Eksports gada noslēgumā ir sasparojies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērno gadu, eksporta vērtība auga par 1,3%, bet, mērot izaugsmi pret septembri, redzam 2% kāpumu (sezonāli izlīdzināti dati). Turklāt cenu līmenis palicis praktiski nemainīgs.
Būtisku pieaugumu eksporta vērtībā redzam koksnes produktu grupā (+16,2%). Aptaujājot kokrūpniekus CSP noskaidrojusi, ka skats uz eksporta pasūtījumiem pēdējā laikā uzlabojies, viešot cerības par turpmāku kāpumu eksporta ieņēmumos.
Minerālproduktu eksports pārsteidza pozitīvi (+44,8%). Oktobrī bija lēciens benzīna eksportā uz Āfriku (+35 miljoni EUR). Teju divas reizes lielāks lēciens bija šajā pašā preču grupā arī importā. Ļoti iespējams, ka šīs re-eksporta plūsmas kopējos ārējās tirdzniecības rezultātus ietekmēs arī tuvākajos mēnešos.
Tradicionālu, sezonālu, oktobrim – novembrim raksturīgu, lēcienu eksporta vērtībā piedzīvoja alkohola eksports. Tā kā galvenokārt alkohols tiek vests uz Krieviju, tad visdrīzāk tiek laikus piepildīti veikalu plaukti gaidāmajiem svētkiem decembrī.
Robu eksporta ieņēmumos pret pērnā gada oktobri iegrauza graudaugu eksports (-23,3%), būtiskākajam negatīvajam devumam nākot no kviešu eksporta (-24,8%). Tieši kvieši ir pamatprodukts graudaugu eksportā, un no to ražas un cenas ir atkarīgi graudaugu eksporta ienākumi. Šogad ziemāju nokultais apjoms bija līdzīgs kā pērn, savukārt vasaras kviešu raža bija pat par 40% (provizorisks aprēķins) lielāka nekā pērn, un arī rudzu ražas apjomi bija par aptuveni ceturto daļu augstāki pret pērno gadu. Šogad ražas kulšana plašajās Latvijas ārēs sākās agrāk nekā 2023. gadā, līdz ar to paspējām lielāku daļu nekā ierasts eksportēt jau septembrī, un līdz ar to oktobra eksporta rādītāji bija mazāk iespaidīgi.
Jaunievēlētā ASV prezidenta izteikumi par tarifu ieviešanu, tostarp arī precēm no Eiropas Savienības, ir raisījuši plašas diskusijas. Latvija uz ASV 12 mēnešos līdz šī gada oktobrim eksportējusi 2,9% no kopējās eksporta vērtības, ierindojot ASV 11. vietā mūsu partnervalstu topā. Lai gan tiešā tirdzniecība ar ASV ir neliela, mūsu lielākajām partnervalstīm ASV ir nozīmīgs eksporta partneris. Piemēram, Vācija ir Latvijas trešais lielākais ārējās tirdzniecības partneris, galvenokārt iepērkot dažādas detaļas tālākai ražošanai. Savukārt Vācijas lielākais tirdzniecības partneris ir ASV, veidojot desmito daļu no kopējā eksporta. Augstāki importa tarifi ASV nozīmē, ka importētās preces (no Latvijas vai Eiropas) kļūst dārgākas relatīvi pret ASV ražotajām. Ļoti vienkāršojot – ja kaut kas kļūst dārgāks, pieprasījums pēc šīs preces sarūk. Līdz ar to – augstāki tarifi nozīmēs mazāk aktīvu starptautisko tirdzniecību ar ASV nekā situācijā, kad šādi papildus tarifi netiek piemēroti. Turklāt šādas ASV tirdzniecības barjeras var nozīmēt arī sīvāku cīņu tirgos citās valstīs, ja konkurence tajos palielinās, uzņēmumiem savu produkciju pārvirzot prom no ASV.
Apstākļos, kad globālās tirdzniecības aktivitāti bremzē tarifi, Latvijas eksportētāju konkurētspējas noturēšana kļūst vēl svarīgāka. Diemžēl aptaujas datos redzam, ka šobrīd eksportējošie uzņēmumi nav pārliecināti par savu konkurētspēju Eiropas Savienībā, un arī ārpus ES robežām.
Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā