Eksports gada noslēgumā ir sasparojies. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka šī gada oktobrī, salīdzinot ar pērno gadu, eksporta vērtība auga par 1,3%, bet, mērot izaugsmi pret septembri, redzam 2% kāpumu (sezonāli izlīdzināti dati). Turklāt cenu līmenis palicis praktiski nemainīgs.

Būtisku pieaugumu eksporta vērtībā redzam koksnes produktu grupā (+16,2%). Aptaujājot kokrūpniekus CSP noskaidrojusi, ka skats uz eksporta pasūtījumiem pēdējā laikā uzlabojies, viešot cerības par turpmāku kāpumu eksporta ieņēmumos.

Minerālproduktu eksports pārsteidza pozitīvi (+44,8%). Oktobrī bija lēciens benzīna eksportā uz Āfriku (+35 miljoni EUR). Teju divas reizes lielāks lēciens bija šajā pašā preču grupā arī importā. Ļoti iespējams, ka šīs re-eksporta plūsmas kopējos ārējās tirdzniecības rezultātus ietekmēs arī tuvākajos mēnešos.

Tradicionālu, sezonālu, oktobrim – novembrim raksturīgu, lēcienu eksporta vērtībā piedzīvoja alkohola eksports. Tā kā galvenokārt alkohols tiek vests uz Krieviju, tad visdrīzāk tiek laikus piepildīti veikalu plaukti gaidāmajiem svētkiem decembrī.

Robu eksporta ieņēmumos pret pērnā gada oktobri iegrauza graudaugu eksports (-23,3%), būtiskākajam negatīvajam devumam nākot no kviešu eksporta (-24,8%). Tieši kvieši ir pamatprodukts graudaugu eksportā, un no to ražas un cenas ir atkarīgi graudaugu eksporta ienākumi. Šogad ziemāju nokultais apjoms bija līdzīgs kā pērn, savukārt vasaras kviešu raža bija pat par 40% (provizorisks aprēķins) lielāka nekā pērn, un arī rudzu ražas apjomi bija par aptuveni ceturto daļu augstāki pret pērno gadu. Šogad ražas kulšana plašajās Latvijas ārēs sākās agrāk nekā 2023. gadā, līdz ar to paspējām lielāku daļu nekā ierasts eksportēt jau septembrī, un līdz ar to oktobra eksporta rādītāji bija mazāk iespaidīgi.

Jaunievēlētā ASV prezidenta izteikumi par tarifu ieviešanu, tostarp arī precēm no Eiropas Savienības, ir raisījuši plašas diskusijas. Latvija uz ASV 12 mēnešos līdz šī gada oktobrim eksportējusi 2,9% no kopējās eksporta vērtības, ierindojot ASV 11. vietā mūsu partnervalstu topā. Lai gan tiešā tirdzniecība ar ASV ir neliela, mūsu lielākajām partnervalstīm ASV ir nozīmīgs eksporta partneris. Piemēram, Vācija ir Latvijas trešais lielākais ārējās tirdzniecības partneris, galvenokārt iepērkot dažādas detaļas tālākai ražošanai. Savukārt Vācijas lielākais tirdzniecības partneris ir ASV, veidojot desmito daļu no kopējā eksporta. Augstāki importa tarifi ASV nozīmē, ka importētās preces (no Latvijas vai Eiropas) kļūst dārgākas relatīvi pret ASV ražotajām. Ļoti vienkāršojot – ja kaut kas kļūst dārgāks, pieprasījums pēc šīs preces sarūk. Līdz ar to – augstāki tarifi nozīmēs mazāk aktīvu starptautisko tirdzniecību ar ASV nekā situācijā, kad šādi papildus tarifi netiek piemēroti. Turklāt šādas ASV tirdzniecības barjeras var nozīmēt arī sīvāku cīņu tirgos citās valstīs, ja konkurence tajos palielinās, uzņēmumiem savu produkciju pārvirzot prom no ASV.

Apstākļos, kad globālās tirdzniecības aktivitāti bremzē tarifi, Latvijas eksportētāju konkurētspējas noturēšana kļūst vēl svarīgāka. Diemžēl aptaujas datos redzam, ka šobrīd eksportējošie uzņēmumi nav pārliecināti par savu konkurētspēju Eiropas Savienībā, un arī ārpus ES robežām.

Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada oktobrī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 1,3%, savukārt straujāk auga importa vērtība – par 5,8%. Tādējādi tirdzniecības bilance oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās – līdz -7,8%.

Oktobrī gada griezumā straujāk auga minerālo produktu un koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtība. Tāpat pieauga dzīvu dzīvnieku, piena produktu, dzelzs un tērauda, kā arī optisko ierīču un aparatūras eksports. Savukārt samazinājās graudaugu produkcijas un pārējo ķīmisko produktu eksports.

Oktobrī gada griezumā nedaudz samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm – par 0,2%. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Dāniju (dzīvnieku un augu tauki), Nīderlandi (graudaugi), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti) un Spāniju (graudaugi). Savukārt eksporta vērtība būtiski pieauga uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi, piena produkti, koksne), mērenāk uz Beļģiju (eļļas augu sēklas).

