2024. gada 2. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1 671 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 146 eiro jeb 9,6 %, kas ir zemāks gada pieauguma temps, salīdzinot ar 1. ceturksnī reģistrētajiem 11,0 %. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,41 eiro jeb par 8,9 %.
2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 2,9 %, bet stundas samaksa – par 7,2 %.
Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 213 eiro
Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 213 eiro jeb 72,6 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 8,9 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,0 %.
Mēneša darba samaksas mediāna – 1 350 eiro
Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 2. ceturksnī bija 1 350 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni (1 215 eiro), tā pieauga par 135 eiro jeb 11,1 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 2. ceturksnī bija 991 eiro, un gada laikā tā pieauga par 11,6 %.
Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums
Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 4,1 procentpunktu straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,4 % un 8,3 %.
2024. gada 2. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 743 eiro, savukārt privātajā – par 99 eiro zemāka (1 644 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 684 eiro jeb par 12,9 %.
Salīdzinot ar 2024. gada 1. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 5,2 %, vispārējās valdības sektorā – par 4,8 %, bet privātajā sektorā bija vērojams 1,8 % pieaugums.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 2. ceturksni valstī kopumā pieauga par 8,5 % jeb 290,2 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 7,5 tūkst. jeb 1,0 %.
Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,6 %, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Vidējais atalgojums strauji auga arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 15,6 %, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – par 14,4 %, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – par 11,5 %.
Visās minētājās nozarēs, izņemot izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozari, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā.
Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas
2024. gada 2. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 847 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 661 eiro), enerģētikas (2 217 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 102 eiro), valsts pārvaldes (1 959 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 824 eiro) nozarē, veselības un sociālās aprūpes (1 754 eiro), kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē (1 747 eiro).
Viszemākā vidēja darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 094 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Straujāks darba samaksas pieaugums Zemgalē
2024. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 2. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē (12,0 %), Latgalē (11,6 %) un Vidzemē (10.9 %).
Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 842 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 194 eiro), kas ir par 35 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Kurzemi. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (2,1 procentpunkts).
*No 2024. gada 1. janvāra jaunie statistiskie reģioni, kuri sakrīt ar Latvijā esošajiem plānošanas reģioniem.
Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,41 eiro
Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 2. ceturksnī bija 11,41 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,9 % (2023. gada 2. ceturksnī – 10,48 eiro).
Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,12 līdz 14,30 eiro jeb par 9,0 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,5 % un nostrādāto stundu samazinājums par 0,4 % gada laikā.
Baltijas valstīs vidējā atalgojuma pieauguma temps turpina samazināties
Kopš 2023. gada 2. ceturkšņa vidējā atalgojuma gada pieauguma temps visās Baltijas valstīs samazinās.
Igaunijā 2024. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas pieauga par 7,2 %. Lietuvā pieaugums bija visaugstākais – 9,8 %, bet Latvijā nedaudz zemāks – 9,6 %.