Valdība vienojusies samazināt uzņēmuma apgrozījuma krituma slieksni, lai darbinieki varētu pieteikties dīkstāves pabalstiem, no 50% uz 20%.

“Šī krīze ir izaicinājums mums visiem – gan uzņēmējiem un citiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem joprojām kopš pavasara ir strauji jāpielāgojas vai pat jāaptur sava uzņēmējdarbība, sekojot valdības pieņemtajiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumiem, gan valdībai – kurai ir tikpat strauji jāreaģē, lai piedāvātu atbalstu tiem, kurus epidemioloģiskās drošības ieviestie regulējumi ietekmē vai skar vistiešāk,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

“Jau iepriekšējā nedēļā lēmām, ka atbalstam varēs kvalificēties visu nozaru Covid-19 ierobežojošo pasākumu skartie uzņēmēji. Šodien valdība laboja apgrozījuma krituma kritēriju, atgriežoties pie Ekonomikas ministrijas sākotnējā piedāvājuma. Nosakot apgrozījuma slieksni 20% apmērā pret iepriekšējiem trim mēnešiem, mēs dodam iespēju atbalstam kvalificēties plašam uzņēmēju lokam, kuri cīnās kopš pirmā Covid-19 viļņa un darbību atsākuši tikai daļēji,” turpina ministrs.

Ministru kabinets lēmis samazināt atbalsta saņemšanas kvalifikācijas kritēriju līdz 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%) ieņēmumu samazinājumam. Tas nozīmē, ka dīkstāves atbalsts būs pieejams uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības par attiecīgo atbalsta mēnesi, salīdzinot ar 2020. gada augusta, septembra un oktobra mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies, samazinājušies ne mazāk kā par 20 procentiem.

Tāpat nolemts palielināt dīkstāves atbalsta apmēru patenmaksātājiem līdz 400 eiro (līdzšinējais regulējums paredzēja 330 eiro). Tas nozīmē, ka patentmaksātāji, kuri nevar strādāt ieviesto drošības pasākumu dēļ, varēs saņemt dīkstāves atbalstu 400 eiro apmērā, ja atbalsta periodā ir spēkā esošs patents.

Vienlaikus konstatēts, ka dīkstāves atbalsta piešķiršanas nosacījumos nepieciešams precizēt normas, kas nosaka minimālā atbalsta apmēru, ja nodarbinātais strādā pie vairākiem darba devējiem.

Ministru kabineta š.g. 1. decembra sēdē apstiprināti grozījumi apgrozāmo līdzekļu subsīdijas atbalsta programmā, būtiski paplašinot atbalsta saņēmēju loku. Uzņēmēju atbalstam apgrozāmo līdzekļu subsīdijas nodrošināšanai kopumā pieejamais valsts budžeta finansējums – 70,8 milj. eiro.

Atbalsts vienreizēja granta veidā būs pieejams visu nozaru uzņēmumiem, kuriem 2020. gada novembrī vai decembrī vērojams apgrozījuma kritums vismaz par 20 %, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī kopā.

“Covid-19 vīrusa infekcijas izplatība Latvijā sasniedz jaunus rekordus, aizliegumi epidemioliģiskās situācijas ierobežošanai pastiprinās. Sabiedrības veselības aizsardzībai ir noteikti dažāda veida ierobežojumi, kas negatīvi ietekmē uzņēmējdarbību. Lielākajai daļai uzņēmēju kopš pavasara joprojām nav iespējams darboties ar pilnu jaudu, ir naudas plūsmas un piegāžu ķēžu traucējumi, atlikti norēķini un apgrozāmo līdzekļu trūkums. Valdības lēmums par ārkārtējās situācijas atkārtotu izsludināšanu daudzām nozarēm uzlika vēl papildu darbības ierobežojumus. Lai izturētu un “pārziemotu” Covid-19 otro vilni, atbalsts tiks sniegts visiem krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Kā informēts iepriekš, atbalsts tiks piešķirts Covid-19 krīzes skartiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai, lai pārvarētu Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni.

Atbalsta apmērs – 30 % no uzņēmuma bruto darba algas kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, bet ne vairāk kā 50 000 eiro, un ne vairāk kā 800 000 eiro saistītu personu grupai. Atbalstu piešķir vienreiz par visu atbalsta periodu.

Atbalsts pieejams par laikposmu no 2020. gada 1. novembra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Lai pieteiktos atbalstam, uzņēmumam līdz 2021. gada 15. janvārim elektroniski jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā iesniegums, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Par iesniegumu pieņemšanas uzsākšanas datumu tuvākajās dienās informēs Valsts ieņēmumu dienests.

Valsts ieņēmumu dienests pieņems lēmumu par atbalsta piešķiršanu un 20 darbdienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas izmaksās atbalstu, ieskaitot to iesniegumā norādītajā uzņēmuma kontā. Valsts ieņēmumu dienests par minēto lēmumu paziņos, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Vienlaikus Valsts ieņēmumu dienests savā tīmekļvietnē publicēs uzņēmumu sarakstu, kuri saņēmuši atbalstu.

