LUAC

Latvijā turpina pieaugt kiberdrošības riski – salīdzinot ar 2023. gadu, DDoS uzbrukumu skaits ir palielinājies par 5%, 2024. gadā reģistrējot 1372 uzbrukumus, kas lielāki par 1 Gbps. Lielākais uzbrukums sasniedza 180 Gbps, un atsevišķi DDoS uzbrukumi ilga līdz pat septiņām dienām. Privātajā sektorā turpina pieaugt datu zādzības, finanšu krāpšanas gadījumi un ielaušanās infrastruktūrā, kas nereti nopietni ietekmē uzņēmumu darbību. Par to liecina tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” apkopotā statistika par 2024. gadu.

“Kibernoziedznieki izmanto dažādus paņēmienus, lai sasniegtu savu mērķi – iepriekšējā gadā mēs novērojam gan liela apjoma DDoS uzbrukumus, uzbrukumus aplikācijām, gan arī tādus, kas vērsti uz DNS infrastruktūru. Atsevišķos gadījumos novēroti ilgstoši DDoS uzbrukumi, kas ilga 5 līdz 7 dienas,” stāsta “Tet” IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis.

Visvairāk uzbrukumu pēc skaita un ilguma tika novērots 2024. gada jūnijā, kas, iespējams, bija saistīts ar Latvijas amatpersonu publiskajiem paziņojumiem. “Mēs joprojām redzam šo korelāciju – kad Latvijas amatpersonas publiski pauž atbalstu Ukrainai, ir novērojams DDoS uzbrukumu skaita un intensitātes pieaugums,” skaidro “Tet” pārstāvis.
Uzņēmumi gaida MK noteikumu apstiprināšanu
2024. gada 1. septembrī stājās spēkā Nacionālais kiberdrošības likums (NKDL), kas paredz stingrākas prasības uzņēmumiem, tai skaitā sagatavot organizācijas drošības pašnovērtējumu un iecelt kiberdrošības pārvaldnieku. Tomēr, kā norāda U. Lībietis, uzņēmumi nogaida un nesteidzas ar jaunā regulējuma ievērošanu.

“Likumā noteiktās prasības ir būtiskas, taču ne visi uzņēmumi tās pilnībā izprot vai ir gatavi īstenot. Joprojām klientu vidū ir neizpratne, vai viņu uzņēmums atbilst vai neatbilst likumā minētajām darbības jomām. Redzam, ka daudzos gadījumos tiek gaidīti MK noteikumi, lai precīzi zinātu prasību apjomu un ieviešanas izmaksas.” Tiek plānots, ka jaunie noteikumi stāsies spēkā šī gada 1. martā, bet prasības nodrošināt atbilstošus organizācijas kiberdrošības procesus, dokumentāciju un apmācību materiālus būs piemērojamas no 1. jūlija.

Tāpat, izaicinoša ir atbilstošo speciālistu piesaiste. Jaunais likums nosaka, ka uzņēmumiem ir jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieki, taču speciālistu trūkums jau tagad rada izaicinājumus šī nosacījuma izpildei. U. Lībietis norāda, ka lielākos uzņēmumos bieži vien nepietiek cilvēkresursu esošo IT infrastruktūru drošības uzturēšanai.

NKDL noteikumi attiecas arī uz “Tet”, un uzņēmums rūpējas gan par savas, gan klientu pakalpojumu infrastruktūras kiberdrošību. “Visiem “Tet” interneta lietotājiem mēs bloķējam kaitīgos domēnus, kurus identificējam saskaņā ar CERT.LV uzturēto kaitīgo domēnu sarakstu. “Tet” nodrošina arī “Tīkla vairogu”, kuram ir vēl plašāks bloķēto domēnu saraksts, un kas brīdina, ja klients atver nedrošas lapas,” stāsta U. Lībietis.

Preventīvas darbības palīdz

“Mūsu apkopotie dati parāda, ka daudzi uzņēmumi rīkojas tikai tad, kad piedzīvojuši kiberuzbrukumu, kas bieži vien var radīt izmaksu sadārdzinājumu un ietekmēt uzņēmuma reputāciju. Pēdējā laikā gan esam novērojuši pozitīvu tendenci – arvien vairāk uzņēmumu interesējas par IT drošības auditiem un preventīviem risinājumiem,” stāsta U. Lībietis.

Kiberdrošības auditi, apmācības un tehnisko risinājumu ieviešana ir būtiski soļi, lai samazinātu riskus. Lai gan IT drošības pārbaudes nereti atklāj būtiskas neatbilstības, piemēram, nepietiekamu tīkla aizsardzību, vājas paroles un novecojušas programmatūras, ekspertu rekomendācijas palīdz uzņēmumiem saprast, ar ko sākt un kā prioritizēt veicamos darbus. “Tet” aicina uzņēmumus neatlikt kiberdrošības uzlabošanu, jo uzbrukumu izmaksas un sekas ir ievērojami lielākas nekā preventīvu pasākumu ieviešana.

