Uzņēmēju noskaņojums 2023. gada decembrī bija pozitīvs mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā. Būvniecībā un apstrādes rūpniecībā pēc īslaicīgas uzlabošanās novembrī tas atkal pasliktinājās, un jau ilgstoši ir negatīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums nedaudz uzlabojies
Decembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 3,9, un, salīdzinot ar novembri, tas pieaudzis par 1,1 procentpunktu. Pārtikas preču mazumtirdzniecībā pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums decembrī turpināja pasliktināties un, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 6,5 procentpunktiem un bija negatīvs (- 10,7). Savukārt nepārtikas preču mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums decembrī joprojām saglabājās pozitīvs (2,1). Salīdzinot ar novembri, par 3,6 procentpunktiem uzlabojās uzņēmēju noskaņojums degvielas mazumtirdzniecībā, kur konfidences rādītājs raksturīgi sezonai bija ļoti zems (- 21,0). Automobiļu tirdzniecībā konfidences rādītājs turpināja samazināties un bija negatīvs (- 11,0), bet to detaļu un piederumu tirdzniecībā un auto remontā un apkopē decembrī uzņēmēju noskaņojums saglabājās pozitīvs (5,8).
Decembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 22 % mazumtirgotāju atzīmēja, ka neizjūt nekādus ierobežojošus faktorus savai saimnieciskajai darbībai. 34 % mazumtirgotāju kā ierobežojošu faktoru norādīja nepietiekamu pieprasījumu, un tā ir augstākā rādītāja vērtība 2023. gada laikā. 21 % mazumtirgotāju atzīmēja darbaspēka trūkumu. Savukārt mazumtirgotāju īpatsvars, kuri kā ierobežojošu faktoru norāda konkurenci savā tirdzniecības sektorā, decembrī turpināja samazināties, bet joprojām bija ļoti augsts (50 %).
Pakalpojumu sektorā noskaņojums atkal pozitīvs
Pakalpojumu sektorā decembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 3,0, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar novembri, ir uzlabojies par 3,3 procentpunktiem, sasniedzot augstāko vērtību kopš 2023. gada marta. Kā ierasts, noskaņojuma rādītāji dažādās pakalpojumu nozarēs būtiski atšķiras un arī to izmaiņu tendences ir dažādas atkarībā no nozares specifikas un sezonas ietekmes. Optimistiskākie decembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija apdrošinātāji (26,8), finanšu pakalpojumu sniedzēji (12,5), kā arī uzņēmēji, kuru pamatdarbība ir datorprogrammēšanas pakalpojumi (13,1). Savukārt zemākie noskaņojuma rādītāji decembrī bija ūdens un gaisa transporta pakalpojumu nozarēs (attiecīgi – 27,4 un – 26,3), kā arī izmitināšanas pakalpojumos (- 25,9).
Kopumā decembrī no 30 apsekotajām pakalpojumu apakšnozarēm 12 uzņēmēju noskaņojums bija pozitīvs, 17 – negatīvs, bet vienā nozarē (ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumos) konfidences rādītājs bija vienāds ar nulli.
Decembrī tāpat kā iepriekšējā mēnesī 37 % pakalpojumu sektora uzņēmēju neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus. 40 % uzņēmēju darbību būtiski ierobežoja nepietiekams pieprasījums. Šim rādītājam pēdējā gada laikā ir bijusi augšupejoša tendence, bet decembrī tas sasniedza augstāko vērtību – lielāko kopš 2012. gada oktobra. Savukārt darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošus faktorus atzīmēja attiecīgi 13 % un 9 % pakalpojuma sektora uzņēmēju, kas ir par 2 procentpunktiem mazāk nekā novembrī.
Būvniecībā uzņēmēju noskaņojums stabili negatīvs
Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija – 11,6, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir samazinājies par 0,6 procentpunktiem.
