Mazumtirdzniecības sektoram ir būtiska loma valsts tautsaimniecībā – Latvijas iekšzemes kopproduktā (IKP) tas veido ap 12%. Pēdējo 20 gadu laikā nozare piedzīvojusi strauju attīstību, mainot arī pircēju priekšstatus un iepirkšanās pieredzi. Kā liecina jaunākā nozares apskata “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījuma dati, lielākā daļa jeb 82% iedzīvotāju atzīst, ka 20 gadu laikā iepirkšanās kļuvusi labāka, ērtāka un patīkamāka, galvenokārt, paplašinoties produktu sortimentam, veikalu pieejamībai, tehnoloģisko risinājumu attīstībai un izmaiņām veikalu vidē.

Vairākums aptaujāto atzina, ka dažādu importēto pārtikas produktu (87,5%), svaigās pārtikas (74%) un vietējo ražojumu (73%) izvēle laika gaitā ir kļuvusi daudz plašāka. 86% norāda, ka veikalu ir kļuvis vairāk, tie tagad ir viegli un ērti sasniedzami – to jo īpaši uzsver vecākā gadagājuma cilvēki 64 līdz 75 gadu vecumā. Savukārt gados jaunākie cilvēki (25 – 34 gadi) vairāk uzsver tehnoloģisko risinājumu attīstību – kopumā 86% aptaujāto norādīja, ka tie padarījuši iepirkšanos ērtāku.

“Latvijas pārtikas mazumtirdzniecības nozare pēdējo 20 gadu laikā kļuvusi par modernu, konkurētspējīgu un inovatīvu sektoru, un mums ir patiess prieks, ka, svinot “Maxima Latvija” 20. gadu jubileju, varam atskatīties uz uzņēmuma ieviestajām inovācijām un tirdzniecības konсeptiem, kas nozari padarījuši tādu, kādu to redzam šodien. Skaidri izjūtot digitālā laikmeta garu, “Maxima Latvija” vēl tālajā 2009. gadā ieviesa Latvijā pirmās automātiskās norēķinu kases, kuras, kā liecina mūsu pētījuma dati*, kļuvušas par ērtu ikdienas pieturpunktu vairāk nekā 73% pircēju. Tāpat arī tieši mūsu veikalos Latvijas iedzīvotāji iepazinās ar “akcijas” fenomenu un līdz šim nepieredzētu zemu cenu politiku. Tāpēc ir liels gandarījums, ka 20 gadus vēlāk esam novērtēti ar “Best Buy Award” jeb “Kvalitāte par labāko cenu” apbalvojumu apliecinot, ka, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, “Maxima” veikalos ir plaši pieejami augstas kvalitātes produkti par izdevīgu cenu,” uzsver Jeļena Popjonoka, “Maxima Latvija” Biznesa analītikas departamenta direktore.

Analizējot šodienas pircēju gaidas, ir vērojams augsts pieprasījums pēc vienkāršāka, ērtāka un patīkamāka iepirkšanās procesa (92%), kā arī plaša sortimenta visās preču grupās (92%). Tāpat modernā veikalu vide vairs nav iedomājama bez jaunākajām tehnoloģijām un iespējam, ko pircējiem mūsdienās sniedz mākslīgā intelekta risinājumi (65%). Šīs tendences apstiprina arī “Maxima mazumtirdzniecības kompass” apskata prezentācijā izskanējušie ekspertu secinājumi – mazumtirdzniecības nozares izaugsme un attīstība līdz šim bija un arī turpmāk būs atkarīga no ekonomikas, tehnoloģiskām inovācijām, kā arī pārmaiņām sabiedrības dzīvesstilā un paradumos.

Valdība vienojusies samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%.

“Šī krīze ir izaicinājums mums visiem – gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat jāaptur sava uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, gan valdībai – kurai ir tikpat strauji jāreaģē, lai piedāvātu atbalstu tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Jau iepriekšējā nedēļā lēmām, ka atbalstam varēs kvalificēties visu nozaru Covid-19 ierobežojošo pasākumu skartie uzņēmēji. Šodien valdība laboja apgrozījuma krituma kritēriju, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma. Nosakot apgrozījuma slieksni 20% apmērā pret iepriekšējiem trim mēnešiem, mēs dodam iespēju atbalstam kvalificēties plašam uzņēmēju lokam, kuri cīnās kopš pirmā Covid-19 viļņa un darbību atsākuši tikai daļēji,” turpina ministrs.

Ministru kabinets lēmis samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) ieņēmumu samazinājumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka minimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.