Pakalpojumu nozares darbinieku aptauja atklāj, ka vairāk nekā puse aptaujāto pārdevēju, viesmīļu un citu pakalpojumu sniedzēju Latvijā saskaras ar dažāda veida nepieņemamu attieksmi no klientiem – visbiežāk tā ir nepieklājīga un rupja attieksme (67 %), izvairīšanās maksāt par precēm vai pakalpojumiem (27 %) un draudi (26 %). Atsevišķos gadījumos personāls ir saskāries ar fizisku ietekmēšanu (4 %) un pat seksuālu uzmākšanos (3 %). Sievietes divkārt vairāk nekā vīrieši (41 % aptaujāto sieviešu, 23 % vīriešu) norāda uz biežu aizskarošu attieksmi.

Šī problēma ir raksturīga lielākajai daļai uzņēmumu, kuru darbinieki strādā ar klientiem –pārdevēji, viesmīļi, kurjeri, administratori un citi pakalpojumu sniedzēji. Lai aizstāvētu darbiniekus un aicinātu sabiedrību būt iejūtīgākiem un laipnākiem pret cilvēkiem, kas viņiem sniedz ikdienas pakalpojumus, vairāki uzņēmumi pievienojas “Circle K” iniciētajai sociālajai kampaņai “Labestības vilnis”.

“Jau trešo gadu “Circle K” īsteno šo iniciatīvu un redzam, ka kampaņai ir rezultāti – sabiedrība kļūst arvien iecietīgāka. Ar šo kampaņu vēlamies iedrošināt sabiedrību būt laipnākiem un reizē pateikties tiem klientiem, kas ikdienā ar savu cieņpilno attieksmi rāda piemēru citiem, jo mums rūp mūsu darbinieku labbūtība. Iekšējās aptaujas dati parāda, ka 27 % mūsu darbinieku ir saskārušies ar neatbilstošu attieksmi no klientiem. Tas ietekmē darbiniekus, apgrūtina ikdienu un daudzi ar nožēlu atzīst, ka šāda pieredze darbā kļuvusi par normu, tāpēc ļoti strādājam, lai nepatīkamās situācijas mazinātu un atbalstītu darbiniekus,” stāsta “Circle K” Baltijas personāla direktore Undīne Miķelsone.

Kā norāda piegādes pakalpojumu sniedzēja “Venipak Latvija” izpilddirektore Sanita Bērziņa: “Lielākā daļa klientu pret mūsu darbiniekiem izturas ar cieņu un pozitīvu attieksmi, tomēr nākas risināt arī sarežģītas situācijas. Mēs apzināmies, ka konflikta situācijās ir būtiski atbalstīt darbiniekus, tāpēc regulāri organizējam apmācības par sarežģītu situāciju vadību un stresa pārvarēšanu, nodrošinām ikdienas atbalstu no vadītājiem. Nesenā situācijā mūsu darbiniece profesionāli un ar empātiju pārvaldīja klientu neapmierinātību un dusmas, skaidrojot piegādes kavēšanās iemeslus. Klients sarunas beigās pateicās par palīdzību un sapratni.”

Arī “Tet” pārdošanas un klientu apkalpošanas vadītāja Dace Lodziņa uzsver, ka darbinieku labbūtība ir viena no galvenajām uzņēmuma vērtībām. “Mūsu komanda sastāv no vairāk nekā 900 darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar klientiem – zvanu centrs, veikali un inženieri. Mēs ieguldām kolēģos, lai viņi būtu gan profesionāli, gan iejūtīgi “Tet” zīmola pārstāvji. Tāpat ņemam vērā klientu atsauksmes, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību un apkalpošanas kultūru. Laipna attieksme sākas ar mūsu pašu rīcību, jo ikviens no mums ir kāda uzņēmuma klients. Priecājamies par šādām iniciatīvām, kas aicina sabiedrību aizdomāties par savstarpēju cieņu un pozitīvu attieksmi – tās ir vērtības, kas palīdz veidot labāku sadarbību un vidi mums visiem,” uzsver Dace Lodziņa.

“Circle K Latvia” ir ilgstoši strādājuši pie darbinieku apmācībām un citiem pasākumiem, kas veicina drošāku darba vidi. Regulāri tiek organizētas komandas un vadības apmācības, ir ieviesta konfidenciāla saziņa ar vadību, lai ziņotu par nepatīkamām situācijām darba vietā, ja nepieciešams, darbiniekiem piedāvā arī psihologu konsultācijas. Degvielas uzpildes stacijās ir pieejama arī videonovērošana un virkne laupīšanas novēršanas pasākumu.

“Ir svarīgi, lai darbinieki justos ērti, ziņojot par jebkādu nepatīkamu situāciju darba vietā. Ikvienu šādu ziņojumu uztveram nopietni un atbilstoši reaģējam. Mēs, “Circle K” cenšamies radīt tādu darba kultūru, kurā psiholoģiskā aizskaršana netiek pieļauta un kurā tiek uzsvērta cieņa un laipnība vienam pret otru,” uzsver Undīne Miķelsone.

2024. gada decembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8 %, un kopš novembra tas ir pieaudzis par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot ar 2023. gada decembri, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,3 procentpunktiem.

Sieviešu bezdarba līmenis decembrī palika nemainīgs – 5,4 %, bet vīriešu bezdarba līmenis palielinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 8,1 %.

Decembrī Latvijā bija 64,1 tūkstotis bezdarbnieku, kas ir par 1,4 tūkstošiem vairāk nekā novembrī un par 2,5 tūkstošiem mazāk nekā 2023. gada decembrī. Mēneša laikā vīriešu bezdarbnieku skaits palielinājās par 1,2 tūkstošiem līdz 38,3 tūkstošiem, taču bez darba esošo sieviešu skaits palielinājās par 0,1 tūkstoti līdz 25,7 tūkstošiem.

Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3 %, un kopš novembra tas ir palielinājies par 0,2 procentpunktiem, bet, salīdzinot ar 2023. gada decembri, reģistrētā bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,4 procentpunktiem.

Ekonomikas ministrija (EM) iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumu grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, paredzot iespēju izstrādāt atbalsta pasākumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) elektroenerģijas cenu krīzes laikā, ja tie būs nepieciešami.

EM priekšlikums paredz tiesības Ministru kabinetam noteikt atbalsta pasākumus MVU, ja Eiropas Savienības (ES) padome būs izsludinājusi ES mēroga vai reģionālu elektroenerģijas cenu krīzi, kas attiecas arī uz Latviju.

“Šobrīd valstij jābūt proaktīvai un jānodrošina mehānismi, kurus vajadzības gadījumā bez kavēšanās var iedarbināt, tādejādi nodrošinot, ka Latvijas tautsaimniecība ir noturīga pret jebkādiem šokiem energoresursu jomā. Šīs izmaksas ir nozīmīgas uzņēmumu konkurētspējai, īpaši MVU. Šobrīd ir nepieciešams regulējums, kas ļautu noteikt atbalsta pasākumus komersantiem elektroenerģijas cenu krīzes laikā. Līdz ar to rosinām likumā noteikt atbalsta pasākumu vispārīgo ietvaru, paredzot tālāk valdībai tiesības lemt par konkrētiem atbalsta nosacījumiem gadījumā, ja tas būs nepieciešams un tam ir pieejams finansējums” uzsver Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.

Līdz ar grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinetam ne vēlāk kā 30 dienu laikā no elektroenerģijas cenu krīzes izsludināšanas būs tiesības lemt par atbalsta pasākumu nepieciešamību, piemērošanas kritērijiem, kā arī atbalsta īstenošanas un uzraudzības kārtību.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2024/1711 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko groza Direktīvas (ES) 2018/2001 un (ES) 2019/944 attiecībā uz Savienības elektroenerģijas tirgus modeļa uzlabošanu paredz, ka ES padome var izsludināt reģionālu vai ES mēroga elektroenerģijas cenu krīzi, ja pastāv ļoti augstas vidējās cenas elektroenerģijas vairumtirgos, kas vismaz divarpus reizes pārsniedz vidējo cenu iepriekšējos piecos gados un ir vismaz 180 EUR/MWh, un kas, paredzams, saglabāsies vismaz sešus mēnešus; vai arī ja ir vērojams straujš elektroenerģijas mazumtirdzniecības cenu pieaugums 70 % robežās, kas, paredzams, saglabāsies vismaz trīs mēnešus. Attiecīgi direktīva arī noteikts, ja ES Padome ir pieņēmusi lēmumu par reģionālu vai ES mēroga elektroenerģijas cenu krīzi, dalībvalstis uz šā lēmuma spēkā esības laiku var piemērot mērķtiecīgu pagaidu publisko intervenci cenu noteikšanā elektroenerģijas piegādei maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Uzņēmēju noskaņojums 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, mazumtirdzniecībā, kā arī būvniecībā, bet pakalpojumu sektorā saglabājās nemainīgs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

