Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tirdzniecības kameras ir izvērtējušas Baltijas valstu ekonomikas atlabšanas prognozes un norāda, ka tās 2022. gadam ir pozitīvas. Tomēr, neatrisinot darbaspēka neatbilstību pieprasījumam, var tikt radīts kaitējums kopējai ekonomikas attīstībai.
Eiropas Savienībā un tās dalībvalstīs, to skaitā arī Baltijas valstīs, notiek ekonomikas atveseļošanās pēc diviem nemiera pilniem gadiem. Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru asociācijas Eurochambres veiktais ekonomikas pētījums 2022. gadam, kurā piedalījās 52000 uzņēmumi, pauž pozitīvu prognozi turpmākajam gadam. Tiek sagaidīts, ka nodarbinātības līmenis saglabās stabilas pozīcijas. Tomēr, paraugoties ciešāk uz situāciju darba tirgos, atklājas steidzama vajadzība pēc kvalificēta darbaspēka, kura trūkums uzņēmumiem rada nopietnas bažas. Īpašs satraukums par šo apstākli ir Baltijas valstīs. Uz kvalificētu darbinieku trūkumu norādīja 70% Lietuvas, 75% Latvijas un 64% Igaunijas aptaujāto uzņēmumu.
Ir sagaidāms, ka, pateicoties nacionālo valdību ieviestajiem atbalsta mehānismiem saistībā ar COVID-19 pandēmiju, algas paaugstināsies un ekonomika atgūsies. Savukārt aizvien pieaugošā prasmju neatbilstība ir neizbēgamas darba tirgus mainīgās struktūras sekas, ko rada tehnoloģiskās inovācijas (piemēram, digitālā attīstība vai zaļā ekonomika). Ņemot vērā ilgstošo IT un digitālo prasmju trūkumu kopumā, kā arī mainīgo pieprasījumu dažos sektoros, piemēram, viesmīlības, būvniecības, ražošanas vai transporta jomā, Baltijas valstu darba tirgi turpinās piedzīvot grūtus brīžus. Specifisku prasmju trūkums novērojams dažādos sektoros, turklāt gan maz, gan vidēji, gan augsti apmaksātos.
Eiropas Savienības (ES) 2019. gada ziņojums par sabiedrības novecošanu rāda, ka gandrīz viena piektdaļa no 28 ES valstīm dzīvojošo 2018. gadā bija 65 vai vairāk gadus veci. Tiek prognozēts, ka nākamo trīs dekāžu laikā ES aizvien vairāk palielināsies vecāka gadagājuma cilvēku skaits un ir sagaidāms, ka 2050. gadā tas būs 28,5%. Baltijas valstīm tiek prognozēts līdzīgs scenārijs. Eiropas valstu lejupslīdošā dzimstība, kas ir arī Baltijas valstu problēma, ir novedusi un turpina novest pie daudz mazākām jaunu darba tirgus dalībnieku grupām. Ņemot vērā šo apstākli un darba tirgū konstatēto prasmju trūkumu, jauna legālās migrācijas politika ir viens no līdzsvarotas ES migrācijas pārvaldības četriem pīlāriem.
Baltijas valstu tirdzniecības un rūpniecības kameras norāda, ka migrācija ir normāla parādība un cilvēki atrodas nemitīgā kustībā, arī trešo valstu pilsoņi dod mūsu sabiedrībai, ekonomikai un kultūrai ņemamu veramu ieguldījumu, bet migrācija ir jāpārvalda pareizi, droši un regulāri. Izveidojot jaunu pieeju darbaspēka migrācijai gan ES, gan Baltijas valstīs, būtu jāizvirza ambiciozi un nākotnei atbilstoši mērķi, vienlaikus produktīvi izmantojot un pilnveidojot esošo likumisko un politisko ietvaru. Labi veidota un labi pārvaldīta legālā darbaspēka migrācija var veicināt ekonomikas uzplaukumu, inovācijas un izaugsmi.
Labi veidotai migrācijas politikai un situācijas darba tirgū uzlabošanai būtu nepieciešams ES tiesību aktu kopums, kas regulē legālo darbaspēka migrāciju un Baltijas valstu valdībām būtu aktīvi jāiesaistās šādu regulu pārskatīšanas procesos. Tāpat visām trim Baltijas valstīm būtu jāveido ciešāka sadarbība, lai nodrošinātu, ka katras valsts regulējums ir līdzīgs, jo pastāv iespēja, ka labāks regulējums sniegtu lielāku labumu uzņēmējdarbībai reģionā, it sevišķi pierobežu teritorijās. ES un Baltijas valstu talantu kopfonda iniciatīvas izstrāde dotu iespēju izveidot vienas pieturas aģentūru darbiniekiem no trešajām valstīm, Baltijas valstu darba devējiem un valsts iestādēm, tādā veidā atvieglojot procesu kā darba devējs un darba ņēmējs atrod viens otru. Darba tirgus situācijas uzlabošanai neiztikt arī bez iespējām uzlabot darba ņēmēju profesionālo kvalifikāciju un praktiskās pieredzes atzīšanas regulējuma sistēmu Baltijas valstu vidū, jo ārvalstīs gūtu kvalifikāciju un praktiskās pieredzes atzīšanas grūtības joprojām ir būtisks šķērslis nodarbinātības atbilstībai. Savukārt darba attiecību regulējuma elastīgums ļautu laikus atjaunināt Darba likumu un ar to saistītos tiesību aktus, kā arī iedrošinātu darbiniekus un darba devējus brīvāk vienoties par darba noteikumiem.