Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021. gada aprīlī pakāpušies virs nulles mazumtirdzniecībā un apstrādes rūpniecībā, kā arī uzlabojušies pakalpojumu sektorā un būvniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā noskaņojums pēc pusgada atkal pozitīvs

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem aprīlī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija 1,4. Pēdējo reizi pozitīva vērtība (2,2) bija 2020. gada oktobrī. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,2 procentpunktiem. To ietekmēja daudz pozitīvākas uzņēmumu vadītāju prognozes par gaidāmo uzņēmuma darbības aktivitāti nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs palielinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču, gan degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies arī automobiļu pārdošanā, auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Lielākajā daļā minēto nozaru konfidence pēc daudzu mēnešu pārtraukuma sasniegusi pozitīvas vērtības, visoptimistiskākie ir degvielas mazumtirgotāji (21,6). Negatīvi konfidences rādītāji joprojām saglabājas nepārtikas preču mazumtirdzniecībā (-6,9) un automobiļu pārdošanā (-10,2).

52 % aptaujāto mazumtirgotāju martā atzīmējuši, ka viņu saimniecisko darbību būtiski ierobežo COVID-19 ietekme. Šis rādītājs, salīdzinot ar martu, samazinājies par diviem procentpunktiem. Mazumtirgotāju sekmīgu darbību ierobežo arī konkurence savā tirdzniecības sektorā (36 %) un nepietiekams pieprasījums (24 %). Aprīlī, salīdzinot ar martu, ir nedaudz pieaudzis to mazumtirdzniecības uzņēmumu īpatsvars, kas neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. Tādu bija 14 %.

Būtiski uzlabojies noskaņojums līdz šim pesimistiskākajās pakalpojumu nozarēs

Pakalpojumu sektorā 2021. gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem konfidence bija -3,8. Salīdzinot ar martu, šis rādītājs pieaudzis par 14,9 procentpunktiem. Uzņēmumu noskaņojums uzlabojies gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, lai arī lielākajā daļā tas joprojām ir negatīvs. Būtisks uzlabojums arī vairākās pakalpojumu nozarēs, kurās COVID-19 ietekmē tas ilgstoši bija īpaši zems: ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarē par 50,5 procentpunktiem, izmitināšanā par 34,8 procentpunktiem, bet ēdināšanā un gaisa transportā attiecīgi par 26,4 un 27,8 procentpunktiem.

29 % pakalpojumu sektora respondentu aprīlī nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 32 % respondentu norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Kā būtiski ierobežojoši faktori pakalpojumu sektorā bijuši arī nepietiekams pieprasījums un finansiālas grūtības, ko atzīmējuši attiecīgi 29 % un 15 % aptaujāto pakalpojumu sektora uzņēmumu.

Būvniecībā konfidences rādītājs joprojām viszemākais starp visām jomām

Konfidences rādītājs būvniecībā šī gada aprīlī pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem bija -13,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis tikai par 7,4 procentpunktiem. To ietekmēja pozitīvākas uzņēmumu vadītāju optimistiskas prognozes par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos un pozitīvāks būvdarbu pasūtījumu līmeņa novērtējums. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības jomās – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Aprīlī būvniecības nozari visvairāk ietekmējis nepietiekams pieprasījums – to kā savas saimnieciskās darbības ierobežojošu faktoru atzīmējuši 37 % aptaujāto uzņēmēju. Otrs būtiskākais faktors bija slikti laika apstākļi, ko norādījuši 33 % respondentu. COVID-19 negatīvo ietekmi norādījuši 13 % uzņēmumu. Aprīlī nedaudz pieaudzis to uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošos faktorus atzīmējuši darbaspēka trūkumu un finansiālās grūtības (abus faktorus norādījuši 11 % būvniecības uzņēmumu). 15 % respondentu aprīlī neizjuta nekādus ierobežojošos faktorus savai saimnieciskajai darbībai.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma sasniedzis pozitīvu vērtību

