Lai arī aizvadītie divi gadi pasaules ekonomikā, ģeopolitikā un finanšu tirgos bijuši vētraini, Latvijā investīciju jomā aizvien vērojama būtiska izaugsme. Kā liecina Swedbank dati*, kopējais ieguldītāju skaits jeb klienti, kam kontā ir kāds vērtspapīrs, divu gadu laikā pieaudzis par 51%, savukārt kopējie klientu ieguldītie aktīvi par 71%. Tendence turpinās arī šogad – kopš gada sākuma investoru skaits audzis par 30%, bet aktīvu apjoms – par 28%. Kopumā iedzīvotāji šī gada deviņos mēnešos finanšu tirgos ir ieguldījuši 47 miljonus eiro.

Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu jomas vadītājs: “Pēdējie divi gadi pasaulē bijuši patiesi vētraini un attiecīgi netrūka arī svārstību finanšu tirgos. Pieredzējām gan būtisku inflācijas lēcienu un sekojošu ierobežojošu monetāro politiku no centrālajām bankām, kas sadārdzināja naudas cenu. Tika uzsākti divi kari, kā rezultātā pieredzējām energoresursu krīzi, un virkne citu notikumu, kas lika sevi manīt finanšu tirgos. Neskatoties uz to, dati liecina par ievērojamu izaugsmi investīciju jomā Latvijā. Aktivitāte vērojama gandrīz visās vecuma grupās, un to veicina gan pieaugošā izpratne par ieguldījumu nozīmi un risinājumiem Latvijas sabiedrībā, gan arī pozitīvais finanšu tirgu sniegums gan pērn, gan joprojām arī šogad.”

Visvairāk jauno investoru jauniešu vidū

Jauno investoru skaita pieaugums ir vērojams gandrīz visās vecuma grupās, bet visstraujākais tieši jauniešu vidū (18-21 gadu vecumā). Attiecīgi divu gadu laikā investēt sākuši par 818% vairāk jauniešu un kopš gada sākuma – par 618%. Tas lielā mērā saistāms arī ar Swedbank šogad īstenoto iniciatīvu “Dāvana 18 gados”. Jauniešiem, kuri šogad sasniedz 18 gadu vecumu, Swedbank dāvina pirmos investīcijām domātos līdzekļus.

Tāpat aktīvāk sākuši krāt jaunieši vecumā no 22 līdz 25 gadiem – divu gadu laikā vērojams pieaugums par 72% un kopš gada sākuma par 32%, kas liek secināt, ka arī jaunieši ir sākuši jau savlaicīgi aizdomāties par finansiālas stabilitātes veidošanu. Sagaidāms, ka arī segmentā 22-25 turpmāk būs vērojama lielāka aktivitāte, pateicoties vēl vienai Swedbank iniciatīvai, kas sākta no 14.oktobra: “Investīciju dāvana 19-25”. Tās ietvaros Swedbank dubultos investīcijas līdz 20 eiro vērtībai jauniešiem no 19 līdz 25 gadiem, kuri veiks savu pirmo ieguldījumu kādā no Swedbank Robur fondiem.

Turklāt arvien lielāka daļa no jaunajiem investoriem ir sievietes. Lai arī dati rāda, ka 59% no visiem ieguldītājiem šobrīd ir vīrieši, taču ir vērojama tendence, ka sievietes pēdējā laikā iegulda arvien aktīvāk – skaits kopš gada sākuma ir audzis par 30%.

Populāri risinājumi, kas ļauj investēt ar nelielām summām

Vieni no populārākajiem ir investīciju risinājumi, kas ļauj ieguldīt ar mazākām summām, kā arī sniedz iespēju samazināt kopējos riskus un prasa mazāk laika lēmumu pieņemšanai (Swedbank Robur fondi). Vislielāko pienesumu kopējā portfelī veido Robur ieguldījumu fondi – divu gadu laikā vērojams pieaugums par 170%, bet kopš gada sākuma 80%. Tāpat arī ETF (biržā tirgotie fondi), kas divu gadu laikā pieauguši par 117%, bet kopš gada sākumā 42%. Klientu skaits, kuriem ir Robur fondi, divu gadu laikā audzis par 177%, kopš gada sākuma 96%. Pieaug arī ETF klientu skaits – divu gadu laikā par 57% un kopš gada sākuma 19%.

Savukārt Baltijas akciju klientu skaita pieaugumā ir vērojama neliela piebremzēšanās. Kopš gada sākuma klientu skaits ir samazinājies par 1,47%. Toties obligāciju segmentā klientu skaits ir audzis visstraujāk – divu gadu laikā par 399% un kopš gada sākuma 96%. “Šādas tendences varētu būt saistītas ar zināmu atdzišanu Baltijas akciju frontes pusē un investoru daudz aktīvāku pāriešanu uz obligācijām. Iepriekš veiktie centrālo banku procentu likmju paaugstinājumi pēdējo divu gadu laikā veicināja obligāciju atdzīvošanos. Turklāt iespējams, ka investori ir vīlušies IPO akciju vērtību sniegumos pēc to iznākšanas biržā, kā arī atsevišķu uzņēmumu bankrotos un iziešanā no biržas,” atzīmē R. Zauls.

Kopumā Swedbank klienti deviņu mēnešu laikā ir ieguldījuši 47 miljonus eiro, kas ir par 53% vairāk nekā par visu 2022. gadu un kas ir jau 94% no visa 2023. gada veiktajiem ieguldījumiem. Lielākas naudas plūsmas bija vērojamas tieši Robur fondos – 28,93 miljoni eiro, bet obligācijās un ETF – 7,73 miljoni eiro katrā.

Lai sekmētu drošības un aizsardzības nozares uzņēmumu attīstības spējas un veidotu izpratni par finanšu piesaistes un finanšu pratības jautājumiem, nozares uzņēmēji tikās ar Swedbank ekspertiem.

Latvijā kā galvenā prioritāte ir pasludināta iekšējā un ārējā drošība. Lai stiprinātu valsts drošību nepieciešams attīstīt gan Nacionālo bruņoto spēku spējas, gan arī vietējo uzņēmēju kapacitāti. Krīzes situācijā īpaša nozīmē ir drošām un stabilām piegādes ķēdēm un šajā aspektā liela nozīme ir tieši vietējiem uzņēmējiem. Savukārt uzņēmumiem attīstībai un savu inovatīvo ideju īstenošanai ir nepieciešams finansējums.

