2023. gadā ekonomikas attīstību turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, augstās cenas un aizdevumu procentu likmju celšanās. Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātes tuvākajos gados ir paaugstināt uzņēmējdarbības konkurētspēju, tautsaimniecības noturību un enerģētisko neatkarību, veicināt mājokļu pieejamību, kā arī uzlabot cilvēkkapitāla pieejamību un kvalitāti.
“Man kā ministram jau no pirmās dienas svarīgi bija panākt izmaiņas gan valsts institūciju attieksmē, gan likvidēt problēmas normatīvajos aktos, kas neļauj uzņēmējiem normāli strādāt un ieguldīt attīstībā. Tās ir lietas, kas bieži vien neprasa budžeta naudu, bet dod būtisku pozitīvu efektu. Sākot darbu es skaidri redzēju tos pārmaiņu virzienus, kurp mums ir jāiet – uzņēmējdarbībai, investīcijām un inovācijām labvēlīga vide, pamatīgs darbs pie investīciju piesaistes, kur mēs stipri atpaliekam no mūsu kaimiņiem, un konkrētas, precīzi mērķētas Eiropas Savienības (ES) fondu un valsts budžeta programmas Latvijas uzņēmējdarbības produktivitātes un konkurētspējas paaugstināšanai”, uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
“Atskatoties uz aizgājušo, 2023. gadu, jāatzīst, ka tas bija ļoti aktīvs, jo kopīgi ar nozares pārstāvjiem un iesaistītajām institūcijām esam īstenojuši nozīmīgas iestrādnes turpmākajai Latvijas attīstībai un ekonomiskajai izaugsmei. Pagājušā gada laikā EM izstrādāja un piedāvā uzņēmējiem virkni jaunu atbalsta programmu Atveseļošanas fonda, ES fondu un arī valsts budžeta finansējuma ietvaros gan finanšu instrumentu, gan grantu veidā uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai”.
Tā Investīciju fonda atbalsta programmas ietvaros, kurā uzņēmumiem lieliem investīciju projektiem ir pieejami aizdevumi ar kapitāla atlaidi, nodrošināta iespēja pirmās un slēgtās atlases kārtas komersantiem pietiekties papildaizdevumam līdz pat 30,5 milj. eiro, kā arī 2023.gada nogalē valdība atbalstīja Investīciju fonda turpināšanu, piešķirot tam papildu 70 milj. eiro nākamo atlašu organizēšanai. Kopš 11.decembra atvērta pieteikšanās atbalstam programmas 3.kārtā, bet pirmajās divās kārtās ir apstiprināti aizdevumi 13 investīciju projektiem, kuru kopējā summa sniedzas pāri 279 miljoniem eiro.
2023. GADĀ EM IZSTRĀDĀJA VIRKNI JAUNU ATBALSTA PROGRAMMU
Valdībā atbalstīts, ka ES fondu finansējums 506 milj. eiro apmērā tiek novirzīts atbalstam uzņēmējiem Altum finanšu instrumentu veidā. Tas paredzēts garantiju piešķiršanai, aizdevumiem ar kapitāla atlaidi, iespējkapitāla ieguldījumiem, starta aizdevumiem uzņēmējdarbības uzsākšanai un aizdevumiem produktivitātes kāpināšanai un inovācijām, kā arī mājokļu pieejamībai un energoefektivitātei. Plānots, ka līdz 2029. gada 31. decembrim šo atbalstu saņems vairāk kā 2500 uzņēmumi, atbalstīti 600 jaunie uzņēmumi, 13 450 mājokļiem uzlabota energoefektivitāte, saražota 16 696 MWh/gadā atjaunojamā enerģija, ieviesta papildu elektroenerģijas ražošanas jauda 9,58 MW apmērā no atjaunojamiem energoresursiem, piesaistīts privātais līdzfinansējums vairāk kā 700 milj. EUR apmērā. Produktivitātes finanšu instrumenti jau ir pieejami, savukārt ES fondu finansējums energoefektivitātei tiks papildināts, kolīdz beigsies Atveseļošanas fonda finansējums.
Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) pieejams atbalsts grantu veidā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstībai un biznesa ideju īstenošanai. Kopā pieejams ES fondu finansējums 73,3 milj. eiro apmērā. Programmā pieejams atbalsts biznesa inkubācijai komersantiem, eksporta veicināšanai komersantiem un biedrībām, kā arī uzņēmējdarbību veicinoši pasākumi biznesa ideju autoriem, komersantiem, fiziskām personām.
