Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas lielākā darba devēju organizācija Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) vērš valdības uzmanību, ka elektroenerģijas izmaksu pieaugums uzņēmumiem ir tik liels, ka bez valsts atbalsta izmaksu segšanai, virkne uzņēmumu būs spiesti savu darbību pārtraukt.

Energoresursu cenas turpina pieaugt un jau šobrīd uzņēmēji gatavojas sarežģītai ziemai, nespējot prognozēt ne turpmākās izmaksas, ne energoresursu pieejamību. Daļa uzņēmumu savu darbību turpina uz attīstībai paredzēto līdzekļu rēķina, taču tas nav ilgtermiņa risinājums. Jau šobrīd daudzi uzņēmumi spiesti samazināt savu darbību vai strādāt ar pārtraukumiem, taču izmaksām turpinot pieaugt, daudziem biznesiem darbību var nākties pārtraukt. Darbības pārtraukšanas gadījumā, negatīvas sekas skars gan preču un pakalpojumu saņēmējus, gan uzņēmumu darbiniekus, gan Latvijas konkurētspēju, eksportu un ekonomiku kopumā. Valsts atbalsts elektroenerģijas izmaksu segšanai ļautu saglabāt Latvijas uzņēmumu darbību un neievest valsti vēl dziļākā krīzē.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis komentē: “Šobrīd, kad energoresursu cenas ir sasniegušas nebijušus augstumus Krievijas kara Ukrainā un citu faktoru dēļ, noteikti ir nepieciešams atbalsts visiem uzņēmējiem un atbalsta apmēram ir jābūt tādam, lai energoresursu cenas Latvijā būtu līdzīgas kā tuvākajā reģionā – Baltijā, Polijā, Skandināvijā un citur. Jo mūsu uzņēmēji konkurē ar šī reģiona uzņēmējiem. Ja Latvijā energoresursu cenas būs ievērojami augstākas, tad ir liels risks, ka mēs varam zaudēt konkurences cīņā un tas var novest pie bankrotiem un tā, ka mūsu uzņēmumus pārpirks ārzemnieki. Tāpat Latvija var zaudēt eksporta tirgus, jo patērētāji var nebūt gatavi iegādāties preces par ievērojami augstāku cenu, un tad jāstrādā ar zaudējumiem, vai eksporta tirgi tiek pazaudēti. Tāpēc šobrīd ir svarīga valsts intervence. Protams, šai intervencei jābūt terminētai, līdz brīdim, kad energoresursu cenas stabilizēsies visā reģionā.”

LDDK prezidents Andris Bite stāsta: “Hiperaugstās energoresursu cenas ir bijusi nepatīkama ziņa lielai daļai Latvijas uzņēmumu, kas liek strauji pārskatīt tuvākās darbības plānus. Tāpēc šajā turbulentajā laikā, savlaicīgs un atbilstošs atbalsts gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem ir akūti nepieciešams. Kopā ar Ekonomikas ministriju jau esam izdebatējuši svarīgākās detaļas, tāpēc atbalstām ministrijas priekšlikumu pa atbalstu visiem uzņēmumiem. Tagad svarīgi, lai gan politiķu sadarbības sanāksme, gan Ministru kabineta locekļi to izskata un pieņem, saprotot situācijas nopietnību, kad daudzi Latvijas uzņēmumi ir starp “būt vai nebūt”.”

Par noskaņojumu uzņēmēju vidū runā AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis: “Turpinoties energoresursu cenu straujajam kāpumam, tiek būtiski ietekmēta Latvijas energoietilpīgo uzņēmumu spēja konkurēt eksporta tirgos Eiropas Savienībā un jo īpaši – ārpus tās. Dzirdam, ka izskan aicinājumi Eiropas Savienībā noteikt kopīgus energoresursu cenu griestus. Kamēr šāds lēmums Briselē nav pieņemts, ir jācenšas spert visi iespējamie soļi nacionālā līmenī, lai stabilizētu straujo izmaksu pieaugumu. Citādi energoietilpīgo uzņēmumu attīstība vai pat saimnieciskā darbībā var tikt būtiski kavēta. Arī “Latvijas Finiera” gadījumā atsevišķas ražošanas struktūrvienības ir apdraudētas.”

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar AS “Rietumu Banka” organizētajā diskusijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros, reģiona valstu Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji tiekoties pārrunāja notiekošo Krievijas karu Ukrainā un energoresursu pieejamību, kas šobrīd ir Eiropas ekonomikas galvenie izaicinājumi, kā arī neatkarību no Krievijas resursiem un nepieciešamību veicināt savstarpēju sadarbību.

20. jūnijā Trīs jūru iniciatīvas samita ietvaros norisinājās reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvju diskusija “Reģionālās drošības nodrošināšana, izmantojot transporta, enerģētikas un infrastruktūras tīklus: kameru loma tajā”, kurā galvenais uzsvars bija energoresursu un ražošanas izejvielu pieejamība, Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme un ekonomiku, infrastruktūras risinājumi, neatkarības no Krievijas veicināšana un sadarbība Eiropas ekonomikas stiprināšanai. Pasākumā piedalījās arī Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres vadītājs Bens Baters (Ben Butters) un Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs.

Šobrīd pasaulei ir izaicinājumu pilns laiks, pastāvot ekonomiskiem un drošības draudiem, bet izaicinājumi nozīmē arī jaunas iespējas un krīzes potenciālu nepieciešams izmantot. Eurochambres izpilddirektors Bens Baters uzsvēra: “Atslēgas vārds ir sadarbība. Transporta, enerģētikas, infrastruktūras jomā. Nevienu no šī brīža problēmām nevar atrisināt nacionālā līmenī, izolējoties no citām valstīm. Sadarbība Eiropā ir kritiski svarīga.” Turklāt, sadarbībai jābūt ne tikai starp valstīm, bet arī katras valsts iekšienē – starp valdību un uzņēmējiem.