Jevgenijs Ivanovs, Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu pārvaldes vadītājs uzsvēra: “Aizsardzības nozare, jo īpaši šobrīd, ir būtiska valsts drošības kontekstā un nozares attīstības priekšnoteikums ir profesionāla uzņēmuma vadība un resursu, tajā skaitā finansējuma, pieejamība. Swedbank ir uzticams un stabils finanšu partneris uzņēmumu izaugsmes ceļā, tomēr, kā jebkurai sadarbībai, arī mums ir savi noteiktumi un prasības. Šī saruna ir par abpusējas izpratnes un uzticības veidošanu veiksmīgai sadarbībai”.

Latvijas Drošības un aizsardzības federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle – Ločmele uzrunājot klātesošos atzīmēja: “Lai sekmētu sadarbību, svarīgi ir runāt vienā valodā un ceru, ka pēc semināra, visi neskaidrie jautājumi tiks atrisināti.

Savulaik aizsardzības nozares uzņēmējiem bija jāiemācās runāt armijas valodā, bet tikpat svarīgi ir pārvaldīt finanšu pratību. Finansējums nozarei ir pieejams, tikai jāiemācās to saņemt un pareizi rīkoties. Tam ir vajadzīgi labi padomdevēji, tādēļ paldies Swedbank par pasākuma organizēšanu.”

Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists iepazīstināja ar Mario Dragi (bijušais Eiropas centrālās bankas prezidents) ziņojumu par aizsardzības nozari Eiropas Savienībā. ES tā ir sadrumstalota, vērojams koordinācijas trūkumus, netiek veikti kopīgi iepirkumi. Kā risinājumu viņš piedāvā kopīgus dalībvalstu iepirkumus drošības jomā, kopīgus ieguldījumus inovācijās un lielāku ES ārpolitikas koordināciju.

Savukārt Swedbank speciālisti iepazīstināja ar aizsardzības nozares ekonomiskajiem radītājiem ES un mūsu uzņēmēju galvenajās sadarbībās valstīs. Informēja par to, kādi principi tiek ievēroti un kādas prasības tiek izvirzītas aizsardzības nozares klientiem, uzsākot sadarbību ar banku , kā arī ieskicēja biežākos šķēršļus un gaidas veiksmīga finansējuma piešķiršanai.

2024. gads Baltijas valstu uzņēmumiem ir bijis kopumā labvēlīgāks, nekā iepriekšējais gads, bet attiecībā uz 2025. gadu ir virkne faktoru, kas ļauj saglabāt piesardzīgu optimismu, liecina SEB bankas veiktā Baltijas lielo uzņēmumu finanšu direktoru aptauja. Minēto labvēlīgo faktoru vidū – procentu likmju samazināšanās, mājsaimniecību pirktspējas atjaunošanās, salīdzinoši zems preču cenu svārstīgums. Pašreizējā uzņēmumu finanšu situācija, kā arī attīstības prognozes nākamajam gadam, Latvijas un Lietuvas finanšu direktoru vērtējumā ir izteikti pozitīvāka, nekā situācija Igaunijā. Ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski saglabājas kā Baltijas valstu uzņēmēju galvenās bažas attiecībā uz attīstības iespējām turpmāk.

“Šī gada finanšu direktoru aptauja liecina, ka uzņēmumos pamazām atgriežas pārliecība par attīstības iespējām tuvākajā nākotnē. Uz to norāda, piemēram, krietni ambiciozāks skats uz investīciju iespējām. Pozitīvāks vērtējums ir saistīts ar procentu likmju samazināšanos, pirktspējas atgriešanos, kā arī cerīgāku skatu uz eksporta tirgiem. Atšķirības jūtamas starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu finanšu vadītājiem, jo Igaunijas ekonomikā izaicinājumu ir bijis vairāk, agrāk tik noturīgā izaugsme ir apstājusies. Galvenās uzņēmēju bažas Baltijas valstīs aizvien vēl saistās ar ģeopolitiskajiem riskiem un ar situāciju ekonomikā kopumā,” aptaujas datus komentē SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts.

Uzņēmējdarbības vides novērtējums pozitīvākais Lietuvā un Latvijā, Igaunijā – vairāk pesimisma

Vispozitīvākais skats uz uzņēmējdarbības vidi nākamo 12 mēnešu laikā ir uzņēmumu finanšu direktoriem Lietuvā, kur 58% respondentu biznesa vidi vērtē kā labu vai ļoti labu. Latvijā šādu vērtējumu sniedz 40%, bet Igaunijā 29% respondentu. Šāds vērtējums atspoguļo norises Baltijas valstu ekonomikā – 2024. gada pirmajā pusē Lietuvas IKP pieauga par 2,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt Latvijas IKP pieauga par 0,3%, bet Igaunijas IKP saruka par 1,6%. Lietuvas ekonomikai ir palīdzējusi mazāka atkarība no eksporta uz Ziemeļvalstīm, kā arī izteiktāka eksporta tirgu un produktu (pakalpojumu) diversifikācija. SEB bankas ekonomistu prognozes liecina, ka 2025. gadā biznesa vidi varētu uzlabot eksporta un pirktspējas atgūšanās apvienojumā ar zemākām procentu likmēm.

Uzņēmumu šā brīža finansiālo stāvokli visaugstāk vērtē finanšu direktori Latvijā – kā labu vai ļoti labu to novērtējuši 77% respondentu, iepretim 52% Igaunijā (zemākais vērtējums desmit gadu laikā) un 72% Lietuvā.

Kur saskata lielākos riskus?

Runājot par uzņēmumu bažām attiecībā uz biznesa ietekmes faktoriem, Baltijas valstīs redzamas nozīmīgas atšķirības. Ja Latvijā izteiktākie faktori, kas raisa bažas ir ekonomikas attīstība un ģeopolitiskie riski, Lietuvā ir bažas par darbaspēka izmaksu kāpumu un ģeopolitiskajiem riskiem, bet Igaunijā – par ekonomikas attīstību un iespējamo cenu kāpumu. Latvijā pēdējo četru gadu laikā būtiski pieaugušas bažas par ārvalstu uzņēmumu konkurences saasināšanos (no 6% 2021. gadā līdz 23% šogad), kā arī turpina palielināties finanšu direktoru bažas par ekonomikas attīstību un kiberriskiem. Savukārt riski, ka varētu kristies pieprasījums vai atsākties cenu kāpums, respondentiem Latvijā šogad šķiet mazāk iespējami.

Lietuva no pārējām Baltijas valstīm izceļas ar to finanšu direktoru īpatsvaru, kuri ir nobažījušies par darbaspēka izmaksu pieaugumu. Šīs bažas parasti gaida vairāk uzmanības ekonomiskās ekspansijas laikā. 2024. gada 2. ceturksnī vidējās darbaspēka izmaksas Lietuvā pieauga par 12% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, Latvijā par 9,2%, bet Igaunijā tikai par 4,7%.

Jāpiebilst, ka tāds faktors kā kapitāla trūkums lielo uzņēmumu vidū netiek minēts starp galvenajiem izaicinājumiem biznesa attīstībai.

Prioritāte Latvijā – automatizēt un digitalizēt

Kā trīs galvenās prioritātes nākamajam gadam, uzņēmumu finanši direktori Latvijā ir minējuši nepieciešamību veikt biznesa procesu automatizāciju un digitalizāciju (26%), ieviest jaunus produktus vai pakalpojumus (24%), kā arī uzlabot uzņēmuma naudas plūsmu (19%). Savukārt Lietuvā uzņēmējiem daudz nozīmīga šķiet investīciju veikšana, lai palielinātu uzņēmuma kapacitāti (24%), bet Igaunijā finanšu direktori vislielāko uzmanību plāno veltīt naudas plūsmas palielināšanai (24%). Visās Baltijas valstīs visai neliels ir to finanšu direktoru īpatsvars, kuri kā uzņēmuma prioritāti 2025. gadā saskata paplašināšanos jaunos tirgos.

Runājot par brīvo līdzekļu ieguldīšanu, aptuveni puse uzņēmumu Latvijā (53%), Lietuvā (49%) un Igaunijā (57%) vēlētos tos nākamgad investēt savas valsts ekonomikā, bet aptuveni piektā daļa gribētu atmaksāt aizņēmumus. Salīdzinot ar 2023. gadu, būtiski ir pieaudzis to finanšu direktoru skaits, kuri uzskata, ka turpmākā gada laikā varētu palielināt uzņēmumu investīcijas. Latvijā par investīciju palielināšanu izteikušies 19% respondentu (pērn – tikai 4%).

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet pakalpojumu sektorā nedaudz pasliktinājās, tomēr paliekot pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs jau otro mēnesi pēc kārtas

Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,9, un, salīdzinot ar augustu, tas ir pieaudzis par vienu procentpunktu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā ir pozitīvs (attiecīgi 3,4, 2,9 un 3,5), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums raksturīgi sezonai visās šajās apakšnozarēs kļuvis pesimistiskāks. Automobiļu pārdošanā konfidences radītājs pēdējos trīs mēnešos nostabilizējies līmenī nedaudz zem nulles un septembrī ir – 0,5. Arī automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā uzņēmēju noskaņojums septembrī ir negatīvs (- 2,4), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pasliktinājies par 1,5 procentpunktiem.

Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs lielākajā daļā apakšnozaru

Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,9, un uzņēmēju noskaņojums, salīdzinot ar augustu, ir pasliktinājies par 0,7 procentpunktiem. Optimistiskākie septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem bija uzņēmēji apdrošināšanā (24,5), biroju administratīvajās darbībās un citās uzņēmumu palīgdarbībās (15,0), kā arī pasta un kurjeru pakalpojumu sniegšanā, kur uzņēmēju noskaņojums šogad bijis ļoti svārstīgs, zemāko vērtību (- 29,2) sasniedzot aprīlī, bet septembrī ar augstu konfidences rādītāju 22,5 ierindojot to starp optimistiskākajām pakalpojumu sektora nozarēm. No 30 apsekotajām pakalpojumu nozarēm septembrī negatīvi noskaņojuma rādītāji fiksēti tikai sešās. Pesimistiskākie ir uzņēmēji gaisa transportā (- 26,1) un apsardzes pakalpojumos (- 10,9).

Būvniecībā noskaņojums uzlabojas vispesimistiskākajiem – ēku būvniekiem

Būvniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija – 12,7, kas, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, ir uzlabojies par 2,8 procentpunktiem.

Galvenais uzlabojuma iemesls meklējams ēku būvniecībā, kur uzņēmēju noskaņojums kopš šī gada sākuma ir vispesimistiskākais. Septembrī šajā apakšnozarē pēc sezonāli nekoriģētiem datiem konfidences rādītājs, salīdzinot ar augustu, sezonai neraksturīgi pieaudzis par 3,1 procentpunktu. Savukārt inženierbūvniecībā un specializētajos būvdarbos vērojams sezonai raksturīgs samazinājums (attiecīgi par 7,3 un 7,2 procentpunktiem).

Apstrādes rūpniecībā noskaņojums nedaudz uzlabojas

Apstrādes rūpniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs septembrī bija – 7,5. Salīdzinot ar augustu, tas pieaudzis par 0,7 procentpunktiem.

No 23 apsekotajām apstrādes rūpniecības nozarēm septembrī pēc sezonāli nekoriģētiem datiem tikai divās konfidences rādītāji bija pozitīvi: tekstilizstrādājumu ražošanā (1,9) un poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (0,8), taču, salīdzinot ar augustu, uzņēmēju noskaņojums uzlabojās arī šādās pēc īpatsvara nozīmīgās apstrādes rūpniecības nozarēs: pārtikas produktu ražošanā (par 2,8 procentpunktiem), ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (par 1,4 procentpunktiem) un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā (par 6,9 procentpunktiem). Savukārt pesimistiskāki nekā iepriekšējā mēnesī bijuši uzņēmēji koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (par 3,3 procentpunktiem), metālizstrādājumu, izņemot mašīnas un iekārtas, ražošanā (par 5 procentpunktiem) un nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 2,8 procentpunktiem).

