Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina iespējami ātri Latvijā atcelt striktos Covid-19 izplatības apturēšanai ieviestos ierobežojumus, dodot iespēju visām nozarēm pilnvērtīgi strādāt un ļaujot ekonomikai atkopties. Ilgāka ierobežojumu saglabāšana nozīmē apdraudējumu ekonomikas atveseļošanai un Latvijas konkurētspējas samazināšanos.

Viena pēc otras valstis mīkstina uzliktos Covid-19 ierobežojumus, dodot iespēju atsākt strādāt slēgtajām nozarēm un veicinot ekonomikas atveseļošanos pēc diviem grūtiem gadiem. Arī kaimiņvalstis – Lietuva un Igaunija – dodas liberālākas un konkurētspējīgākas ierobežojumu politikas virzienā. LTRK aicina ar steigu Latvijā atcelt Covid-19 sertifikātu izmantošanu, obligāto vakcināciju darbiniekiem, tāpat arī slēgtajām nozarēm jāatļauj strādāt, katram uzņēmumam deleģējot pašam uzraudzīt epidemioloģiskās drošības noteikumu ievērošanu darbinieku un klientu vidū. Ja striktie ierobežojumi netiks iespējami ātrāk atcelti, tiek nopietni apdraudēta gan ekonomikas atkopšanās, gan Latvijas konkurētspēja. Uz kaimiņvalstīm aizplūst gan darbaspēks, gan preču un pakalpojumu pircēji, radot zaudējumus uzņēmējiem un ekonomiskās izaugsmes plaisu starp Baltijas valstīm.

Šī brīža saslimstības rādītāji parāda, ka esošie ierobežojumi savu efektivitāti ir zaudējuši. Administratīvais regulējums vairs nepasargā no vīrusa izplatības, tāpēc epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanai jākļūst par individuālu atbildību. Eksperti ir apstiprinājuši, ka laba gaisa kvalitāte un regulāra telpu vēdināšana ir viens no svarīgākajiem līdzekļiem vīrusa izplatības ierobežošanai. Dr.med, asoc.profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš skaidro: “Ņemot vērā, to, ka vīruss pārvietojas uz putekļu daļiņām un pilieniem, būtiskākā nozīme ir gaisa kvalitātei iekštelpās, kā arī tā saucamajai “individuālajai aizsardzībai”, prioritāri respiratoriem. Esošās zināšanas un izpratne par SARS CoV-2 izplatības mehānismiem, liecina, ka kontaktam un virsmu dezinfekcijai nav tik būtiska nozīme vīrusa izplatībā. Prioritāte joprojām ir kontaktu samazināšana – attālinātais darbs, distances pakalpojumi u.tml. Gadījumos, kad tas nav iespējams, pirmajai prioritātei būtu jābūt gaisa kvalitātei – pietiekamai telpu ventilācijai, vai, ja tāda nav, vēdināšanai. Tas ir efektīvākais veids, kā samazināt vīrusa koncentrāciju telpas gaisā, samazinot arī iespēju inficēties. Pilnīgai drošībai jālieto respiratoru. Medicīnas maska primāri ir domātu citu cilvēku aizsardzībai, personisko drošību tā nodrošina sliktāk nekā respirators”.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis, komentējot pašreizējo situāciju ar Covid-19 ierobežojumiem, stāsta: “Ir pienācis laiks visus administratīvos regulējumus, kas attiecas uz vīrusa izplatības ierobežošanu, atcelt un drošības pasākumus nozīmēt kā rekomendējošus, dodot iespēju uzņēmumiem pašiem rīkoties tā, lai ierobežotu vīrusa izplatību. Mēs vairs nevaram atļauties bremzēt Latvijas ekonomiku un turpināt aizņemties naudu, mums ir iespējami ātri jāatgriežas ikdienas dzīvē”.

Pēc Eiropas Komisijas saskaņojumu saņemšanas operatīvi uzsākot izmaksāt atbalsta maksājumus COVID-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem un to darbiniekiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 14 373 iesniegumiem ir izmaksājis algu subsīdijas un grantus apgrozāmu līdzekļu plūsmas nodrošināšanai kopumā 24 620 482 eiro apmērā. Par 2021. gada oktobri, novembri un decembri atbalstam algu subsīdijām un grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai var pieteikties līdz 2022. gada 17. janvārim, bet par janvāri – līdz 2022. gada 15. februārim.

Līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 12 763 iesniegumiem izmaksātas algu subsīdijas 12 365 561 eiro apmērā, tajā skaitā pēc darba devēju 4505 iesniegumiem darbiniekiem izmaksātas algu subsīdijas 11 112 722 eiro apmērā; pēc pašnodarbināto personu 7344 iesniegumiem – 1 025 355 eiro apmērā, bet pēc 914 patentmaksātāju iesniegumiem – 227 484 eiro apmērā.

Tāpat līdz 2022. gada 2. janvārim saskaņā ar 1610 iesniegumiem izmaksāti granti apgrozāmo līdzekļu nodrošināšanai 12 254 921 eiro apmērā.

Savukārt visa 2021. gada laikā VID ir pieņēmis 8695 lēmumus par nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu par kopējo summu 194 miljoni eiro, bet tieši COVID-19 izplatības trešajā vilnī līdz 2022.gada 2.janvārim pieņemti 11 lēmumi par nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu piešķiršanu līdz 2023.gada 30.jūnijam par kopējo summu 242 720 eiro apmērā.

Kā zināms, lai palīdzētu uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem Covid-19 straujās izplatības dēļ valstī noteikto ierobežojumu laikā, valdība pagājušā gada novembrī apstiprināja atbalsta programmu, kas paredz darbinieku darba algas, pašnodarbināto ienākumu un patentmaksātāju atlīdzības kompensēšanu – atbalstu algu subsīdijai, bet krīzes skartajiem uzņēmumiem ir pieejams vienreizējs valsts atbalsts – grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Ekonomikas ministrija saņēmusi Eiropas Komisijas saskaņojumu arī algu subsīdiju atbalsta programmai, līdz ar to Valsts ieņēmumu dienests (VID) tuvākajās dienās uzsāks atbalsta piešķiršanu tiem komersantiem, kas jau iesnieguši pieteikumus atbalsta saņemšanai.

Kā zināms, jau š.g. 22. novembrī VID uzsāka pieteikumu pieņemšanu gan apgrozāmo līdzekļu granta, gan algu subsīdiju atbalsta programmās. Liela daļa uzņēmumu pieteikumu jau izvērtēti, līdz ar to š.g. 17. decembrī VID uzsāks apgrozāmo līdzekļu grantu piešķiršanu, savukārt nākamnedēļ – algu subsīdiju piešķiršanu.

Atgādinām, uzņēmumiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuru darbība būtiski ietekmēta Covid-19 izplatības ieviesto ierobežojumu dēļ, pieteikums algu subsīdijas saņemšanai par š.g. oktobri un novembri jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim.

Kā zināms, darba algas subsīdija pieejama darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, pašnodarbinātām personām, mikrouzņēmumu īpašniekiem un individuālajiem komersantiem to ienākumu kompensēšanai, kā arī patentmaksātājiem atlīdzības kompensēšanai. Atbalstu algu subsīdijai piešķirs darba devēja darbiniekiem, pašnodarbinātām personām un patentmaksātājiem, kuriem uz iesnieguma iesniegšanas brīdi ir sadarbspējīgs sertifikāts, kas apliecina vakcināciju pret Covid-19 infekciju vai šīs infekcijas pārslimošanas faktu.

Jāņem vērā, ka virkni saimniecisko nozaru darbību š.g. oktobrī un novembrī neietekmēja izsludinātās Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ ieviestie ierobežojumi, tāpēc šo nozaru komersantiem šis atbalsts nebūs pieejams. Neatbalstāmo nozaru saraksti publicēti abu atbalsta programmu Ministru kabineta noteikumu pielikumos.

Vienlaikus atgādinām, ka gan apgrozāmo līdzekļu granti, gan darba algas subsīdija līdz nākamā gada janvāra beigām būs pieejama nodokļu maksātājiem, kuru saimnieciskā darbība ir liegta saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai paredzētajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

Attiecīgi gan apgrozāmo līdzekļu grantu, gan algu subsīdiju par š.g. decembri un nākamā gada janvāri varēs saņemt komersanti, kas darbojas šādās nozarēs:

• NACE 93.21 Atrakciju un atpūtas parku darbība,
• NACE 93.29 Cita izklaides un atpūtas darbība,
• NACE 92.00 Azartspēles un derības,
• NACE 56.30 Bāru darbība,
• NACE 74.90 Citur neklasificēti profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (ja tie saistīti ar kultūras nozares pasākumu organizēšanu un papildu saimnieciskā darbība reģistrēta ar NACE kodu no 90.01 līdz 90.04 vai 93.29),
• NACE 77.39 Citur neklasificētu pārējo mašīnu, iekārtu un materiālo līdzekļu iznomāšana un ekspluatācijas līzings (ja tas saistīts ar kultūras nozares pasākumu organizēšanu un papildu saimnieciskā darbība reģistrēta ar
• NACE kodu no 90.01 līdz 90.04 vai 93.29),
• NACE 90.01 Mākslinieku darbība,
• NACE 90.02 Mākslas palīgdarbības,
• NACE 90.03 Mākslinieciskā jaunrade,
• NACE 90.04 Kultūras iestāžu darbība.

Citi kvalificēšanās kritēriji un atbalsta apmēra nosacījumi abās programmās paliek nemainīgi. Uzņēmumiem iesniegums atbalsta saņemšanai par 2021. gada decembri elektroniski jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā līdz 2022. gada 15. janvārim, savukārt iesniegums atbalsta saņemšanai par 2022. gada janvāri – līdz 2022. gada 15. februārim.

No pirmdienas, 22. novembra, uzņēmēji un pašnodarbinātie var pieteikties Covid-19 atbalsta programmām.

Ministru kabinets š.g. 16. novembrī apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, palielinot vienam komersantam maksimālā atbalsta apmēru un attiecīgi piešķirot papildu finansējumu šī mērķa sasniegšanai.

Līdz ar grozījumiem palielināts maksimālais atbalsta apmērs no 100 000 EUR uz 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī. Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija liecina, ka aptuveni 100 uzņēmumi varētu kvalificēties atbalsta saņemšanai un saņemt atbalstu virs 100 000 EUR mēnesī un līdz pat 250 000 EUR.

Līdz ar to tiek atbalsta programma noteikts, ka atbalstu nosaka 30 % apmērā no uzņēmuma bruto darba algas (tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) kopsummas, par kuru aprēķināti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 250 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi, un kopējā summa atbalstam, kas sniegts saskaņā ar Pagaidu regulējumu, nepārsniedz 1 800 000 EUR saistītu personu grupai.

Lai nodrošinātu lielāka atbalsta sniegšanu lielajiem komersantiem, atbalsta programmas īstenošanai papildus tiek piešķirti 30 miljoni EUR, līdz ar to programmas kopējais finansējums būs 808 800 000 EUR.

Ministru kabinets šonedēļ ārkārtas sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu Covid-19 krīzes atbalsta programmām uzņēmumiem, kuru darbība būtiski ierobežota Covid-19 straujās izplatības dēļ. Valdība vienojās, ka krīzē cietušajiem komersantiem būs pieejama apgrozāmo līdzekļu granta programma un algu subsīdiju programma daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem.

“Šobrīd ikviens saimnieciskās darbības ierobežojums ir saistīts ar epidemioloģisko drošību un sabiedrības veselības aizsardzību. Pat neskatoties uz to, ka pieņemtie ierobežojumi būs īslaicīgi, nav iedomājam situācija, ka nozares tiek aizvērtas bez jebkādiem atbalsta mehānismiem, un mūsu iedzīvotāji tiek atstāti bez iztikas līdzekļiem. Ekonomikas ministrija, atbilstoši esošajai ārkārtējai situācijai un pieņemtajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem, ir pielāgojusi jau iepriekšējās krīzēs izstrādātos atbalsta instrumentus, lai atbalstītu sociāli atbildīgu darbinieku noturēšanu uzņēmumos, kā arī kompensētu uzņēmumu apgrozījuma kritumus,” norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Atbilstoši šodien valdības apstiprinātajiem grozījumiem ārkārtējās situācijas regulējumā, līdz nākamajai Ministru kabineta sēdei Ekonomikas ministrija izstrādātās atbalsta programmas vēlreiz izdiskutēs finanšu ministra vadītajā darba grupā uzņēmēju atbalstam un pēc saskaņošanas virzīs apstiprināšanai valdībā.

Plānots, ka grants apgrozāmajiem līdzekļiem būs 60% no uzņēmuma bruto darba algas, tai skaitā arī veiktās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kopsummas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, bet ne vairāk kā 100 000 EUR katrā atbalsta perioda mēnesī atsevišķi.

Savukārt, atbalsts darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai plānots 50 % no deklarētās mēneša vidējās bruto darba samaksas par laikposmu no 2021. gada jūlija līdz septembrim, bet ne vairāk kā 500 EUR kalendāra mēnesī. Atbalsts būs pieejams darba devējiem to darbinieku atlīdzības daļējai kompensēšanai, kuri ir uzsākuši Covid-19 vakcinācijas procesu (saņemta vismaz viena pote).