“Vērtējot gadu kopumā, mazumtirdzniecībā noskaņojums bijis pozitīvs, bet bez vērā ņemama uzlabojuma. Nozare turpina stagnēt, un Ziemassvētku iepirkšanās laiks nav iekustinājis pārmaiņas. Ja pārtikas mazumtirgotāji, kuri rūpējas par bagātīgi klātu svētku galdu, decembrī bija optimistiskāki nekā gadu iepriekš, tad nepārtikas preču mazumtirgotāju noskaņojums gada laikā pasliktinājās. Pakalpojumu sektorā aizvadītais gads ir bijis nedaudz pesimistiskāks par gadu iepriekš, kaut arī noskaņojuma rādītāji lielākoties bijuši pozitīvi. Būvnieku noskaņojums gada pirmajā pusē pasliktinājās, bet kopš jūlija sāka uzlaboties, un decembra rādītājs ir patiešām iepriecinošs. Visbeidzot apstrādes rūpniecībā kopš vasaras uzņēmēji pakāpeniski kļuva optimistiskāki,” vērtē Ieva Vanaga, CSP Uzņēmējdarbības īstermiņa statistikas daļas vadītāja.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs

Decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,3, un, salīdzinot ar novembri, tas ir pieaudzis par 0,9 procentpunktiem.

Decembris mazumtirdzniecībā ir Ziemassvētku iepirkšanās laiks, tāpēc sezonāli nekoriģētos noskaņojuma rādītājus jāsalīdzina ar iepriekšējo gadu decembra rādītājiem. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums bija negatīvs (-4,4), tomēr būtiski labāks nekā iepriekšējā gada decembrī (-10,7). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kur 2023. gada decembrī noskaņojuma rādītājs bija pozitīvs (2,1), pērnā gada decembrī tas būtiski samazinājies, sasniedzot 2024. gada zemāko vērtību -4,5. Degvielas mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs decembrī bija -13,5, kas ir par 0,6 procentpunktiem augstāks nekā novembrī un par 7,5 procentpunktiem augstāks nekā 2023. gada decembrī.

Analizējot 2024. gada sezonāli koriģētu uzņēmēju noskaņojumu mazumtirdzniecības apakšnozarēs, redzams, ka pārtikas mazumtirdzniecībā tas gada laikā arvien uzlabojās. Degvielas mazumtirdzniecībā pēdējā pusgada laikā noskaņojums būtiski uzlabojās, turpretī nepārtikas preču mazumtirgotāju noskaņojums kļuva pesimistiskāks.

Pakalpojumu sektorā uzņēmēju noskaņojums nav mainījies

Pakalpojumu sektorā decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 1,1, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, nav mainījies. Visoptimistiskākie decembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija pasta un kurjeru pakalpojumu sniedzēji (40,2). Konfidences rādītājs šajā nozarē ir sasniedzis augstāko vērtību kopš 2020. gada decembra, kad covid-19 ierobežojumi klātienes mazumtirdzniecībā radīja būtisku papildu pieprasījumu pasta un kurjeru pakalpojumiem. Jau piekto mēnesi pēc kārtas noskaņojums uzlabojas arī apdrošināšanas nozarē (decembrī 32,7). Pesimistiskākais noskaņojums pakalpojumu sektorā decembrī ir nozarēs, kurās ziemā raksturīga aktivitātes samazināšanās: izmitināšana (- 32,6), ēdināšana (- 17,5), iznomāšana un ekspluatācijas līzings (- 12,4). Būtiski zemāki konfidences rādītāji nekā ierasts decembrī bija gaisa transporta (- 55,1), ceļojumu biroju, tūrisma operatoru un rezervēšanas pakalpojumu nozarēs (- 18,8).

Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums būtiski uzlabojies

Būvniecībā ierasti zemais konfidences rādītājs pēc sezonāli koriģētiem datiem decembrī pakāpies līdz – 9,9, un, salīdzinot ar novembri, pieaudzis par 3,5 procentpunktiem. Būvnieku noskaņojuma uzlabošanos veicinājis pieaugums gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītājā, kā arī pasūtījumu līmeņa pietiekamības novērtējums, kas bijis augstāks nekā sezonai ierasti raksturīgs.

Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums decembrī pieaudzis ēku būvniecībā un inženierbūvniecībā attiecīgi par 0,6 un 0,3 procentpunktiem, bet specializētajos būvdarbos samazinājies par 0,5 procentpunktiem.

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums uzlabojas jau piekto mēnesi pēc kārtas

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija – 4,6. Salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 0,6 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2022. gada jūlija.