2024. septembrī ekonomikas sentimenta rādītājs Latvijā bija 98,4 (iepriekšējā mēnesī 97,3), savukārt nodarbinātības izmaiņu gaidu rādītājs pieaudzis līdz 97,7, bet joprojām ir zem ilgtermiņa vidējās vērtības.

Ekonomiskā nenoteiktība valstī samazinās

Ekonomiskās nenoteiktības rādītājs, kas raksturo sociālekonomiskās situācijas prognozējamību valstī, septembrī bija 13,8. Ekonomiskajai nenoteiktībai samazinoties jau trešo mēnesi pēc kārtas, rādītājs ir sasniedzis zemāko vērtību kopš 2021. gada jūnija. Septembrī, salīdzinot ar augustu, nenoteiktība samazinājās būvniecībā un mazumtirdzniecībā (attiecīgi par 1,7 un 1.3 procentpunktiem), bet pieauga rūpniecībā un pakalpojumu sektorā (attiecīgi par 0,9 un 1,6 procentpunktiem). Kopējā nenoteiktības rādītāja samazinājumu visvairāk ietekmējis patērētāju vērtējums, kurš septembrī ir negatīvs (- 10,2), tātad sociālekonomiskā situācija patērētāju skatījumā kļuvusi vēl lielākā mērā prognozējama nekā augustā, kad rādītāja vērtība bija – 2,0.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ir publicējusi jaunākos LTRK indeksa rezultātus, kas atspoguļo Latvijas uzņēmēju noskaņojumu 2024. gada 2. ceturksnī. Indeksa vērtība ir sasniegusi 48,39 punktus, kas norāda uz mērenu pesimismu uzņēmējdarbības vidē, neskatoties uz 0,7 punktu pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni.

Šie rezultāti liecina, ka uzņēmēju attieksme pret vispārējo ekonomisko situāciju joprojām ir piesardzīga, it īpaši ņemot vērā ekonomiskās aktivitātes samazināšanos vairākās nozarēs un reģionos. Indeksa vērtība, kas zem 50 punktu robežas nozīmē pesimismu, uzrāda arī reģionālas un nozares atšķirības.

LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: ”Jau ilgu laiku uzņēmēju noskaņojums ir stabili maza pesimisma zonā. Diemžēl šajā mērījumā varam vērot netipisku un ļoti nevēlamu ainu – eksportējošie uzņēmumi jūtās sliktāk par iekšējā tirgū strādājošajiem. Labā ziņa, ka indeksa atrašanās pesimisma zonā galvenokārt pamatojās ar esošās situācijas novērtējumu, bet par tuvāko pusgadu uzņēmēju kopējais noskaņojums ieiet maza optimisma zonā, turklāt aptaujas tika veiktas laikā pirms ECB nesenā lēmuma par procentlikmju samazināšanu un vienošanās par nodokļu korekcijām, ar kurām lielai daļai darbaspēka nodokļu slogs mazināsies. Cerēsim, ka nākamajā novērtējumā pēc pusgada redzēsim atgriešanos optimisma zonā.”

Galvenie secinājumi no FUTURUM indeksa 2024. gada 2. ceturkšņa pētījuma:

· Ekonomiskā aktivitāte valstī: Tikai 12% uzņēmēju uzskata, ka vispārējā ekonomiskā aktivitāte valstī ir palielinājusies, savukārt 55% norāda uz tās samazināšanos. Tas atspoguļo turpmāku ekonomiskās aktivitātes kritumu.

· Nozaru dinamika: Visas tautsaimniecības jomas joprojām ir noskaņotas pesimistiski. Nedaudz optimistiskāks noskaņojums ir pakalpojumu jomas uzņēmumos (49.98 punkti), tirdzniecības jomā (49.16 punkti) un ražošanā (48.75 punkti). Tomēr būvniecības nozare ir visnegatīvāk noskaņota ar indeksa vērtību 44.07 punkti. Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, būvniecības un ražošanas jomas uzrāda vislielāko uzlabojumu, palielinoties attiecīgi par 3 punktiem katrā nozarē, savukārt tirdzniecība un pakalpojumi uzrāda mērenu pieaugumu.

· Uzņēmumu lielums un darbinieku skaits: Optimistiski noskaņoti ir tikai lielie uzņēmumi ar 250 un vairāk darbiniekiem (indeksa vērtība 52.61 punkti), kamēr vidējie (47.73), mazie (46.31) un mikrouzņēmumi (45.71) uzrāda pesimistiskus rezultātus. Neskatoties uz to, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu noskaņojums ir uzlabojies, salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, kamēr lielo uzņēmumu noskaņojums ir samazinājies par 2 punktiem.

· Kapitāla izcelsme: Uzņēmumi, kuros pārstāvēts ārvalstu kapitāls, ir optimistiskāki, ar 50.52 punktiem, savukārt uzņēmumi, kuros ir tikai vietējais kapitāls, uzrāda vērtību 48.03 punkti. Uzņēmumi ar vietējo un ārvalstu kapitālu ir noskaņoti pozitīvāk (50.40 punkti).

· Reģionālā dinamika: Rīgā uzņēmēju noskaņojums ir relatīvi optimistisks, sasniedzot 50.10 punktus. Kurzemē un Vidzemē vērojams mērens uzlabojums, bet Latgalē un Zemgalē pesimisms saglabājas ar vērtībām attiecīgi 45.31 un 43.12 punkti.

· Eksportējošie un neeksportējošie uzņēmumi: Analizējot uzņēmēju noskaņojumu atkarībā no uzņēmuma eksporta darbības, redzams, ka pesimisms ir izplatīts gan eksportējošajos, gan neeksportējošajos uzņēmumos. Eksportējošo uzņēmumu indekss ir 47.64 punkti, savukārt neeksportējošo uzņēmumu indekss ir 48.75 punkti. Salīdzinot ar 2023. gada 4. ceturksni, neeksportējošo uzņēmumu noskaņojums ir uzlabojies par 1 punktu, savukārt eksportējošo uzņēmumu noskaņojums ir samazinājies par 0.4 punktiem, atspoguļojot globālās ekonomikas nenoteiktību.