Salīdzinoši strauji – par 13,8% – samazinājās eksports uz NVS valstīm. Būtiski saruka eksports uz Krieviju (farmācijas produkti, dzērieni) un Kirgizstānu (mehānismi). Pusi jeb 50% no visa eksporta uz Krieviju oktobrī sastādīja dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi, parfimērijas un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces.

Oktobrī būtiski pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 11,7%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība būtiski auga uz Nigēriju, Maroku (uz abām – graudaugi), Turciju (dzelzs, tērauds), Apvienoto Karalisti (koksne), Tunisiju (minerālie produkti), Madagaskaru (graudaugi) un ASV (koksne). Savukārt eksporta vērtība samazinājās uz Dienvidāfriku, Tanzāniju, Angolu, Namībiju un Mozambiku (uz visām – graudaugi).

Oktobrī gada griezumā importu būtiski ietekmēja minerālo produktu importa vērtības kāpums. Pieauga arī transportlīdzekļu, koksnes un tās izstrādājumu, plastmasu izstrādājumu un dzelzceļa transporta imports. Savukārt samazinājās ieroču un munīcijas, graudaugu imports.

Kopumā 2024. gada desmit mēnešos preču eksports faktiskajās cenās bija par 2,3% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 6,7 procentiem.

Paredzams, ka arī gada pēdējos mēnešos saglabāsies pozitīva eksporta izaugsme. To turpinās noteikt ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.

Lai mazinātu administratīvo slogu, vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) režīmu un padarītu to uzņēmējiem draudzīgāku, Saeima trešdien, 4.decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Grozījumi saistīti ar 2025.gada budžetu.

Grozījumi dod tiesības uzņēmējam atkārtoti reģistrēties MUN režīmā, ja taksācijas periodā viņš pārtrauks saimniecisko darbību un nodokļa maksāšanu un tajā pašā taksācijas gadā atkārtoti nereģistrēsies citā nodokļu režīmā.

Persona MUN statusu zaudēs, ja divus taksācijas periodus pēc kārtas tam nav bijis apgrozījuma, noteic grozījumi. Iepriekš persona šo statusu zaudēja, ja saimnieciskā darbība nebija veikta vienu taksācijas gadu.

Savukārt no 2026.gada saimnieciskās darbības veicēji, kuri saimniecisko darbību veic neregulāri, varēs izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā un pieteikties MUN maksātāja statusa iegūšanai uz terminētu laika periodu – vienu vai vairākiem ceturkšņiem kalendāra gada ietvaros.

Iepriekš saimnieciskā darba veicējs MUN maksātāja statusu ieguva uz nenoteiktu laiku. Tas nereti sagādāja neērtības, ja saimniecisko darbību kādu laiku nevarēja veikt, piemēram, slimības dēļ vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Šajā periodā MUN maksātājs savu statusu zaudēja apgrozījuma trūkuma dēļ un tam bija ierobežota iespēja atkārtoti reģistrēties kā MUN maksātājam.

Grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā stāsies spēkā 2025.gada 1.janvārī.

Apstrādes rūpniecības izlaides apjomi šā gada oktobrī samazinājās par 1,2% pret pērnā gada oktobri, tiem sarūkot jau desmito mēnesi pēc kārtas. Zemais pieprasījums joprojām ierobežo nozares izaugsmi, tomēr rūpnieki aptaujās norāda uz gaidāmajiem palielinājumiem gan eksporta, gan vietējos pasūtījumos, kā arī prognozē ražošanas apjomu pieaugumu.

Šā gada oktobrī gada griezumā samazinājumus uzrādīja astoņas no divdesmit apstrādes rūpniecības apakšnozarēm, tomēr ar to pietika lai arī visa apstrādes rūpniecība saruktu par 1,2%. Nozīmīgākie samazinājumi bijuši datoru un elektronikas (-12,3%), elektrisko iekārtu (-12,1%), citu iekārtu mehānismu, darba mašīnu (-16,1%) ražošanā, kā arī autobūvē (-25%). No lielākām nozarēm oktobrī turpināja sarukt arī pārtikas nozare (-1,9%) un metālizstrādājumu (-0,9%) ražošana. Turpretī izaugsme pēc samazinājumiem pusgada garumā atsākusies kokrūpniecībā (+0,8%), bet nemetālisko minerālu ražošana turpina uzrādīt pieaugumus arī oktobrī (+7,3%). Nozīmīgi pieaugumi arī apģērbu ražošanā (22,2%), poligrāfijā (+12,6%), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (+17,2%) un mēbeļu ražošanā (+13,9%).

Analizējot apstrādes rūpniecības apakšnozaru dinamiku pēdējo piecu gadu laikā, lielākie apjomu samazinājumi vērojami tieši lielākajās nozarēs, kas saistītas ar būvniecību. Būvniecības apjomi lielākajās Latvijas eksporta partnervalstīs galvenokārt ir ar negatīvu dinamiku, kas veido arī zemāku pieprasījumu pēc Latvijā ražotajiem kokrūpniecības produktiem, metālizstrādājumiem un būvmateriāliem. Eiropas Centrālā banka plāno turpināt samazināt procentu likmes 2025. gadā, kas uzlabos situāciju būvniecības sektorā Eiropā, kam savukārt sekos pieprasījuma palielināšanās pēc būvmateriāliem.

