LUAC

Ārvalstu investoru padomes (FICIL) izpilddirektores amatā stājusies Linda Helmane, kas līdz šim padomē pildījusi projektu direktores un vēlāk politikas veidotājas pienākumus. L. Helmanes kā izpilddirektores galveno pienākumu lokā turpmāk būs Ārvalstu investoru padomes stratēģiskās vīzijas īstenošana, kas šobrīd saistīta ar Latvijas digitālās transformācijas un tiesu sistēmas efektivitātes veicināšanu, kā arī investīciju aizsardzību Latvijā.

“Linda sevi īpaši pierādīja Covid-19 krīzes laikā ar neizsmeļamu motivāciju un darba sparu. Viņas priekšrocības ir padziļinātā izpratne par FICIL darbību līdz šim, kā arī augsta darba ētika, tāpēc esmu pārliecināta, ka Linda varēs palīdzēt īstenot padomes mērķi: veidot konstruktīvu dialogu ar Latvijas valsts pārvaldi, lai veidotu Latvijā vispievilcīgāko biznesa vidi ārvalstu investoriem,” skaidro Gunta Jēkabsone, Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja un Circle K Latvia valdes priekšsēdētāja.

Linda Helmane pēdējos divus gadus strādājusi Ārvalstu investoru padomē Latvijā kā projektu direktore, bet vēlāk kā FICIL politikas veidotāja, kas atbildīga par biedru stratēģisko jautājumu pārstāvniecību un komunikāciju ar valsts pārvaldes iestādēm un citām partner-organizācijām. Linda Helmane bijusi līdzautore diviem FICIL pētījumiem par Covid-19 ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā un piedalījusies FICIL Covid-19 atveseļošanās plāna izstrādē, bet iepriekš piedalījusies FICIL priekšlikumu izstrādē augstākās izglītības reformai, kā arī komerctiesu specializācijas likumprojekta izstrādē, kas šobrīd jau ieguvis likuma statusu. Pirms tam Linda divus gadus strādājusi finanšu sektorā Lielbritānijā.

Linda Helmane ieguvusi bakalaura grādu politikas zinātnēs Latvijas Universitātē, kā arī maģistra grādu starptautiskajās finanšu tiesībās Saseksas Universitātē Lielbritānijā.

Ministru kabineta 11.augusta sēdē apstiprināti grozījumi Altum ieviestajā ES fondu mikroaizdevumu un starta aizdevumu uzņēmējiem programmā, piešķirot papildu finansējumu mikrokreditēšanai un aizdevumiem biznesa uzsācējiem, kā arī precizējot atbalstāmās darbības un atbalsta izsniegšanas nosacījumus.

Atbalstam biznesa uzsācējiem tiek novirzīts 1 miljons eiro aizdevumu izsniegšanai augsta riska inovatīviem komersantiem. Komersantiem agrīnās attīstības stadijā ne reti ir grūtības saņemt komercbankas aizdevumu inovatīvu produktu izstrādei; tāpat tie ne vienmēr var piesaistīt finansējumu riska kapitāla veidā, līdz ar to pārdalītais finansējums ir paredzēts šādu uzņēmumu kreditēšanai, kas tiks veikts pilotprojekta ietvaros.

Tāpat grozījumi precizē atbalsta saņemšanas nosacījumus nekustamo īpašumu nozares komersantiem – turpmāk atbalstīti tiks nekustamā īpašuma attīstīšanas projekti modernu, drošu un energoefektīvu telpu izveidei, kurus īstenos gan ražošanas uzņēmumi, gan pakalpojumu sniedzēji.

Vienlaikus atcelti ierobežojumi attiecībā uz atbalsta saņemšanu uzņēmumiem, kas jau iepriekš saņēmuši atbalstu riska kapitāla, akcelerācijas investīciju veidā un saskaņā ar Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumu, tādējādi veicinot šo uzņēmumu tālāku attīstību.

Šodien Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) un tās biedri uzsāk vēl nebijušu miermīlīga protesta akciju, lai pievērstu lēmumu pieņēmēju un sabiedrības uzmanību Latvijas Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas un plānoto 2022. gada kadastrālo vērtību postošajām sekām uz nekustamā īpašuma attīstību Latvijā. Šī akcija izpaudīsies kā baltu karogu izkāršana pie alianses biedru nekustamajiem īpašumiem.