Koordinētai cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldībai, sekmējot darbaspēka piedāvājuma pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām, Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi Informatīvajā ziņojuma projektu par efektīvāko pārvaldības modeli pieaugušo mācībām, kas tiek finansētas no publiskā finansējuma, ar kuru š.g. 11. septembra sēdē tika iepazīstināti Cilvēkkapitāla attīstības padomes dalībnieki. Informatīvais ziņojums tuvākajā laiks tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabineta sēdē.

Jaunais pieaugušo izglītības pārvaldības modelis izstrādāts ar mērķi izveidot mērķētāku, datos balstītu un ar uzņēmēju organizācijām saskaņotu prioritizētu valsts finansētās pieaugušo izglītības piedāvājumu, kas atbilstu tautsaimniecības esošām un nākotnes darbaspēka vajadzībām.

Jaunais pārvaldības modelis palīdzēs izglītot un pārkvalificēt cilvēkus atbilstoši darba devēju vajadzībām un nākotnē pieprasītākajām profesijām, tādējādi palīdzot samazināt bezdarbu un izvairīties no situācijas, kad ir gan daudz vakanču, gan liels bezdarbs, jo cilvēku kvalifikācija neatbilst darba devēju vajadzībām. Jaunais modelis tiks ieviests pakāpeniski, taču pilotprojektu paredzēts īstenot jau šogad,” norāda Ekonomikas ministrs Viktors Valainis.

Ekonomikas ministrija piedāvā publisko finansējumu, kas paredzēts pieaugušo izglītībai, koncentrēt kritiski svarīgajās prasmēs, kur sagaidāms visbūtiskākais iztrūkums, un prioritāri tām mērķauditorijām, kam tas ir visvairāk nepieciešams.

EM ir izstrādājusi metodoloģiju publiskā finansējuma mācību vajadzību noteikšanai, lai izveidotu prioritizētu, ar darba devēju vajadzībām saskaņotu pieaugušo apmācību jomu sarakstu, kas atbilstu tautsaimniecības esošām un nākotnes darbaspēka vajadzībām, un kas pamatā tiktu balstīts uz datiem par reģistrēto darbavietu skaitu, vakanču skaitu un vidējiem ienākumiem attiecīgā profesijā, kā arī darba tirgus prognozēm. Pieaugušo apmācības pēc vienota, ar visām pusēm saskaņota piedāvājuma arī turpmāk nodrošinās Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts izglītības attīstības aģentūra.

Vienlaikus EM sēdes dalībniekiem atgādināja, ka Ministru kabineta š.g. 25. jūnija sēdē tika atbalstīta jauna ES fonda atbalsta programma nozaru vajadzībās balstītai pieaugušo izglītībai. Atbalsta programmu EM izstrādāja ar mērķi sniegt atbalstu darba devēju izaugsmes nozaru vajadzībās balstītai, mērķorientētai darbinieku kompetences paaugstināšanai un mācību barjeru mazināšanai, tādējādi veicinot darba devēju ieguldījumus cilvēkresursos un motivējot darba devējus iesaistīt mācībās savus darbiniekus papildu prasmju pilnveidošanai un paaugstināt darbinieku produktivitāti.

Atbalsta programmas kopējais finansējums ir 14,5 miljoni EUR. Atbalstu uzņēmumiem darbinieku apmācībām sniegs nozaru pārstāvētās biedrības, kuru atlasi veiks Centrālā finanšu un līgumu aģentūra. Atbalsts uzņēmumiem būs pieejams ar atbalsta intensitāti līdz 70%, pieteikšanās mācību nodrošināšanai sāksies pēc nozaru uzņēmumu pārstāvošo organizāciju atlases. Atbalsta programmas ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt vairāk kā 450 darba devējus, apmācot gandrīz 1200 darbiniekus kokrūpniecības, mašīnbūves un metālapstrādes, elektrisko un optisko iekārtu ražošanas, ķīmiskās rūpniecības, pārtikas un dzērienu ražošanas, būvindustrijas, vieglās rūpniecības, papīra ražošanas un poligrāfijas nozarēs.

Tāpat Cilvēkkapitāla padomes dalībnieki sēdes laikā iepazinās ar Izglītības un zinātnes ministrijas ziņojumu par Individuālo mācību kontu pieejas īstenošanu un aprobācijas uzsākšanu, kas būs nozīmīgs solis ceļā uz vienotu sistēmu pieaugušo izglītībā. Sākotnēji platformā plānots integrēt VIAA un VARAM digitālo prasmju apmācību programmas, un nākotnē platformā plānots integrēt arī citas valsts atbalsta programmas, kas ļaus iedzīvotājiem vienuviet iepazīties gan ar pieaugušo mācību piedāvājumu, gan uzkrāt datus par īstenotajām mācībām.

Kā zināms, Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības – sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs ir ekonomikas ministrs. Lai pilnveidotu cilvēkkapitāla attīstības jautājumu pārvaldību, tādējādi veicinot dialogu starp visām cilvēkkapitāla jautājumu risināšanā iesaistītajām pusēm, pēc Ekonomikas ministrijas iniciatīvas š.g. 20. augusta Ministru kabineta sēdē tika akceptēti grozījumi Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumā, kas paredz, ka turpmāk Padomes darbā ar padomdevēja tiesībām tiks iesaistīti arī pārstāvji no Latvijas lielākajām un ietekmīgākajām uzņēmēju biedrībām un arodbiedrību apvienībām – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības, Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Eksportētāju Asociācijas “The Red Jackets” un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras.

Šo piektdien, 2024. gada 6. septembrī, ir sasaukta Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēde, kur valdība ar sociālajiem partneriem – Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LABS) – spriedīs par valsts budžetu 2025. gadam un iespējamām izmaiņām nodokļu politikā.  

“LDDK nostāja ir skaidra – atstāt divu gadu darba grupas darbu bez rezultāta būtu bezatbildība un nepaveikts darbs. Kopā ar sociālajiem partneriem un iesaistītajām pusēm esam nonākuši tuvu kopsaucējam par nodokļu regulējuma izmaiņām no 2025. gada un rosinām šīs vienošanās nostiprināt NTSP formātā. Jebkuri papildus ieņēmumi vispirms ir jāmeklē uz ietaupījuma rēķina, tādēļ papildus izmaiņām nodokļu regulējumā uzstājam uz valdības izdevumu samazināšanu, nosakot konkrētu samazinājuma apjomu,” uzskata LDDK prezidents Andris Bite. 

