Ekonomikas attīstību vēl līdz pat 2021. gada vidum turpinās negatīvi ietekmēt Covid-19 izplatība, bet pēc tam, atceļot lielāko daļu ierobežojumu, izaugsme strauji sāks atjaunoties – to paredz februāra sākumā izstrādātās makroekonomisko rādītāju prognozes. Tās balstās uz valdības apstiprināto Covid-19 vakcinācijas plānu, kas paredz, ka līdz šā gada vasaras beigām būs vakcinēti 70% Latvijas iedzīvotāju un atkārtots slimības uzliesmojums 2021. gada rudenī nav sagaidāms.

Covid-19 izplatības dēļ valdošā nenoteiktība ir galvenais iemesls, kāpēc, salīdzinot ar 2020. gada jūnijā izstrādātajām makroekonomisko rādītāju prognozēm, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognoze 2021. gadam ir samazināta par 2,1 procentpunktu, jo vasaras sākumā izskatījās, ka Covid-19 sācis atkāpties. Pieņemot, ka Covid-19 apkarošana būs veiksmīga, IKP pieaugums 2022. gadam prognozēts par 1,4 procentpunktiem augstāks nekā pagājušā gada jūnijā. Divos nākamajos gados ekonomikas izaugsme tiek prognozēta tuvu ekonomikas potenciālās izaugsmes tempam.

Ekonomikas izaugsmi 2021. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pieauguma atjaunošanās 4% apmērā, gada otrajā pusē atceļot lielāko daļu ierobežojumu, gan investīciju pieaugums un eksporta kāpums attiecīgi par 4,1% un 4,3%, kamēr sabiedriskā patēriņa pieaugums saglabāsies pagājušā gada līmenī un veidos 2,4%. Tālāku ekonomiskās izaugsmes paātrināšanos 2022. gadā nodrošinās gan privātā patēriņa pilnīga atjaunošanās, gan straujš investīciju kāpums, tajā skaitā būtiski palielinoties Eiropas Savienības fondu investīcijām.

Paredzams, ka bezdarba līmenis, kas ar nelielu nobīdi seko ekonomiskajai aktivitātei, pēc visai mērenā pieauguma 2020. gadā šogad vēl paaugstināsies līdz 8,3%. 2022. gadā, augot nodarbināto iedzīvotāju skaitam, bezdarbs atkal samazināsies līdz 7,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Finanšu ministrijas (FM) prognozes.

Savukārt inflācijas dinamika ir noteiktāka. Gada vidējo inflāciju 2021. gadam FM prognozē 1,4% līmenī, tai palielinoties no 0,2% pagājušajā gadā. Arī 2022. gadā inflācija turpinās paaugstināties, sasniedzot 2,0% un šādā līmenī stabilizējoties visā laika periodā līdz 2024. gadam. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD prognozēm straujāku patēriņa cenu pieaugumu šogad noteiks pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās, tostarp naftas un pārtikas cenu pieaugums pasaules tirgos, kamēr iekšējie faktori – darba samaksas pieaugums un patēriņa atjaunošanās – turpinās noteikt pakalpojumu cenu kāpumu Latvijā.

Izstrādājot makroekonomisko rādītāju prognozes, FM vienmēr balstās uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot iespējamos ekonomiskās attīstības riskus, konsultējoties ar Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Komisijas, Latvijas Bankas un Ekonomikas ministrijas ekspertiem, lai nepamatots optimisms negatīvi neietekmētu valsts finanšu stabilitāti.

Tomēr riski pastāv joprojām, un galvenokārt tie saistās ar Covid-19 izplatību un vakcinācijas gaitu, tajā skaitā iespējamiem vakcīnu piegāžu traucējumiem, nesakārtotu loģistiku un iedzīvotāju neaktivitāti, kā arī jaunām vīrusa mutācijām. Tāpat pastāv cenu kāpuma riski saistībā ar strauju aktivitātes pieaugumu būvniecības nozarē, kā arī riski saistībā ar uzņēmumu vājāku atgūšanos pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, tajā skaitā iespējamiem bankrotiem un ēnu ekonomikas pieaugumu. Tas viss var radīt novirzes no pamata scenārija pieņēmumiem.

Galīgās makroekonomisko rādītāju prognozes 2021. gada 11.februārī apstiprināja Fiskālās disciplīnas padome.