23. janvārī apritēja trīs gadi, kopš apstiprināta Krišjāņa Kariņa valdība jeb Latvijas Republikas 40. Ministru kabinets. Finanšu nozarē šajos trīs gados veiktas nozīmīgas reformas, valdības sēdē informēja finanšu ministrs Jānis Reirs. Ņemot vērā, ka pēdējos divus gadus esam aizvadījuši Covid-19 pandēmijas ietekmē, jāuzsver valsts sniegtais atbalsts tautsaimniecībai. Latvijā īstenota plašākā tautsaimniecības atbalsta programmu Latvijas vēsturē, nodrošinot līdzekļu pieejamību pandēmijas ekonomisko seku novēršanai. Kopā divos aizvadītajos gados valsts atbalstā ieguldīti 3,6 miljardi eiro.
Īstenojot atbalsta programmu, ir izdevies saglabāt īpaši ražojošo un eksportējošo uzņēmumu darbības nepārtrauktību un ap 60 000 darbavietu, nepieļaujot bezdarba kāpumu. Lai stimulētu ekonomiku, pērn pavasarī līdzekļi tika ieguldīti arī autoceļu būvniecībā, izglītībā un zinātnē, sniegts atbalsts pašvaldībām, kultūrai un sportam un citām jomām.
Ir sagatavots sabalansēts, uz izaugsmi vērsts 2022. gada valsts budžets un vidēja termiņa budžeta ietvars trim gadiem. Pateicoties tam, ka šai valdībai ir bijusi Latvijas vēsturē unikāla iespēja veidot četrus budžetus, mēs esam nodrošinājuši valsts investīciju turpināmību un valsts programmu paredzamību. Tiek īstenotas valdības programmā noteiktās prioritātes un nodrošināts finansējums izglītības, veselības un iekšlietu sistēmas reformām, kā arī paredzēti līdzekļi investīcijām attīstībā.
Budžeta sagatavošanas procesā pieaugusi izdevumu pārskatīšanas loma, vērtējot ilgtermiņā sasniegtos rezultātus pret ieguldīto finansējumu. Rezultāti ik gadu pieaug, pateicoties nozaru ministriju iesaistei un ciešai sadarbībai. 2021. gadā rasti 172,8 miljoni eiro prioritāšu finansēšanai, turklāt mazināts arī administratīvais slogs.
Konsekventi ir turpināta darbaspēka nodokļu sloga mazināšana, paaugstinot uzņēmēju konkurētspēju Baltijas reģionā, kā arī palielinot pensionāru neapliekamo minimumu. Papildus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, radīts nodokļu stimuls darba devējiem, kas kompensē darbinieku ārstniecības izdevumus, un noteikts ar nodokļiem neapliekamas kompensācijas apmērs par darbinieku attālināto darbu.
Lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem (arī resursus nodokļu nomaksā un administrēšanā), ar 2021. gada 1. janvāri Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem valsts budžeta maksājumiem darbojas vienotais nodokļu konts, kas aizstāj līdzšinējos daudzos nodokļu kontus. Nodokļu nomaksu ir iespējams veikt, aizpildot tikai vienu maksājuma uzdevumu. Tas ievērojami mazina iespēju kļūdīties un ieskaitīt nodokļu maksājumu tam neatbilstošā kontā, kā arī nodokļu samaksas process ir kļuvis daudz vienkāršāks un ērtāks.
Latvijas tautsaimniecības attīstībai piesaistīti nozīmīgi līdzekļi 1,82 miljardu eiro apmērā, apstiprinot Atveseļošanas fonda plānu. Esam nodrošinājuši ātrāku piekļuvi finanšu resursiem, un Latvija jau saņēmusi 13% priekšfinansējumu no kopējā naudas apjoma. Atveseļošanas plānā paredzētie ieguldījumi tuvāko piecu gadu laikā ļaus mums veikt nozīmīgas reformas un projektus labklājības uzlabošanai. Nauda paredzēta digitalizācijas, ekonomikas zaļināšanas, nevienlīdzības mazināšanas, veselības, ekonomikas transformācijas un produktivitātes, likuma varas stiprināšanas jomām.
2022. gadā nozīmīga prioritāte ir uzņēmējdarbības vides attīstīšana un finansējuma pieejamības uzlabošana tautsaimniecības attīstībai. Lai nodrošinātu finansējuma pieejamību privātpersonām un uzņēmumiem, strādāsim pie kreditēšanas aktivizēšanas un kapitāla tirgu attīstības, kas noteikti Finanšu sektora attīstības plānā 2021.-2023.gadam.
Šogad ir svarīgi apstiprināt un veikt priekšdarbus Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.–2027.gada plānošanas perioda programmu līdzekļu 4,7 miljardu eiro apmērā nākamajiem septiņiem gadiem ieguldīšanai Latvijas ekonomikā saskaņā ar NAP2027 mērķiem un principiem – vieda, zaļa, savienota, sociāli un reģionāli līdzsvarota Latvija.
Kā ikkatru gadu, arī šogad svarīgi ir izstrādāt un apstiprināt gadskārtējo valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvaru tuvākajiem trīs gadiem, aktīvi iesaistot sociālos un sadarbības partnerus. Jāturpina plānotā izglītības sistēmas algu reforma, jāatbalsta praktiski risinājumi klimata politikai un enerģētikas sistēmas pārstrukturēšanai uz vietējiem un videi draudzīgiem energoresursiem, kā arī jāveic ieguldījumi izglītībā, mūžizglītībā, zinātnē un pētniecībā, infrastruktūrā, lai attīstītu eksportspējīgo sektoru jeb tā saucamo viedo reindustrializāciju, kā rezultātā mūsu cilvēki pelnītu lielākas algas un valsts sasniegtu augstāku labklājību.
Mūsu uzdevums ir nostiprināt Latvijas kā drošu investīciju un ilgtspējīgas ekonomikas galamērķa reputāciju. Iepriekšējo divu gadu laikā Latvijā īstenojām vērienīgas pārmaiņas – finanšu sektora “kapitālo remontu”. Šogad reformu turpināsim, īstenojot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Latvijas Bankas integrāciju. Tādējādi šo institūciju darbs būs vēl efektīvāks, panākot informācijas un kompetenču sinerģiju un nodrošinot arī izmaksu ietaupījumu.
Mūsu pieredze un kompetence par nepieciešamajiem uzlabojumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas pilnveidošanā tiek augstu novērtēta ES līmenī. Apzinoties mūsu uzkrātās zināšanas, pieredzi, kompetentu darbinieku pieejamību, attīstītu IT pakalpojumu pieejamību un citas priekšrocības, esam izvirzījuši ambiciozu mērķi – virzīt Rīgu kā mītnes vietu jaunās ES noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas uzraudzības iestādei.