LDDK atbalsta Finanšu ministrijas (FM) ieceri veidot uz rezultātu vērstu budžetu, vienlaikus uzsverot, ka šāda pieeja ir jāsāk īstenot iespējami drīz, pastāvīgi pārskatot valsts budžeta izdevumus, lai: 

padarītu izdevumus efektīvākus, atvēlot papildus līdzekļus sistēmisku reformu īstenošanai un mazinot spiedienu uz budžeta deficītu; 
neturpinātu ierasto praksi, kas pamatā vērsta uz ikgadēju budžeta resoru bāzes izdevumu pieaugumu; 
prioritāri līdzekļus piešķirtu tām aktivitātēm, kas atbilst valsts stratēģiskajām vajadzībām, tai skaitā turpmākai pārejai uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku; 
radītu vienotu sistēmu, kurā sekot līdzi budžeta tēriņu mērķtiecīgai un efektīvai izmantošanai (monitoringa sistēma). 
LDDK atbalsta valdības 27. augusta Ministru kabineta sēdē izvirzīto mērķi ierobežot valsts pārvaldes tēriņus, kas esošajā situācijā ir būtiski un veicams, vienlaikus domājot par ekonomikas stimulēšanu caur nodokļu reformu un birokrātijas mazināšanu, kā arī īstenojot nozīmīgas reformas. 

LDDK ieskatā, ir nepieciešams noteikt konkrētu minimālo robežu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu kopējo tēriņu samazinājumam (LDDK piedāvā to noteikt 5% apmērā). Aicinām noteikt, ka ietaupītos līdzekļus prioritāri nepieciešams virzīt drošības prioritātēm un citu nozīmīgu reformu īstenošanai, piemēram, nodokļu reformai, darbnespējas lapu regulējuma izmaiņām un izglītības finansēšanas reformas pabeigšanai, par ko esam vienojušies arī NTSP. Būtiski, lai tēriņu samazinājuma apjoms spēj nosegt ieguldījumus, kas ļautu veikt sistēmiskas izmaiņas, kas attiecīgi atgrieztu ekonomiku uz izaugsmes ceļa. 

NTSP sēdē uzstāsim uz 2023. gada 6. novembra NTSP lēmuma izpildi, kas noteica palielināt profesionālās izglītības iestāžu finansējumu. Audzēkņu skaita palielināšana un profesionālās izglītības iestāžu attīstība nav iespējama, ja profesionālās izglītības programmu finansēšanas izmaksas nav pārskatītas un mainītas kopš 2007. gada. Kavēšanās ar finansējuma piešķiršanu negatīvi ietekmē tautsaimniecībai nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstību (veidojot EM prognozēto darbaspēka deficītu darba tirgū) un būtiski mazina izglītības iestāžu spēju nodrošināt mācību procesu ar tām tehnoloģijām un pieejām, kas tiek izmantotas nozarēs. 

NTSP sēdē LDDK pārstāvēs padomes locekļi: Andris Bite, Uldis Biķis, Sanita Bajāre, Guntars Kokorevičs, Edijs Kupčs, Ināra Pētersone, Uldis Tatarčuks un Arturs Zeps, kā arī LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs. 

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) ir lielākā darba devējus pārstāvošā organizācija Latvijā. Kopš 1993. gada LDDK pārstāv darba devēju intereses sociālajā dialogā ar valsti un arodbiedrībām, konsultējot un rekomendējot rīcības, kas var palīdzēt uzņēmējdarbības, tautsaimniecības un līdz ar to arī sabiedrības izaugsmei. Organizācija apvieno 158 biedrus – uzņēmējus, kā arī nozaru un reģionālās uzņēmēju asociācijas un federācijas. 

Vasara – šķietami populārākais laiks atpūtai, taču pētījuma dati parāda, ka katrs septītais Latvijas un Lietuvas iedzīvotājs šovasar strādā bez atvaļinājuma. Tā rīkoties plānoja arī desmitā daļa igauņu. Eksperti uzsver, ka darbs bez atpūtas ir tiešs ceļš uz emocionāliem un fiziskiem veselības traucējumiem un strādājošam cilvēkam pienācīgai atpūtai būtu nepieciešamas 2–3 nedēļas gadā.

Pēc NielsenIQ veiktā pētījuma datiem,  14% Latvijas, 15% Lietuvas un 9% Igaunijas iedzīvotāju šovasar bija plānojuši strādāt bez atvaļinājuma. Novērots, ka atteikties no atpūtas ir nolēmuši vairāk vīriešu nekā sieviešu. Visizteiktāk šī tendence Latvijā vērojama 20-24 gadus vecu cilvēku vidū, no kuriem siltajā gada sezonā no atvaļinājuma grasās atteikties ceturtā daļa. Salīdzinot pilsētas, visbiežāk strādāt bez atvaļinājuma izvēlējušies iedzīvotāji ārpus Rīgas.

Organizāciju psihologs Reinis Lazda uzskata, ka ir svarīgi noskaidrot cēloni darbinieku lēmumam neizmantot atvaļinājumu. “Ir būtiski saprast, kāpēc cilvēks izvēlas atteikties no atvaļinājuma – tā var būt vēlme nopelnīt vairāk, darbinieka vai darba devēja nespēja efektīvi plānot darba uzdevumus vai pat nepārliecinātība par savu vērtību, ja cilvēkam šķiet, ka viņš ir nozīmīgs tikai tad, kad ir darbā. Cilvēks nevar visu gadu strādāt vienādi efektīvi. Un tādā ziņā varbūt ir vērts apsvērt arī atvaļinājumu ziemā, kad saules gaismas trūkuma dēļ cilvēka enerģijas līmenis ir zemāks. Protams, es saprotu, kādēļ cilvēki biežāk izvēlas vasaru – bērniem ir brīvlaiks, ir daudz vairāk iespēju ko darīt tepat mājās. Bet varbūt kādu daļu atvaļinājuma tomēr ir vērts ieplānot drūmākajos ziemas mēnešos, īpaši, ja iespējams doties uz kādu saulaināku vietu. Saules trūkums mūsu pusē tiešām ir hroniska problēma, kuras dēļ attīstās gan sezonālā depresija, gan ir novērota saistība ar pastiprinātu alkohola lietošanu, gan novērojams arī D vitamīna trūkums ar visām izrietošajām sekām,” komentē psihologs.