Šā gada desmit mēnešos kopā apstrādes rūpniecība samazinājusies par 3,4% pret pērnā gada attiecīgo periodu, bet elektroenerģijas un gāzes apgāde pieauga par 4,1% un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājums par 14,2%, tādējādi kopējā rūpniecībā kritums par 1,7%

Elektroenerģijas un gāzes apgāde šā gada oktobrī sarukusi par 19%, tai skaitā elektroenerģija saražota par 22,5% mazāk salīdzinājumā ar pērnā gada oktobri, sarūkot gan elektrostaciju, gan koģenerācijas staciju izlaidei, bet no saules elektroenerģija iegūta sešas reizes vairāk nekā pērn oktobrī, veidojot jau 12% no kopējās ražotās elektroenerģijas. Arī gāzes patēriņš oktobrī bijis par 15,7% mazāks nekā gadu iepriekš. Vidējā gaisa temperatūra šā gada oktobrī bijusi par 1,3 grādiem augstāka nekā pērnā gada oktobrī, kas ir viens no faktoriem, kas veicinājis mazāku elektroenerģijas un gāzes patēriņu.

Eiropas Komisijas apkopotie konfidenču indeksi norāda uz pozitīvām tendencēm Latvijas rūpniecības nozarē, konfidencei novembrī uzlabojoties jau ceturto mēnesi pēc kārtas. Uzlabojumus noteica pasūtījumu apjomu pieaugums kopā ar gaidāmajiem lielākiem ražošanas apjomiem. Zemo pieprasījumu rūpnieki atzīmē kā galveno problēmu nozarē, taču pasūtījumu apjomi pēdējo divu mēnešu laikā ir auguši gan vietējā, gan eksporta tirgū. Konfidences līmenis Eiropas rūpniecībā novembrī ir nedaudz paaugstinājies, tomēr joprojām atrodas zemā līmenī. S&P Eirozonas apstrādes rūpniecības indekss novembrī ir sarucis, samazinoties pasūtījumiem, ražošanai, iepirkumu aktivitātei, krājumu apjomiem un nodarbinātībai.

Eiropas apstrādes rūpniecībā uzlabojumi nav manāmi, tomēr Latvijas rūpniekiem noskaņojums kļūst pozitīvāks. Apjomu samazinājumus uzrāda arvien mazāk apakšnozaru, atsākusies izaugsme kokrūpniecībā un metālizstrādājumu ražošana sarūk vairs tikai nedaudz. Atlikušajos šā gada mēnešos apstrādes rūpniecībā pieaugumi ir maz ticami augstās bāzes 2023. gada nogalē dēļ, tomēr līdz ar nākamā gada sākumu nozarei ir visi priekšnosacījumi izaugsmes atgūšanai. Šogad apstrādes rūpniecība varētu sarukt par 3%, bet nākamajā gadā izaugsmes amplitūda var būt plaša un būs atkarīga no ārējās vides ekonomiskajiem un ģeopolitiskajiem faktoriem.

Šodien publiskotie iekšzemes kopprodukta (IKP) pilnie dati rāda, ka Latvijas ekonomika trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada trešo ceturksni, ir sarukusi par 1,6%, kamēr ceturkšņa griezumā pēc sezonāli un kalendāri koriģētiem datiem fiksēts 0,2% kritums. Pilnie IKP dati uzrāda nedaudz labāku ekonomikas attīstību, nekā tika ziņots pirms mēneša IKP ātrajā novērtējumā, kad IKP kritums pret pagājušā gada trešo ceturksni bija lēsts 2,4% apmērā.

Gada pirmajos trīs ceturkšņos kopā Latvijas ekonomika ir sarukusi par 0,5%, un, lai gan trešajā ceturksnī kritums gada griezumā kļuvis straujāks, to lielā mērā noteikušas ar sabiedrisko sektoru saistītās nozares, kamēr ražošanas nozarēs situācija, tieši pretēji, ir sākusi nedaudz uzlaboties. Tostarp apstrādes rūpniecībā, pakāpeniski uzlabojoties pieprasījumam ārējos tirgos, gada krituma temps ir palēninājies no 7,8% pirmajā ceturksnī līdz 2,1% trešajā ceturksnī, un nozares apjomi mēnesi no mēneša samazinās arvien mazāk. Līdzīga situācija ir tirdzniecībā, kur trešajā ceturksnī sasniegts jau 4,7% pieaugums, ko cita starpā nodrošinājusi privātā patēriņa atkopšanās un pieaugums mazumtirdzniecībā.

Arī oktobrī mazumtirdzniecības apgrozījums pret pērnā gada oktobri ir palielinājies par 0,1%. Tostarp turpināja sarukt pārtikas preču noiets (-1,6%), bet pieauga nepārtikas preču un degvielas tirdzniecība, attiecīgi par 0,5% un 1,6%. Patērētāju konfidences indekss turpina uzrādīt pieaugumus, un algu pieaugums pie mērenas inflācijas veicina privāto patēriņu. Tomēr tādi faktori kā ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, iedzīvotāju skaita samazināšanās un pieaugošie tēriņi ārvalstu interneta veikalos, Latvijas mazumtirdzniecības nozari attur no lielākas izaugsmes. Šā gada pirmajos desmit mēnešos kopā mazumtirdzniecības apjomi auguši par 0,2%, nepārtikas un degvielas noietam augot attiecīgi par 1,2% un 2,7%, bet joprojām dārgā pārtika tirgota par 1,7% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Šogad mazumtirdzniecības nozarē izaugsme gaidāma ļoti mērena, augstāku izaugsmi atliekot uz nākamo gadu.

