Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir publicējusi jaunākos LTRK indeksa rezultātus, kas atspoguļo Latvijas uzņēmēju noskaņojumu 2024. gada 2. ceturksnī. Indeksa vērtība ir sasniegusi 48,39 punktus, kas norāda uz mērenu pesimismu uzņēmējdarbības vidē, neskatoties uz 0,7 punktu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.
Šie rezultāti liecina, ka uzņēmēju attieksme pret vispārējo ekonomisko situāciju joprojām ir piesardzīga, it īpaši ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes samazināšanos vairākās nozarēs un reģionos. Indeksa vērtība, kas zem 50 punktu robežas nozīmē pesimismu, uzrāda arī reģionālas un nozares atšķirības.
LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: ”Jau ilgu laiku uzņēmēju noskaņojums ir stabili maza pesimisma zonā. Diemžēl šajā mērījumā varam vērot netipisku un ļoti nevēlamu ainu – eksportējošie uzņēmumi jūtās sliktāk par iekšējā tirgū strādājošajiem. Labā ziņa, ka indeksa atrašanās pesimisma zonā galvenokārt pamatojās ar esošās situācijas novērtējumu, bet par tuvāko pusgadu uzņēmēju kopējais noskaņojums ieiet maza optimisma zonā, turklāt aptaujas tika veiktas laikā pirms ECB nesenā lēmuma par procentlikmju samazināšanu un vienošanās par nodokļu korekcijām, ar kurām lielai daļai darbaspēka nodokļu slogs mazināsies. Cerēsim, ka nākamajā novērtējumā pēc pusgada redzēsim atgriešanos optimisma zonā.”
Galvenie secinājumi no FUTURUM indeksa 2024. gada 2. ceturkšņa pētījuma:
· Ekonomiskā aktivitāte valstī: Tikai 12% uzņēmēju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī ir palielinājusies, savukārt 55% norāda uz tās samazināšanos. Tas atspoguļo turpmāku ekonomiskās aktivitātes kritumu.
· Nozaru dinamika: Visas tautsaimniecības jomas joprojām ir noskaņotas pesimistiski. Nedaudz optimistiskāks noskaņojums ir pakalpojumu jomas uzņēmumos (49.98 punkti), tirdzniecības jomā (49.16 punkti) un ražošanā (48.75 punkti). Tomēr būvniecības nozare ir visnegatīvāk noskaņota ar indeksa vērtību 44.07 punkti. Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, būvniecības un ražošanas jomas uzrāda vislielāko uzlabojumu, palielinoties attiecīgi par 3 punktiem katrā nozarē, savukārt tirdzniecība un pakalpojumi uzrāda mērenu pieaugumu.
· Uzņēmumu lielums un darbinieku skaits: Optimistiski noskaņoti ir tikai lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem (indeksa vērtība 52.61 punkti), kamēr vidējie (47.73), mazie (46.31) un mikrouzņēmumi (45.71) uzrāda pesimistiskus rezultātus. Neskatoties uz to, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu noskaņojums ir uzlabojies, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, kamēr lielo uzņēmumu noskaņojums ir samazinājies par 2 punktiem.
· Kapitāla izcelsme: Uzņēmumi, kuros pārstāvēts ārvalstu kapitāls, ir optimistiskāki, ar 50.52 punktiem, savukārt uzņēmumi, kuros ir tikai vietējais kapitāls, uzrāda vērtību 48.03 punkti. Uzņēmumi ar vietējo un ārvalstu kapitālu ir noskaņoti pozitīvāk (50.40 punkti).
· Reģionālā dinamika: Rīgā uzņēmēju noskaņojums ir relatīvi optimistisks, sasniedzot 50.10 punktus. Kurzemē un Vidzemē vērojams mērens uzlabojums, bet Latgalē un Zemgalē pesimisms saglabājas ar vērtībām attiecīgi 45.31 un 43.12 punkti.
· Eksportējošie un neeksportējošie uzņēmumi: Analizējot uzņēmēju noskaņojumu atkarībā no uzņēmuma eksporta darbības, redzams, ka pesimisms ir izplatīts gan eksportējošajos, gan neeksportējošajos uzņēmumos. Eksportējošo uzņēmumu indekss ir 47.64 punkti, savukārt neeksportējošo uzņēmumu indekss ir 48.75 punkti. Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, neeksportējošo uzņēmumu noskaņojums ir uzlabojies par 1 punktu, savukārt eksportējošo uzņēmumu noskaņojums ir samazinājies par 0.4 punktiem, atspoguļojot globālās ekonomikas nenoteiktību.