“Darbs nepārtrauktā režīmā var radīt vairāk problēmu nekā ieguvumu. Mēs uzņēmumā esam izveidojuši vidi, kas ļauj darbiniekiem netraucēti apvienot darba un atpūtas laiku. Novērojam, ka kolēģi arvien biežāk izmanto atvaļinājumu ne tikai vasarā, bet arī citos gadalaikos, piemēram, aprīlī, maijā un septembrī. Atvaļinājums šādā laikā ļauj baudīt siltos klimatiskos apstākļus un ietaupīt, jo aktīvā tūrisma sezona vēl nav sākusies vai jau ir beigusies. Šī pieeja ievērojami veicina raitu darba plūsmu lielākās komandās arī vasaras mēnešos,” komentē apdrošināšanas kompānijas “Gjensidige” Latvijas filiāles vadītāja Sanita Glovecka.

Pēc vadītājas teiktā, uzņēmumā darbinieki saņem papildu atvaļinājuma dienu ik pēc pieciem darba gadiem, piecas dienas ziemas atvaļinājumā un brīvdienu dzimšanas dienā. “Papildu brīvās dienas ļauj darbiniekiem pagarināt garās nedēļas nogales un biežāk atpūsties. Elastīgs darba režīms nodrošina iespēju strādāt pie jūras vai lauku sētās, kur pēc darba var baudīt dabu un atpūsties. Šāda pieeja palīdz līdzsvarot darba un atpūtas laiku, ļaujot cilvēkiem saglabāt enerģiju visu gadu,” novērojusi S. Glovecka.

Psihologs uzsver, ka darba devējam vienmēr vajadzētu būt ieinteresētam pienācīgā darbinieku atpūtā, jo tad, ja strādājošs cilvēks neprot atpūsties, viņš patiesībā nemācēs arī strādāt. “Ja darba devējs atbalsta darbinieku vēlmi ņemt atvaļinājumu, tas ir solis pretī ilgtspējīgai darba videi. Bet, ja tiek veicināta pastāvīga strādāšana bez atpūtas, tas var novest pie izdegšanas, pastiprināta stresa izjūtas un darbinieku demotivācijas. Strādājot bez atpūtas, var rasties miega un gremošanas traucējumi vai panikas lēkmes, nemiers un spriedze. Izdegšanas sindromu pavada pilnīgs emocionāls izsīkums un darba motivācijas zaudēšana. Parasti šādi cilvēki nespēj strādāt, bet tam savukārt ir dažādas nepatīkamas sekas,” brīdina R. Lazda.

Viņš norāda, ka darba ražīguma samazināšanās ir pirmā pazīme tam, ka darbiniekam nepieciešams atpūsties. “Kad uzdevumu izpilde sāk prasīt vairāk laika nekā parasti, tas liecina, ka darbiniekam vajadzīga atpūta. Ja tiek novērotas problēmas ar miegu, pieaug iekšēja spriedze un tiek zaudēta interese par hobijiem, ir pienācis laiks nopietni domāt par atvaļinājumu,” uzsver psihologs.

Tāpat psihologs aicina pilnvērtīgi izmantot arī mazos atvaļinājumus – sestdienas un svētdienas. “Ja vien darba specifika ļauj, atslēdziet ienākošo ziņu paziņojumus, neskatieties e-pastus. Saglabājiet tikai ārkārtas saziņas formu – piemēram, ja patiešām kaut kas neatliekams ir noticis, sarunājiet, ka tādā gadījumā gaidīsiet zvanu. Pēc iespējas vairāk laika pavadiet ārā (ieteikums neattiecas uz tiem, kuri strādā ārā ikdienā), piepildiet laiku ar saistošām nodarbēm. Nav pat tik svarīgi, lai tās vienmēr būtu ļoti patīkamas – reizēm jā, bet citreiz savukārt izmēģiniet kaut ko jaunu, nebijušu,” mudina R. Lazda.

Tomēr jāatgādina, ka dažas dienas ilga atpūta ir vērtīga tad, ja vajag uz mirkli apstāties, smelties jaunus spēkus, bet šāds periods neaizstāj pilnvērtīgu atvaļinājumu. Šobrīd spēkā esošajā Darba likumā paredzēts, ka viens atvaļinājums gada laikā nedrīkst būt īsāks par 14 darba dienām, ieskaitot darbdienas un brīvdienas.

Atpūtas laikā Lazda aicina padomāt arī par aktīvo atpūtu. “Gulēšana pie jūras var būt laba atpūta pirmajās dienās, it īpaši fiziska darba veicējiem, taču sēdoša darba darītājiem es ieteiktu vairāk izkustēties. Protams, reizēm var atļauties atslābināties, bet to nevajadzētu padarīt par galveno atpūtas veidu,” iesaka Reinis Lazda. “Vēl varu rosināt aizdomāties par to, ko mēs īsti saprotam ar vārdu “atpūta”? Kā mēs paši sev to definējam? Liela varbūtība ir, ka atpūta mums nozīmē brīdi, kad varam nedomāt par pienākumiem, bet varam atslābināties, vairāk pievērsties lietām, kuras mums vienkārši patīk. Ne visi cilvēki sev ikdienā godīgi atbild uz jautājumu, kas tad viņiem īsti patīk. Varbūt ir pienācis laiks tam pievērsties un padomāt, lai atpūta patiešām sniegtu gandarījumu.”

2024. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6 %, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9 %.

2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa – par 7,2 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 213 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 213 eiro jeb 72,6 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 350 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 2. ceturksnī bija 1 350 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni (1 215 eiro), tā pieauga par 135 eiro jeb 11,1 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 991 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6 %.

Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 4,1 procentpunktu straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,4 % un 8,3 %.