Tāpat uzņēmējiem tiek piedāvāta ES fondu Iespējkapitāla atbalsta programma 91,7 milj. eiro apmērā, kuras ietvaros atbalsts pieejams pirmssēklas ieguldījumiem līdz 250 tūkst. eiro, sēklas ieguldījumi līdz 1,5 milj. eiro, sākuma un izaugsmes ieguldījumiem līdz 2 milj. eiro sākuma riska kapitāla fondā un līdz 4 milj. eiro izaugsmes riska kapitāla fondā.
Izstrādātā ES fondu Tūrisma klasteru programma paredzēta MVU jaunu tūrisma produktu vai pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību izstrādei, tādējādi veicinot tūrisma nozares eksportspējas pieaugumu un paaugstinot tās konkurētspēju starptautiskā mērogā. Kopā pieejams ES fondu finansējums 6,4 milj. eiro apmērā. Atbalsts paredz arī apmācības sadarbības tīkliem un sadarbības tīkla dalībniekiem par jaunu, inovatīvu un piekļūstamu tūrisma produktu un pakalpojumu veidošanu, mārketinga pasākumu īstenošanu un citām tēmām, ārvalstu tūristu piesaistei, iesaistei tūrisma sadarbības platformās un organizācijās.
Izstrādātā Sadarbības tīklu atbalsta programma piedāvā 5,24 milj. eiro finansējumu no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, lai nodrošinātu finansējuma pieejamību sadarbības tīklu internacionalizācijai un privāto pētniecības un attīstības investīciju apjoma palielināšanai. Programmā iekļautas aktivitātes pieredzes apmaiņas, zināšanu pārneses un nozares popularizēšanas pasākumiem, darbībām, kas sekmē komersantu sadarbību ar pētniecības un zināšanu organizācijām, jaunu vai esošu produktu mērogošanai un izcilības veicināšanai uzņēmējdarbībā. Paredzēts, ka ar šo atbalstu būtiski veicināsim komersantu sadarbību starptautiskā līmenī, iesaistoties pārrobežu un daudzvalstu projektos, kas rezultēsies kā eksportspējas pieaugums.
Savukārt, lai sekmētu investīciju piesaisti un valsts tēla atpazīstamību, piešķirts papildu valsts budžeta finansējums ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) 2023. gadā organizētās trešās atlases kārtas filmu projektiem 1 994 857 eiro apmērā. Ar piešķirto papildu finansējuma paredzēts īstenot septiņus Latvijas un Vācijas, Izraēlas, Francijas, Šveices, Somijas un Īrijas producentu apvienību kino kopprojektus. Projektu īstenošanas rezultātā plānots, ka Latvijas tautsaimniecībā ieplūdīs aptuveni 9,79 milj. eiro.
Savukārt uzņēmumu energoefektivitātes uzlabošanai atvērtas trīs projektu pieņemšanas kārtas uzņēmumu atbalstam energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu veicināšanai. To ietvaros atbalstam pieteikti 116 projekti par kopējo projektu summu 73 milj. eiro.
Tāpat 2023. gadā nācām klajā ar informatīvo ziņojumu – Ekonomikas ministrijas redzējumu par strukturālās transformācijas nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā un tās galvenajiem izaicinājumiem, kā arī prioritārajiem rīcības virzieniem, aicinot visu valsts pārvaldi kopumā aktīvi iesaistīties ekonomiskās transformācijas jeb nacionālās industriālās politikas mērķu sasniegšanas procesos, kas ietver fundamentālas izmaiņas tautsaimniecībā ar vienu mērķi – veicināt Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību. Un šajā procesā galvenais atslēgas vārds ir produktivitāte – gan ražošanā, gan nodarbinātībā, kā arī citās jomās. Ekonomikas transformācijai piedāvājam četrus galvenos darbības virzienus – kāpināt investīcijas ražošanas kapacitātes stiprināšanai, īstenot inovācijas jaunu preču un pakalpojumu attīstībai, ieguldīt cilvēkkapitālā nepieciešamo prasmju veidošanai un īstenot institucionālo transformāciju un birokrātijas mazināšanu.
