Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izveidotās domnīcas Futurum Latvia veiktais pētījums par komunikāciju starp valsts un privāto sektoru parāda iesaistīto pušu neapmierinātību, komunikācijas efektivitātes trūkumu un problēmas informācijas apmaiņā starp valsts iestādēm un uzņēmējiem.
2022. gada 9. februārī norisinājās domnīcas Futurum Latvia atklāšana, kurā eksperti prezentēja 2021. gada rudenī veikto pētījumu par komunikāciju starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi. Tā mērķis bija izpētīt informācijas apmaiņu starp iesaistītajām pusēm pēdējā gada laikā un izstrādāt ieteikumus komunikācijas un atgriezeniskās saites uzlabošanai. Pētījumā piedalījās uzņēmēji un uzņēmēju biedrību pārstāvji no visas Latvijas, kopumā 176 respondenti.
98,08% pētījuma ietvaros aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka komunikācija starp valsts un privāto sektoru ir pārāk sadrumstalota, nepietiekama un ar zemu intensitāti, norādot, ka nejūt savstarpējo saikni ar valsts pārvaldi, vai arī informāciju iegūst paši. Lielākais vairākums atzīmē, ka komunikācijas iniciatīva nāk no viņiem pašiem un nav novērojama proaktīva valsts iestāžu rīcība uzņēmējiem svarīgos jautājumos. Tāpat uzņēmēji nejūt regulāru atgriezenisko saiti un to norāda kā lielu problēmu, jo, viņuprāt, veiksmīga un aktīva atgriezeniskā saite starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi veicina uzņēmējdarbības attīstību un uzlabo valsts pārvaldes izpratni par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un pasaulē. Kā negatīvos komunikācijas aspektus privātā sektora dalībnieki izceļ arī informācijas pārbagātību, birokrātiskos šķēršļus, valsts iestāžu formālu pieeju komunikācijai, ar mērķi informēt nevis iesaistīt un veidot dialogu.
Komentējot komunikācijas problēmas, Andris Bite, SIA “Karavela” valdes loceklis, stāsta: “No uzņēmēja skatu punkta varu teikt – jo zemākā līmenī notiek valsts pārvaldes un privātā sektora komunikācija, jo veiksmīgāka un tiešāka tā ir. Jo augstāki un nopietnāki jautājumi tiek risināti, jo vairāk komunikācijas kvalitāte samazinās. Un nevis formālā nozīmē, bet tieši saturiskā. Iztrūkst mērķis un redzējums, kādam jābūt šīs komunikācijas rezultātam. Visbiežāk nav skaidrs, vai šī augstā līmeņa komunikācija ir tikai ar mērķi informēt, vai arī paredz tālāku rīcību un uzņēmēju iesaistīšanos.”
Problēmas vērojamas arī komunikācijā no privātā sektora puses. Valsts pārvaldes institūcijas norāda, ka uzņēmēju atsaucība uz valsts pārvaldes iniciatīvām un komunikāciju vērtējama kā ļoti dažāda – jautājumos, kuros uzņēmēji paši ir ieinteresēti, iesaiste ir liela, bet jautājumos, kuri konkrētajā brīdī tiešā veidā uzņēmēju neskar, atsaucība ir ļoti maza. Valsts pārvaldes ikdienas darbā no uzņēmējiem vairāk būtu nepieciešama operacionālā līmeņa viedoklis.
Kā norāda pētījuma autores Zane Driņķe un Jana Bunkus, komunikācijas starp valsts iestādēm un uzņēmējiem uzlabošanai nepieciešama stratēģiska pieeja un ekspertu uzraudzība, veidojot vienotu izpratni par divvirziena komunikāciju. Vienlaikus nepieciešams stiprināt tādus komunikācijas rīkus un kanālus, kā e-pasts, dažādas mājaslapas un speciāli veidoti portāli. Tā kā informācijas apmaiņu nereti kavē publiskā sektora birokrātiskās prasības, svarīgi īstenot mazāk formālas sadarbības formas – forumus, seminārus, konferences – kur abām pusēm būtu iespēja skaidrot aktualitātes un problēmas, tādā veidā veicinot lielāku abu pušu izpratni par sadarbības nepieciešamību.
Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidro: “Valsts iestādes nepārtraukti strādā pie tā, lai tiktu izveidotas lietotājiem pieejamas informācijas sistēmas. Jāsaprot, ka šīs sistēmas nav risinājums visām komunikācijas problēmām, jo viena lieta ir informāciju apkopot, cita – to atrast. Tāpēc nepieciešams arī attīstīt prasmes informāciju meklēt. Tāpat svarīgi atzīmēt, ka informācija mēdz būt sadrumstalota, jo mums ir ļoti plašs un sarežģīts normatīvais regulējums visos procesos un jautājumos, nav iespējams informāciju kompakti sastrukturēt. Tā ir problēma ne tikai Latvijā”.
Pētījuma veicējs Futurum Latvia ir neatkarīga domnīca, kas apvieno Latvijā zinošākos un pieredzējušākos dažādu jomu uzņēmējus, pētniekus un ekspertus. Domnīcu izveidojusi Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, lai stiprinātu tautsaimniecības domas virzību Latvijā un veicinātu Latvijas ilgtspējīgu izaugsmi, nodrošinot sociālekonomisko jautājumu zinātnisku izpēti un nepieciešamo analītisko bāzi.