Energoresursu cenu un pieejamības problēmas šobrīd Eiropā ierindojas pirmajā vietā. Jau pagājušā gada rudenī Eiropas uzņēmēji sāka bažīties par straujo energoresursu cenu kāpumu. Pēc kara sākuma Ukrainā kļuva skaidrs, ka arī to pieejamība būs izaicinājums. Svarīgi arī, lai zaļās enerģijas mērķi un risinājumi ir reāli un sasniedzami. Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka enerģētikas jautājums šobrīd svarīgākais un nepieciešami ātri un pārdomāti risinājumi.

Krievijas īstenotā kara Ukrainā ietekme uz drošību un ekonomiku pasaulē nav noliedzama. Šobrīd ir apdraudēta ne tikai militārā, bet arī pārtikas, enerģētikas, transporta un resursu drošība. Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Genādijs Čižikovs par šī brīža ekonomisko situāciju: “Ukrainai ir liela nozīme ne tikai Eiropas, bet arī Melnās jūras reģiona ekonomikā. Ukraina ir liela valsts ar lielām ostām, bagāta ar dabas resursiem. Krievijas uzsāktā kara laikā ir izpostīti daudzi reģioni, iznīcināti lieli uzņēmumi un rūpnīcas, 40% uzņēmēju ir bijuši spiesti pārtraukt savu darbu – tas atstāj lielu ietekmi uz pasaules ekonomiku.” Šī brīža situācija ar bloķētajām Ukrainas ostām liek arī domāt par jauniem un daudzveidīgiem tirdzniecības ceļiem Eiropā. Tāpat arī par infrastruktūras attīstību – gan transporta, gan digitālās. Kara apstākļos vilcināšanās nav pieļaujama.

Pasākuma otrajā daļā Trīs jūru iniciatīvas reģiona Tirdzniecības un rūpniecības kameru pārstāvji diskutēja par kameru ietekmes palielināšanu un dialoga veicināšanu ar valstu valdībām un uzņēmējiem. Kā arī par dažādiem atbalsta instrumentiem Eiropas uzņēmējiem.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras atbalsta stingrākās iespējamās sankcijas pret agresorvalstīm Ukrainas karā un vērš uzmanību nepieciešamībai Baltijas valstīm izstrādāt vienotus atbalsta pasākumus sankciju ietekmes uz ekonomiku mazināšanai.

Reaģējot uz Krievijas un Baltkrievijas īstenoto demokrātijas, tiesiskuma un vispārpieņemtu diplomātijas principu neievērošanu, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pauž visstingrāko nosodījumu Krievijas inicētajam karam Ukrainā un atbalsta pret agresorvalstīm pieņemtās sankcijas un iespējami stingrāku sankciju pastiprināšanu karadarbības ātrākai apturēšanai.

Vienlaikus visu triju Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras ir vienotas savā vēlmē jebkādā veidā palīdzēt gan kolēģiem Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā un Ukrainas uzņēmēju kopienai, gan visiem Ukrainas iedzīvotājiem. Baltijas kameras jau īsteno dažādas aktivitātes, lai sniegtu Ukrainai humanitāro palīdzību. Tāpat Lietuvas, Latvijas un Igaunijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras ir gatavas apvienot spēkus un kļūt par atbalsta centru Ukrainas uzņēmējiem un viņu darbiniekiem, kuri vairs nevar turpināt savu darbību Ukrainā.

Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras vērš uzmanību, ka pret agresorvalstīm īstenotās sankcijas ir liels trieciens Baltijas ekonomikai, kas nav vēl paspējusi atgūties pēc Covid-19 ierobežojumu izraisītās krīzes. Jau šobrīd ir novērojams dažādu izejmateriālu deficīts, piegāžu ķēdes traucējumi un straujš energoresursu un degvielas cenu kāpums. Baltijas valstīm nepieciešams apvienoties, izstrādājot vienotus atbalsta pasākumus un kopīgi meklējot jaunus eksporta kanālus no sankcijām cietušajiem uzņēmumiem, lai maksimāli samazinātu sankciju ietekmi uz Eiropas ekonomiku.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus. Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams. Visplašāk pieejamās ukraiņu preces Latvijā ir saldumi, alkohols un dažādi našķi. No nepārtikas precēm – tekstils un būvmateriāli. Rūpnieciskajām vajadzībām Ukraina uz Eiropas Savienību eksportē melnos metālus, elektriskās iekārtas, dažādas graudaugu kultūras, rūdu, pelnus, izdedžus, kā arī taukus un eļļas.

LTRK, Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas Vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina tirdzniecības uzņēmumus atzīmēt Ukrainā ražotās preces ar atpazīšanas zīmi “Ukrainas labums”, tādā veidā pievēršot patērētāju uzmanību precēm, ar kuru iegādi var atbalstīt Ukrainas uzņēmumus. Atpazīšanas zīmi var lejupielādēt te https://ieej.lv/e4VWo

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš aicina: “Ukrainas tauta apbrīnojami un varonīgi aizstāv savu valsti. Tajā pašā laikā mums jāapzinās, ka viņi šobrīd aizstāv arī mūsdienu civilizācijas pamatvērtības. Jā, Ukrainas tauta šobrīd karo arī par mums – Latviju. Paldies visiem, kas atbalsta Ukrainu visdažādākajos veidos! Vēlējāmies tikai atgādināt par vēl vienu ļoti vienkāršu veidu, kā palīdzēt – ikdienā pērciet Ukrainā ražotās preces, tādējādi esot daļai no kopējās Ukrainas atbalsta kustības.”