Arī transporta nozarē Krievijas kravu tranzīta izbeigšanās negatīvā ietekme ceturksni no ceturkšņa mazinās un nākamajā gadā nozarē jau būtu sagaidāms pieaugums. Savukārt enerģētikas nozare atšķirībā no iepriekšējā ceturkšņa devusi spēcīgu pozitīvu pienesumu, tajā skaitā būtiski palielinoties elektroenerģijas ražošanai. Vienlaikus spēcīgs kritums fiksēts būvniecības nozarē, ko ietekmēja zemais pieprasījums ēku būvniecībā, kā arī lielo valsts un Eiropas Savienības finansēto investīciju projektu kavēšanās.

Kopumā trešā ceturkšņa dati rāda, ka pēdējos gados piedzīvotie ārējie satricinājumi, tajā skaitā Krievijas uzsāktais karš, energokrīze un tai sekojošais inflācijas kāpums un procentu likmju celšana, ko Latvija sākotnēji bija pārvarējusi sekmīgi, atšķirībā no kaimiņvalstīm nepiedzīvojot ekonomikas kritumu, ar lielāku laika nobīdi tomēr neizbēgami ir sākuši atspoguļoties IKP datos.

Vienlaikus jāuzsver, ka kopējā ekonomiskā situācija Latvijā nepavisam nav tik slikta, kā liktu domāt spēcīgais pēdējā ceturkšņa kritums – iedzīvotāju ienākumi, galvenokārt darba algas, turpina augt ar gandrīz divciparu procentos mērāmu pieaugumu, palielinās noguldījumu apmēri komercbankās, bezdarba līmenis ir tuvu vēsturiskajam minimumam un turpina samazināties, inflācija ir ierobežota un iedzīvotāju pirktspēja atgriezusies līmenī, kādā tā bija pirms straujā cenu kāpuma. Arī uzņēmēju un patērētāju konfidences rādītāji pēdējā gada laikā nav piedzīvojuši krasu pasliktinājumu. Tieši pretēji – pēdējā gada laikā biznesa un patērētāju noskaņojums ir lēnām, bet pastāvīgi uzlabojies, novembrī sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada februāra. Līdz ar to ir visi priekšnoteikumi, lai pēc vairāku ceturkšņu krituma ceturtajā ceturksnī ekonomikā atkal atjaunotos pozitīva izaugsme.

Vienlaikus ārējos tirgos pieprasījums pēc Latvijas precēm un pakalpojumiem pagaidām atjaunojas lēnāk nekā gaidīts, un arī perspektīvā ekonomiskā situācija eirozonā un Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs neuzlabosies tik strauji kā iepriekš prognozēts. Eiropas Komisija savās jaunākajās, 2024. gada novembra prognozēs ir pazeminājusi eirozonas ekonomikas izaugsmes prognozi 2025. gadam par 0,1 procentpunktu līdz 1,3%. Kopumā Latvijas desmit galvenajām tirdzniecības partnervalstīm izaugsmes prognozes nākamajam gadam pēdējā pusgada laikā ir pazeminājušās par 0,3 procentpunktiem, kam būs pazeminoša ietekme arī uz Latvijas ekonomikas attīstību 2025. gadā. Nenoteiktību pastiprina arī neskaidrā situācija Ukrainā, kā arī bažas par iespējamiem tirdzniecības apgrūtinājumiem Eiropā ražotām precēm un neskaidro inflācijas dinamiku eirozonā, kas var palēnināt Eiropas Centrālās bankas procentu likmju samazināšanu.

2024. gada 3. ceturksnī pēc darba dienu un sezonāli nekoriģētiem datiem pilnā slodzē pārrēķinātā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1703 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums palielinājās par 154 eiro jeb 9,9%. Samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas pieauga līdz 11,59 eiro jeb par 10,9%.

2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,9 %, bet stundas samaksa – par 1,5 %.

Mēneša vidējā darba samaksa pēc nodokļu nomaksas – 1 231 eiro

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 1 231 eiro jeb 72,3 % no bruto algas, un gada laikā tā pieauga par 9,4 %, apsteidzot patēriņa cenu kāpumu. Reālais neto algas pieaugums, ņemot vērā inflāciju, bija 8,3 %.

Mēneša darba samaksas mediāna – 1 385 eiro

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2024. gada 3. ceturksnī bija 1 385 eiro. Salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni (1 250 eiro), tā pieauga par 135 eiro jeb 10,8 %. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada 3. ceturksnī bija 1 016 eiro, un gada laikā tā pieauga par 9,0 %.

Sabiedriskajā sektorā straujāks gada pieaugums

Gada laikā vidējais atalgojums sabiedriskajā sektorā pieauga par 3,3 procentpunktiem straujāk nekā privātajā – attiecīgi par 12,3 % un 9,0 %.

2024. gada 3. ceturksnī sabiedriskajā sektorā vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija 1 758 eiro. Privātajā sektorā vidējais atalgojums bija par 74 eiro zemāks nekā sabiedriskajā (1 684 eiro). Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā darba samaksa pieauga līdz 1 703 eiro jeb par 12,3 %.

Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, vidējā darba samaksa sabiedriskajā sektorā pieauga par 0,9 %, vispārējās valdības sektorā – par 1,1 %, bet privātajā sektorā – par 2,4 %.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa pa sektoriem

Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai darbinieku atalgojuma pieaugums vai samazinājums, bet arī darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma tendences un darba tirgus strukturālās izmaiņas.

Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Aprēķinātās darba samaksas fonds 2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. ceturksni valstī kopumā pieauga par 8,3 % jeb 289,1 milj. eiro, bet algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, samazinājās par 11,4 tūkst. jeb 1,5 %.

Gada laikā vidējā darba samaksa visstraujāk pieauga izglītības nozarē – par 19,2 %, būtiski ietekmējot gada pieauguma tempu sabiedriskajā sektorā. Straujāk vidējais atalgojums auga arī administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 15,9 %, nekustamo īpašumu nozarē – 15,2 %, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citus pakalpojumus) – par 14,4 %.

Visās minētājās nozarēs, vidējā atalgojuma straujo kāpumu ietekmēja ne tikai darba samaksas pieaugums, bet arī darbinieku skaita samazinājums gada laikā. Jāatzīmē, ka darbinieku skaits samazinājās arī pārējās nozarēs, izņemot ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozari, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, finanšu un apdrošināšanas darbību nozari, valsts pārvaldi un aizsardzību, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozari.

Darba samaksas fonda, pilnas slodzes darbinieku skaita un mēneša vidējās bruto darba samaksas

Labāk atalgotās nozares – finanšu, informācijas un komunikācijas

2024. gada 3. ceturksnī vidējā darba samaksa mēnesī par pilnas slodzes darbu lielāka par vidējo valstī bija finanšu un apdrošināšanas darbību (2 801 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (2 732 eiro), profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (2 121 eiro), enerģētikas (2 116 eiro), valsts pārvaldes (1 996 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1 956 eiro), kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē (1 772 eiro).

Viszemākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē – 1 106 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Straujāks darba samaksas pieaugums Zemgalē

2024. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2023. gada 3. ceturksni vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk ir augusi Zemgalē (11,4 %), Vidzemē (11,1 %) un Latgalē (11,0 %).

Vislielākā vidējā bruto darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija Rīgā – 1 877 eiro, savukārt viszemākā – Latgalē (1 223 eiro), kas ir par 35 % mazāk nekā galvaspilsētā. Vidējā atalgojuma plaisa starp Rīgu un reģioniem gada laikā ir nedaudz samazinājusies visos reģionos, izņemot Rīgas reģionu un Kurzemi, kur nav vērojamas izmaiņas. Lielākais samazinājums bija vērojams Zemgalē (1,3 procentpunkti).

Darba samaksa nostrādātā stundā – 11,59 eiro

Bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu 2024. gada 3. ceturksnī bija 11,59 eiro, un gada laikā tā pieauga par 10,9 % (2023. gada 3. ceturksnī – 10,45 eiro).

Vienas stundas darbaspēka izmaksas, kas ietver gan darba samaksu, gan citus ar darbaspēku saistītos darba devēja izdevumus, gada laikā pieauga no 13,07 līdz 14,57 eiro jeb par 11,4 %, ko ietekmēja kopējo darbaspēka izmaksu kāpums par 8,7 % un nostrādāto stundu samazinājums par 2,5 % gada laikā.

Baltijas valstīs straujāks vidējā atalgojuma pieaugums Lietuvā

2024. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2023. gada 3. ceturksni, vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas visstraujāk pieauga Lietuvā – par 10,9 %, Latvijā – par 9,9 %, bet Igaunijā – par 8,1 %.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) pauž nopietnas bažas par paredzētajiem ierobežojumiem attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma pieaugumu.

2024.gada 25.novembrī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nobalsoja par grozījumiem likumprojektā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”, kā rezultātā valsts kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma palielinājums 2025. gadā nedrīkst pārsniegt 2,6%.

LBAS uzskata, ka šis ierobežojums samazinās konkurētspēju, jo valsts kapitālsabiedrībām būs grūti konkurēt ar privāto sektoru, kur atalgojumu nosaka tirgus apstākļi. Nākotnē privātajā sektorā tiek prognozēts straujāks algu kāpums. Piemēram, balstoties uz CSP un Latvijas Bankas prognozēm, 2025. gadā privātajā sektorā algas vidēji varētu pieaugt līdz 1784 eiro mēnesī, bet sabiedriskajā sektorā līdz 1725 eiro mēnesī.

Tāpat LBAS uzskata, ka ierobežotais atalgojuma pieaugums ne tikai mazinās darbinieku motivāciju un radīs grūtības piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus speciālistus, un kaitēs darbinieku produktivitātei, bet arī radīs nopietnus šķēršļus kapitālsabiedrībām īstenot iecerētos attīstības projektus un negatīvi ietekmēs uzņēmumu darbības efektivitāti.

