Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.
Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.
Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem
Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.
Jūlijā galvenais saimniecisko darbību ierobežojošais faktors mazumtirdzniecībā, tāpat kā laikā pirms COVID-19 uzliesmojuma, joprojām ir konkurence savā tirdzniecības sektorā, kuru atzīmējuši 41,2 % respondentu. Tam seko nepietiekams pieprasījums (30,2 %) un COVID-19 ietekme uz uzņēmējdarbību mazumtirdzniecības nozarē (27,0 %). Pēdējo minēto faktoru atzīmējuši divreiz mazāk respondentu nekā aprīlī. Jūlijā nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus nav izjutuši 22,7 % mazumtirgotāju.
Pakalpojumu sektorā konfidences rādītāji saglabājas negatīvi gandrīz visās nozarēs
Pakalpojumu sektorā 2020. gada jūlijā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem konfidence bija -24,6. Salīdzinot ar jūniju, šis rādītājs pieaudzis par 5,8 procentpunktiem. Konfidences rādītāji jūlijā vēl joprojām ir negatīvi gandrīz visās pakalpojumu nozarēs, pozitīvas vērtības sasniedzot tikai ēku uzturēšanas un ainavu arhitektūras pakalpojumos, datorprogrammēšanā, kā arī veterinārajos pakalpojumos. Viszemākie rādītāji tāpat kā iepriekšējā mēnesī bija gaisa transporta, izmitināšanas, ēdināšanas, kā arī ceļojumu biroju un tūrisma operatoru nozarēs.
31,5 % pakalpojumu sektora respondentu jūlijā nav izjutuši nekādus saimniecisko darbību ierobežojošus faktorus, bet 33,9 % respondentu joprojām norādīja, ka COVID-19 izraisītās sekas ir būtisks ierobežojošs faktors to veiksmīgai saimnieciskajai darbībai. Nedaudz lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuru darbību būtiski ierobežo nepietiekams pieprasījums (34,5 %). Šis rādītājs ir par 9 procentpunktiem lielāks nekā pagājušā gada jūlijā. Darbaspēka trūkumu, kas pēdējos mēnešos būtiski zaudējis savu nozīmīgumu, kā ierobežojošu faktoru min tikai 5,0 % respondentu.
Būvniecībā konfidences rādītājs pieaudzis tikai par 1,4 procentpunktiem
Konfidences rādītājs būvniecībā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šī gada jūlijā bija -22,9. Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, rādītājs pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, ko ietekmēja pozitīvāks uzņēmēju vērtējums par būvdarbu pasūtījumu līmeni, savukārt mazāk optimistiska bija gaidāmās nodarbinātības prognoze nākamajiem trim mēnešiem. Konfidences rādītājs pieauga specializētajos būvdarbos, bet samazinājās inženierbūvniecībā. Ēku būvniecībā konfidence palika iepriekšējā mēneša līmenī.
Salīdzinot ar jūniju, lielāks ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri no visiem būvniecības apjoma ietekmējošajiem faktoriem norādījuši nepietiekamu pieprasījumu (39 % apsekoto būvniecības uzņēmumu), bet ievērojami samazinājies uzņēmumu skaits, kas atzīmējuši COVID-19 ietekmi (8 % respondentu). Savukārt nemainīgs palicis uzņēmumu skaits, kas kā ierobežojošo faktoru atzīmējuši darbaspēka trūkumu (15 % respondentu). 30 % apsekoto būvniecības uzņēmumu saimniecisko darbību jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Vairāk nekā pirms gada būvniecības uzņēmumi izjūt nepietiekamu pieprasījumu (par 18 %), bet mazāk – darbaspēka trūkumu un laika apstākļu ietekmi (attiecīgi par 14 % un 3 %).
Apstrādes rūpniecības konfidences rādītājs palielinājies, pateicoties pozitīvākam pasūtījumu līmeņa novērtējumam
Apstrādes rūpniecībā konfidences rādītājs jūlijā bija -7 (par 5,1 procentpunktu vairāk nekā šī gada jūnijā), ko ietekmēja uzņēmumu pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes sava uzņēmuma aktivitātei nākamajiem trim mēnešiem (gaidāmā ražošanas aktivitāte, kopējā saimnieciskā darbība). Konfidences rādītāji jūlijā joprojām ir negatīvi gandrīz visās apstrādes rūpniecības nozarēs (izņemot ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā un gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā), tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, tie ir uzlabojušies. Vislielākais konfidences rādītāja pieaugums, salīdzinot ar jūniju, bija tekstilizstrādājumu ražošanā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā, iekārtu un ierīču remontā un uzstādīšanā un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Jūlijā turpināja uzlaboties uzņēmēju noskaņojums gan par gaidāmo preču realizācijas cenu, gan par gaidāmo nodarbinātības attīstību tuvākajos mēnešos.
Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieaudzis uzņēmumu novērtējums kopējo pasūtījumu apjomam pēdējos trīs mēnešos (par 10,9 procentpunktiem) un vērtējums par sagaidāmo eksporta pasūtījumu apjomu nākamajos trīs mēnešos (par 7,6 procentpunktiem), tai skaitā, novērtējums eksporta pasūtījumiem gan uz Eiropas Savienības (ES), gan uz Neatkarīgo Valstu Sadraudzības (NVS) dalībvalstīm. Salīdzinot ar jūniju, turpināja uzlaboties arī apstrādes rūpniecības uzņēmumu konkurētspējas novērtējums pēdējos trīs mēnešos gan iekšējā, gan ārējā tirgū.
38 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu ražošanu jūlijā nav ietekmējuši nekādi ierobežojošie faktori. Lai gan joprojām ražošanu rūpniecības uzņēmumos visvairāk ierobežo nepietiekams pieprasījums (atzīmējuši 37 % no visiem respondentiem), COVID-19 ietekme (13 % apsekoto apstrādes rūpniecības uzņēmumu) un finansiālās grūtības (9 % uzņēmumu), tomēr, salīdzinot ar jūniju, šo faktoru ietekme ir samazinājusies. Savukārt, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo mēnesi, ievērojami samazinājusies darbaspēka trūkuma faktora nozīmība (par 19 %), kuru šī gada jūlijā norādīja 8 % respondentu.
Jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs par 3,9 punktiem lielāks nekā jūnijā
2020. gada jūlijā ekonomikas sentimenta rādītājs bija 87,63, kas ir par 3,9 punktiem vairāk nekā jūnijā. Ekonomikas sentimenta rādītājs raksturo kopējo sociāli ekonomisko situāciju valstī noteiktā periodā (mēnesī), un to visām ES valstīm pēc vienotas metodoloģijas aprēķina Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāts, par pamatu ņemot 15 dažādas sezonāli izlīdzinātas rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru, kā arī patērētāju konfidences rādītājā ietvertās komponentes.