Sezonāli nekoriģētie dati gan rāda, ka no 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm decembrī tikai divās noskaņojums bija pozitīvs. Visoptimistiskākie bija uzņēmēji mēbeļu ražošanā (7,2). Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparātu ražošanā, kur īpaši strauja uzņēmumu noskaņojuma uzlabošanās tika fiksēta novembrī, konfidences rādītājs arī decembrī turpināja pieaugt, sasniedzot pozitīvu vērtību (1,4). Salīdzinot ar novembri, uzņēmēju noskaņojums uzlabojies arī tādās pēc īpatsvara nozīmīgās nozarēs kā pārtikas produktu ražošana (par 0,6 procentpunktiem), kā arī gatavo metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana (attiecīgi par 3,7 un 2,3 procentpunktiem). Savukārt pesimistiskāki nekā iepriekšējā mēnesī bijuši uzņēmēji koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,8 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 4,2 procentpunktiem) un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 5,9 procentpunktiem).

2024. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs2 Latvijā bija 98,0 (iepriekšējā mēnesī 98,5). Tā samazināšanos galvenokārt ietekmē kritums svārstīgajā patērētāju konfidences rādītājā. Savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs decembrī bija 101,5, un, lai gan, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tas ir nedaudz samazinājies, tomēr joprojām pārsniedz ilgtermiņa vidējo vērtību.

Ekonomiskās nenoteiktības pieaugumu sekmē apstrādes rūpniecības, pakalpojumu sektora un patērētāju vērtējumi

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, decembrī bija 17,5. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Apstrādes rūpniecībā un pakalpojumu sektorā decembrī tas pieaudzis par 1,1 un 3,6 procentpunktiem, bet būvniecībā un mazumtirdzniecībā samazinājies par 1,2 un 3,3 procentpunktiem.

Ekonomiskās nenoteiktības pieaugumu galvenokārt ietekmējis svārstīgais patērētāju3 sniegtais vērtējums, kas decembrī pieaudzis līdz pozitīvai vērtībai 0,4, tātad sociālekonomiskā situācija patērētāju skatījumā kļuvusi nenoteiktāka, grūtāk prognozējama.

Plašāka informācija par konjunktūras rādītājiem pieejama oficiālās statistikas portāla sadaļā “Uzņēmējdarbības prognozes (konjunktūras rādītāji)”.

Eksports gada noslēgumā ir sasparojies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērno gadu, eksporta vērtība auga par 1,3%, bet, mērot izaugsmi pret septembri, redzam 2% kāpumu (sezonāli izlīdzināti dati). Turklāt cenu līmenis palicis praktiski nemainīgs.

Būtisku pieaugumu eksporta vērtībā redzam koksnes produktu grupā (+16,2%). Aptaujājot kokrūpniekus CSP noskaidrojusi, ka skats uz eksporta pasūtījumiem pēdējā laikā uzlabojies, viešot cerības par turpmāku kāpumu eksporta ieņēmumos.

Minerālproduktu eksports pārsteidza pozitīvi (+44,8%). Oktobrī bija lēciens benzīna eksportā uz Āfriku (+35 miljoni EUR). Teju divas reizes lielāks lēciens bija šajā pašā preču grupā arī importā. Ļoti iespējams, ka šīs re-eksporta plūsmas kopējos ārējās tirdzniecības rezultātus ietekmēs arī tuvākajos mēnešos.

Tradicionālu, sezonālu, oktobrim – novembrim raksturīgu, lēcienu eksporta vērtībā piedzīvoja alkohola eksports. Tā kā galvenokārt alkohols tiek vests uz Krieviju, tad visdrīzāk tiek laikus piepildīti veikalu plaukti gaidāmajiem svētkiem decembrī.

Robu eksporta ieņēmumos pret pērnā gada oktobri iegrauza graudaugu eksports (-23,3%), būtiskākajam negatīvajam devumam nākot no kviešu eksporta (-24,8%). Tieši kvieši ir pamatprodukts graudaugu eksportā, un no to ražas un cenas ir atkarīgi graudaugu eksporta ienākumi. Šogad ziemāju nokultais apjoms bija līdzīgs kā pērn, savukārt vasaras kviešu raža bija pat par 40% (provizorisks aprēķins) lielāka nekā pērn, un arī rudzu ražas apjomi bija par aptuveni ceturto daļu augstāki pret pērno gadu. Šogad ražas kulšana plašajās Latvijas ārēs sākās agrāk nekā 2023. gadā, līdz ar to paspējām lielāku daļu nekā ierasts eksportēt jau septembrī, un līdz ar to oktobra eksporta rādītāji bija mazāk iespaidīgi.