Kapitālsabiedrību darbinieku atalgojuma pieauguma ierobežojums ir pretrunā Satversmē noteiktajām tiesībām uz kolektīvajām pārrunām, jo valsts vienpusēji iejaucas arodbiedrību un darba devēju tiesībās brīvi vienoties par darba samaksas apmēru darba koplīgumos. Šāds ierobežojums radīs spriedzi starp kapitālsabiedrību vadību un darbiniekiem, kā arī sarežģīs sarunas par darba koplīgumu izpildi. LBAS ieskatā piedāvātā redakcija nesamērīgi ierobežo kapitālsabiedrību tiesības kopā ar arodbiedrībām noteikt konkurētspējīgu un taisnīgu atalgojumu darbiniekiem, kuri nav valdes vai padomes locekļi.

LBAS aicina valsts amatpersonas pārskatīt ierobežojumus, īpaši attiecībā uz darbinieku atalgojumu, lai nodrošinātu gan taisnīgus apstākļus, gan valsts kapitālsabiedrību spēju piesaistīt un noturēt kvalificētu darba spēku, kapitālsabiedrību konkurētspēju un produktivitāti, kas ietekmē visu Latvijas tautsaimniecību un ekonomiku.

Mākslīgais intelekts (MI) sekmē arī kopējo darba efektivitāti – pētījumi liecina, ka 70% darbinieku, kuri izmanto Microsoft Copilot mākslīgā intelekta palīgu, kļūst produktīvāki, savukārt 68% norādīja, ka šis rīks uzlabo viņu darba kvalitāti. Raugoties no uzņēmuma perspektīvas, mākslīgā intelekta risinājumu izmantošana ikdienā sniedz vairākus vērtīgus ieguvumus, tostarp iespēju samazināt darbības izmaksas, daļēji aizstājot rutīnas darbu. Lielās iestādes to var izmantot, lai apstrādātu ienākošo ziņojumu plūsmu, tādējādi darbinieki var pievērsties klientu apkalpošanas un pieredzes uzlabošanai. Piemēram, lai sagatavotu uzņēmuma prezentāciju, kādreiz bija nepieciešamas vairākas dienas, bet šodien ar MI palīdzību to var paveikt dažu minūšu laikā.

Straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība būtiski maina uzņēmējdarbības vidi, piedāvājot uzņēmumiem plašas un daudzveidīgas iespējas savas darbības uzlabošanai. Piemēram, automatizēt rutīnas uzdevumus, paātrināt lēmumu pieņemšanu un palielināt efektivitāti. Taču, lai šīs tehnoloģijas palīdzētu sasniegt cerētos rezultātus un uzņēmumi gūtu maksimālu labumu, ir svarīgi pielāgot MI individuālajām uzņēmuma vajadzībām un attīstīt prasmes, kas palīdzēs darbiniekiem veiksmīgi darboties tehnoloģiju pasaulē.

Rīks, kas efektivizē un atbrīvo laiku radošumam

Mākslīgo intelektu ir vērts izmantot arī informācijas ieguvē un liela apjoma datu apstrādē un analīzē, jo tas sniedz noderīgus ieteikumus cilvēkresursu vadībā. Piemēram, MI risinājumi ļauj noteikt klientu piemērotību konkrētam uzņēmumam un izvērtēt, vai potenciālie darbinieki būs motivēti un atbilstoši uzņēmuma komandai. Tāpat uzņēmumi var uzlabot arī tehnisko resursu plānošanu, tostarp apgūstot, kā pareizi veidot noliktavas uzkrājumus, lai neveidotos pārpalikumi, un izvēlēties optimālo preču izvietojumu.

Jāatzīmē, ka pareizi apmācīti MI modeļi prot rūpēties arī par darbinieku mentālo un fizisko veselību. Piemēram, analizējot datus mūsu viedierīcēs, nākotnē darba devējs varēs sekot līdzi darbinieku veselības indikatoriem, tādējādi darba ritmu automatizēti saskaņojot ar šiem rādītājiem.

Jāmācās pielāgoties pārmaiņām

Mākslīgā intelekta rīku ieviešanā un izmantošanā neiztikt arī bez izaicinājumiem. Piemēram, nereti darbiniekiem trūkst nepieciešamo iemaņu, kā efektīvi var strādāt ar šīm tehnoloģijām, lai gūtu sev vēlamo rezultātu. Un daļa aizvien izturas ieturēti pret MI rīku apgūšanu, jo radies mīts, ka tehnoloģijas pārņems viņu darbu. Lai novērstu šos un citus šķēršļus, darba devējiem jārāda piemērs un jāiedrošina darbiniekus pielāgoties pārmaiņām. Izjūtot atbalstu no uzņēmuma, mākslīgais intelekts un tā sniegtās iespējas darbinieku acīs vairs nebūs drauds vai apgrūtinājums, bet gan iespēja attīstīt jaunas prasmes, kļūt produktīvākiem un gūt lielāku gandarījumu darbā.

Viens no veidiem, kā to paveikt, ir veltīt laiku papildu mācībām pieredzējušu nozares ekspertu vadībā. Piemēram, iesaistoties Latvijas Digitālā akseleratora (LDA) īstenotajā apmācību programmā, dalībnieki atbilstoši savam priekšzināšanu līmenim var gūt padziļinātu izpratni par to, kas ir mākslīgais intelekts, praktiskas zināšanas, kā MI risinājumus varētu ieviest un izmantot savā uzņēmumā, kā arī datu analīzes un programmēšanas iemaņas. Lai pieteiktos apmācībām un saņemtu līdzfinansējumu to īstenošanai, vispirms jāaizpilda pieteikšanās anketa LDA tīmekļvietnē. Pēc šī soļa izpildes ar nozares ekspertu atbalstu katram uzņēmumam tiks izstrādāta individualizēta ceļa karte un specializēts mācību piedāvājums, kas palīdzēs iespējami ātrāk un efektīvāk integrēt jauniegūtās zināšanas praktiskā darbībā.

