Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības kameras ir izvērtējušas Baltijas valstu ekonomikas atlabšanas prognozes un norāda, ka tās 2022. gadam ir pozitīvas. Tomēr, neatrisinot darbaspēka neatbilstību pieprasījumam, var tikt radīts kaitējums kopējai ekonomikas attīstībai.

Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, to skaitā arī Baltijas valstīs, notiek ekonomikas atveseļošanās pēc diviem nemiera pilniem gadiem. Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres veiktais ekonomikas pētījums 2022. gadam, kurā piedalījās 52000 uzņēmumi, pauž pozitīvu prognozi turpmākajam gadam. Tiek sagaidīts, ka nodarbinātības līmenis saglabās stabilas pozīcijas. Tomēr, paraugoties ciešāk uz situāciju darba tirgos, atklājas steidzama vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka, kura trūkums uzņēmumiem rada nopietnas bažas. Īpašs satraukums par šo apstākli ir Baltijas valstīs. Uz kvalificētu darbinieku trūkumu norādīja 70% Lietuvas, 75% Latvijas un 64% Igaunijas aptaujāto uzņēmumu.

Ir sagaidāms, ka, pateicoties nacionālo valdību ieviestajiem atbalsta mehānismiem saistībā ar COVID-19 pandēmiju, algas paaugstināsies un ekonomika atgūsies. Savukārt aizvien pieaugošā prasmju neatbilstība ir neizbēgamas darba tirgus mainīgās struktūras sekas, ko rada tehnoloģiskās inovācijas (piemēram, digitālā attīstība vai zaļā ekonomika). Ņemot vērā ilgstošo IT un digitālo prasmju trūkumu kopumā, kā arī mainīgo pieprasījumu dažos sektoros, piemēram, viesmīlības, būvniecības, ražošanas vai transporta jomā, Baltijas valstu darba tirgi turpinās piedzīvot grūtus brīžus. Specifisku prasmju trūkums novērojams dažādos sektoros, turklāt gan maz, gan vidēji, gan augsti apmaksātos.

Eiropas Savienības (ES) 2019. gada ziņojums par sabiedrības novecošanu rāda, ka gandrīz viena piektdaļa no 28 ES valstīm dzīvojošo 2018. gadā bija 65 vai vairāk gadus veci. Tiek prognozēts, ka nākamo trīs dekāžu laikā ES aizvien vairāk palielināsies vecāka gadagājuma cilvēku skaits un ir sagaidāms, ka 2050. gadā tas būs 28,5%. Baltijas valstīm tiek prognozēts līdzīgs scenārijs. Eiropas valstu lejupslīdošā dzimstība, kas ir arī Baltijas valstu problēma, ir novedusi un turpina novest pie daudz mazākām jaunu darba tirgus dalībnieku grupām. Ņemot vērā šo apstākli un darba tirgū konstatēto prasmju trūkumu, jauna legālās migrācijas politika ir viens no līdzsvarotas ES migrācijas pārvaldības četriem pīlāriem.

Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras norāda, ka migrācija ir normāla parādība un cilvēki atrodas nemitīgā kustībā, arī trešo valstu pilsoņi dod mūsu sabiedrībai, ekonomikai un kultūrai ņemamu veramu ieguldījumu, bet migrācija ir jāpārvalda pareizi, droši un regulāri. Izveidojot jaunu pieeju darbaspēka migrācijai gan ES, gan Baltijas valstīs, būtu jāizvirza ambiciozi un nākotnei atbilstoši mērķi, vienlaikus produktīvi izmantojot un pilnveidojot esošo likumisko un politisko ietvaru. Labi veidota un labi pārvaldīta legālā darbaspēka migrācija var veicināt ekonomikas uzplaukumu, inovācijas un izaugsmi.

