Lauksaimniecība ir viena no nozarēm, kuru pandēmija ietekmējusi salīdzinoši maz. To apliecina arī Luminor bankas novērojumi – lauksaimnieku interese par finansējumu šī gada pirmajos piecos mēnešos ir bijusi gana aktīva, taču mazāka nekā šajā pašā periodā pirms gada. Aktīvākie kredītņēmēji šobrīd ir lauksaimnieki, kuri darbojas graudkopības nozarē, un 86% gadījumu viņi aizņemas ilgtermiņa ieguldījumiem – jaunu zemju iegādei, tehnikas parka atjaunošanai, kā arī citu ilgtermiņa ieguldījumu finansēšanai, piemēram, kalšu būvniecībai.
“Pagājušais gads lauksaimniecībā bija veiksmīgs, līdz ar to uzņēmējiem bija vēlme augt un attīstīties. Arī šobrīd no uzņēmēju puses joprojām ir liela interese par finansējumu – mēs redzam, ka aktīvākie ir graudkopības segmenta lauksaimnieki, tiem seko lopkopji un dārzeņu audzētāji, bet salīdzinoši mazāka interese ir bijusi no piena nozares pārstāvjiem. Graudkopības segmentā izsniegto jauno aizdevumu apjoms veido 40% no kopējā kredītu apjoma, ko Luminor 2020. gadā izsniedza lauksaimniekiem. Vienlaikus šī gada pirmajos mēnešos, salīdzinot ar šo pašu periodu pirms gada, par trešdaļu ir samazinājies izsniegtā finansējuma apjoms – tas galvenokārt saistīts ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) programmas beigām, kā arī ar lauksaimnieku piesardzību pandēmijas dēļ un ES subsīdiju pārskatīšanu,” stāsta Mareks Gurauskas, Luminor Mazo un vidējo uzņēmumu daļas vadītājs.
Viņš skaidro, ka visbiežāk lauksaimniekiem nepieciešams finansējums ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem. Piemēram, graudkopības nozarē investīciju kredīti sastāda pat 86% no kopējā izsniegtā finansējuma apjoma. Galvenokārt finansējumu Luminor izsniedz jaunu zemes platību iegādei un tehnikas parka atjaunošanai, kā arī citiem ilgtermiņa ieguldījumiem – no tiem visizplatītākais mērķis ir bijis tieši kalšu būvniecība. “Finansējuma piešķiršanā tehnikai Luminor ir viens no lielākajiem tirgus spēlētājiem – šī gada pirmajos piecos mēnešos esam finansējuši 37% no jaunajiem līzingā iegādātajiem traktoriem,” saka M. Gurauskas.
Luminor bankas eksperts uzsver, ka Covid-19 ietekme uz lauksaimniecības nozari ir gan pozitīva, gan negatīva – no vienas puses, par pāris centiem ir samazinājusies piena iepirkuma cena, kas negatīvi ietekmē attiecīgo nozari, bet no otras puses, ir samazinājušās cenas degvielai, kas lauksaimniecības biznesā sastāda lielu daļu no izdevumiem.
“Kopumā šis gads lauksaimniecībā solās būt ne sliktāks par 2019. gadu. Pagājušajā gadā bija laba raža, ziema ir pārlaista gana veiksmīgi, un nu daudz kas atkarīgs no šīs vasaras laikapstākļiem. Turklāt lauksaimnieku vidū nebija daudz gadījumu, kad tiktu izmantota bankas piedāvātā iespēja atlikt kredīta pamatsummas atmaksu Covid-19 izraisīto grūtību pārvarēšanai. Tas nozīmē, ka lauksaimniekus pandēmija ietekmēja maz un lielākoties viņi bija spējīgi turpināt segt savus regulāros maksājumus,” stāsta M. Gurauskas.