Šis un, visticamāk, arī nākamie gadi būs lielas ekonomiskās, politiskās un fiskālās nenoteiktības laiks, un fiskālās politikas veidotājiem ir jāspēj tikt galā ar būtiskiem izaicinājumiem, lai nepasliktinātu budžeta bilanci un nepalielinātu valsts parādu. Uz to Uzraudzības starpziņojumā par Latvijas Stabilitātes programmu 2023. – 2026. gadiem norāda Fiskālās disciplīnas padome.
Kā uzsver padome, globālie riski turpina ietekmēt Latviju, no kuriem būtiskākais ir ģeopolitikās konfrontācijas turpināšanās un saasināšanās. Pieaug arī globālā finanšu sektora riski, kas saistīti ar ļoti straujo procentu likmju kāpumu īsā periodā, kas nesen izraisīja turbulenci finanšu tirgos. Augstas nenoteiktības periods skar lielāko daļu pasaules valstu un ir asi izjūtams arī Baltijas valstīs un ES, kur augstā inflācija un ģeopolitiskā spriedze slāpē izaugsmi.
Šādos apstākļos valdībai ir jāspēj ātri reaģēt uz situāciju, palīdzēt krīzes skartajām iedzīvotāju grupām un veicināt investīcijas, kas kāpinātu produktivitāti un nodrošinātu digitālo un zaļo transformāciju.
“Valdības izaicinājums ir panākt straujāku ekonomikas izaugsmi. Stabilitātes programmas pamatā ir relatīvi lēni ekonomikas attīstības tempi, kas neļaus samazināt plaisu starp Latviju, no vienas puses, un Igauniju un Lietuvu, kas jau 2022. gadā ir apsteigušas Spāniju pēc IKP uz vienu iedzīvotāju. Ja tiks panākta straujāka izaugsme, arī budžetā būs daudz vairāk resursu,” uzsver Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Kā atgādina padome, nākamajos gados ar pieaugošu intensitāti Latvijas ekonomikā ieplūdīs liels finanšu līdzekļu apjoms no ES daudzgadu budžeta, tai skaitā arī no Atveseļošanās un noturības mehānisma (ANM) līdzekļiem un Kohēzijas fonda. ANM laicīga un efektīva ieviešana, veicinot produktivitāti un konkurētspēju, ir viens no Latvijas ekonomikas izrāviena nosacījumiem. EK vērtējumā, ANM ieguldījumi dos gan tiešu ietekmi, gan multiplikatīvu efektu. Lielāko ietekmi uz iekšzemes kopproduktu ANM sasniegs 2026. gadā, kad tas varētu būt 1,3% – 2%, turklāt jau būs vērojama atdeve no iepriekšējo gadu ieguldījumiem. Kā norāda Padome, Finanšu ministrijas scenārijs par ES struktūrfondu un ANM līdzekļu savlaicīgu apguvi ir piesardzīgs un pieļauj kapacitātes trūkumu šī nozīmīgā uzdevuma īstenošanā.
Padome arī norāda, ka viens no būtiskiem šā brīža riskiem Latvijas tautsaimniecībai ir inflācijas iesakņošanās, kas samazina iedzīvotāju pirktspēju un labklājību. Aktuālie makroekonomikas rādītāji liecina, ka inflācija Latvijā vēl aizvien ir augstākā Eirozonā, un, lai gan martā, pēc Eurostat ātrā novērtējuma, tā samazinājās līdz 17,3%, kas ir lielākais kritums pēdējā gada laikā, pastāv bažas, ka inflācija sāk iesakņoties.
Inflācijas noturību nosaka energokrīzes ietekmē kāpušās ražošanas izmaksas un patērētāju groza īpatnības, kur dominē preces ar ierobežotu pieprasījuma elastību. Latvijas Bankas veiktā inflācijas analīze parāda, ka 1/3 inflācijas nav skaidrojama ar minētajiem objektīvajiem faktoriem. Padomes ieskatā, iespējams, ka cenu pieaugumu veicina konkurences trūkums Latvijas šaurā tirgus apstākļos, kas nosaka spiedienu uz cenu kāpumu no piedāvājuma puses. Tikmēr darbinieku bruto darba samaksa iepriekšēja gadā pieauga par 8%, kas atpaliek no inflācijas tempa (17,2%), līdz ar to darbinieku reālie ienākumi gada laikā ir būtiski samazinājušies. Kaut gan pieprasījumam nesamērīgi augsto cenu apstākļos vajadzētu kristies, Padome norāda – tas notiek pārāk lēni. Inflācijas noturība, padomes ieskatā, var būt skaidrojama ar apjomīgo ēnu ekonomiku un aplokšņu algām, kas būtiski palielina pieprasījumu.
Padome arī atgādina, ka ES dalībvalstīm jānodrošina samērīgs valsts parāds, vienlaicīgi veicinot stabilu un iekļaujošu ekonomisko izaugsmi. EK aicina valstu Stabilitātes programmās iekļaut fiskālos mērķus, kas nodrošinātu vispārējās valdības parādu samazināšanas (vai minimāla pieauguma) iespējas nākotnē un nodrošina vispārējo valsts budžeta (VVB) deficītu ne lielāku par 3% no IKP.
Vērtējot valdības sākto darbu pie nodokļu reformas, Padome atgādina, ka nenoteiktības apstākļos kā šobrīd nodokļu reforma var izraisīt negaidīti negatīvas fiskālās un ekonomiskās konsekvences. Piemēram, nodokļu samazināšana uz augstas inflācijas fona varētu palielināt pieprasījumu, tādējādi veicinot cenu kāpumu. Tādēļ pirms plānotājām nodokļu izmaiņām būtu nepieciešams uzmanīgi novērtēt reformas īstermiņa un ilgtermiņa ekonomiskās, fiskālās un sociālās sekas. Vienlaicīgi nepieciešams pastiprināt pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanai.
Latvijas Stabilitātes programma ir vidēja termiņa politikas dokuments, kas raksturo Latvijas fiskālo politiku. Tā ir vērsta uz stingras un ilgtspējīgas fiskālās politikas īstenošanu un makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu.
Kopš 2016. gada februāra FM izstrādātās makroekonomikas prognozes, ko izmanto patr pamatu valsts budžeta plānošanai vidējā termiņā, tiek nodotas Fiskālās disciplīnas padomes izvērtējumam un apstiprinājumam. Prognozes tiek apstiprinātas divas reizes gadā: izstrādājot Stabilitātes programmu, kā arī izstrādājot kārtējo vidēja termiņa budžeta ietvaru.