Jaunievēlētā ASV prezidenta izteikumi par tarifu ieviešanu, tostarp arī precēm no Eiropas Savienības, ir raisījuši plašas diskusijas. Latvija uz ASV 12 mēnešos līdz šī gada oktobrim eksportējusi 2,9% no kopējās eksporta vērtības, ierindojot ASV 11. vietā mūsu partnervalstu topā. Lai gan tiešā tirdzniecība ar ASV ir neliela, mūsu lielākajām partnervalstīm ASV ir nozīmīgs eksporta partneris. Piemēram, Vācija ir Latvijas trešais lielākais ārējās tirdzniecības partneris, galvenokārt iepērkot dažādas detaļas tālākai ražošanai. Savukārt Vācijas lielākais tirdzniecības partneris ir ASV, veidojot desmito daļu no kopējā eksporta. Augstāki importa tarifi ASV nozīmē, ka importētās preces (no Latvijas vai Eiropas) kļūst dārgākas relatīvi pret ASV ražotajām. Ļoti vienkāršojot – ja kaut kas kļūst dārgāks, pieprasījums pēc šīs preces sarūk. Līdz ar to – augstāki tarifi nozīmēs mazāk aktīvu starptautisko tirdzniecību ar ASV nekā situācijā, kad šādi papildus tarifi netiek piemēroti. Turklāt šādas ASV tirdzniecības barjeras var nozīmēt arī sīvāku cīņu tirgos citās valstīs, ja konkurence tajos palielinās, uzņēmumiem savu produkciju pārvirzot prom no ASV.

Apstākļos, kad globālās tirdzniecības aktivitāti bremzē tarifi, Latvijas eksportētāju konkurētspējas noturēšana kļūst vēl svarīgāka. Diemžēl aptaujas datos redzam, ka šobrīd eksportējošie uzņēmumi nav pārliecināti par savu konkurētspēju Eiropas Savienībā, un arī ārpus ES robežām.

Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība – par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās – līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Salīdzinoši strauji – par 13,8% – samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, dzērieni) un Kirgizstānu (mehānismi). Pusi jeb 50% no visa eksporta uz Krieviju oktobrī sastādīja dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērijas un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Oktobrī būtiski pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 11,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Nigēriju, Maroku (uz abām – graudaugi), Turciju (dzelzs, tērauds), Apvienoto Karalisti (koksne), Tunisiju (minerālie produkti), Madagaskaru (graudaugi) un ASV (koksne). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Dienvidāfriku, Tanzāniju, Angolu, Namībiju un Mozambiku (uz visām – graudaugi).

Oktobrī gada griezumā importu būtiski ietekmēja minerālo produktu importa vērtības kāpums. Pieauga arī transportlīdzekļu, koksnes un tās izstrādājumu, plastmasu izstrādājumu un dzelzceļa transporta imports. Savukārt samazinājās ieroču un munīcijas, graudaugu imports.

Kopumā 2024. gada desmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,3% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 6,7 procentiem.

Paredzams, ka arī gada pēdējos mēnešos saglabāsies pozitīva eksporta izaugsme. To turpinās noteikt ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.

Lai mazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarītu to uzņēmējiem draudzīgāku, Saeima trešdien, 4.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2025.gada budžetu.

Grozījumi dod tiesības uzņēmējam atkārtoti reģistrēties MUN režīmā, ja taksācijas periodā viņš pārtrauks saimniecisko darbību un nodokļa maksāšanu un tajā pašā taksācijas gadā atkārtoti nereģistrēsies citā nodokļu režīmā.

Persona MUN statusu zaudēs, ja divus taksācijas periodus pēc kārtas tam nav bijis apgrozījuma, noteic grozījumi. Iepriekš persona šo statusu zaudēja, ja saimnieciskā darbība nebija veikta vienu taksācijas gadu.

Savukārt no 2026.gada saimnieciskās darbības veicēji, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, varēs izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem kalendāra gada ietvaros.

Iepriekš saimnieciskā darba veicējs MUN maksātāja statusu ieguva uz nenoteiktu laiku. Tas nereti sagādāja neērtības, ja saimniecisko darbību kādu laiku nevarēja veikt, piemēram, slimības dēļ vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Šajā periodā MUN maksātājs savu statusu zaudēja apgrozījuma trūkuma dēļ un tam bija ierobežota iespēja atkārtoti reģistrēties kā MUN maksātājam.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi šā gada oktobrī samazinājās par 1,2% pret pērnā gada oktobri, tiem sarūkot jau desmito mēnesi pēc kārtas. Zemais pieprasījums joprojām ierobežo nozares izaugsmi, tomēr rūpnieki aptaujās norāda uz gaidāmajiem palielinājumiem gan eksporta, gan vietējos pasūtījumos, kā arī prognozē ražošanas apjomu pieaugumu.