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs aprīlī sasniedza 3,0 (pieaugums par 8,6 procentpunktiem salīdzinājumā ar martu), un tas ir pozitīvs pirmo reizi kopš 2020. gada februāra. To ietekmēja uzņēmēju pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un ievērojami optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmās ražošanas aktivitātes kāpums, saimnieciskās darbības kāpums). Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, bija tādās apstrādes rūpniecības nozarēs kā farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošana, gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana, elektrisko iekārtu ražošana, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošana, pārtikas produktu ražošana, apģērbu ražošana un nemetālisko minerālu izstrādājuma ražošanā. Savukārt samazinājums bija koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, tekstilizstrādājumu ražošanā un citur neklasificētu iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā. Salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, būtiski uzlabojies uzņēmēju noskaņojums par gaidāmo preču realizācijas cenu un nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar 2020. gada aprīli, par 37,7 procentpunktiem palielinājies (sasniedzot 6,9 procentpunktus) uzņēmēju novērtējums sagaidāmajam eksporta pasūtījumu apjomam nākamajos trīs mēnešos (tai skaitā, būtiski uzlabojies novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm). Uzlabojies arī apstrādes rūpniecības konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū (sasniedzot pozitīvas vērtības vietējā tirgū un ārējā tirgū ES valstīs) un uzņēmumu kopējo pasūtījumu apjoms pēdējos trīs mēnešos.

Salīdzinot ar šī gada martu, samazinājies uzņēmumu skaits, kas no visiem ražošanu ierobežojošiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (32 % respondentu), bet pieaudzis uzņēmēju īpatsvars, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (atzīmējuši attiecīgi 19 % un 17 % aptaujāto uzņēmumu). COVID-19 ietekmi aprīlī norādījuši 16 % respondentu. Apstrādes rūpniecības uzņēmumu īpatsvars, kuru saimniecisko darbību aprīlī nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori, bijis iepriekšējā mēneša līmenī (26 % respondentu). Salīdzinot ar pagājušā gada aprīli, par 8 % samazinājies uzņēmēju īpatsvars, kas norādījuši nepietiekamu pieprasījumu, bet ievērojami pieaudzis respondentu skaits, kas atzīmējuši darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu (attiecīgi pieaugums 2 un 2,4 reizes).

Centrālā statistikas pārvalde (CSP) e-indeksa uzvarētāju apbalvošanā saņēma atzinību par izcilu ieguldījumu Latvijas valsts pakalpojumu digitalizācijā un pieejamībā valsts iestāžu grupā. CSP sniegums novērtēts ar 72,5 punktiem no 100, tikai par 0,7 punktiem atpaliekot no visaugstākā novērtējuma ieguvēja Valsts zemes dienesta. Kopējais e-indekss 195 vērtēto iestāžu grupā bija 35,7.

“Esam ieguldījuši resursus gan datu pieejamības nodrošināšanā, gan datu analīzes rīkos eksports.csb.gov.lv, migracija.csb.gov.lv. Paldies organizatoriem par atzinību,” saņemot apbalvojumu, teica CSP Informācijas un komunikācijas departamenta direktors Uldis Ainārs.

2019. gadā kopējā e-indeksa mērījumā iekļauti pieci novērtējumi: atvērto datu pieejamība, klientu apkalpošana un atbalsts, e-pakalpojumu nodrošināšana, saziņa ar sabiedrību un iestādes iekšējie procesi un starpiestāžu sadarbība. CSP īpaši augstu novērtēta par tīmekļvietnes atbilstību WCAG standartam (piekļūstamība interneta saturam), saziņā ar sabiedrību un iestādes iekšējo procesu un starpiestāžu sadarbības rādītājos. Augsts novērtējums saņemts arī par tīmekļvietnes piemērotību mobilajām ierīcēm. CSP iestāžu vērtējumā izceļas arī ar regulāru tīmekļvietnes lietojamības testu veikšanu.

2018. gadā CSP e-indeksa novērtējums bija 63,7 punkti, 2017. gadā – 61.4 punkti. Trīs gadu griezumā CSP sniegums ir otrais labākais pēc Lauku atbalsta dienesta.

Apbalvojumus ministriju grupā saņēma Ekonomikas ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija un Finanšu ministrija. Līderes valsts pārvaldes iestāžu grupā bija Valsts zemes dienests, CSP un Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra. Pašvaldību sektorā Ventspils, Siguldas un Ozolnieku novadu pašvaldības saņēma augstākos novērtējumus nacionālas nozīmes, reģionālas nozīmes un novadu nozīmes attīstības centru grupā.

E-indekss mēra iestāžu e-pārvaldes iespēju pielietošanu, kā arī sniegto e-pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Šo vērtējumu jau piekto gadu veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM).