Lai iedzīvotāji jau pirms pirkuma veikšanas internetā varētu uzzināt, cik liela nodokļu summa būs jāmaksā par izvēlēto preci, Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir izstrādājis nodokļu aprēķina kalkulatoru pasta sūtījumiem. Tas palīdzēs cilvēkiem, kuri iegādājas preces internetveikalos vai e-komercijas platformās un saņem sūtījumus no valstīm ārpus Eiropas Savienības, noskaidrot, kāda būs kopējā summa, kas jāsamaksā par izvēlēto preci.

Izvēloties kādu preci trešo valstu interneta veikalā, iedzīvotāji pirms pirkuma veikšanas ar nodokļu aprēķina kalkulatora palīdzību var uzzināt, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot šo pirkumu.

“Ikdienā, sniedzot konsultācijas, mēs regulāri saņemam iedzīvotāju jautājumus par nodokļu aprēķināšanu pasta sūtījumiem. Nodokļu piemērošana ir atkarīga no sūtījuma kopējās vērtības, no tā, kāda veida preces ir sūtījumā, un citām niansēm. Tāpēc esam izstrādājuši vienkārši lietojamu elektronisko rīku, kas ļaus katram patstāvīgi noskaidrot maksājamo nodokļu summu. Izmantojot nodokļu aprēķina kalkulatoru, cilvēks vēl pirms pirkuma veikšanas varēs izvērtēt, vai, ņemot vērā maksājamos nodokļus, būtu izdevīgi iegādāties konkrēto preci trešo valstu e-komercijas platformā,” – norāda VID Muitas pārvaldes Muitošanas metodikas daļas vadītāja Irēna Knoka.

Cilvēkam aizpildot tikai dažas ailes kalkulatorā, tas aprēķina pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu un, ja tie precei ir piemērojami, tad arī muitas nodokļa un akcīzes nodokļa summas. Ja par preci jāmaksā dažādi nodokļi, kalkulators aprēķina gan katra nodokļa summu atsevišķi, gan kopējo maksājamo summu. Kalkulators ir pieejams latviešu, angļu un krievu valodā.

Nodokļu aprēķins kalkulatorā ir aktuāls aprēķina veikšanas dienā, un tas var mainīties atkarībā no izmaiņām normatīvajos aktos vai mainoties valūtas kursam.

Kalkulators ir paredzēts iedzīvotājiem nodokļu aprēķināšanai par tādiem pasta sūtījumiem, kuru vērtība nepārsniedz 1000 eiro, svars nepārsniedz 1000 kilogramus un kuros esošās preces ir atrodamas kalkulatorā iekļautajā preču klasifikatorā (tajā ir ietvertas preces, uz kurām neattiecas preču pārvietošanas ierobežojumi vai aizliegumi).

Lai gan liela daļa internetveikalu un e-komercijas platformu pārdod preces īpašajā PVN režīmā, kas dod tiesības PVN iekasēt jau pirkuma brīdī, tomēr, ja šāds režīms netiek izmantots, tad nodokļu aprēķina kalkulators ir vērtīgs palīgs, lai laikus noskaidrotu, kādi nodokļi un cik liela to kopējā summa būs jāmaksā, saņemot sūtījumu.

Baltijas iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte internetā aizvien palielinās, un Latvijas uzņēmēji to izmanto visaktīvāk, liecina Luminor bankas veiktā Baltijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja. Kamēr vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā atzīst, ka no tirdzniecības internetā 2021. gadā viņi nav nopelnījuši ne eiro, Latvijā tādu ir tikai trešdaļa. Latvijas uzņēmumiem šāds tirdzniecības veids jau ir kļuvis par ieradumu, un piektā daļa aptaujāto tiešsaistē gūst vairāk nekā 45% no sava gada apgrozījuma.

Iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kuri iepērkas internetā, ar katru gadu pieaug. Saskaņā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas statistikas iestāžu datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir vismaz reizi mēnesī veikuši pirkumus internetā.

Kamēr piektdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu no tiešsaistes tirdzniecības guvusi vairāk nekā 45% ieņēmumu, Lietuvā šādu apgrozījumu sasnieguši tikai 13% un Igaunijā 10% uzņēmumu, liecina Luminor bankas aptauja.

“Mazie un vidējie uzņēmumi veido lielāko daļu no Baltijas valstu ekonomikas, un līdz ar e-komercijas popularitātes pieaugumu rodas neobjektīvs priekšstats, ka lielākā daļa uzņēmumu ir digitalizējuši savu tirdzniecību. Tas neatbilst patiesībai, jo 2020. gadā un šī gada septembrī veiktās aptaujas liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu joprojām neizmanto visas e-komercijas iespējas,” saka Viktors Saulītis, Luminor e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs.

Saskaņā ar aptauju 35% Latvijas, 54% Lietuvas un 67% Igaunijas MVU vispār nav guvuši ieņēmumus no tirdzniecības internetā.

“Baltijas e-komercijas sacensību priekšgalā ir izvirzījušies Latvijas uzņēmēji, kuri iegulda un nopelna vairāk no iepirkšanās internetā un ir vairāk orientēti uz e-komercijas attīstīšanu. Tomēr arī Latvijas uzņēmējiem vēl ir kur augt, jo trešdaļa joprojām nepelna no tirdzniecības internetā,” saka Viktors Saulītis. “Pretstatā Lietuvai un Igaunijai, Latvijā, norēķinoties ar tirgotājiem, pircēji biežāk izmanto karšu maksājumus. To īpatsvars e-komercijā, salīdzinot ar citiem pieejamiem maksājumu veidiem, Latvijā ir pat divas reizes augstāks nekā vidēji tas ir Lietuvā un Igaunijā.”

Saskaņā ar pētījumu aptuveni piektā daļa aptaujāto MVU tuvākajos gados plāno uzsākt vai paplašināt tiešsaistes biznesu. 27% Latvijas, 20% Lietuvas un 18% Igaunijas uzņēmēju apgalvo, ka 2022. gadā plāno palielināt pārdošanas apjomus tiešsaistē. Līdzīga tendence bija vērojama arī pērn, kad paplašināt e-komerciju bija plānojuši 22% Latvijas, 20% Lietuvas un 27% Igaunijas respondentu.

Turklāt daļa uzņēmumu piekrīt, ka viens no faktoriem, kas noteiks to panākumus 2022. gadā, ir investīcijas inovācijās un jaunākajās tehnoloģijās. To ir norādījuši 12% aptaujāto Latvijā, 11% Lietuvā un 10% Igaunijā.