Turpinot darbu pie birokrātijas mazināšanas, kopā ar nozarēm identificējām primārās jomas un procesus, kur nepieciešams ieviest izmaiņas efektivitātes, ātruma uzlabošanai. Tā kā tika identificēti vairāk kā simts pasākumi, sadarbībā ar nozari tika noteikti primāri nepieciešamie pasākumi administratīvo šķēršļu mazināšanai uzņēmumu eksportspējas un konkurētspējas veicināšanai, piemēram, uzņēmuma reģistra pakalpojumu lēmumu pieņemšanas process, preču ievešanas muitas procedūras (preču laišana apgrozībā) un citi. Šobrīd turpinās darbs pie minēto uzdevumu izpildes.
Savukārt tūrisma nozares attīstības veicināšanai izstrādāta Latvijas Tūrisma un pasākumu nozares eksporta veicināšanas stratēģija 2023.-2027. gadam, kurā sniegts konspektīvs ieskats esošajā situācijā tūrisma nozarē un skaidroti tūrisma nozares izaugsmes mērķi, vīzija un misija, kā arī ietvertas galvenās prioritātes pirms covid-19 izaugsmes tempu sasniegšanai.
Vienlaikus, lai sekmētu Latvijas kā tūrisma galamērķa popularitāti, uzsākta sadarbība ar Michelin Guide, kā ietvaros jau pirmajā gadā 26 Latvijas restorāni iekļauti populārajā Michelin ceļvedī, kas veicinās Latvijas gastronomijas atpazīstamību un starptautisko konkurētspēju.
Arī 2024. gadā Ekonomikas ministrija turpina aktīvu darbu, lai piedāvātu uzņēmumiem atbalsta programmas un uzlabotu Latvijas uzņēmējdarbības vides konkurētspēju, sniedzot būtisku atbalstu mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai.
Uzņēmumu energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu izmantošanai turpināsim atbalsta programmu, nodrošinot atbalsta pieejamību vismaz 300 uzņēmumiem par kopējo projektu summu vismaz 200 milj. eiro apmērā. Tai skaitā plānots paplašināt atbalstu arī uz tirdzniecības nozares uzņēmumiem.
Gada sākumā plānots apstiprināt valdībā trīs atbalsta programmas pētniecībai un attīstībai no Atveseļošanas fonda atbalsta programmu pakotnes Kompetences centru atbalstam. Kopumā paredzēts novirzīt 108 milj. eiro Atveseļošanas fonda finansējumu.
2024. gada februārī plānots īstenot pirmo uzsaukumu dalībnieku uzņemšanai MVU inovatīvas uzņēmējdarbības attīstības programmas ietvaros biznesa inkubācijai un veikt atsevišķus programmas uzlabojumus. Kopumā biznesa inkubācijas pakalpojumiem pieejami 36 milj. eiro.
Kā iepriekš minēts, no 2024.gada uzņēmumiem ir pieejami aizdevumi un garantijas to produktivitātes kāpināšanai vairāk kā 70 milj. eiro apmērā. Papildus 2024. gada II.ceturksnī uzņēmējiem būs pieejami aizdevumi inovācijām investīcijām un apgrozāmajiem līdzekļiem – būs pieejami aizdevumi līdz 5 milj. eiro ar kapitāla atlaidi līdz 30%; kopējais atbalsta finansējums no ES struktūrfondiem ir 68,23 milj. eiro.
Tāpat uzņēmējiem būs pieejams atbalsts programmās, kuras uzsāktas jau 2023. gadā – Iespējkapitāla programmā pēc fondu pārvaldnieku iepirkuma noslēgšanas tiks uzsākta līguma slēgšana ar fondu pārvaldniekiem un ieguldījumu veikšana gala saņēmējos. Plānots, ka atbalsts uzņēmumiem tiks sniegts 2024. gada vidū.
Līdz 2024. gada 11. martam turpinās arī Investīciju fonda 3. kārtas atlase, kuras ietvaros augstāk tiks novērtēti tie investīciju projekti, kas tiks īstenoti Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales reģionos, domājot par darbaspēka produktivitātes celšanu ārpus Rīgas. Tāpat priekšroka tiek dota investīciju projektiem, kas plānoti Latvijas reģionos, kur IKP uz vienu iedzīvotāju ir visszemākais.
2024. gada 15. janvārī tiks noslēgta finansējuma saņēmēju atlase Sadarbības tīklu atbalsta programmā, pēc kuras nozares pārstāvošās organizācijas varēs uzsākt sniegt atbalstu komersantu sadarbībai starptautiskā līmenī, iesaistoties pārrobežu un daudzvalstu projektos, kas rezultēsies kā eksportspējas pieaugums.
Savukārt Tūrisma klasteru programmā finansējuma saņēmēju atlase tiks noslēgta 2024. gada februārī, pēc kuras nozares pārstāvošās organizācijas varēs uzsākt sniegt atbalstu komersantu jaunu tūrisma produktu radīšanai un sniedzot iespēju šos produktus attīstīt starptautiskā līmenī, tādējādi veicinot aktivitātes, kas arī šajā nozarē rezultēsies kā eksportspējas pieaugums.
Savukārt, lai pilnveidotu Atveseļošanas fonda atbalsta programmu uzņēmēju digitālajām apmācībām, valdībā plānots apstiprināt grozījumus, lai 1. kārtas ietvaros apmācības būtu iespējams apgūt klātienes un hibrīdformātā, kā arī papildināt nosacījumus abu kārtu ietvaros atbalsta saņemšanai. Pirmās atlases kārtas uzsaukums ir no 2023. gada 4. decembra līdz 2024. gada 17. janvārim un otrās atlases kārtas uzsaukums ir no 2023. gada 30. novembra līdz 2024. gada 30. janvārim.
Papildus 2024. gada sākumā Ekonomikas ministrija visās atbalsta programmās veiks grozījumus, kas paredz de minimis sliekšņa celšanu no 200 000 eiro uz 300 000 eiro, ņemot vērā, ka ar 2024. gadu spēkā stājās jaunā Eiropas Komisijas Regula Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam.
2024. gadā plānots ieviest Ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, kas paredz ieviest pētniecības organizāciju veidotas sadarbības platformas, kā ietvaros atlasīt projektus un to atlasē un īstenošanas uzraudzībā iesaistīt arī industrijas pārstāvjus. Sagaidāms, ka šāds valsts pētījumu modelis sniegs iespēju pētniecības organizāciju veidotām platformām noteiktās jomās rēķināties ar paredzamu pētniecības finansējumu ilgākā termiņā (vairāk par trim gadiem), cita starpā, valsts pasūtījumu pētniecības darbam definējot kopā ar industriju. Šādi pētījumi būtu ar komerciālu ievirzi un potenciālu un vienlaikus sniegtu iespēju attīstīt Latvijas pētniecisko ekselenci jau spēcīgās jomās, piemēram, biomedicīnā vai viedo materiālu jomā.
Tāpat 2024. gadā plānots izstrādāt “Zaļā koridora” jeb Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu un tam pakārtotos Ministru kabineta noteikumus, ar mērķi palielināt uz eksportu orientētas investīcijas un radīt vidi, kur testēt un pārbaudīt inovatīvus produktus, tehnoloģijas un pakalpojumus, veicinot tautsaimniecības konkurētspēju. Tas veicinās ieguldījumus Latvijā nostiprinātās viedās specializācijas (turpmāk – RIS3), neto nulles emisiju tehnoloģiju, kā arī tūrisma un pasākumu, zemas īres dzīvojamo mājokļu un sociālo mājokļu būvniecības, drošības un aizsardzības jomās.
Tāpat EM plāno izstrādāt RIS3 monitoringa ziņojumu, kas ietvers secinājumus no piecu RIS3 jomu stratēģijām, t.sk. šo stratēģiju prioritārajiem pasākumiem, RIS3 mērķu sasniegšanas rādītāju izpildi, koncentrētu informāciju par pētniecības un attīstības un inovāciju atbalsta programmu.
2024. gadā EM plāno izstrādāt atbalsta programmu vidējā termiņā fiskāli neitrālu Dižpasākumu organizēšanai Latvijā, kas nodrošinās valsts līdzfinansējumu līdz 90% apmērā no aprēķinātajiem ārvalstu viesu radītā apgrozījuma PVN ieņēmumiem.
Tāpat EM plāno pārskatīt atsevišķus regulējumus uzņēmējdarbības jomā, lai uzlabotu procesus un uzraudzību. Tā plānots paātrināt LIAA ārējo tirgu programmas projektu vērtēšanu (kas attiektos arī uz citiem ES finansētiem projektiem). Vienlaikus EM plāno izstrādāt Īstermiņa īres mītņu regulējumu (saskaņā ar ES Regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas priekšlikums par datu vākšanu un apmaiņu saistībā ar īstermiņa izmitināšanas īres pakalpojumiem un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1724 ), kas šobrīd tiek izskatīta ES Parlamentā), nepieciešamības gadījumā veicot izmaiņas normatīvajos aktos, precīzi definējot, kādas prasības attiecināmas un kādas nav attiecināmas uz īstermiņa īres mītnēm.