Labi veidotai migrācijas politikai un situācijas darba tirgū uzlabošanai būtu nepieciešams ES tiesību aktu kopums, kas regulē legālo darbaspēka migrāciju un Baltijas valstu valdībām būtu aktīvi jāiesaistās šādu regulu pārskatīšanas procesos. Tāpat visām trim Baltijas valstīm būtu jāveido ciešāka sadarbība, lai nodrošinātu, ka katras valsts regulējums ir līdzīgs, jo pastāv iespēja, ka labāks regulējums sniegtu lielāku labumu uzņēmējdarbībai reģionā, it sevišķi pierobežu teritorijās. ES un Baltijas valstu talantu kopfonda iniciatīvas izstrāde dotu iespēju izveidot vienas pieturas aģentūru darbiniekiem no trešajām valstīm, Baltijas valstu darba devējiem un valsts iestādēm, tādā veidā atvieglojot procesu kā darba devējs un darba ņēmējs atrod viens otru. Darba tirgus situācijas uzlabošanai neiztikt arī bez iespējām uzlabot darba ņēmēju profesionālo kvalifikāciju un praktiskās pieredzes atzīšanas regulējuma sistēmu Baltijas valstu vidū, jo ārvalstīs gūtu kvalifikāciju un praktiskās pieredzes atzīšanas grūtības joprojām ir būtisks šķērslis nodarbinātības atbilstībai. Savukārt darba attiecību regulējuma elastīgums ļautu laikus atjaunināt Darba likumu un ar to saistītos tiesību aktus, kā arī iedrošinātu darbiniekus un darba devējus brīvāk vienoties par darba noteikumiem.

Baltijas iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte internetā aizvien palielinās, un Latvijas uzņēmēji to izmanto visaktīvāk, liecina Luminor bankas veiktā Baltijas mazo un vidējo uzņēmēju (MVU) aptauja. Kamēr vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmēju Lietuvā un Igaunijā atzīst, ka no tirdzniecības internetā 2021. gadā viņi nav nopelnījuši ne eiro, Latvijā tādu ir tikai trešdaļa. Latvijas uzņēmumiem šāds tirdzniecības veids jau ir kļuvis par ieradumu, un piektā daļa aptaujāto tiešsaistē gūst vairāk nekā 45% no sava gada apgrozījuma.

Iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs, kuri iepērkas internetā, ar katru gadu pieaug. Saskaņā ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas statistikas iestāžu datiem vairāk nekā puse iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir vismaz reizi mēnesī veikuši pirkumus internetā.

Kamēr piektdaļa Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu no tiešsaistes tirdzniecības guvusi vairāk nekā 45% ieņēmumu, Lietuvā šādu apgrozījumu sasnieguši tikai 13% un Igaunijā 10% uzņēmumu, liecina Luminor bankas aptauja.

“Mazie un vidējie uzņēmumi veido lielāko daļu no Baltijas valstu ekonomikas, un līdz ar e-komercijas popularitātes pieaugumu rodas neobjektīvs priekšstats, ka lielākā daļa uzņēmumu ir digitalizējuši savu tirdzniecību. Tas neatbilst patiesībai, jo 2020. gadā un šī gada septembrī veiktās aptaujas liecina, ka lielākā daļa uzņēmumu joprojām neizmanto visas e-komercijas iespējas,” saka Viktors Saulītis, Luminor e-komercijas un karšu risinājumu vadītājs.

Saskaņā ar aptauju 35% Latvijas, 54% Lietuvas un 67% Igaunijas MVU vispār nav guvuši ieņēmumus no tirdzniecības internetā.

“Baltijas e-komercijas sacensību priekšgalā ir izvirzījušies Latvijas uzņēmēji, kuri iegulda un nopelna vairāk no iepirkšanās internetā un ir vairāk orientēti uz e-komercijas attīstīšanu. Tomēr arī Latvijas uzņēmējiem vēl ir kur augt, jo trešdaļa joprojām nepelna no tirdzniecības internetā,” saka Viktors Saulītis. “Pretstatā Lietuvai un Igaunijai, Latvijā, norēķinoties ar tirgotājiem, pircēji biežāk izmanto karšu maksājumus. To īpatsvars e-komercijā, salīdzinot ar citiem pieejamiem maksājumu veidiem, Latvijā ir pat divas reizes augstāks nekā vidēji tas ir Lietuvā un Igaunijā.”

Saskaņā ar pētījumu aptuveni piektā daļa aptaujāto MVU tuvākajos gados plāno uzsākt vai paplašināt tiešsaistes biznesu. 27% Latvijas, 20% Lietuvas un 18% Igaunijas uzņēmēju apgalvo, ka 2022. gadā plāno palielināt pārdošanas apjomus tiešsaistē. Līdzīga tendence bija vērojama arī pērn, kad paplašināt e-komerciju bija plānojuši 22% Latvijas, 20% Lietuvas un 27% Igaunijas respondentu.

Turklāt daļa uzņēmumu piekrīt, ka viens no faktoriem, kas noteiks to panākumus 2022. gadā, ir investīcijas inovācijās un jaunākajās tehnoloģijās. To ir norādījuši 12% aptaujāto Latvijā, 11% Lietuvā un 10% Igaunijā.