Asistents, kas neaizstāj cilvēku

Kopumā var secināt, ka mākslīgā intelekta tehnoloģijas ir tikai cilvēka atbalsta funkcija, kas var uzlabot un papildināt mūsu prasmes, nevis aizstāt mūs. Tās var salīdzināt ar gudru asistentu, kura paveiktais darbs vienmēr ir jāpārbauda, jo tas arī mēdz kļūdīties, gluži kā cilvēks. Turklāt jāatceras, ka mākslīgā intelekta iespējas nav neierobežotas. Šobrīd ir vairākas jomas, kurās MI risinājumi jāizmanto īpaši uzmanīgi. Piemēram, medicīnas nozarē, uzstādot pacientu diagnozes, kā arī sprieduma apstiprināšanā tieslietu sistēmās. Abos gadījumos gala lēmums tomēr jāpieņem cilvēkam, un šī tendence tik drīz nemainīsies.

Latvija pirmo reizi apsteigusi Igauniju Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas pieteikumu skaita ziņā. Šogad Latvijas uzņēmumi, zaļo tehnoloģiju jaunuzņēmumi, organizācijas un ilgtspējas vēstneši veido vislielāko daļu jeb 42% no visiem pieteikumiem. Tiem seko Lietuva ar 30%, bet iepriekšējā gada līderi igauņi šoreiz ierindojušies trešajā vietā ar 28%. Pēc divām atlases kārtām fināla vērtēšanai izvirzīti 188 pieteikumi, kas sacentīsies par atzinību ilgtspējas jomā Baltijā.

Dominē sociālās iniciatīvas un apņemšanās mazināt oglekļa emisijas

Visvairāk pieteikumu šogad saņemts sociālo iniciatīvu kategorijā (14%), kas ar ilgtspējīgu risinājumu palīdzību pievēršas sabiedrībā aktuālu izaicinājumu risināšanai, kā arī sociālā taisnīguma un iekļaušanas veicināšanai. Tālāk seko aprites ekonomikas kategorija (12%), kur vairums iesniegto projektu vērsti uz rūpniecisko blakusproduktu un atkritumu pārstrādi augstvērtīgos resursos. Iegūtos resursus iespējams izmantot būvniecībā, ražošanā un patēriņa preču sektorā, samazinot CO2 emisijas un palīdzot sasniegt ES aprites ekonomikas mērķus, proti, līdz 2030. gadam samazināt atkritumu apjomu par 50%. Savukārt klimata inovāciju (12%) kategorijā iesniegtās iniciatīvas galvenokārt vērstas uz saules enerģijas efektivitātes paaugstināšanu, īpaši pievēršoties fosilā kurināmā aizstāšanai ar atjaunīgiem resursiem.

Dalībnieku aktivitāte liecina, ka Baltijā kopumā vērojams inovāciju pieaugums, tomēr zemais pieteikumu skaits pilsētvides attīstības kategorijā (tikai 4,6% no visiem pieteikumiem) norāda uz ilgtspējīgu pilsētvides investīciju trūkumu reģionā. Globālā mērogā tikai aptuveni 15% no pilsētvides infrastruktūras projektiem atbilst ilgtspējas standartiem, kas liecina – šajā jomā mums vēl ir vieta izaugsmei, un lielāks ieguldījums jāsniedz gan uzņēmējiem, gan lēmumpieņēmējiem.

“Balvai iesniegtie dalībnieku pieteikumi cieši saskan ar Eiropas Savienības un globālajiem centieniem klimata jomā un apliecina spēcīgu apņemšanos samazināt CO2 emisijas līdz pat 70%. Lai pilnvērtīgi īstenotu šo risinājumu ietekmi un stiprinātu mūsu reģiona konkurētspēju, ir būtiski tos ieviest dažādās nozarēs arvien plašākā mērogā, veicinot pārrobežu sadarbību Baltijas reģionā un ārpus tā,” norāda Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas organizators Kristaps Cīrulis.

Līderos pieteikumi ar lielāko ietekmi un potenciālu reģionā

Šogad Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas žūrijas komandu veidoja rekordliels dalībnieku skaits – savu redzējumu sniedza 84 Baltijas un Eiropas eksperti no dažādām nozarēm, nodrošinot daudzveidīgu un rūpīgu pieteikumu ekspertīzi. Veicot izvērtējumu, žūrija ņēma vērā vairākus būtiskus kritērijus, tostarp inovāciju potenciālu, mērogojamību, ietekmi uz vidi un sabiedrību, kā arī risinājumu atbilstību Baltijas reģiona ilgtspējas mērķiem, tādējādi identificējot risinājumus ar vislielāko ietekmi un potenciālu.

“Mums ir patiess prieks, ka EY jau trešo gadu ir Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas stratēģiskais partneris metodoloģijas jomā un mums ir iespēja sniegt savu pienesumu, nodrošinot taisnīgus, visaptverošus un uz datiem balstītus novērtējumus. Šāda pieeja palīdz veicināt ilgtspējīgu iniciatīvu attīstību Baltijā, apzinot un apbalvojot nozari un reģionu pārveidojošus risinājumus. Kaut gan Baltija ir salīdzinoši neliels reģions, mēs esam pazīstami ar savu pielāgošanās spēju, elastību un uzņēmību, kas nepieciešama, ieviešot jaunas, ilgtspējīgas tehnoloģijas un prakses. Daloties ar labajiem piemēriem un veiksmes stāstiem, mēs varam iedvesmot arī citus piedalīties un veicināt pozitīvas pārmaiņas,” norāda EY Klimata pārmaiņu un ilgtspējas pakalpojumu vadītājs Jānis Kauliņš.

Balvu pasniegšanas ceremonija norisināsies 26. novembrī kinoteātrī “Splendid Palace”, savukārt 27. novembrī reģiona ilgtspējas līderi tiksies Baltijas Ilgtspējas forumā. Tā ietvaros norisināsies arī Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) zināšanu un inovāciju kopienas “EIT Food” biznesa atbalsta programmas “Empowering Women in Agrifood” (EWA) noslēguma pasākums. Tajā desmit uzņēmīgas sievietes no Latvijas prezentēs EWA programmas ietvaros attīstītās ilgtspējīgas lauksaimniecības un pārtikas nozares biznesa idejas. Šogad Latvijā programmu īsteno Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zinātnes un inovāciju centrs.

Par Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvu

Baltijas Ilgtspējas inovāciju balva ir ikgadējs notikums, kas veltīts izcilu ilgtspējas iniciatīvu godināšanai Baltijas reģionā. Savas pastāvēšanas ceturtajā gadā balva tiecas iedvesmot un vērst uzmanību uz ilgtspēju dažādās jomās – no uzņēmumiem līdz politikas veidotājiem un viedokļu līderiem. Šī gada Baltijas Ilgtspējas inovāciju balvas virstēma “Ir laiks” uzsver steidzamību veicināt inovatīvu risinājumu ieviešanu un rīkoties apņēmīgi, lai radītu ilgtspējīgu nākotni Baltijā.

Tiekoties ar Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” biedriem, ārlietu ministre Baiba Braže pārrunāja aktuālo ģeopolitisko situāciju un tās ietekmi uz Latvijas ekonomiku, kā arī uzklausīja uzņēmēju priekšlikumus efektīvākai sadarbībai.

“Ekonomiskā drošība ir arī nacionālās drošības jautājums, īpaši pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos. Tādēļ cieša un praktiska publiskā un privātā sektora sadarbība ir stratēģiski svarīga. Esam spēruši konkrētus soļus, lai attīstītu Latvijas aizsardzības spējas, bruņotos spēkus, un sabiedroto klātbūtni, tikpat svarīgi ir stiprināt arī mūsu valsts ekonomisko izaugsmi. Viena no nozīmīgākajām ārlietu dienesta prioritātēm ir atbalstīt uzņēmējus gan jaunu eksporta virzienu meklējumos, gan veicināt to atpazīstamību un stiprināt pozīcijas esošajos un jaunos eksporta tirgos,” uzrunājot uzņēmējus, uzsvēra B. Braže.

Sarunā ar ārlietu ministri piedalījās tādi uzņēmumi kā Fortes Energy, Laflora, Printful, UPB Nams, HTTPOOL, Canelle Bakery, Gateway&Partners, STROPS Technologies, Karavella, Balticovo, SmartLynks, Latvenergo, DeskTime, Global Consulting, Brain Games un TesDevLab.

Ārlietu ministrija regulāri tiekas ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem un sociālajiem partneriem, tostarp uzņēmējus pārstāvošām organizācijām. Mērķis ir pārrunāt un definēt piemērotākos ārlietu dienesta rīcībā esošos atbalsta instrumentus investīciju piesaistei, jaunu eksporta tirgu apgūšanai, kā arī atpazīstamības veicināšanai, kas ir svarīga arī jau aktīvi eksportējošiem uzņēmumiem.

Ārlietu dienesta rīcībā ir virkne efektīvu instrumentu, kas var palīdzēt veicināt starptautisku sadarbību – vēstniecības ārvalstīs, pārstāvniecības starptautiskajās organizācijās, goda konsulu tīkls, kā arī sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībām. Latvijas vēstniecības ārvalstīs var sniegt atbalstu gan, lai risinātu problēmsituācijas, gan lai identificētu jaunas eksporta iespējas. Ministrija sadarbībā ar partneriem regulāri rīko pasākumus uzņēmējiem, kuri izrādījuši interesi par jauniem eksporta tirgiem. Semināru mērķis ir iepazīstināt uzņēmējus ar konkrētas mērķa valsts vai reģiona priekšnosacījumiem, tehniskajām specifikācijām un pieredzes stāstiem no jau aktīvi eksportējošiem uzņēmumiem.

Par Latvijas Eksportētāju asociāciju “The Red Jackets”

Tā ir Latvijas eksportējošo uzņēmumu atbalsta biedrība, kuras mērķis ir veicināt Latvijas eksportspēju un veidot Latvijas zīmola stāsta atpazīstamību. Asociācija apvieno 65 Latvijas eksportējošas uzņēmumus. Asociācijas biedri ir Latvijas eksportētāji un organizācijas, kas ikdienā veicina Latvijas eksportspēju.