2024. gada 2. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 743 eiro, savukārt privātajā – par 99 eiro zemāka (1 644 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 684 eiro jeb par 12,9 %.

Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 5,2 %, vispārējās valdības sektorā – par 4,8 %, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8 % pieaugums.

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 8,5 % jeb 290,2 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7,5 tūkst. jeb 1,0 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,6 %, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Vidējais atalgojums strauji auga arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 15,6 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 14,4 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,5 %.

Visās minētājās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā.

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2024. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 847 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 661 eiro), enerģētikas (2 217 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 102 eiro), valsts pārvaldes (1 959 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 824 eiro) nozarē, veselības un sociālās aprūpes (1 754 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 747 eiro).

Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 094 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Straujāks darba samaksas pieaugums Zemgalē
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē (12,0 %), Latgalē (11,6 %) un Vidzemē (10.9 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 842 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 194 eiro), kas ir par 35 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (2,1 procentpunkts).

*No 2024. gada 1. janvāra jaunie statistiskie reģioni, kuri sakrīt ar Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem.

Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,41 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 2. ceturksnī bija 11,41 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9 % (2023. gada 2. ceturksnī – 10,48 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,12 līdz 14,30 eiro jeb par 9,0 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,5 % un nostrādāto stundu samazinājums par 0,4 % gada laikā.

Baltijas valstīs vidējā atalgojuma pieauguma temps turpina samazināties
Kopš 2023. gada 2. ceturkšņa vidējā atalgojuma gada pieauguma temps visās Baltijas valstīs samazinās.

Igaunijā 2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 7,2 %. Lietuvā pieaugums bija visaugstākais – 9,8 %, bet Latvijā nedaudz zemāks – 9,6 %.

2022. gadā labāk atalgotā profesiju grupa bija ārsti, kuru mēneša vidējā bruto darba samaksa, pārrēķināta pilnā slodzē, bija 4 805 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darba samaksas struktūras apsekojuma dati. Starp labāk atalgotajām profesiju grupām ierindojas arī informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas vadītāji (4 259 eiro), kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti (3 564 eiro).

Darba samaksas struktūras apsekojums tiek veikts reizi četros gados visās Eiropas Savienības dalībvalstīs pēc vienotas metodoloģijas, kas nodrošina salīdzināmus atalgojuma rādītājus.

Ielu pārdevējiem vismazākās mēneša algas

Pārdevēji, kas pārdod dažādas preces (izņemot pārtiku) ielās, stadionos, kinoteātros, teātros un citās sabiedriskās vietās, vidēji mēnesī saņēma 598 eiro pirms nodokļu nomaksas, kas ir zemākais rādītājs starp visām profesiju grupām. Mazāk atalgoti bija arī bērnu pieskatītāji un skolotāju palīgi (754 eiro), pārtikas produktu sagatavošanas palīgstrādnieki (755 eiro), apģērbu izgatavotāji (756 eiro) un māju, viesnīcu un biroju apkopēji un to palīgi, kuriem mēneša alga bija 801 eiro pirms nodokļu apmaksas.

Labāks atalgojums darbiniekiem ar augstāku izglītību

Darbinieki ar augstāko izglītību bija labāk atalgoti nekā vidējo un zemāku izglītību, kā arī profesionālo izglītības līmeni ieguvušie, taču sievietes visās iegūtās izglītības grupās 2022. gadā vienā stundā vidēji pelnīja mazāk nekā vīrieši.

Visaugstākais vienas stundas vidējais atalgojums bija vīriešiem un sievietēm ar doktora grādu (attiecīgi 18,62 un 14,80 eiro) un maģistra grādu (12,58 un 10,23 eiro).

Vislielākā atalgojuma atšķirība bija darbiniekiem, kuru izglītība ir zemāka par sākumskolas izglītību – 9,32 eiro vīriešiem un 5,19 eiro sievietēm, taču jāņem vērā, ka šos rādītājus varēja ietekmēt attiecīgās grupas nepietiekama pārstāvniecība izlasē.

Darbinieki 30-39 gadu vecumā vidēji stundā pelna visvairāk

2022. gadā visaugstākā vidējā stundas darba samaksa bija darbiniekiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem. Savukārt jauniešiem 15-19 gadu vecumā un senioriem virs 69 gadu vecuma atalgojums bija viszemākais.

Vairāk nekā piektdaļai darbinieku ir noslēgts koplīgums

2022. gadā koplīgumi bija noslēgti vairāk nekā piektdaļai jeb 23 % darbinieku. Lielākais aptverto darbinieku īpatsvars no kopējā darbinieku skaita nozarē bija veselības un sociālās aprūpes (65 %), enerģētikas (53 %) un izglītības (52 %) nozarēs.

Koplīgumu slēgšanu var ierosināt gan darba devējs, gan darbinieku pārstāvji vai organizācijas. Slēdzot darba koplīgumu, darbinieki iegūst labvēlīgākus darba tiesisko attiecību nosacījumus salīdzinājumā ar spēkā esošajiem attiecīgajiem normatīvajiem aktiem.

Iekārtu un mašīnu operatori visbiežāk veic apmaksātu virsstundu darbu

2022. gadā apmaksātas virsstundas strādāja 6,3 % no visiem darbiniekiem. Pēc darba devēju sniegtajiem datiem, apmaksātās virsstundas biežāk tika uzrādītas iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru profesiju pamatgrupas darbiniekiem – virsstundas ir reģistrētas 14,5 % darbinieku. Visretāk apmaksātas virsstundas tika norādītas starp vadītājiem (1,7 %) un vecākajiem speciālistiem (2,3 %).

Universitāšu akadēmiskajam personālam vislielākais vidējās algas kāpums
Salīdzinot ar 2018. gada Darba samaksas struktūras apsekojumā apkopotajiem datiem, 2022. gadā straujāk vidējais atalgojums, pārrēķināts nosacītā pilnā slodzē, ir audzis universitāšu un citu augstākās izglītības iestāžu akadēmiskajam personālam – no 1 122 eiro līdz 2 798 eiro, atkritumu savācējiem (no 621 eiro līdz 1 468 eiro), amatniekiem (no 785 eiro līdz 1840 eiro) un kultūraugu audzētājiem (no 792 eiro līdz 1663 eiro).