Vienlaikus MK noteikumos noteikts, ka atbalstu nepiešķir:

uzņēmumam, kuram iesnieguma iesniegšanas dienā ir Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādi, kas kopsummā pārsniedz 1000 eiro, izņemot nodokļu maksājumus, kuriem ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums, noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu vai noslēgts vienošanās līgums;
vidējam vai lielam uzņēmumam, kurš 2019. gada 31. decembrī jau bija nonācis finanšu grūtībās. Atbalsu var saņemt, ja vidējs vai liels uzņēmums ir nonācis finanšu grūtībās uz atbalsta piešķiršanas brīdi;
ja uzņēmums ir izslēgts vai pēdējo divu gadu laikā ir bijis izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra vai tam ir vai ir bijusi apturēta saimnieciskā darbība;
ja uzņēmums iepriekšējo sešu mēnešu laikā pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas Valsts ieņēmumu dienesta administrētos nodokļus vidēji mēnesī aprēķinājis mazāk nekā 200 eiro apmērā;
ja uzņēmums vai tā valdes loceklis iepriekšējā gadā un iesnieguma izvērtēšanas brīdī ir sodīts par pārkāpumu, kas attiecas uz uzņēmuma nodokļu saistībām, pārkāpumiem muitas jomā, vai par darba tiesisko attiecību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumu, izņemot gadījumu, ja par atsevišķu pārkāpumu ir piemērots brīdinājums vai naudas sods, kas nepārsniedz 151 eiro, un gada laikā sodu kopsumma nepārsniedz 500 eiro;
publiskas personas kapitālsabiedrībai, publiskas personas kontrolētai kapitālsabiedrībai, publiski privātai kapitālsabiedrībai, privātai kapitālsabiedrībai, meitas sabiedrībai, atvasinātas publiskas personas kapitālsabiedrībai vai pašvaldības kapitālsabiedrībai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma izpratnē;
kredītiestādēm un finanšu iestādēm.

Jaunākais EY kapitāla noskaņojuma pētījums EY Global Capital Confidence Barometer, kas veikts martā un šoreiz veltīts Covid-19 krīzei, atklāj, ka 73% uzņēmēju pasaulē sagaida “smagu” koronavīrusa krīzes ietekmi uz ekonomikas izaugsmi, kamēr atlikušie 27% uzņēmēju šo ietekmi vērtē kā negatīvu, taču nelielu. Neviens EY pētījuma respondents nav norādījis, ka krīze neatstās ietekmi uz ekonomisko izaugsmi.

Gandrīz visi gaida zemākas peļņas smaržas

EY pētījums arī atklāj, ka 95% uzņēmu vadītāju sagaida, ka krīze negatīvi ietekmēs peļņas maržas, proti, samazināsies pelņas, kas savukārt, pasliktinās uzņēmumu naudas plūsmu un attiecīgi – spēju investēt un uzņemties vai apkalpot saistības. Pie tam, 39% uzņēmēju atzīst, ka krīzes ietekme uz peļņu būs ļoti nozīmīga.

Vairākums paredz lēnu, tā saucamo U-veida atgūšanos no krīzes

38% EY aptaujāto uzņēmēju pasaulē pagaidām sagaida atgriešanos pie normālas ekonomiskās aktivitātes šī gada trešajā kvartālā, kas nozīmētu tā saucamo V-veida atgūšanos scenāriju. Tomēr vairākums – 54% uzņēmēju paredz garāku zemas ekonomiskās aktivitātes periodu, kas iestiepsies 2021. gadā, proti, norādot uz tā saukto U-veida atgūšanos scenāriju. 8% uzņēmēju pasaulē ir vēl pesimistiskāki un sagaida ilgāku recesijas laiku, kas turpināsies līdz 2022. gadam, iezīmējot tā dēvēto L-veida atgūšanos.

“Covid-19 krīzi ekonomikā raksturo nenoteiktība, kuras apstākļos nav iespējams veidot precīzus nākotnes rīcības plānus. Tā vietā uzņēmumi modelē dažādus scenārijus, kuru divi būtiskākie krīzes efekti ir piegādes sistēmu apstāšanās un būtiski mazāks patēriņš. Pēc krīzes tieši šie divi elementi noteikts, cik ātri uzņēmumi spēs atgūties. Papildus, jebkura modeļa pamatā uzņēmumi vērtē savu naudas plūsmu – cik ilgi un pie kādiem apstākļiem uzņēmums spēj pastāvēt, cik ātri spēs augt, cik lielā mērā varēs uzņemties saistības utml.,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Uzņēmēji pārplāno savas piegādes ķēdes

Lai arī uzņēmumu darbības elastība ir bijusi dienaskārtībā jau vairākus gadus, šī krīze atklāj, cik lielā mērā patiesībā uzņēmumi ir atkarīgi no noteiktiem reģioniem vai piegādātājiem. Ir vesela virkne industriju, kas nevar ātri aizvietot savus piegādātājus. EY pētījums parāda, ka krīzes iespaidā 52% uzņēmumu šobrīd jau rīkojas, lai mainītu savas piegādes ķēdes, bet vēl 40% izvērtē, kādas pārmaiņas nepieciešamas. Tikai 8% uzņēmumu droši uzskata, ka viņu piegādes ķēdēm izmaiņas nebūs nepieciešamas.

EY pētījums veikts, aptaujājot 2900 uzņēmumu vadības pārstāvjus 46 pasaules valstīs, pārstāvot 14 dažādas industrijas. Pētījumu aptauju process noslēdzies 26. martā.