2019. gada nogalē 82,8 % no 2017. gada Latvijas augstskolu un koledžu absolventiem (divus gadus pēc izglītības iegūšanas) bija nodarbināti, savukārt reģistrēto bezdarbnieku statusā bija 3,7 % absolventu, bet ekonomiski neaktīvi – 6,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Savukārt no 2018. gada absolventiem gadu pēc studiju beigšanas bija nodarbināti pat vairāk – 85,9 % absolventu.

“Datos balstīta analīze ir lēmumu pieņemšanas pamats, tāpēc CSP jau otro gadu ir sagatavojusi datus par augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti. Ir veikts būtisks darbs, apvienojot informāciju no dažādiem reģistriem, tai skaitā Valsts ieņēmumu dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras, kas tālāk nodota analīzei Izglītības un zinātnes ministrijai,” norāda CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.

Nodarbinātības līmenis sievietēm bija augstāks nekā vīriešiem

Divus gadus pēc izglītības iegūšanas 82,8 % 2017. gada absolventes bija nodarbinātas – 83,3 % sievietes absolventi un 82,1 %, vīrieši absolventi . Taču vīrieši biežāk nekā sievietes pēc turpināja studijas – 18,0 % vīriešu un 15,5 % sieviešu pēc augstākās izglītības iegūšanas turpināja studēt.

Lielākā daļa absolventu kļūst par vadītājiem, vecākajiem speciālistiem vai speciālistiem

Lielākā daļa (79,9 % 2017. gada absolventu un 78,2 % 2018. gada absolventu) ir nodarbināti trīs augstākā līmeņa profesiju pamatgrupās – vadītāji (1. pamatgrupa), vecākie speciālisti (2. pamatgrupa) un speciālisti (3. pamatgrupa). Ja salīdzina 2017. gada absolventu nodarbinātību gadu un divus gadus pēc absolvēšanas, tad jāsecina, ka pieaudzis vadītāju un vecāko speciālistu īpatsvars nodarbināto skaitā.

Jo augstāks izglītības līmenis, jo augstāki ienākumi

2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bruto ienākumi ir būtiski auguši visu līmeņu absolventiem. 2019. gada vidējie ienākumi pirms nodokļu nomaksas 2017. gada koledžas studiju absolventiem bija 15 tūkst. eiro (par 2 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā), bakalaura studiju absolventiem – 16 tūkst. eiro (par 3 tūkst. vairāk nekā 2018. gadā). Būtiski augstāki ir maģistra un doktora studiju absolventu ienākumi – attiecīgi 23 un 31 tūkst. eiro (19 un 30 tūkst. eiro 2018. gadā).

Lai izvērtētu augstākās izglītības iestāžu absolventu tālākās gaitas pēc studiju beigšanas, CSP jau pagājušajā gada sākumā pirmo reizi sagatavoja 2017. gada augstskolu absolventu datu analīzi par to ekonomisko aktivitāti un nodarbinātību gadu pēc studiju beigšanas. 2020. gada beigās sagatavoti dati par 2017. gada absolventiem jau otro reizi – divus gadus pēc absolvēšanas – un pirmo reizi par 2018. gada absolventiem. Sagatavoti dati par Latvijas augstskolu absolventu ekonomisko aktivitāti 2019. gada beigās, kā arī ienākumiem 2019. gadā.

Mainoties situācijai darba tirgū Covid-19 krīzes rezultātā, tai skaitā strauji pieaugot bezdarba līmenim, būtiski palielinājusies kandidātu interese par vakancēm. Šī gada maijā par 36%, salīdzinot ar gada sākuma rādītājiem, turpinājis palielināties vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei, liecina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia apkopotie dati no karjeras portāla cv.lv. Šobrīd viens darba piedāvājums vidēji saņem 19 pieteikumus, savukārt pirms ārkārtas stāvokļa tie bija 14 pieteikumi.

Vislielākā kandidātu interese par vakanto amata pozīciju vērojama mediju, sabiedrisko attiecību un personālvadības kategoriju vakancēm, kur darba devēji vidēji saņem gandrīz 40 pieteikumus vienai vakancei. Liela kandidātu aktivitāte, vidēji virs 30 pieteikumiem vienai vakancei, vērojama arī tādās amatu kategorijās kā administratīvais darbs un asistēšana, tirdzniecība, iepirkumi un piegāde, transports un loģistika, kā arī pārdošana. Tāpat arī jāatzīmē tādas amatu kategorijas kā vadība, mārketings un reklāma, pakalpojumi, finanses un grāmatvedība, mežsaimniecība un kokapstrāde, kur pieteikumu skaits vakancei pārsniedz 20, tādējādi ir virs vidējā darba tirgū.

“Līdz ar ārkārtas stāvokli valstī un tā radītajiem ierobežojumiem darba tirgus piedzīvoja būtiskas pārmaiņas un satricinājumu. Gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem šis ir bijis izaicinājumu un pārmaiņu pilns periods, kas ietekmējis gandrīz katra ikdienas un darba dzīvi. Daudziem darba devējiem šajā periodā ir bijis jāpieņem arī smagi lēmumi, samazinot personāla skaitu, pārskatot darba nosacījumus, piemēram, atalgojuma pārskatīšana, darba slodzes samazināšana. Straujāks pieteikumu skaita pieaugums, iespējams, šobrīd atspoguļo tās jomas un kategorijas, kur bijušas lielākas pārmaiņas. Pieaugošais pieteikumu skaits darba meklētājiem nozīmē lielāku konkurenci izsludinātajai vakancei, savukārt darba devējiem, kuri šobrīd meklē papildspēkus, šis varētu būt labvēlīgs periods, lai stiprinātu savu komandu ar talantiem, kurus iepriekš bija grūtāk piesaistīt,” norāda Krista Roziņa ”CV-Online Latvia” mārketinga un komunikācijas vadītāja.

Salīdzinot situāciju maijā un pirms ārkārtas stāvokļa, pieteikumu skaits strauji audzis lielākajā daļā amata kategoriju. Vislielākais kandidātu intereses pieaugums novērojams vakancēm enerģētikas (+226%), drošības, glābšanas dienestu un aizsardzības (+140%), kā arī pakalpojumu jomā (+92%). Pieteikumu skaits būtiski, par vairāk nekā 80%, audzis arī tirdzniecības un pārdošanas jomas vakancēm, kurās tradicionāli tiek izsludināts liels skaits vakanču. Savukārt informāciju tehnoloģiju joma, kas šobrīd izceļas ar lielāko publicēto darba sludinājumu skaitu un tiek uzskatīta par viena no izaicinošākajām darba devējiem, vidējais pieteikumu skaits vienai vakancei audzis par 14%.

Neskatoties uz to, ka pēc ārkārtas stāvokļa ieviešanas marta vidū pieprasījums pēc darbaspēka ir būtiski samazinājies, joprojām ir nozares un uzņēmumi, kuri šajā laikā aktīvi meklē jaunus darbiniekus. Maijā, salīdzinot ar aprīli, novērota arī pozitīva tendence, publicēto darba sludinājumu skaitam pieaugot par gandrīz 20%, salīdzinot ar aprīli.