdināšanai. Tas ir efektīvākais veids, kā samazināt vīrusa koncentrāciju telpas gaisā, samazinot arī iespēju inficēties. Pilnīgai drošībai jālieto respiratoru. Medicīnas maska primāri ir domātu citu cilvēku aizsardzībai, personisko drošību tā nodrošina sliktāk nekā respirators”.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis, komentējot pašreizējo situāciju ar Covid-19 ierobežojumiem, stāsta: “Ir pienācis laiks visus administratīvos regulējumus, kas attiecas uz vīrusa izplatības ierobežošanu, atcelt un drošības pasākumus nozīmēt kā rekomendējošus, dodot iespēju uzņēmumiem pašiem rīkoties tā, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Mēs vairs nevaram atļauties bremzēt Latvijas ekonomiku un turpināt aizņemties naudu, mums ir iespējami ātri jāatgriežas ikdienas dzīvē”.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izveidotās domnīcas Futurum Latvia veiktais pētījums par komunikāciju starp valsts un privāto sektoru parāda iesaistīto pušu neapmierinātību, komunikācijas efektivitātes trūkumu un problēmas informācijas apmaiņā starp valsts iestādēm un uzņēmējiem.

2022. gada 9. februārī norisinājās domnīcas Futurum Latvia atklāšana, kurā eksperti prezentēja 2021. gada rudenī veikto pētījumu par komunikāciju starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi. Tā mērķis bija izpētīt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm pēdējā gada laikā un izstrādāt ieteikumus komunikācijas un atgriezeniskās saites uzlabošanai. Pētījumā piedalījās uzņēmēji un uzņēmēju biedrību pārstāvji no visas Latvijas, kopumā 176 respondenti.

98,08% pētījuma ietvaros aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka komunikācija starp valsts un privāto sektoru ir pārāk sadrumstalota, nepietiekama un ar zemu intensitāti, norādot, ka nejūt savstarpējo saikni ar valsts pārvaldi, vai arī informāciju iegūst paši. Lielākais vairākums atzīmē, ka komunikācijas iniciatīva nāk no viņiem pašiem un nav novērojama proaktīva valsts iestāžu rīcība uzņēmējiem svarīgos jautājumos. Tāpat uzņēmēji nejūt regulāru atgriezenisko saiti un to norāda kā lielu problēmu, jo, viņuprāt, veiksmīga un aktīva atgriezeniskā saite starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi veicina uzņēmējdarbības attīstību un uzlabo valsts pārvaldes izpratni par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pasaulē. Kā negatīvos komunikācijas aspektus privātā sektora dalībnieki izceļ arī informācijas pārbagātību, birokrātiskos šķēršļus, valsts iestāžu formālu pieeju komunikācijai, ar mērķi informēt nevis iesaistīt un veidot dialogu.

Komentējot komunikācijas problēmas, Andris Bite, SIA “Karavela” valdes loceklis, stāsta: “No uzņēmēja skatu punkta varu teikt – jo zemākā līmenī notiek valsts pārvaldes un privātā sektora komunikācija, jo veiksmīgāka un tiešāka tā ir. Jo augstāki un nopietnāki jautājumi tiek risināti, jo vairāk komunikācijas kvalitāte samazinās. Un nevis formālā nozīmē, bet tieši saturiskā. Iztrūkst mērķis un redzējums, kādam jābūt šīs komunikācijas rezultātam. Visbiežāk nav skaidrs, vai šī augstā līmeņa komunikācija ir tikai ar mērķi informēt, vai arī paredz tālāku rīcību un uzņēmēju iesaistīšanos.”

Problēmas vērojamas arī komunikācijā no privātā sektora puses. Valsts pārvaldes institūcijas norāda, ka uzņēmēju atsaucība uz valsts pārvaldes iniciatīvām un komunikāciju vērtējama kā ļoti dažāda – jautājumos, kuros uzņēmēji paši ir ieinteresēti, iesaiste ir liela, bet jautājumos, kuri konkrētajā brīdī tiešā veidā uzņēmēju neskar, atsaucība ir ļoti maza. Valsts pārvaldes ikdienas darbā no uzņēmējiem vairāk būtu nepieciešama operacionālā līmeņa viedoklis.