Šā gada oktobrī gada griezumā samazinājumus uzrādīja astoņas no divdesmit apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, tomēr ar to pietika lai arī visa apstrādes rūpniecība saruktu par 1,2%. Nozīmīgākie samazinājumi bijuši datoru un elektronikas (-12,3%), elektrisko iekārtu (-12,1%), citu iekārtu mehānismu, darba mašīnu (-16,1%) ražošanā, kā arī autobūvē (-25%). No lielākām nozarēm oktobrī turpināja sarukt arī pārtikas nozare (-1,9%) un metālizstrādājumu (-0,9%) ražošana. Turpretī izaugsme pēc samazinājumiem pusgada garumā atsākusies kokrūpniecībā (+0,8%), bet nemetālisko minerālu ražošana turpina uzrādīt pieaugumus arī oktobrī (+7,3%). Nozīmīgi pieaugumi arī apģērbu ražošanā (22,2%), poligrāfijā (+12,6%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+17,2%) un mēbeļu ražošanā (+13,9%).

Analizējot apstrādes rūpniecības apakšnozaru dinamiku pēdējo piecu gadu laikā, lielākie apjomu samazinājumi vērojami tieši lielākajās nozarēs, kas saistītas ar būvniecību. Būvniecības apjomi lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs galvenokārt ir ar negatīvu dinamiku, kas veido arī zemāku pieprasījumu pēc Latvijā ražotajiem kokrūpniecības produktiem, metālizstrādājumiem un būvmateriāliem. Eiropas Centrālā banka plāno turpināt samazināt procentu likmes 2025. gadā, kas uzlabos situāciju būvniecības sektorā Eiropā, kam savukārt sekos pieprasījuma palielināšanās pēc būvmateriāliem.

Šā gada desmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecība samazinājusies par 3,4% pret pērnā gada attiecīgo periodu, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 4,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājums par 14,2%, tādējādi kopējā rūpniecībā kritums par 1,7%

Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada oktobrī sarukusi par 19%, tai skaitā elektroenerģija saražota par 22,5% mazāk salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, sarūkot gan elektrostaciju, gan koģenerācijas staciju izlaidei, bet no saules elektroenerģija iegūta sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī, veidojot jau 12% no kopējās ražotās elektroenerģijas. Arī gāzes patēriņš oktobrī bijis par 15,7% mazāks nekā gadu iepriekš. Vidējā gaisa temperatūra šā gada oktobrī bijusi par 1,3 grādiem augstāka nekā pērnā gada oktobrī, kas ir viens no faktoriem, kas veicinājis mazāku elektroenerģijas un gāzes patēriņu.

Eiropas Komisijas apkopotie konfidenču indeksi norāda uz pozitīvām tendencēm Latvijas rūpniecības nozarē, konfidencei novembrī uzlabojoties jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Uzlabojumus noteica pasūtījumu apjomu pieaugums kopā ar gaidāmajiem lielākiem ražošanas apjomiem. Zemo pieprasījumu rūpnieki atzīmē kā galveno problēmu nozarē, taču pasūtījumu apjomi pēdējo divu mēnešu laikā ir auguši gan vietējā, gan eksporta tirgū. Konfidences līmenis Eiropas rūpniecībā novembrī ir nedaudz paaugstinājies, tomēr joprojām atrodas zemā līmenī. S&P Eirozonas apstrādes rūpniecības indekss novembrī ir sarucis, samazinoties pasūtījumiem, ražošanai, iepirkumu aktivitātei, krājumu apjomiem un nodarbinātībai.

Eiropas apstrādes rūpniecībā uzlabojumi nav manāmi, tomēr Latvijas rūpniekiem noskaņojums kļūst pozitīvāks. Apjomu samazinājumus uzrāda arvien mazāk apakšnozaru, atsākusies izaugsme kokrūpniecībā un metālizstrādājumu ražošana sarūk vairs tikai nedaudz. Atlikušajos šā gada mēnešos apstrādes rūpniecībā pieaugumi ir maz ticami augstās bāzes 2023. gada nogalē dēļ, tomēr līdz ar nākamā gada sākumu nozarei ir visi priekšnosacījumi izaugsmes atgūšanai. Šogad apstrādes rūpniecība varētu sarukt par 3%, bet nākamajā gadā izaugsmes amplitūda var būt plaša un būs atkarīga no ārējās vides ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem.

Šodien publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) pilnie dati rāda, ka Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ir sarukusi par 1,6%, kamēr ceturkšņa griezumā pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem fiksēts 0,2% kritums. Pilnie IKP dati uzrāda nedaudz labāku ekonomikas attīstību, nekā tika ziņots pirms mēneša IKP ātrajā novērtējumā, kad IKP kritums pret pagājušā gada trešo ceturksni bija lēsts 2,4% apmērā.

Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā Latvijas ekonomika ir sarukusi par 0,5%, un, lai gan trešajā ceturksnī kritums gada griezumā kļuvis straujāks, to lielā mērā noteikušas ar sabiedrisko sektoru saistītās nozares, kamēr ražošanas nozarēs situācija, tieši pretēji, ir sākusi nedaudz uzlaboties. Tostarp apstrādes rūpniecībā, pakāpeniski uzlabojoties pieprasījumam ārējos tirgos, gada krituma temps ir palēninājies no 7,8% pirmajā ceturksnī līdz 2,1% trešajā ceturksnī, un nozares apjomi mēnesi no mēneša samazinās arvien mazāk. Līdzīga situācija ir tirdzniecībā, kur trešajā ceturksnī sasniegts jau 4,7% pieaugums, ko cita starpā nodrošinājusi privātā patēriņa atkopšanās un pieaugums mazumtirdzniecībā.

Arī oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums pret pērnā gada oktobri ir palielinājies par 0,1%. Tostarp turpināja sarukt pārtikas preču noiets (-1,6%), bet pieauga nepārtikas preču un degvielas tirdzniecība, attiecīgi par 0,5% un 1,6%. Patērētāju konfidences indekss turpina uzrādīt pieaugumus, un algu pieaugums pie mērenas inflācijas veicina privāto patēriņu. Tomēr tādi faktori kā ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, iedzīvotāju skaita samazināšanās un pieaugošie tēriņi ārvalstu interneta veikalos, Latvijas mazumtirdzniecības nozari attur no lielākas izaugsmes. Šā gada pirmajos desmit mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomi auguši par 0,2%, nepārtikas un degvielas noietam augot attiecīgi par 1,2% un 2,7%, bet joprojām dārgā pārtika tirgota par 1,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Šogad mazumtirdzniecības nozarē izaugsme gaidāma ļoti mērena, augstāku izaugsmi atliekot uz nākamo gadu.

Arī transporta nozarē Krievijas kravu tranzīta izbeigšanās negatīvā ietekme ceturksni no ceturkšņa mazinās un nākamajā gadā nozarē jau būtu sagaidāms pieaugums. Savukārt enerģētikas nozare atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa devusi spēcīgu pozitīvu pienesumu, tajā skaitā būtiski palielinoties elektroenerģijas ražošanai. Vienlaikus spēcīgs kritums fiksēts būvniecības nozarē, ko ietekmēja zemais pieprasījums ēku būvniecībā, kā arī lielo valsts un Eiropas Savienības finansēto investīciju projektu kavēšanās.

Kopumā trešā ceturkšņa dati rāda, ka pēdējos gados piedzīvotie ārējie satricinājumi, tajā skaitā Krievijas uzsāktais karš, energokrīze un tai sekojošais inflācijas kāpums un procentu likmju celšana, ko Latvija sākotnēji bija pārvarējusi sekmīgi, atšķirībā no kaimiņvalstīm nepiedzīvojot ekonomikas kritumu, ar lielāku laika nobīdi tomēr neizbēgami ir sākuši atspoguļoties IKP datos.

Vienlaikus jāuzsver, ka kopējā ekonomiskā situācija Latvijā nepavisam nav tik slikta, kā liktu domāt spēcīgais pēdējā ceturkšņa kritums – iedzīvotāju ienākumi, galvenokārt darba algas, turpina augt ar gandrīz divciparu procentos mērāmu pieaugumu, palielinās noguldījumu apmēri komercbankās, bezdarba līmenis ir tuvu vēsturiskajam minimumam un turpina samazināties, inflācija ir ierobežota un iedzīvotāju pirktspēja atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms straujā cenu kāpuma. Arī uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji pēdējā gada laikā nav piedzīvojuši krasu pasliktinājumu. Tieši pretēji – pēdējā gada laikā biznesa un patērētāju noskaņojums ir lēnām, bet pastāvīgi uzlabojies, novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra. Līdz ar to ir visi priekšnoteikumi, lai pēc vairāku ceturkšņu krituma ceturtajā ceturksnī ekonomikā atkal atjaunotos pozitīva izaugsme.

Vienlaikus ārējos tirgos pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem pagaidām atjaunojas lēnāk nekā gaidīts, un arī perspektīvā ekonomiskā situācija eirozonā un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs neuzlabosies tik strauji kā iepriekš prognozēts. Eiropas Komisija savās jaunākajās, 2024. gada novembra prognozēs ir pazeminājusi eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi 2025. gadam par 0,1 procentpunktu līdz 1,3%. Kopumā Latvijas desmit galvenajām tirdzniecības partnervalstīm izaugsmes prognozes nākamajam gadam pēdējā pusgada laikā ir pazeminājušās par 0,3 procentpunktiem, kam būs pazeminoša ietekme arī uz Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā. Nenoteiktību pastiprina arī neskaidrā situācija Ukrainā, kā arī bažas par iespējamiem tirdzniecības apgrūtinājumiem Eiropā ražotām precēm un neskaidro inflācijas dinamiku eirozonā, kas var palēnināt Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu.