Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Vidzemes reģiona organizētajā pasākumā Vidzemes biznesa diena, kas norisinājās 8. februārī, diskutēja par izaicinājumiem un iespējām, ar ko šajā gadā nāksies saskarties gan uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā.

Pasākumu atklāja LTRK prezidents Aigars Rostovskis un Valmieras novada domes priekšsēdētājs Jānis Baiks, kā galvenos 2022. gada izaicinājumus uzņēmējdarbībā iezīmējot enerģētikas straujā cenu kāpuma radīto krīzi, darbu Covid-19 izplatības apturēšanai ieviesto ierobežojumu apstākļos un strauji pieaugošo inflāciju. Valmieras novada domes vadītājs, uzsverot pašvaldības un privātā sektora sadarbības nozīmi, informēja arī par dažādām atbalsta iespējām gan jaunajiem uzņēmumiem, gan tiem, kas novadā jau strādā.

Runājot par šī gada izaicinājumiem ekonomikā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste atzīmēja Covid-19 pandēmijas un ierobežojumu radīto negatīvo ietekmi un nepieciešamību pielāgoties apstākļiem, nodrošinot darbības nepārtrauktību un ekonomikas atkopšanos. Otrs lielākais izaicinājums ir inflācija un piegāžu ierobežojumi izejvielu un resursu trūkuma dēļ. Kā aktuāla problēma šogad iezīmējas saspringtā situācija darba tirgū, kur vērojams aizvien pieaugošs kvalificēta darbaspēka trūkums. U. Rutkaste norādīja arī uz būvniecības izmaksu sadārdzināšanos un iespējamu būvniecības sektora pārkaršanu. Tāpat arī ģeopolitiskie saspīlējumi var radīt negatīvu ietekmi uz ekonomikas attīstību. Kā vidēja termiņa izaicinājums, tika atzīmēta nepieciešamība kāpināt investīcijas.

Uzņēmēju ieskatā, kā galvenā vidēja termiņa prioritāte ir produktivitātes pieaugumā balstītas ekonomikas strukturālas izmaiņas par labu zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu eksporta attīstībai, ar mērķi 2027. gadā sasniegt eksporta apjomu 27 miljardu eur apmērā. Savukārt, Eiropas Savienības finansējuma prioritārās jomas ir digitālā transformācija, produktivitāte, nevienlīdzības mazināšana un klimats, energoefektivitāte. Iepazīstinot klātesošos ar nacionālās industriālās politikas prioritātēm un atbalsta iespējām tautsaimniecības attīstībai, ekonomikas ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Raimonds Lapiņš norādīja, ka viens no nozīmīgākajiem atbalstiem tautsaimniecības attīstībai ir finanšu pieejamība lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šim mērķim paredzēti 100 milj. eur izmaksai grantu veidā.

Viennozīmīgi, arī Eiropas Savienības vides un ilgtspējas mērķu ieviešana, ģeopolitisko situāciju un iespējamās sankcijas, atjaunošanas un noturības mehānisms, ERAF finansējums digitālās transformācijas un produktivitātes virzienā, nodokļu politika un Covid-19 ierobežojumi un to sabalansēšana būs šī gada izaicinājumi uzņēmējdarbība, atzīmēja LTRK Padomes locekle, Nacionālās Stratēģijas padomes priekšsēdētāja Elīna Rītiņa.

Noslēgumā dalībnieki diskutēja par izglītības nozīmi darba tirgū un labklājības celšanā, un veicamajiem pasākumiem izglītotā darbaspēka motivēšanai palikt strādāt Latvijā.

2021. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,4 %, kas salīdzinājumā ar augustu ir par 0,5 procentpunktiem zemāks, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati. Tik zems faktiskā bezdarba līmenis valstī nav bijis kopš 2019. gada decembra (6,6 %).

Sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,3 procentpunktiem līdz 5,4 %, savukārt vīriešu – par 0,6 procentpunktiem līdz 7,5 %.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 6,0 %, kas ir par 0,5 procentpunktiem zemāks nekā augustā. Salīdzinot ar pagājušā gada septembri, faktiskā bezdarba līmenis samazinājies par 1,6 procentpunktiem, reģistrētā bezdarba – par 1,7 procentpunktiem.

2021. gada septembrī Latvijā bija 60,4 tūkstoši bezdarbnieku (25,1 tūkstotis sieviešu un 35,3 tūkstoši vīriešu), kas ir par 4,3 tūkstošiem mazāk nekā augustā un par 17,3 tūkstošiem mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Sieviešu bezdarbnieku skaits mēneša laikā ir samazinājies par 1,7 tūkstošiem, vīriešu – par 2,6 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis NVA tiek aprēķināts, izmantojot aģentūras rīcībā esošos datus par reģistrētiem bezdarbniekiem un CSP sniegtos datus par ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (nodarbinātie un bezdarbnieki). NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus.

CSP atgādina, ka pārmaiņu laikā ir svarīgi iegūt informāciju par iedzīvotāju nodarbinātību, lai novērtētu šī brīža situācijas ietekmi uz ekonomiskajiem un sociālajiem procesiem valstī, tādēļ aicina iedzīvotājus būt aktīviem un piedalīties ielūgtajās aptaujās. CSP pateicas visiem, kuri jau piedalījušies aptaujās.

2021. gada martā faktiskā bezdarba līmenisLatvijā bija 9,1 %, un salīdzinājumā ar februāri tas nav mainījies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma (DSA) dati.

Vīriešu bezdarba līmenis martā saglabājies 10,3 %, bet sieviešu pieaudzis par 0,1 procentpunktu, sasniedzot 8,0 %. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 8,2 %, kas, tāpat kā faktiskais bezdarba līmenis, nav mainījies kopš februāra. Salīdzinot ar pagājušā gada martu vērojams bezdarba līmeņa pieaugums – 1,3 procentpunkti faktiskā bezdarba līmenim un 1,4 procentpunkti reģistrētā bezdarba līmenim.

2021. gada martā Latvijā bija 87,7 tūkstoši bezdarbnieku, kas ir par 0,2 tūkstošiem vairāk nekā februārī un par 11,1 tūkstoti vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, kad tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija valstī. Kopš otrās ārkārtējās situācijas izsludināšanas 2020. gada novembrī, kad vairāki klātienes pakalpojumi tika ierobežoti, bezdarbnieku skaits ir pieaudzis par 13,0 tūkstošiem.

Reģistrētā bezdarba līmenis tiek aprēķināts, izmantojot NVA un CSP veiktā DSA datus. Faktiskā bezdarba līmenim izmanto apsekojuma nekoriģētus ikmēneša novērtējumus. NVA dati ir tikai par darbspējas vecuma iedzīvotājiem.