Kā norāda pētījuma autores Zane Driņķe un Jana Bunkus, komunikācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem uzlabošanai nepieciešama stratēģiska pieeja un ekspertu uzraudzība, veidojot vienotu izpratni par divvirziena komunikāciju. Vienlaikus nepieciešams stiprināt tādus komunikācijas rīkus un kanālus, kā e-pasts, dažādas mājaslapas un speciāli veidoti portāli. Tā kā informācijas apmaiņu nereti kavē publiskā sektora birokrātiskās prasības, svarīgi īstenot mazāk formālas sadarbības formas – forumus, seminārus, konferences – kur abām pusēm būtu iespēja skaidrot aktualitātes un problēmas, tādā veidā veicinot lielāku abu pušu izpratni par sadarbības nepieciešamību.

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro: “Valsts iestādes nepārtraukti strādā pie tā, lai tiktu izveidotas lietotājiem pieejamas informācijas sistēmas. Jāsaprot, ka šīs sistēmas nav risinājums visām komunikācijas problēmām, jo viena lieta ir informāciju apkopot, cita – to atrast. Tāpēc nepieciešams arī attīstīt prasmes informāciju meklēt. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka informācija mēdz būt sadrumstalota, jo mums ir ļoti plašs un sarežģīts normatīvais regulējums visos procesos un jautājumos, nav iespējams informāciju kompakti sastrukturēt. Tā ir problēma ne tikai Latvijā”.

Pētījuma veicējs Futurum Latvia ir neatkarīga domnīca, kas apvieno Latvijā zinošākos un pieredzējušākos dažādu jomu uzņēmējus, pētniekus un ekspertus. Domnīcu izveidojusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai stiprinātu tautsaimniecības domas virzību Latvijā un veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinot sociālekonomisko jautājumu zinātnisku izpēti un nepieciešamo analītisko bāzi.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes locekļi 3. februārī tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu, lai pārrunātu energoresursu cenu sadārdzinājuma radīto krīzi un nepieciešamību pēc vidēja un ilgāka termiņa risinājumiem.

LTRK padomes ieskatā, lai arī valdība ir izstrādājusi virkni atbalsta pasākumu, tos var uzskatīt par īstermiņa risinājumu, kas nepasargā no krīzes atkārtošanās nākotnē. Ir nepieciešams ne tikai tūlītējs atbalsts, bet arī vidēja un ilgtermiņa pasākumu plānu kopums, kas stabilizētu enerģētikas jomu Latvijā, veidotu labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi un ļautu turpmāk izvairīties no līdzīgiem ekonomikas satricinājumiem.

Tikšanās galvenā sarunas tēma bija enerģētikas politika un rīcības plāns ilgākā termiņā, ietverot gan Eiropas Savienības Zaļā kursa ietekmi uz energoresursu cenām, gan Latvijas energoneatkarības stiprināšanu, veicinot alternatīvās enerģijas ražošanu un jaudu ģenerācijas palielināšanu, lai novērstu to trūkumu tuvākajā nākotnē. Galvenie LTRK padomes locekļu izteiktie priekšlikumi enerģētikas krīzes risināšanai un novēršanai nākotnē ir uzņēmēju un mājsaimniecību motivēšana veidot lokālas elektroenerģijas ģenerācijas pašpatēriņam, atvieglojot birokrātisko slogu un ieviešot atbalsta rīkus investīcijām šajā jomā, kā arī radīt labvēlīgus apstākļus vēja parku izveidei, atvieglojot investīciju piesaisti un normatīvo regulējumu. Arī Ministru prezidents norādīja, ka Baltijas valstu reģionā ir nepieciešams vairāk ražot elektroenerģiju pašu patēriņam, mazinot iepirktās elektroenerģijas apjomus. Tāpat viņš uzsvēra, ka atbalsta instrumentiem enerģētiskās neatkarības veicināšanai ir jābūt pieejamiem, reāli izmantojamiem un šiem atbalsta mehānismiem jāstrādā ātri.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis pēc sarunas ar premjeru norāda: “Enerģētikas krīze šobrīd ir uzņēmējdarbības galvenā aktualitāte. Sarunā Ministru prezidents identificēja galvenos šķēršļus, kas traucē risināt problēmas enerģētikas jomā un LTRK vienojās par turpmāku sadarbību ar Ministru prezidentu šo šķēršļu novēršanai. Līdz šim LTRK sadarbība ar esošo valdību nav bijusi pietiekami cieša un iesaiste nav bijusi pilnvērtīga, tāpēc valdības sasteigtie lēmumi mēdz būt nepārdomāti un nav tālredzīgi. Mēs piedāvājam daudz intensīvāku LTRK iesaisti, lai valdības lēmumi būtu profesionālāki, tālredzīgāki, veicinātu Latvijas ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību. To, vai izdosies panākt pietiekamus uzlabojumus enerģētikas jomā, rādīs laiks.”