No šodienas karogi izvietoti pie vairāk nekā 50 NĪAA biedru celtnēm Rīgā, tai skaitā pie biroju ēkas PLACE ELEVEN, dzīvokļu un biroju ēkām Jaunajā Teikā, augstceltnes Z Towers, kā arī biroju ēkas “Blaumaņa centrs”, viesnīcas Hotel Bergs un tirdzniecības centriem Origo un Galleria Riga. Tuvākajā laikā turpināsies karogu izvietošana pie citiem īpašumiem, lai paplašinātu akcijas mērogu.

Atbilstoši NĪAA biedru veiktajai izpētei, alianses biedru nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi izmaiņu rezultātā var palielināties vairākkārtīgi – pat trīs un vairāk reizes. Šādas potenciālas nodokļu izmaiņas ir pilnīgi nesamērīgs un nesaprotams slogs, kam nav analogu mūsu kaimiņvalstīs, ar kurām konkurējam par investīciju piesaisti.

Nekustamā īpašuma nodokļu apmērs rodas no divām komponentēm – kadastrālās vērtības un NĪN likmes. Mainīt kādu no komponentēm bez kopējas politikas ir kļūdaini, jo šāda rīcība ieguldītājiem, tostarp ārvalstu investoriem, sūta bīstamu signālu par pēctecības un ilgtermiņa politikas trūkumu attiecībā uz vitāli svarīgu nozari, kas sabiedrības un valsts attīstībā var dot būtisku pienesumu.

“Baltā karoga akciju rīkojam, jo vēlamies pievērst uzmanību valsts paviršajai un nekoordinētajai politikai attiecībā pret investoriem būtisku jautājumu. Vēlamies šo tēmu pacelt augstāk dienas kārtībā un aicināt Ministru kabinetu uzņemties iniciatīvu prognozējamas ilgtermiņa nekustamā īpašuma nodokļa politikas izstrādē,” komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

“Ja paskatāmies uz nekustamā īpašuma nodokļa īpatsvaru no IKP Baltijas valstīs, jau tagad Latvijā redzam pārāk lielu atkarību no NĪN ienākumiem. Igaunijā tie ir 0.2% no IKP, Lietuvā 0.3%, bet Latvijā 0.7%. Ja nodokļu slogs Latvijā pieaugs, investīciju vide šajā sektorā, kas jau līdz šim neizcēlās ar pievilcību, kļūs vēl mazāk konkurētspējīga. Investīcijas birojos, biznesa pakalpojumu centros, ražotnēs, viesnīcās, loģistikas centros un citos objektos pilnīgi noteikti vēl izdevīgākas kļūs Viļņā un Tallinā, un abas kaimiņu galvaspilsētas turpinās mūs apsteigt,” piebilst Mārtiņš Vanags.

Atbilstoši NĪAA datiem, pēdējo desmit gadu laikā Rīgā ir uzbūvēti 200 tūkstoši kvadrātmetri biroju platību, bet tikmēr Viļņā – turpat 500 tūkstoši kvadrātmetri jaunu biroju telpu. Biroju ēku attīstība, kas vienlaikus atbalstītu starptautisko biznesa pakalpojumu centru attīstību Latvijā, ir viens no atslēgas faktoriem, kas var sekmēt valsts attīstību. Tāpēc NĪAA ieskatā NĪN nepalielināšana komerciālajām platībām ir minimālā programma, kas nepieciešama turpmākai nekustamā īpašuma nozares attīstībai.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Jūlijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 41,2 % respondentu. Tam seko nepietiekams pieprasījums (30,2 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (27,0 %). Pēdējo minēto faktoru atzīmējuši divreiz mazāk respondentu nekā aprīlī. Jūlijā nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus nav izjutuši 22,7 % mazumtirgotāju.

Pakalpojumu sektorā konfidences rādītāji saglabājas negatīvi gandrīz visās nozarēs

Pakalpojumu sektorā 2020. gada jūlijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -24,6. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūlijā vēl joprojām ir negatīvi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, datorprogrammēšanā, kā arī veterinārajos pakalpojumos. Viszemākie rādītāji tāpat kā iepriekšējā mēnesī bija gaisa transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs.

31,5 % pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 33,9 % respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Nedaudz lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums (34,5 %). Šis rādītājs ir par 9 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada jūlijā. Darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 5,0 % respondentu.

Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis tikai par 1,4 procentpunktiem

Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada jūlijā bija -22,9. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, savukārt mazāk optimistiska bija gaidāmās nodarbinātības prognoze nākamajiem trim mēnešiem. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās inženierbūvniecībā. Ēku būvniecībā konfidence palika iepriekšējā mēneša līmenī.

Salīdzinot ar jūniju, lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri no visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (39 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), bet ievērojami samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši COVID-19 ietekmi (8 % respondentu). Savukārt nemainīgs palicis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15 % respondentu). 30 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (par 18 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 14 % un 3 %).

Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs palielinājies, pateicoties pozitīvākam pasūtījumu līmeņa novērtējumam
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūlijā bija -7 (par 5,1 procentpunktu vairāk nekā šī gada jūnijā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Konfidences rādītāji jūlijā joprojām ir negatīvi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs (izņemot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā), tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tie ir uzlabojušies. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar jūniju, bija tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jūlijā turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis uzņēmumu novērtējums kopējo pasūtījumu apjomam pēdējos trīs mēnešos (par 10,9 procentpunktiem) un vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par 7,6 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar jūniju, turpināja uzlaboties arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū.

38 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu ražošanu jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Lai gan joprojām ražošanu rūpniecības uzņēmumos visvairāk ierobežo nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 37 % no visiem respondentiem), COVID-19 ietekme (13 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (9 % uzņēmumu), tomēr, salīdzinot ar jūniju, šo faktoru ietekme ir samazinājusies. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ievērojami samazinājusies darbaspēka trūkuma faktora nozīmība (par 19 %), kuru šī gada jūlijā norādīja 8 % respondentu.

Jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs par 3,9 punktiem lielāks nekā jūnijā

2020. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 87,63, kas ir par 3,9 punktiem vairāk nekā jūnijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Gandrīz pusei jeb 43% Latvijas lauksaimnieku visvairāk līdzekļi nepieciešami saimniecības uzturēšanai un ikdienas izdevumiem, – tieši šādiem mērķiem visbiežāk tiek kārtoti naudas aizņēmumi, liecina finanšu partnera zemnieku saimniecībām “Lande.lv” veiktās aptaujas dati.

Tikmēr 23% lauksaimnieku nauda visvairāk nepieciešama tehnikas iegādei vai tās remontam, 14% – zemes pirkšanai, 16% – saimniecības attīstīšanai un modernizēšanai, bet 5% – ražošanas izejvielu iegādei.

Skaidrojot, cik lielu summu lauksaimnieki iepriekš aizņēmušies, 65% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka summa bijusi līdz 5000 EUR. 15% lauksaimnieku aizņēmums bijis līdz 10 000 EUR, bet vairāk nekā 100 000 EUR aizņēmušies vien 5% aptaujāto.

Atklājot, cik lielu naudas apmēru lauksaimnieki būtu gatavi aizņemties tagad, ja rastos tāda nepieciešamība, 34% respondentu atbildējuši, ka tie būtu ne vairāk kā 5000 EUR, bet 18% būtu gatavi aizņemties līdz 10 000 EUR. Vien 3% norādījuši, ka varētu tagad aizņemties naudas summu, kas pārsniedz 100 000 EUR. Tikmēr 33% lauksaimnieku šobrīd gan nav gatavi aizņemties naudu un neplāno to darīt arī tuvākā nākotnē.

Finansiāli grūtos brīžos lielākā daļa aptaujāto lauksaimnieku tomēr vairāk paļautos uz saviem tuvākajiem cilvēkiem, tālab 43% dotu priekšroku aizņēmumam no radiem vai draugiem, bet 40% – aizdevumam bankā. 17% būtu gatavi pieteikt aizdevumu nebanku sektora finanšu institūcijai, jo tā iespējams darījumu nokārtot ātrāk.

Aptauju šī gada jūnijā veica “Lande.lv”. Tiešsaistes platformā visidati.lv nejaušas izlases veidā aptaujāti zemnieki un lauksaimnieki visā Latvijā. To vidū 37% lauksaimnieku bija no Vidzemes, 28,5% – Kurzemes, 18,5% – Zemgales, bet 16% – no Latgales.

Atbildes sniedza aptuveni 38% augkopības un graudkopības saimniecību zemnieki, 22% – lopkopības, kā arī mežniecības, putnkopības un citu saimniecību pārstāvji.

Darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta, norāda 77.9% uzņēmēju, 3.3% uzņēmēju bijis grūti sniegt savu vērtējumu, bet 18.7% norāda, ka darbaspēka pieejamība ir drīzāk laba vai ļoti laba, liecina Turības Biznesa indeksa pētījums, Pētījums liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, situācija ir nedaudz uzlabojusies – ja pērn šis rādītājs tika novērtēts ar indeksu -44.2, tad šogad rādītājs pakāpies līdz -39.8 indeksa punktiem.

Analizējot darbaspēka pieejamību nozaru griezumā, secināts, ka visdramatiskākā situācija ir būvniecības jomā, kur 91.0% uzņēmēju norāda, ka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Tirdzniecības nozarē tā uzskata 77.0% uzņēmēju, ražošanas nozarē – 80.0% uzņēmēju, bet pakalpojumu nozarē – 76.0%.

Paraugoties uz situāciju dažādos reģionos, jāsecina, ka lielākais darbaspēka trūkums ir Latgalē – tur 85.0% uzņēmēju norāda, ka darbaspēka pieejamība ir ļoti slikta vai drīzāk slikta. Zemgalē tā uzskata 78.0% uzņēmēju, Rīgā – 79.0% uzņēmēju, Pierīgā – 77.0%, Vidzemē – 75.0%, bet Kurzemē – 73.0%.

“Liela daļa darba ņēmēju Latvijā vēlas augsti kvalificētu darbu, kas korelē arī ar samēra augstu izglītības līmeni. Tāpat jāņem vērā reģionālais griezums – ne vienmēr reģioni ar visaugstāko bezdarba līmeni pārklājas ar tiem reģioniem, kuros ir visvairāk vakanču, un darba meklētājiem vai darba devējiem jārisina mobilitātes jautājums,” norāda Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.

Turības biznesa indekss ir tapis sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījumā piedalījās 750 uzņēmēji un uzņēmumu vadītāji. Tas veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par to.

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir piešķīruši kredītbrīvdienas vai pagarinājuši aizdevuma atmaksas termiņu, samazinot ikmēneša maksājumu, 10 532 klientiem, kuri nav spējuši pildīt savas saistības COVID-19 laikā no marta līdz maijam. Atbalsta pasākumi, lai mazinātu ārkārtējās situācijas ietekmi, maijā sniegti 4 253 klientiem, kas ir par aptuveni 15,5% jeb 780 mazāk nekā aprīlī.

“Ņemot vērā, ka pieprasījums pēc atbalsta pasākumiem maijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir samazinājies, tas norāda, ka situācija pakāpeniski stabilizējas, jo sarūk gan piešķirto kredītbrīvdienu skaits, gan apjoms,” pauž Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Nebanku kreditēšanas uzņēmumi maijā restrukturizējuši 4 253 klientu saistības par kopējo summu 3,7 miljoniem eiro, kas ir par 11,3% jeb 470 000 eiro mazāk nekā aprīlī, kad kopējais apjoms bija 4,2 miljoni eiro. Savukārt aizdevumu atteikumu skaits maijā saglabājies praktiski nemainīgā līmenī kā martā un aprīlī, kad no jauna izsniegtie kredīti tika atteikti 75% gadījumu.

Jau iepriekš ziņots, ja kredītņēmējs ir nonācis grūtībās un nespēj segt savas saistības, Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas biedri ir vienojušies, ka ārkārtas periodā piedāvās dažādus atbalsta pasākumus, piemēram, kredītbrīvdienas, atliekot pamatsummas atmaksu uz vēlāku laiku, ikmēneša maksājuma samazināšanu, aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanu vai īstenos citus atbalsta pasākumus. Katrs gadījums tiks izskatīts individuāli atbilstoši konkrētā uzņēmuma politikai un klienta situācijai.

Lai atpazītu tos uzņēmumus, kas ievēros šo labas prakses standartu, asociācija aicina patērētājus nebanku kredītdevēju mājas lapās meklēt zīmi “Atbildīgs aizdevējs”.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūnijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -14,2, kas, salīdzinot ar maiju, pieaudzis par 8,3 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Jūnijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 38,1 % respondentu. Tomēr no tā tikai nedaudz atpaliek COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (36,6 %) un nepietiekams pieprasījums (35,5 %). 18,6% mazumtirgotāju jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Pakalpojumu sektorā 2020. gada jūnijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -30,4. Salīdzinot ar maiju, šis rādītājs pieaudzis par 7,0 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūnijā vēljoprojām ir negatīvi visās pakalpojumu nozarēs, bet viszemākie tie tāpat kā iepriekšējā mēnesī bija izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs. Salīdzinoši optimistiskus vērtējumus snieguši uzņēmumu vadītāji un vadošie speciālisti datorprogrammēšanas, veterināro, juridisko un grāmatvedības, kā arī finanšu pakalpojumu nozarēs.

Ja 2020.gada maijā 50,8% pakalpojumu sektora uzņēmumu norādīja ārkārtas situāciju kā būtisku traucēkli veiksmīgai saimnieciskajai darbībai, tad jūnijā, kopējai konjunktūras situācijai pakalpojumu sektorā nedaudz uzlabojoties, COVID-19 ietekmi kā traucējošu min vairs tikai 39,9%. Apmēram tikpat lielā mērā kā pirms gada uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (32,2 %), bet darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 3,6% respondentu. 30,5% pakalpojumu sektora respondentu jūnijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.

Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada jūnijā bija -24,3, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis par 8,8 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni un optimistisks vērtējums par gaidāmo nodarbinātības attīstību nākamajos trīs mēnešos. Konfidences rādītājs pieauga visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā, inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos.

Salīdzinot ar maiju, samazinājies respondentu skaits, kas no visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši “nepietiekamu pieprasījumu” (31 % apsekoto būvniecības uzņēmumu) un COVID-19 ietekmi (13 % respondentu). Savukārt par 8 % pieaudzis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15 % respondentu). 32 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori.

Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūnijā bija –12,1 (pieaugums par 2,3 procentpunktiem salīdzinājumā ar maiju), ko ietekmēja optimistiskākas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība) un nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums. Lai gan jūnijā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir pieauguši lielākajā daļā apstrādes rūpniecības nozaru. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums bija dzērienu ražošanā (par 16,6 procentpunktiem), datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 15 procentpunktiem), mēbeļu ražošanā un apģērbu ražošanā. Savukārt konfidences rādītājs samazinājās iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā, farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā un tekstilizstrādājumu ražošanā. Salīdzinot ar maiju, uzlabojās uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, nedaudz samazinājies uzņēmumu vērtējums par kopējo pasūtījumu apjomu pēdējos trīs mēnešos (par 2 procentpunktiem), bet ievērojami pieaudzis vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par 10,3 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar maiju, nedaudz uzlabojās arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū. Salīdzinot ar iepriekšējo periodu, samazinājies uzņēmumu skaits, kuri no visiem ražošanas ietekmējošajiem faktoriem uzņēmumā norādījuši “nepietiekamu pieprasījumu” (43 % no visiem respondentiem) un COVID-19 ietekmi (15 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu). 33 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu darbību jūnijā nav ietekmējuši nekādi ražošanu ierobežojošie faktori.

2020. gada jūnijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 83,73, kas ir par 4,8 punktiem vairāk nekā maijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.

Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kuru pandēmija ietekmējusi salīdzinoši maz. To apliecina arī Luminor bankas novērojumi – lauksaimnieku interese par finansējumu šī gada pirmajos piecos mēnešos ir bijusi gana aktīva, taču mazāka nekā šajā pašā periodā pirms gada. Aktīvākie kredītņēmēji šobrīd ir lauksaimnieki, kuri darbojas graudkopības nozarē, un 86% gadījumu viņi aizņemas ilgtermiņa ieguldījumiem – jaunu zemju iegādei, tehnikas parka atjaunošanai, kā arī citu ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai, piemēram, kalšu būvniecībai.

“Pagājušais gads lauksaimniecībā bija veiksmīgs, līdz ar to uzņēmējiem bija vēlme augt un attīstīties. Arī šobrīd no uzņēmēju puses joprojām ir liela interese par finansējumu – mēs redzam, ka aktīvākie ir graudkopības segmenta lauksaimnieki, tiem seko lopkopji un dārzeņu audzētāji, bet salīdzinoši mazāka interese ir bijusi no piena nozares pārstāvjiem. Graudkopības segmentā izsniegto jauno aizdevumu apjoms veido 40% no kopējā kredītu apjoma, ko Luminor 2020. gadā izsniedza lauksaimniekiem. Vienlaikus šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, par trešdaļu ir samazinājies izsniegtā finansējuma apjoms – tas galvenokārt saistīts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas beigām, kā arī ar lauksaimnieku piesardzību pandēmijas dēļ un ES subsīdiju pārskatīšanu,” stāsta Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu daļas vadītājs.

Viņš skaidro, ka visbiežāk lauksaimniekiem nepieciešams finansējums ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem. Piemēram, graudkopības nozarē investīciju kredīti sastāda pat 86% no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma. Galvenokārt finansējumu Luminor izsniedz jaunu zemes platību iegādei un tehnikas parka atjaunošanai, kā arī citiem ilgtermiņa ieguldījumiem – no tiem visizplatītākais mērķis ir bijis tieši kalšu būvniecība. “Finansējuma piešķiršanā tehnikai Luminor ir viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem – šī gada pirmajos piecos mēnešos esam finansējuši 37% no jaunajiem līzingā iegādātajiem traktoriem,” saka M. Gurauskas.

Luminor bankas eksperts uzsver, ka Covid-19 ietekme uz lauksaimniecības nozari ir gan pozitīva, gan negatīva – no vienas puses, par pāris centiem ir samazinājusies piena iepirkuma cena, kas negatīvi ietekmē attiecīgo nozari, bet no otras puses, ir samazinājušās cenas degvielai, kas lauksaimniecības biznesā sastāda lielu daļu no izdevumiem.

“Kopumā šis gads lauksaimniecībā solās būt ne sliktāks par 2019. gadu. Pagājušajā gadā bija laba raža, ziema ir pārlaista gana veiksmīgi, un nu daudz kas atkarīgs no šīs vasaras laikapstākļiem. Turklāt lauksaimnieku vidū nebija daudz gadījumu, kad tiktu izmantota bankas piedāvātā iespēja atlikt kredīta pamatsummas atmaksu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai. Tas nozīmē, ka lauksaimniekus pandēmija ietekmēja maz un lielākoties viņi bija spējīgi turpināt segt savus regulāros maksājumus,” stāsta M. Gurauskas.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Kurzemes biznesa kluba ietvaros, kas notika Liepājā, uzņēmēji kopā ar Top līderiem diskutēja par daudziem būtiskiem jautājumiem, tostarp par uzņēmējdarbības plānu, stratēģiju, pirmajiem soļiem krīzes pārvarēšanai, kā arī ieteikumiem rīcībai valsts un pašvaldību pārvaldes vadošiem menedžmentiem.

“Mēs radījām stratēģiju Latvijai Covid-19 radīto krīzes seku mazināšanai. Galvenais šajā stratēģijā ir tas, ka, neskatoties uz šī brīža situāciju, mēs uzskatām, ka labklājība nākotnē balstīsies uz eksportu un produktivitāti. Protams, mums šodien ir jādzēš ugunsgrēki, bet likme jāliek uz galvenajiem vektoriem. Covid-19 krīze ir radījusi jaunu starta līniju arī valstu starpā, un tās valstis, kas startēs labāk krīzes pārvarēšanā, var uztaisīt uzrāvienu,” norāda LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Biznesa kluba pasākuma diskusiju vadīja LSEZ pārvaldes Biznesa attīstības un mārketinga daļas vadītājs Gatis Ginters. Ar aktualitātēm uzstājās uzņēmēji, kuri pasākuma dalībniekus iepazīstināja ar saviem uzņēmumiem un tā darbības virzieniem, kā arī uzdeva savus jautājumus un izvirzīja priekšlikumus klātesošajiem. Uzņēmēji pārstāvēja dažādas nozares, tostarp tekstilrūpniecības, ēdināšanas pakalpojumu, medicīnas, atkritumu apsaimniekošanas un tehnoloģijas nozares. “Katrai krīzei iestājoties uzņēmēji un arī fiziskas personas nonāk pie viena secinājuma – lai turpinātu izaugsmi vai paliktu pozīcijās, kurās līdz šim ir būts, ir jāmainās. Ir jāmaina savs redzējums, jāpārkvalificējas vai arī jāuzlabo, jāpilnveido savs produkts. Veicot darbus, kas līdz šim nav darīti. Pandēmijas laikā komunicējot ar dažādām pašvaldības un valsts iestādēm tika izdarīts secinājums, ka valsts iestādes ir atvērtākas atrast abpusēji izdevīgu risinājumu. Pašvaldības iestādes no savas puses komunicēja, bet pieņēma lēmumus balstoties uz savām vajadzība un interesēm,” norāda ēdināšanas uzņēmuma SIA “Māras Lācis” pārstāvis Madars Markus- Narvils.

Pasākuma ietvaros norisinājās Top līderu diskusija, kurā līderi īsumā sniedza vēstījumu par savu pārstāvēto jomu, tostarp informēja par Covid-19 notikumu kopsavilkumu, secinājumiem par jaut notiekošos un pieņemtajiem lēmumiem, stratēģiju, kas palīdzēs strādāt nākotnē.

“Esmu drošs, ka lielai sabiedrības daļai pandēmija ir mainījusi tik ierasto stabilitāti zem kājām, taču jebkura situācija ir jāuztver kā izaicinājumus un iespēju robežās jāmeklē risinājumi. Liepājas pašvaldība jau no pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas dienas ir operatīvi gatavojusi plānu, kurā tiktu iezīmēti galvenie atbalsta virzieni sabiedrības daļai un nozarēm, kas ir cietušas visvairāk. Jau marta beigās tika uzsākta uzņēmēju aptauja un ar LTRK palīdzību organizējām tikšanos ar Liepājas uzņēmējiem, lai noskaidrotu kādus riskus rada ārkārtējā situācija un kā pašvaldība var iesaistīties ar atbalsta funkciju. Paralēli strādājām pie valdības gatavoto dokumentu komentēšanas un priekšlikumu sniegšanas, lai valdības izstrādātā atbalstu programma maksimāli tiktu orientēta uz plašu uzņēmēju un darba ņēmēju loku. Šobrīd jau veicam plānošanas darbus, kas vērsti uz darbaspēka stimulēšanu un darbavietu radīšanu. Pārorientējām tradicionālos projektu atbalsta konkursus uz atbalstu konkrētām uzņēmēju grupām, piemēram – līdzfinansējums projektiem šogad būs pieejams tūrisma un ēdināšanas jomas atbalsta konkursa un kultūras jomas atbalsta konkursa ietvaros. Veicot šī gada budžeta grozījumus, ievērojami palielinājām izdevumus, kas saistīti ar pilsētas vides labiekārtošanas darbiem, kuru veikšanai varam piesaistīt vietējos uzņēmējus. Tāpat samazinājām pašvaldības nodevu par tirdzniecību publiskās vietās līdz š.g. septembrim. Esam jau uzsākuši un plānojam turpināt ierastā mārketinga pārorientēšanu uz vietējo uzņēmēju atbalstīšanu. Šajā situācijā ir svarīgi saprast izaicinājumus, kas radušies – operatīvi meklēt risinājumus un sniegt atbalsta funkciju jebkurai sabiedrības daļa,” norāda Liepājas domes priekšsēdētājs Jānis Vilnītis.

Savukārt, ALTUM valdes loceklis Jēkabs Krieviņš norāda: “Kopš krīzes sākuma ALTUM finanšu instrumentu kopējais efekts tautsaimniecībā sniedzas jau pāri 235 miljoniem eiro, un šie apjomi ar katru dienu pieaug. Tas nepilnu trīs mēnešu periodā ir ļoti nozīmīgs atbalsta apjoms, kas ir iepludināts ekonomikā. Aptuveni divas trešdaļas šī apjoma ir īpašie krīzes instrumenti, savukārt pārējais ir ALTUM ikdienas instrumenti – finansējums MVU, aizdevumi biznesa uzsācējiem, lauksaimniecības zemes iegādei, mazajam biznesam laukos un citi. Uzņēmumi visā Latvijā tos izmanto attīstībai un izaugsmei atbilstoši savai specifikai un vajadzībām un būtiski, ka pieprasījums pēc šiem instrumentiem nav mazinājies arī krīzes mēnešos”.