Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir aicinājusi Ekonomikas ministru V.Valaini uz dalību LDDK padomes sēdē, lai diskutētu par publiskajā telpā izskanējušo informāciju par nodokļu pamatnostādnēm. LDDK biedru lokā ir vairāki uzņēmumi un nozares, kuriem iepriekš nesaskaņotās un ar darba devējiem neapspriestās nodokļu izmaiņas rada ne tikai ievērojamu finansiālo, bet arī birokrātisko slogu, un atšķiras no līdz šim apspriestajiem nodokļu mehānismiem.
Kopš 2023. gada sākuma LDDK un citas iesaistītās puses piedalījās Finanšu ministrijas (FM) darba grupā, kur tika analizēti dažādi (14) nodokļi Latvijā un potenciālā fiskālā ietekme šo nodokļu izmaiņu gadījumā. LDDK un partneri t.sk. politiskās partijas skaidri iezīmēja mērķi – celt Latvijas konkurētspēju Baltijas valstu vidū, kā galveno virzītājspēku nosakot darba spēka nodokļu režīma pilnveidi.
LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs: “Šobrīd nodokļu politikas plānošanā iestājusies kognitīvā disonance, jo darba grupās spriestais, normatīvajos aktos iekļautais un publiskajā telpā izskanējušais ir pretrunā viens otram. Ne velti arī Eiropas Komisija ir nobažījusies par sociālā dialoga kvalitāti Latvijā, kas lielā mērā atkarīgs no publiskā sektora ieinteresētības un neapkopo iesaistīto pušu viedokli un ekspertīzi. Būtiski, lai nupat apstiprinātā valdība nodrošinātu pēctecību jau uzsāktajiem darbiem un iepriekš nospraustajām prioritātēm. Tādēļ LDDK ir aicinājusi uz sarunām ministriju pārstāvjus, lai informētu par darba devēju prioritātēm un kopīgi izstrādātu valdības rīcības plānu ar izmērāmiem rezultātiem tautsaimniecības konkurētspējas veicināšanai.”
No sociālo un sadarbības partneru piedāvājumiem, kas pārstāv darba devēju un uzņēmēju intereses, nodokļu pamatnostādņu projektā ir ietverts kāpums darba devēja kompensācijai darbiniekam saistībā ar attālināto darbu un IIN atbrīvojuma sliekšņa pārskatīšana veselības apdrošināšanas prēmiju summām. Tāpat FM piedāvājumā ir ietverts priekšlikums atbrīvot darba devēju izmaksas no IIN par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu, kas gan papildināti ar nosacījumiem, kas pakļauj riskam šī mehānisma pievienoto vērtību cilvēkkapitāla attīstības mērķu sasniegšanā.
Taču daļa FM rosinājumi nākuši bez diskusijām ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā rezultātā virknē nozaru jau vairākkārt palielinājušies izdevumi, kas apdraud to konkurētspēju.
Piemēram, Latvijas Stividorkompāniju asociācija (LSA), kas ir LDDK biedrs, secina, ka 2023. gada 26. septembrī valdības atbalstītie Finanšu ministrijas nodokļu politikas priekšlikumi 2024.-2026. gadam ir balstīti uz nodokļu palielinājumiem, kas samazinās ekonomisko aktivitāti un novedīs pie ostu nozares nozīmīgiem un eksistenciāliem sarežģījumiem. LSA, kura pārstāv Latvijas ostās strādājošos uzņēmējus, uzsver, ka konsultācijas un informācijas apmaiņa ar nozari par plānoto akcīzes nodokļa likmju palielinājumu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) un brīvostas, nav notikusi, un plānojot akcīzes nodokļa likmju dubultošanu jau 2024. gadā un to palielināšanu par 500% 2026. gadā, nav vērtēta kopējā situācija ostu nozarē.
Latvijas Stividorkompāniju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ivars Landmanis: “Akcīzes nodokļa degvielai palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās grauj tiesiskās paļāvības principu un pārvelk svītru visiem investoru aprēķiniem par ieguldīto līdzekļu atdevi. Šāda “spēles noteikumu” maiņa pirms 2035. gada 31. decembra, kad paredzēta SEZ statusa maiņa, ir nepārprotams signāls investoriem par Latviju kā biznesam nedrošu un neprognozējamu valsti. Akcīzes nodokļa praktiski pieckārtīga palielināšana SEZ un brīvostu teritorijās strādājošajiem uzņēmējiem ir klajā pretrunā ar speciālās ekonomiskās zonas būtību, kas nepieļauj komercsabiedrību tiesiskā stāvokļa pasliktināšanos likuma grozījumu dēļ. Tādēļ ir ļoti iespējams, ka uzņēmēji būs spiesti vērsties ar konstitucionālo sūdzību Satversmes tiesā un, nav izslēgts, arī Eiropas Savienības tiesā.”
LDDK aicina nekavējoties FM atjaunot sociālo dialogu un darbu pie nodokļu pamatnostādnēm, valdības pārstāvjiem iekļaut jaunās valdības rīcības plānā konkrētus, izmērāmus valsts ekonomiku veicinošus pasākumus un iestrādāt tos 2024.gada prioritātēs. Un LDDK atkārtoti uzsver Ekonomikas ministrijas lomu savstarpējā dialoga un sadarbības veicināšanā, kas novestu pie konkrētiem un izmērāmiem rezultātiem un tuvinātu mūs mērķim – Latvijas ekonomikas izaugsmi veicinoša nodokļu politika un ar to saistītie jautājumi.