Decembrī, salīdzinot ar novembri, pēc sezonāli nekoriģētiem datiem par 8,5 procentpunktiem samazinājies uzņēmēju novērtējums gaidāmajām nodarbinātības izmaiņām turpmākajos trīs mēnešos, savukārt novērtējums par pašreizējo kopējo pasūtījumu līmeni samazinājies par 3,1 procentpunktu. Konfidences rādītājs decembrī, salīdzinot ar novembri, inženierbūvniecībā samazinājās par 8,5 procentpunktiem, ēku būvniecībā – par 6,3 procentpunktiem, savukārt specializētajos būvdarbos pieauga par 5,9 procentpunktiem.
Būvniecības aktivitāti decembrī visvairāk ierobežoja slikti laika apstākļi un nepietiekams pieprasījums (norādīja attiecīgi 44 % un 29 % respondentu). Darbaspēka trūkumu un finansiālas grūtības kā ierobežojošu faktoru norādīja attiecīgi 18 % un 12 % būvuzņēmēju. Materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja 5 %, bet 21 % aptaujāto uzņēmēju decembrī neizjuta nekādus būvaktivitāti ierobežojošus faktorus.
Apstrādes rūpniecībā uzņēmēju noskaņojums pasliktinās
Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs decembrī bija – 9,3. Salīdzinot ar novembri, tas samazinājies par 1,2 procentpunktiem.
Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums pasliktinājās pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs: koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,3 procentpunktiem) un pārtikas produktu ražošanā (par 2,9 procentpunktiem). Savukārt noskaņojums uzlabojās nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 2,5 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem), kā arī metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 1,0 procentpunktu).
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs tiek aprēķināts 23 nozarēm. Decembrī, salīdzinot ar novembri, 12 nozarēs vērojams konfidences rādītāja pieaugums, 10 – samazinājums, bet vienā nozarē uzņēmēju noskaņojums nav mainījies.
Nepietiekamu pieprasījumu kā ierobežojošu faktoru decembrī minēja 52 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā. Darbaspēka trūkumu un materiālu vai iekārtu trūkumu atzīmēja attiecīgi 15 % un 14 % respondentu, bet finansiālas grūtības minēja 13 %. Citu ierobežojošu faktoru ietekmi norādīja 8 %, bet 23 % uzņēmēju apstrādes rūpniecībā decembrī neizjuta nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus.
2023. gada decembrī ekonomikas sentimenta rādītājs3 Latvijā bija 95,9 (iepriekšējā mēnesī arī 94,2), un tas ir nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā kopumā (95,6). Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī) par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli koriģētas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā4 ietvertās komponentes. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka ekonomiskās situācijas skaitliskais raksturojums pārsniedz ilgtermiņa (2000.–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem 100 parāda, ka ekonomiskās situācijas raksturojums ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs decembrī bija 100,0 (iepriekšējā mēnesī 98,9). Tas ir kompozīts rādītājs, ko veido sezonāli koriģēti gaidāmās nodarbinātības izmaiņu rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā un pakalpojumu sektorā, ņemot vērā nodarbinātības īpatsvaru katrā no šīm nozarēm. Rādītāja vērtība virs 100 norāda, ka sezonāli koriģētas gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo pārsniedz ilgtermiņa (2000–2022. gada) vidējo vērtību. Savukārt rādītāja vērtība zem100 parāda, ka gaidāmās nodarbinātības izmaiņu saldo ir zemāks par ilgtermiņa vidējo vērtību.
Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs bija 23,5 (iepriekšējā mēnesī 20,5). Šis rādītājs raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, un to veido uzņēmumu saimnieciskās darbības prognozējamības rādītāji rūpniecībā, būvniecībā, mazumtirdzniecībā, pakalpojumu sektorā, kā arī patērētāju novērtējums mājsaimniecības finansiālās situācijas prognozējamībai. Ja rādītājs ir virs nulles, ir paaugstināta sociālekonomiskās situācijas nenoteiktība, tās attīstība ir grūti prognozējama, ja zem nulles – situāciju prognozēt ir viegli, tā ir noteiktāka. Decembrī nenoteiktība pieauga visās minētajās jomās, izņemot pakalpojumu sektoru.