Kopumā viedokļi par turpmākajiem darbiem enerģētikas krīzes risināšanā LTRK padomes locekļiem un Ministru prezidentam sakrita un tika izteikta abpusēja gatavība sadarbībai, arī turpmāku uzņēmēju aktīvu iesaisti enerģētikas politikas veidošanā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš: “Pateicos Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomei par iespēju pārrunāt uzņēmējdarbībai aktuālos jautājumus, kas šobrīd pamatā ir saistīti ar pieaugošajām energoresursu cenām. Īstermiņā valdība sniedz atbalstu uzņēmumiem, ziemas periodā kompensējot OIK un sadales tarifa izmaksas. Strādāsim pie tā, lai radītu papildu jaudas no atjaunojamiem energoresursiem, mazinot atkarību no importētiem fosiliem energoresursiem un vairojot mūsu uzņēmumu starptautisko konkurētspēju. Tā šobrīd ir viena svarīgākajām valdības prioritātēm, kuras īstenošanai novirzīsim arī no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda pieejamo finansējumu.”

Saistībā ar Eiropas Zaļā kursa ieviešanu būs jāveic nozīmīgas investīcijas atjaunojamajos resursos, bet šā brīža situācija ar kvalificēta darbaspēka pieejamību, uzņēmējus mudina domāt par robežām darba tirgus modifikācijā – šādi bija galvenie secinājumi Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona nodaļas organizētajā LTRK Vidzemes Biznesa dienas tiešsaistes pasākumā, kurā LTRK Vidzemes reģiona nodaļa bija uzaicinājusi piedalīties dažādu jomu ekspertus, lai rastu atbildes uz vairākiem Gulbenes novada uzņēmējus interesējošiem aktuāliem jautājumiem.

Virzoties uz Eiropas Zaļo kursu, gan uzņēmējus, gan pašvaldības sagaida lielas pārmaiņas, kurām ir jāsāk gatavoties jau šodien. Šī gada jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar visaptverošu likumdošanas paketi, kas ietekmēs ikvienu nozari – lauksaimniecību, mežsaimniecību, ražošanu u.c. “Eiropas Zaļais kurss paredz radikālu emisiju samazināšanu un pakāpenisku atteikšanos no fosilajiem resursiem, lai palielinātu enerģijas efektivitāti, vairotu enerģētisko neatkarību un uzlabotu dzīves kvalitāti, virzoties uz neto nulles emisijām jeb klimata neitralitāti 2050. gadā. Eiropā pēdējo 20 gadu laikā ir izdevies samazināt emisijas par vairāk kā 20%. Tās pašvaldības un uzņēmumi, kuri ir pieņēmuši tālredzīgus lēmumus, atsakoties no fosilo resursu izmantošanas, pārejot uz šķeldu un granulām, vai plašāk izmanto atjaunojamos resursus – vēja un saules enerģiju, zemes siltumu un citas tehnoloģijas, kas ļauj būt neatkarīgākiem no importētajiem fosilajiem resursiem, ir ieguvēji. Tas ir jautājums gan par ekonomisko, gan enerģētisko neatkarību. Zaļā kursa ietvaros paaugstināti energoefektivitātes standarti gan būvniecībā un transportā, gan citās nozarēs. Zaļais kurss ir pārmaiņu stratēģija, kuras mērķis ir paaugstināt mūsu dzīves kvalitāti,“ teica EK pārstāvniecības vadītājas vietnieks Mārtiņš Zemītis.

Viņš informēja, ka Latvijā emisijas uz vienu iedzīvotāju ir salīdzinoši nelielas, zemākas par vidējiem ES radītājiem, krietni zemākas nekā Igaunijā, arī Lietuvā. Savukārt atjaunojamo resursu īpatsvars enerģijas ražošanā Latvijā ir salīdzinoši augsts – aptuveni 40%, kas ir vairāk nekā Latvijas kaimiņvalstīs. “Latvijas izejas pozīcijas virzībā uz Zaļā kursa ieviešanu nav sliktas, bet ir arī vairāki negatīvie aspekti, piemēram, investīcijas vēja enerģijā, kas ir desmit reizes mazākas nekā Lietuvā, un piecas reizes mazākas nekā Igaunijā. Vēja enerģijas ražošanā Latvijai ir labas perspektīvas, bet, ja meklējam Latviju Eiropas vēja enerģijas ražošanas kartē, tad to tur ir ļoti grūti atrast. Apzināmies vēja enerģijas ražošanas priekšrocības, bet tikai retais vēlas savas mājas pagalmā redzēt griežamies vēja rotoru,“ atzina M. Zemītis.

Pētījumi rāda, ka 53% Eiropas iedzīvotāju uzskata, ka Eiropas zaļais kurss ir būtisks, bet Latvijā tā domā tikai 36% respondentu. “Daļai Latvijas iedzīvotāju ir maldīgs priekšstats, ka Latvija jau tā ir ļoti zaļa, tāpēc virzībā uz zaļo kursu būtu jādara mazāk nekā citām valstīm. Turklāt tāda klimata un enerģētikas politika, kāda Latvijā ir īstenota līdz šim, ierobežojusi investīcijas jaunos saules un vēja enerģijas projektos. Šis Gordija mezgls ir jāpārcērt. Protams, izaicinājumu netrūks, bet finansētāji, piegādātāji, patērētāji un akcionāri ilgtspējai nākotnē pievērsīs arvien lielāku uzmanību. Dati rāda, ka zaļš un ilgtspējīgs bizness šobrīd ir ne tikai mārketinga triks, bet reāla nepieciešamība, lai spētu konkurēt ar citu valstu uzņēmējiem, samazinātu ilgtermiņa izmaksas un atstātu pēc iespējas mazāku oglekļa pēdu,“ secināja M. Zemītis.

Savukārt ekonomists, SIA “Primekss” valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs aicināja uzņēmējus aizdomāties par robežām saistībā ar darba tirgus modifikācijām. “Piesaistīt darbiniekus šobrīd nebūtu nekāda problēma, ja vien var atļauties viņiem maksāt vairāk nekā citi, un arī nopelnīt. Ja uzņēmums ir spiests maksāt lielas algas, bet vairs nespēj nopelnīt, tad uzņēmums vairs nevar pastāvēt. Galvenais jautājums ir, kādu pievienoto vērtību rada uzņēmums? Pievienotā vērtība rodas tad, ja klienti ir gatavi vairāk maksāt par produktu vai pakalpojumu, vai uzņēmumam izdodas samazināt ražošanas pašizmaksas. Lielāka pievienotā vērtība rada iespēju maksāt lielākas algas un atrisināt darbaspēka problēmas,” skaidroja J. Ošlejs.

Latvijā uzņēmumam klājas labi, ja pievienotā vērtība uz vienu darbinieku ir virs 29 tūkstošiem eiro gadā. Veiksmīgākās nozares ir elektronika un optikas ražošana, kurā pievienotā vērtība uz vienu strādājošo gadā ir 74 tūkstoši eiro. Tie var piesaistīt darbiniekus, jo var maksāt atalgojumu, kas ir ievērojami lielāks par vidējo valstī. Datorprogrammēšanas nozarē tie ir 29 tūkstoši eiro, kokrūpniecībā – 27 tūkstoši eiro. Vissliktāk klājas viesmīlības nozarē strādājošajiem restorāniem – 8 tūkstoši eiro uz vienu strādājošo gadā un tekstilrūpniecība – 11 tūkstoši eiro gadā.

“Turklāt jāņem vērā, ka Latvijā, salīdzinot ar citam Eiropas valstīm, ļoti strauji pieaug preču pašizmaksa. To ietekmē augstā elektrības cena, īpaši ražošanā. Lai šo situāciju risinātu, mums būtu jāatgriežas pie jautājuma par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes atcelšanu,” sprieda J. Ošlejs. Tāpat, viņaprāt, produktivitātes un eksportspējas jaudu palielināšanai uzņēmumiem vajadzētu būtiski palielināt zinātnieku un pētnieku piesaisti.

LTRK Vidzemes Biznesa dienā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns informēja par biznesa uzrāvienu reģionā un vedināja uz pārdomām – vai robotizācija atrisinās darbaspēka un klimatneitralitātes izaicinājumus. Savukārt Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Andis Caunītis pastāstīja par jaunumiem novadā, LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš – par LTRK aktualitātēm, bet LTRK Vidzemes reģionālā padomes priekšsēdētāja vietnieks, SIA “Avoti SWF” valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš iepazīstināja ar Gulbenes novada uzņēmēju aktualitātēm.

Pēc ekspertu prezentācijām uzņēmējiem bija virkne jautājumu, galvenokārt, par darbaspēka piesaisti, tostarp no trešajām valstīm, un darbinieku pārkvalificēšanu. Izskanēja viedoklis, ka pieaugušo apmācību programmas nav gana efektīvas, kā arī daudzos uzņēmumos ir ļoti liels augsti kvalificētu darbinieku trūkums, kas spēj strādāt ar modernām tehnoloģijām.